JAUNUMI

Kā rīkoties, ja ir saņemti vai atrasti kļūdaini nosūtīti personas dati, kā neapdraudēt personu, kuras dati ir tikuši izpausti un kā pašam šo situāciju nepadarīt vēl sliktāku, skaidro Datu Valsts inspekcija. Ievērojot to, ka kļūdaini nosūtītas informācijas saņēmējs var būt gan iedzīvotājs, gan arī organizācija, šajā skaidrojumā norādītais būs attiecināms, gan uz tādiem informācijas saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (iedzīvotājs), gan arī dažādām organizācijām. Minētais skaidrojums attiecināms tikai uz personas datu apstrādes aspektu analīzi. Skaidrojumā apzināti netiek skarti uz korespondences konfidencialitātes nodrošināšanu un, piemēram, uz pasta likuma prasību ievērošanu attiecināmie jautājumi. Skaidrojums ir attiecināms tai skaitā uz gadījumiem, kad: Savā pasta kastītē atrasta vēstule, kas adresēta nepazīstamai personai no kādas organizācijas. Uz aploksnes norādīts saņēmēja vārds, uzvārds un pasta adrese, kā arī sūtītāja informācija; Organizācijas lietvedība atver sūtījumu, maldīgi pieņemot, ka sūtījums adresēts organizācijai un konstatē, ka tajā ir personas dati; Pie atkritumu tvertnes netālu no kāda uzņēmuma...

Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļas 2. teikumā ir minēts, ka summētā darba laika darbiniekam dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Vai no kalendāra darba dienu skaita ir jāatņem attaisnotā prombūtne pēc kalendāra vai pēc darbinieka noteiktā grafika? Atbilde Apmaksātās (attaisnotās) prombūtnes gadījumi Darba likumā ir aprakstīti gandrīz visās 74. panta daļās. Savukārt panta trešajā daļā noteikta minētās prombūtnes apmaksas kārtība (kad tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa un kad — izmaksāta vidējā izpeļņa). Tātad, ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka atsevišķi tiek apmaksāts darbinieka nostrādātais laiks un atsevišķi attaisnotā prombūtne, tad turpmākajos vidējās izpeļņas noteikšanas gadījumos aprēķinātā darba samaksa (par darbu) tiek dalīta ar nostrādātajām darba dienām. Proti, netiek ņemtas vērā nedz attaisnotās prombūtnes dienas (stundas), nedz arī šo dienu...

Saeima otrdien, 30.augustā, pieņēma grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs. Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas. Tāpat likums paredz no šā gada...

Sakarā ar to, ka vairākus gadus esmu publikāciju un lekciju autore un par to saņemu autoratlīdzību, esmu piedzīvojusi dažādus nodokļu piemērošanas variantus autoratlīdzībai, arī tos, kas tika ieviesti 2021. un 2022. gadā. Pēdējā laikā uz savas ādas nācies izjust likumdošanas sociālajā jomā “draudzīgumu” pret fizisko personu. Kā zināms, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - VSA likums) autori (personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma) definēti kā pašnodarbinātās personas (PNP)*, tātad viņiem ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, jākārto grāmatvedība un jāmaksā nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - kā visiem pārējiem saimnieciskās darbības veicējiem (SDV)**. Savukārt tikai reģistrētajiem autoriem – SDV, nosakot ienākuma nodokli, ir atļauts piemērot autoru nosacītos izdevumus 25% vai 50% apmērā (Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", 58. punkts). VSAOI tiem jāaprēķina par...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...

No šā gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai mazinātu Covid–19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) augustā aktualizējis metodisko materiālu "Par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem". Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas princips ar nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) saistītiem pakalpojumiem ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantā. Likums paredz, ka ar NĪ saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar NĪ saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, NĪ nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Lai labāk izprastu šī regulējuma būtību, VID norāda, ka, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantu, par NĪ uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras...

Jautājums Vai tiešām atskaites kavēšanas rezultātā arī rēķina nokavējuma naudu, kaut arī nodoklis ir samaksāts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tika ieviests uzkrāšanas princips. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas (un nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda vai tās ekvivalenti). Šajā sakarā darījumus un notikumus reģistrē to periodu grāmatvedības reģistros un uzrāda to periodu finanšu pārskatos, uz kuriem tie attiecas. Tādējādi, saistībā ar no 2021. gada 1. janvāra ieviesto uzkrājuma principu, VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē jebkuras deklarācijas iesniegšanas brīdis būtiski maina nodokļu nomaksas stāvokli, jo tikai ar deklarācijas iesniegšanas brīdi par budžetā samaksātu nodokli uzskatāms priekšlaikus vienotajā kontā izdarīts maksājums. Ņemot vērā minēto, informējam, ka iemaksas vai nodokļu pārmaksa attiecinās pret saistību gadījumā, kad tiek iesniegts kavēta (nesavlaicīgi iesniegta) par iepriekšējo periodu saistības uzrādīšanas brīdī...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments sagatavojis pārskatu par Senāta aktuālo praksi lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” aplūkoti Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi un atziņas jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas krimināllietās, kas skatītas no 2013. gada līdz 2022. gada maijam. Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi, piemēram, valsts vai pašvaldību nodevas. Noziedzīgais nodarījums var izpausties kā darbība (ienākumu vai peļņas slēpšana, samazināšana) vai kā bezdarbība, kad nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums tiek deklarēts, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā netiek nomaksāts. Tiesu prakses apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm darbības jeb samazināšanas gadījumā, deklarējot fiktīvus darījumus, kā arī bezdarbības gadījumā. Tāpat uz izvairīšanās...

Darbiniece no 2020. gada 18. marta bija bērna kopšanas atvaļinājumā, 2022. gada 4. aprīlī šis atvaļinājums beidzās, darbiniece saslima, viņai ir A lapa no 2022. gada 5. aprīļa. No kura perioda vidējās izpeļņas rēķināma slimības nauda? Uz ko attiecas likuma termins «attaisnotā prombūtne» — uz laiku, kad viņa slimoja un bija A lapa, vai uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku? Vai vidējā izpeļņa A lapas apmaksai jārēķina no darba samaksas sešu mēnešu periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam (kad viņa strādāja) vai jāatkāpjas no 5.04.2022. sešus mēnešus un tad no iepriekšējiem sešiem mēnešiem, ja nav izpeļņas, aprēķinu veic no minimālās darba algas? Atbilde Par attaisnoto prombūtni tiek uzskatīts jebkurš periods, kad nodarbinātā persona neveica darbu (arī — nespēja veikt darbu), jo tam ir attaisnojošs iemesls. Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti vairāki šādi iemesli, tomēr šis uzskaitījums nav izsmeļošs, jo mēdz būt arī citi gadījumi. Lai jūs nemulsinātu...

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā, skaidro Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle. Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021. gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas...

Vēlētāji, kuri 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, līdz 9. septembrim var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To var izdarīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodrošinātajā e-pakalpojumā “Vēlētāju datu pārvaldība”. E-pakalpojums pieejams PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv vai portālā www.latvija.lv. Šo iespēju var izmantot tie vēlētāji, kuriem ir drošs e-paraksts vai iespēja autentificēties e-pakalpojumam ar kādu no Latvijas interneta banku piedāvātajām autentifikācijas iespējām. Piesakoties balsot pa pastu no ārvalstīm e-pakalpojumā, vēlētājam jānorāda elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļa vietnes adresi, kur būs pieejami balsošanas materiāli, un ārvalsts, no kuras vēlētājs plāno nosūtīt savu balsojumu. Tas nepieciešams, lai varētu noteikt, kurā pasta balsošanas iecirkņa sarakstā vēlētāju reģistrēt balsošanai. Vēlētāji, kuriem nav iespēju pieteikties pasta balsošanai e-pakalpojumā, pasta balsošanai no ārvalstīm var pieteikties arī jebkurā no 22 Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kurās izveidoti pasta balsošanas iecirkņi. Šajā gadījumā nosūtīt pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniegt to klātienē var...

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) septembrī rīko astoņas bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c. Konsultācijas sniedz biedrības “Gaišo domu platforma” un SIA “Sertifikācijas centrs” konsultanti. Viena konsultācija ilgst 3 stundas un norisinās tiešsaistē - videokonferenču platformās Zoom vai Team. 5., 14., 19. un 26. septembrī konsultācijas sāksies plkst. 10.00, bet 8., 13., 15. un 22. septembrī – plkst. 14.00. Pieteikšanās konsultācijām - tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....

No šā gada 21. augusta Latvija piemēro 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Līdz ar to Latvijas un pārējo Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no savstarpējas legalizācijas prasības. Konvencijas noteikumi ir attiecināmi uz dokumentiem, kurus izdod Konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas un kuri jāuzrāda citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai Konvencijas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonai. Saskaņā ar Konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas atbrīvot no legalizācijas prasības dokumentus vai sertifikātus, kurus izdevušas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonas. Dokumenti, kurus lūdz izdot Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un uz kuriem attieksies legalizācijas prasības atbrīvojums, visbiežāk satur ziņas par dzimšanas faktu, miršanas faktu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, dažādas ziņas no Fizisko personu reģistra – piemēram, vārdu un uzvārdu, laulību, spēju stāties laulībā un ģimenes stāvokli, laulības šķiršanu, uzturēšanās adresi, valstspiederību, kā arī ziņas par sodāmības neesamību. Konvencijai var pievienoties visas Eiropas...