JAUNUMI

Jaunais ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas tika apstiprināts valdības sēdē 22. martā, paredz vairākus darbības virzienus arī grāmatvedības jomā. Kā viens no ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem plānā paredzēts "mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas process". Tā ietvaros paredzēts "izvērtēt iespējamos risinājumus mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas procesā", gan nekonkretizējot, kas varētu būt šie risinājumi. Plāna autoru skatījumā vienkāršota grāmatvedības kārtošana mazajai uzņēmējdarbībai ļaus saimnieciskās darbības veicējiem ietaupīt laika resursus un atvieglot saistību izpildi, tādējādi motivējot saimnieciskās darbības veicējus mazināt ēnu ekonomiku savā saimnieciskajā darbībā. Primāri šādu risinājumu plānots izstrādāt saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir salīdzinoši mazs darījumu apgrozījums, piemēram, tas nepārsniedz 40 000 eiro, kas ir PVN reģistrācijas slieksnis. Vēl viens pasākumu plānā ietvertais punkts paredz būvniecības nozarē noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā. Tas nozīmētu izrakstīt strukturētus e-rēķinus. Tāpat tiktu nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes piekļuve būvniecības uzņēmumu grāmatvedības reģistriem (lai pārliecinātos par e-rēķina esamību un samaksas veikšanas faktu). Tas...

Vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi...

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu. Debitoru jēdziens un struktūra Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 19. aprīlī uzsāka skatīt likumprojektu grozījumi Darba likumā, informē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists. Likumprojekts ir izstrādāts, lai Darba likumā pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES prasības, kā arī precizētu Darba likuma 14.1 un 752.panta normas saistībā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 15. jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2018/2236. Likumprojekts paredz dažādus grozījumus Darba likuma 17 pantos un ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un pienākumus. Vienlaikus, lai nekavētu likumprojekta virzību, tajā nav iekļauti jautājumi, par kuriem sociālie partneri likumprojekta izstrādes gaitā nespēja vienoties. Atkāpes no likuma ar koplīgumu Darba likuma 6. pantā tiek attīstīts princips, ka likumā noteiktos gadījumos, nesamazinot darbinieku kopējo...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (spriedums lietā SKA-192/2022 (A420225318)). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID ar pārsūdzēto lēmumu atcēla pieteicējam izsniegto vienkāršoto procedūru atļauju – vietējās muitošanas un vienkāršotās deklarēšanas procedūru atļauju, jo VID ieskatā pieteicējs nebija ievērojis nosacījumus, uz kuru pamata atļauja tika izsniegta. Vienkāršoto procedūru atļaujas izsniegšanas laikā piemērojams bija Kopienas Muitas kodekss (Padomes regula Nr. 2913/92) un uz tā pamata izdotie tiesību akti. Savukārt pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā spēkā bija Savienības Muitas kodekss (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 952/2013) un uz tā pamata izdotie tiesību akti. Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Pieteicējai, lai tā varētu iesniegt vienkāršoto muitas deklarāciju, ir jāizpilda Savienības Muitas kodeksa 166. pantā, deleģētās regulas...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2021. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2022. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un...

Kā rēķināt A slimības lapu darbiniekam, kurš uzņēmumā nostrādājis vienu dienu? Vai uzņēmumam ir tiesības uzteikt darba attiecības slimības lapas laikā, pamatojoties uz pārbaudes laiku? Vai jāaprēķina atvaļinājuma kompensācija par šo nostrādāto dienu?Kā rīkoties, ja darbiniece, kura atgriezusies no bērnu kopšanas atvaļinājuma, jau pēc nedēļas izņem slimības lapu? Cik tālu drīkst atkāpties, meklējot periodu slimības lapas aprēķinam? Atbilde 1. Darba likuma (DL) 40. pants nosaka nepieciešamo informāciju, kura uzrādāma darba līgumā. Tātad jums ir zināms darbinieka "darba samaksas apmērs" un "nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks". Uzsākot darba attiecības, darbinieks jāiepazīstina ar darba grafiku. No iepriekš minētā ir iespējams noteikt stundas vai dienas vidējo izpeļņu, aprēķināt attiecīgos procentus (75% un 80%) un apmaksāt darbinieka potenciālās darba dienas saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantu. Kas attiecas uz tiesībām uzteikt darba attiecības darbnespējas laikā, jāvadās pēc DL 109. pantā "Darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi" noteiktā: Darba devējam nav tiesību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu. Atgādinām, ka reģistrētam nodokļa maksātājam jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju par iepriekšējo taksācijas gadu VID līdz 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu jāiesniedz VID (arī tad, ja reģistrēts nodokļa maksātājs darbojas nepilnu gadu) šādos gadījumos: ja mainās ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu proporcija par taksācijas gadu un likumā nav noteikts citādi; ja ir veikta jebkāda maksājamā nodokļa vai atskaitītā priekšnodokļa korekcijas saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām; ja ir veikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā minētie darījumi; ja atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepakojuma jomā. PVN deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus, kā arī aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām". Aizpildot gada deklarāciju (PVN 4 pārskatu), reģistrēts nodokļa maksātājs norāda:...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atzīts par prettiesisku, kā arī iestādei uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atlīdzināt mantiskos zaudējumus (spriedums lietā Nr. SKA-199/2022 (A420220318)). Izskatāmajā lietā pieteicēja UAB „Integria” importēja no Turcijas uzņēmuma iegādātās preces Latvijas teritorijā, par preču importu samaksāja PVN, visbeidzot transportēja šīs preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (Lietuvu) un atskaitīja priekšnodokli. VID bija atzinis, ka nodoklis nav atmaksājams tāpēc, ka no Turcijas uzņēmuma iegādāto un Latvijas teritorijā importēto preču īpašniece bija pieteicēja kā Lietuvas komersants un Lietuvā reģistrēts PVN maksātājs, tādēļ pieteicēja savā Latvijas PVN deklarācijā nebija tiesīga uzrādīt preču importu un šo preču tālāku realizāciju kā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs. Senāts spriedumā norādīja, ka VID nepamatoti nav ņēmis vērā pieteicējas darījumu patieso struktūru un būtību. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja, kura preču importēšanas un...

Saeima 21. aprīlī otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti. Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Šāds jauns regulējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem...

Fiziskās personas prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanai par pamatu tiek ņemti nodokļa maksātāja ieņēmumi (ienākumi) iepriekšējos taksācijas periodos. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, VID ņem vērā visus attiecīgajā periodā apliekamos ieņēmumus (t.sk. apliekamos ar samazinātām nodokļa likmēm). Netiek ņemti vērā IIN likuma 9. pantā minētie neapliekamie ienākumi. Tomēr 9. pantā noteiktais atbrīvojums no IIN neattiecas uz dividendēm, kas minētas IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.1 punktā (dividendes, kas aprēķinātas no peļņas saskaņā ar likumu "Par UIN"), saimnieciskās darbības ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, kā arī MUN maksātāja apgrozījumu. 2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un izmaksātājs no šīm summām ietur nodokli pēc likmes 25% (paziņojums ar kodu 1061). Minētie autori par sevi...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne...

Ar mērķi nodrošināt plašāku atbalstu Latvijas uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un sniegt papildu atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem un pašvaldībām Latvijas tūrisma nozares kā galamērķa popularizēšanai, 2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā. Līdz ar grozījumiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no 50% uz 80% un kalendārā gadā atbalsta summa tiek palielināta no 40 000 eiro uz 60 000 eiro, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem darbības ķēžu nepārtrauktības un tirgus pārorientācijas nodrošināšanai. Atgādināsim, ka programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu: produktu vai pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu medijos, internetveikalu, aplikāciju digitālo risinājumu un platformu izstrādei, u.c. aktivitātēm aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksu segšanai ārvalstu tirgos. Tāpat atbalsta programmā ir paredzēts, ka uzņēmumi pie noteiktiem līguma apmēriem varēs saņemt arī avansa maksājumus 35% apmērā par publicitātes pasākumiem vai aktivitātēm, kas paredz prezentēt Latviju kā tūrisma galamērķi, kā arī saņemt izdevumu pozīciju segšanu jau...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Konkurences padome (KP), skaidro, ka tirgus dalībniekiem, tajā skaitā, lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājiem, kas iepērk preces no piegādātājiem, ir jāievēro godīgas tirdzniecības principi atbilstoši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajam. Proti, arī gadījumā, ja piegādātāji atsevišķām preču grupām objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pasūtījumu izpildi, NTPAL izpratnē tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai preču iepircēji noteiktu piegādātājiem netaisnīgas sankcijas. KP norāda, ka vairāku nozaru uzņēmēji Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku pārtikas un nepārtikas preču, kā arī izejvielu deficītu. Vienlaikus arī loģistikas sistēmā ieviestas izmaiņas, tostarp apgrūtināta vai pārtraukta preču piegāde, var ietekmēt preču, to izejvielu un iepakojumu pieejamību. Tāpat šajā laikā patērētāju pieprasījums pēc atsevišķām precēm būtiski palielinājies. Netaisnīgu un nepamatotu sankciju noteikšana ir aizliegta saskaņā ar NTPAL. Likums nosaka, ka “pircējiem, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču...