JAUNUMI

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu. Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms. Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”. Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 euro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 euro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra līdz 2.novembrim. Kā rīkoties, ja taksācijas...

Valsts Datu inspekcija publicējusi skaidrojumu par biežāk pieļautajām kļūdām attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi lietvedības un personālvadības (un līdzīgās) sistēmās un tam, ar kādu informāciju var dalīties, bet kādai ir jāpiemēro augstāks drošības un piekļuves līmenis. Skaidrojums ir attiecināms uz dažādām darbībām ar datiem, tai skaitā informāciju par darbinieka atalgojumu, piemērotajiem atvieglojumiem, privāto informāciju (piemēram, laulības noslēgšanu vai darbnespējas lapas esamību), kas publicēta uzņēmuma iekšējā tīklā. Ievērojot to, ka darba devēja lietvedībā var nonākt dažāda informācija, kas uzskatāma par darbinieka personas datiem, nepieciešams jau sākotnēji nodalīt dažādus nolūkus, kuru sasniegšanai organizācijā būtu nepieciešama datu apstrāde, pretējā gadījumā pastāv risks informāciju apstrādāt tādu mērķu sasniegšanai, kam šī informācija nav paredzēta, kas savukārt rezultējas nelikumīgā datu apstrādē. Biežāk piemērojamie nolūki datu apstrādei iekšējās organizācijas sistēmās ir: Personāla jautājumu organizācijas ietvaros veikta datu apstrāde; Datu subjekta (darbinieku) informācijas pieprasījumu izskatīšana; Pamatdarbības ietvaros veikta darbinieku datu apstrāde; Ar tiešiem darba pienākumiem...

Tieslietu ministrija kā koordinējošā institūcijai sankciju piemērošanā attiecībā uz valsts uzturētajiem reģistriem informē par aktualitātēm attiecībā uz piemērotajām sankcijām 4. oktobrī. Ministrija arī vērš uzmanību, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas un iestādes turpinās aktīvi tās piemērot. Tiesu administrācija kā vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis ir tiesām nosūtījusi informāciju par 66 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcionēto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē. Tiesas 66 nekustamajiem īpašumiem veikušas aizlieguma atzīmi. Tiesas turpina vērtēt un lemt par aizlieguma piemērošanu. Uzņēmuma reģistrs kopumā konstatējis piecus gadījumus, kas varētu liecināt par mēģinājumiem apiet sankciju sekas un kur pieteiktās izmaiņas skar sankcionētās personas. Informācija sniegta tiesībsargājošām iestādēm un izmaiņas reģistra datos nav veiktas. Tāpat Uzņēmumu reģistrs atteicis veikt izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā piecos gadījumos. Ceļu satiksmes drošības direkcija 84 transportlīdzekļiem, kas pieder sankcionētām personu vai ir to turējumā, ir uzlikusi aizlieguma atzīmi reģistrēt transportlīdzekļus, ka arī uzlikusi atsavināšanas atzīmi personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem....

Ja pēc iesniegšanas EDS ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. PVN 2 pārskata labošana Kā rīkoties, ja konstatēta skaitliskās vērtības kļūda iepriekš iesniegtajā „Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats)? Ja kļūdas dēļ mainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības, tad: 1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda „Labojumu pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 3 pārskats); 1.piemērs Ja ir skaitliskas vērtības kļūda, tad, iesniedzot PVN 3 pārskatu: rindiņā „Vecā” norāda iepriekš kļūdaini norādīto darījumu, savukārt rindiņā „Jaunā” norāda korekto darījuma summu. Abas rindiņas ir jāaizpilda pilnībā, norādot gan taksācijas periodu, gan valsti un darījuma partnera reģistrācijas numuru (skatīt paraugu); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija; 4) jāveic nepieciešamos kļūdu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 8.4 pantu - Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Nosakot, ka fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Ar grozījumiem no likuma 11.2 panta pirmās daļas izslēgti vārdi “kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā”, tādejādi, nosakot, ka Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50...

Nodokļu un pabalstu piemērošanu Ukrainas civiliedzīvotāju ienākumiem nosaka 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kā arī 2022. gada 18. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” un šā gada 22. septembrī Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Grozījumi cita starpā nosaka nodokļu piemērošanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotāja pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstam un fiziskās personas ienākumiem no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas (par samaksu) Ukrainas civiliedzīvotājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 euro mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 euro mēnesī. Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim. Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darba vietā. Tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo nepilngadīgu bērnu ir arī tad,...

Saeima š.g. 29. septembra sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ieviešot vēl četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Tāpat līdz ar šiem grozījumiem likumā iekļauta norma, ka valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniegs sešus mēnešus. Ņemot vērā strauji mainīgo energoresursu cenu, iepirkuma procedūru ilgums un sarežģītība apgrūtina kurināmā operatīvu un savlaicīgu iegādi. Kā zināms, ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, Ekonomikas ministrija sagatavoja un š.g. 27. septembrī valdība apstiprināja papildu energoresursu cenu mazinošos pasākumus šai apkures sezonai – trīs pasākumi attiecināmi uz mājsaimniecībām un viens – juridiskajiem lietotājiem. Pirmkārt, noteikts diferencēts centralizētās...

Satversmes tiesa 2022. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-24-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “Šā likuma izpratnē par pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāma arī lietu noma.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” un akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” (turpmāk arī – pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta...

NUMURA INTERVIJA Tiesībsardzē – kā tilts un kā sargsuns. Saruna ar tiesībsargu JURI JANSONU, Tiesībsarga biroja vadītāju JURISTA PADOMS Preču pavaddokumentu elektronizāciju kavē likums vai tā interpretācija? ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, partnere ZAB ROCKBRIDGE Legal Aktuālās nozaru sankcijas. EDVĪNS DRABA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists, un MARINA SOHŅENKO, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen kvalitātes un riska speciāliste Stratēģiska vadītāja efektīva nodokļu risku vadīšana. JŪLIJA SAUŠA, Mag.iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja Parādu piedziņas soļi šķīrējtiesvedības procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs PROJEKTU VADĪBA Publiskās un privātās partnerības projektos svarīga ir uzticība un kompetence. INESES HELMANES ieskats ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?” DARBA TIESĪBAS Darba devēja uzteikums un vārda brīvība. Noslēgums. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja...

Augstākās tiesas Senāts lietā SKA‑727/2022 , kurā tika skatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis un ar to saistīto strīdu izšķiršana, secinājis, ka IIN atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta 32 daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai. Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa. Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem...

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības. Nereti tam, lai šis dokuments būtu noformēts korekti, netiek pievērsta pietiekama vērība līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darbinieku un darba līguma atbilstība Darba likumam tiek izvērtēta tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Pirms norādu uz biežāk pieļautajām kļūdām, ar kurām saskaramies praksē, gribu atgādināt, ka darba līgums no citiem privāttiesiskiem līgumiem atšķiras ar to, ka ne viss, kam darbinieks būs piekritis, parakstot līgumu, būs spēkā. Proti, vēlos vērst lasītāja uzmanību uz Darba likuma 6. pantā noteikto darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo noteikumu spēkā neesamības principu. Atbilstoši šim principam spēkā neesoši un nepiemērojami ir tādi darba līguma noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinot ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Turklāt darbinieka stāvokli pasliktinoši noteikumi nav piemērojami arī tad, ja darbinieks tos nav apstrīdējis. Ja radīsies strīdi, šādus noteikumus nepiemēros ne tiesa, ne Valsts darba inspekcija. Raksta...

Praksē ik pa brīdim rodas situācija, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnieka mantas nepietiekamībai, kreditors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parādniekam ir prasījumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības mehānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā saprātīgi nav sagaidāms, ka dalībnieku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi visbiežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi1....

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu fiziskajām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Fiziskas personas ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), ir: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;50% apmērā no izmaksājamās summas, ieturot IIN no kokmateriālu pārdošanas ienākuma. Tādējādi ienākuma izmaksātājs, izmaksājot fiziskajai personai ienākumu, ja minētā persona ir apliecinājusi, ka mežs ir tās personīgais īpašums, šim ienākumam piemēro 10% nodokļa likmi un pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita attiecīgo izdevumu normu. Ja ienākuma izmaksātājs izmaksas vietā ir ieturējis IIN, tad fiziskajai personai gada ienākumu deklarācija par gūto ienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) nav jāiesniedz. Ja kokmateriālus vai augošu mežu pārdod citai fiziskai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodokli no gūtajiem ienākumiem 10 % apmērā rezumējoša kārtībā jāaprēķina...

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atbrīvot no nodokļa piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. No IIN piemērošanas plānots atbrīvot ienākumus, kas gūti no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātās zemes, ja minētā zeme ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Likumprojekts skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi), īpašniekus. Otrajā lasījumā grozījumos ierosināts iekļaut arī normu, kas paredz no IIN atbrīvot ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Tāpat likumprojektā iekļautas normas attiecībā uz ieguldījumu kontiem un ienākumu deklarēšanu no tiem, piemēram, nosakot, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests nav ticis laicīgi informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, tas...