JAUNUMI

Ekonomikas ministrija (EM) 5. aprīļa sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai. EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā. Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par: Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%); Līguma izpildes termiņa pagarināšanu; Citiem būtiskiem grozījumiem. Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu...

Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam, ja darbinieks pēc vairāk nekā 12 mēnešu prombūtnes ir atgriezies darbā un nostrādājis periodā no 2021. gada 15. novembra līdz 31. decembrim un 31. decembrī bija pēdējā darba diena? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 75. panta trešo daļu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, t.i., saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Ar pēdējiem sešiem mēnešiem varētu būt domstarpības. Vai tie ir jūlijs — decembris vai jūnijs — novembris? Dažu iemeslu dēļ uzskatu, ka tas ir periods jūnijs — novembris, bet grāmatvedis drīkst izvēlēties arī pirmo variantu, turklāt jāņem vērā, ka rezultāti var ievērojami atšķirties. Gadījumā, ja darbiniekam bijusi ilgstoša prombūtne, dienas vidējo izpeļņu nosaka DL 75. panta sestā daļa. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas...

Uzņēmums ir reģistrēts PVN īpašajā režīmā OSS. Uzņēmums caur internetveikalu pārdod preces Igaunijas pircējiem, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Vai pareizi saprotu, ka šajā gadījumā uzņēmumam, pārdodot preces personām, rēķinā ir jāpiemēro Igaunijas PVN 20%? Atbilde Jautājumā aprakstītā situācija atbilst PVN likuma 10.1 pantā minētajiem tālpārdošanas darījuma nosacījumiem. Līdz ar to darījumam jāpiemēro Igaunijas PVN un attaisnojuma dokumentā — nodokļu rēķinā — jānorāda Igaunijas PVN likme 20%, jo darījuma vieta ir cita dalībvalsts, t.i., Igaunija. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Ministru kabineta š.g. 5. aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, precizējot aizdevumu programmas nosacījumus un projektu īstenošanas procesu. Ņemot vērā nule apstiprinātos grozījumus, Atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30. aprīlim. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc liela investīciju projekta (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Atbalsta programma komersantiem pieejama kopš š.g. 19. janvāra un ir jau saņemti pirmie komersantu pieteikumi aizdevumu programmai. Līdz ar grozījumiem programmā precizētas vairākas normas par projektu iesniegšanu un vērtēšanu. Turpmāk, ja komersants Altum nebūs iesniedzis attiecīgus dokumentus 6 mēnešu laikā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Valdība 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā”, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka: manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu; Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai; mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Vienlaikus izmaiņas paredz atvieglot mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības pretendēt uz sava prasījuma atgūšanu bezmantinieku mantas gadījumā, atsakoties no prasības parādu ietvert publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Turklāt, lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par...

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī. Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm", kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un...

Kā skaļš brīdinājums uzņēmumiem, kas nepievērš pietiekamu uzmanību datu aizsardzības jomai un it īpaši privātuma politikas izstrādei, pagājušā gada septembrī nāca Īrijas datu aizsardzības iestādes piemērotais 225 miljonu eiro sods saziņas lietotnes Whatsapp īpašniekam Whatsapp Ireland par noteikumiem neatbilstošu privātuma politiku un lietošanas noteikumiem. Kas šajā vairāk nekā 200 lappušu garajā lēmumā konstatēts, ko Whatsapp pārkāpis, un ko no šīs pieredzes būtu vērts secināt Latvijas uzņēmumiem? Šis temats tika apskatīts sabiedriskās organizācijas Legal Hackers Riga* organizētajā diskusijā “Kādas kļūdas nepieļaut, izstrādājot privātuma politiku? Atskats uz Īrijas Datu aizsardzības komisāra lēmumu Whatsapp lietā”. Whatsapp pārkāpumi Īrijas datu aizsardzības uzrauga piespriestais soda apmērs bijis tik iespaidīgs tāpēc, ka Whatsapp pārkāpumi skāruši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā minētos datu apstrādes pamatprincipus, diskusijā skaidroja Anna Vladimirova-Krjukova, zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Eiropas datu aizsardzības speciāliste (CIPP/E). Pārkāpti arī panti, kas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF...

Saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā 2022. gada 24. februārī Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas stājās spēkā 5. martā. Likums noteic, kādu atbalstu Latvijā var saņemt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir arī tiesības uz nodarbinātību. Nepieciešama ilgtermiņa vīza Vispirms jāņem vērā – ja persona, kura no Ukrainas ieceļo Latvijā, uz robežas var uzrādīt biometrisko pasi, tad viņai arī bez vīzas ir iespējams uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Ar biometrisko pasi ir tiesības pieteikties bēgļa statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai Latvijā. Ja personas rīcībā nav biometriskās pases, Latvijā iespējams uzturēties tikai vīzas derīguma laikā. Savukārt, ja personai nav ceļošanas dokumentu, sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm tiek veikta personas identitātes noteikšana un pēc tam var pieprasīt izsniegt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu. Iekšlietu ministrija aicina Ukrainas civiliedzīvotājus, dodoties ceļā uz Latviju, nodrošināt jebkādus...

Ikviens praktizējošs grāmatvedis piekritīs, ka grāmatvedības datorprogrammas ir būtisks atbalsts ikdienas darbā un bez tām nav iedomājama neviena mūsdienu uzņēmuma grāmatvedības uzskaite. Tomēr, kā jau ikvienā dzīves jomā, īpaši svarīgi ir saprast, kādas prasības konkrētam procesam un objektam tiek izvirzītas, kādas ir tiesības, pienākumi un atbildība. Ņemot vērā, ka grāmatvedības nozare ir uzskatāma par valstiski nozīmīgu nozari, kas veic visas nepieciešamās darbības korektu finanšu datu sagatavošanai, nodokļu pareizai aprēķināšanai, kā arī virkni citu darbību, autora ieskatos īpaši svarīgi ir tas, ka viens no grāmatveža galvenajiem darba "instrumentiem" — grāmatvedības datorprogramma — atbilst normatīvo aktu prasībām. Šajā jomā jau ir saskatāmi būtiski uzlabojumi, proti, Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", turpmāk tekstā — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", grāmatvedības datorprogrammu vispārējām un tehniskajām prasībām ir atvēlēta atsevišķa nodaļa (7. nodaļa). "Grāmatvedības kārtošanas noteikumu" izstrādes laikā īpaši karstas diskusijas valstiskā līmenī ir izraisījis Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas pārstāvju (LRĀGA)...

AKTUĀLS TEMATS Bizness sankciju ērā jeb Kā “neuzrauties” uz sankcionētu darījuma partneri. IKARS KUBLIŅŠ apkopojis ZAB COBALT vebināra “Aktualitātes sankciju risku pārvaldībā” un LTRK sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un partneriem organizētā semināra “Starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrojums” atziņas Starptautiskās sankcijas nodokļu aspektā. Informē ASTRA KAĻĀNE, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Kas jāņem vērā, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus. Pēc Valsts darba inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas informācijas JURISTA PADOMS Pagaidu aizsardzība - pamiers līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. INESE HELMANE apkopojusi ZAB COBALT vebināra “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” atziņas Kur meklēt informāciju par partneri. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs IEPIRKUMI Grozījumi Publisko iepirkumu likumā – izslēgšanas noteikumi un līgumu reģistrs. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Personas veselības stāvokļa atbilstības veicamajam darbam tvērums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo...

Vairāku nozaru uzņēmēji pašlaik Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku izejvielu deficītu, piemēram, metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā, kā arī citu izejvielu deficītu. Konkurences padome (KP), ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu un tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu. Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, KP aicina izmantot konsultēšanās iespējas. KP vērš uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, nosakot, ka pieteicējam kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kurš vienlaikus saņem autoratlīdzību no ārvalsts nodokļu maksātāja, nav piemērojami atvieglojumi par apgādībā esošām personām un nosakot budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (lieta Nr. SKA-161/2022 (A420287118)). Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir nonākusi pie pareiziem secinājumiem, un pieteicēja kasācijas sūdzībā norādītie argumenti par to, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta trešā daļa ir piemērojama tikai attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no mikrouzņēmuma (domājams, ka runa ir par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - redakcijas piezīme), nav pamatoti. Tā kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram galvenā ienākumu gūšanas vieta ir mikrouzņēmums, nav tiesību ienākuma gūšanas vietā iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tam nav arī tiesību uz tām nodokļa apmēru samazinošajām priekšrocībām, kas pienākas nodokļa maksātājam, par kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā. Proti, likumdevējs ir izšķīries...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā Likuma 6. pants papildināts ar 5. punktu, nosakot jaunu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, proti, paredzot nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Precizēta likuma 7. panta piektā daļa, skaidri nosakot izņēmumus, kādos gadījumos nodokļa maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli. Tādejādi, nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas ēkām), izņemot elektroenerģiju, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, elektroenerģijas sadalei un pārvadei, samaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Precizēta likuma 9. panta otrā daļa, kas nosaka...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publisko iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...