JAUNUMI

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori, tostarp pieteikties ir aicināti arī Latvijas diasporas pārstāvji. “Pirmsinkubācijas programma ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā. Programmu ir iespējams apgūt neklātienē, tādēļ tā ir piemērota arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa pirmsinkubācijas programmas absolventu turpina darboties uzņēmējdarbībā pat tad, ja sākotnējā biznesa ideja nav bijusi veiksmīga, jo iegūtās zināšanas būtiski paplašina redzesloku, sniedz jaunus kontaktus un atbalstu no biznesa inkubatoru kopienas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai. Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. Kā piemēru varam aplūkot...

Uzņēmējdarbības un investīciju drošumu un stabilitāti garantē arī ātra un taisnīga komercstrīdu izskatīšana. Pirms vairāk nekā gada izveidotās Ekonomisko lietu tiesas kā specializētas pirmās instances tiesas mērķis bija, lai lietas, kurās tiek vērtēti sarežģīti komercstrīdi, ekonomiskie un finanšu noziegumi, kā arī apsūdzības korupcijā, Latvijā nonāktu vienuviet un tiesneši specializētos šādu lietu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Kāda ir bijusi tiesas pirmā darbības gada pieredze un secinājumi, vaicājam Miķelim Zumbergam, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājam. Viņš ir arī viens no deviņiem tiesnešiem, kuri jaunajā tiesā uzsāka darbu bez iepriekšējās pieredzes tiesneša amatā. Iespējams, tas ļāvis izvairīties no tās rutīnas, kuru nereti pārmet tiesām, – gari tiesvedības procesu termiņi, atšķirīga tiesu prakse viena veida lietās u.tml. Kā jūs nonācāt līdz tiesneša amatam un šādas specializētās tiesas darba vadīšanai? Tiesu sistēmā biju nostrādājis jau ilgus gadus, tostarp arī kā administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, pēc tam strādāju Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Neslēpšu, ka mans mērķis bija...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170. Vispārīgās prasības

Saeima 11. augustā atbalstīja valdības iesniegtos priekšlikumus iedzīvotāju atbalsta pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu. Par rosinātajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var lasīt šeit. Ar likuma grozījumiem papildināti arī nosacījumi par sociālo pabalstu piešķiršanu. Apkures sezonā – no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam - pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts. Pabalstu 30 eiro apmērā katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro. Savukārt, ja personai pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 līdz 603 eiro mēnesī, tad pabalstu katru mēnesi izmaksās 10 eiro apmērā. Personām, kas saņem kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma. ...

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Ieguldot 120,8 miljonus eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, ir nodrošināts, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības, kas turpinās stāstīt savus stāstus. Objektu pārvērtības apkopotas Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”, kā arī grāmatā, kas ļaus līdz niansēm novērtēt paveikto un atklāt katras vietas īpašo stāstu. Grāmatā “Atrastā Latvija” visi atjaunotie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – jau gatavos maršrutos, ko var izmantot, dodoties Latvijas iepazīšanas braucienos. Katram objektam iespējams aplūkot pirms un pēc atjaunošanas uzņemtās fotogrāfijas, uzzināt par vietas vēsturi, veiktajām pārmaiņām un investīcijām. Grāmatu jebkurš var aplūkot un lejuplādēt mājaslapā www.atrastalatvija.lv. Lejuplādē grāmatu “Atrastā Latvija” Katram ceļam arī ir savs vēstnesis, kura saknes ir meklējamas kādā no vietām, kurai cauri vijas attiecīgais ceļš. Dodoties uz Latgales pusi, vērts...

Esmu sasniegusi vecuma pensijas pieteikšanai nepieciešamo vecumu – 64 gadi un trīs mēneši. Nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (15 gadi) arī esmu uzkrājusi. Zinu, ka pensijas mēneša apmērs tiek noteikts, dalot uzkrāto pensijas kapitālu vispirms ar prognozējamo gadu skaitu un tad vēl ar 12. Cik gadu ir mans paredzamais mūža ilgums, un kas to nosaka? Atbilde Kā veidojas pensijas kapitāls? Personas pensijas kapitāls veidojas no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI). Saskaņā ar 17.12.2020. MK noteikumu Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) 18. punktu pensiju apdrošināšanai noteiktās iemaksu likmes sadalījums ir šāds: 18.1. iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu; 18.2. iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto...

Ministru kabineta (MK) sēdē 9. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas paredz atbalstu 60 eiro apmērā mājsaimniecībām, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī. Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu. Abiem atbalsta mērķiem var pieteikties, vēršoties pašvaldībā sākot ar šī gada 1. oktobri. Tāpat likumprojekts paredz, atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi,...

Valdības sēdē 9. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi", kas paplašina tisības Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) lasītavās bez maksas fotografēt dokumentus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Turpmāk šādas tiesības būs ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām un institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Līdz šim bija noteikts, ka fiziskai personai ir atļauts LNA lasītavās bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Pārējās personas, tai skaitā pašvaldības, dokumentu atvasinājumus varēja iegūt par maksu saskaņā ar LNA publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Taču normatīvajos aktos nav noteikts un praksē arhīvā nav iespējams ieviest kontroles mehānismu, lai konstatētu, vai dokumentus lasītavās fotografē lasītājs kā fiziska persona, jeb kā juridiskas personas vai institūcijas pārstāvis darba vajadzībām. Tādēļ, kā arī lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi, Ministru kabineta (MK) noteikumos tiek noteikts plašāks subjektu loks,...

Fiziskai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Janīna Bukovska meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» skaidroja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem. Turklāt jāpiebilst, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pastiprināti kontrolē darījumus ar mežiem. Kas ir saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā noteiktā saimnieciskā darbība un nodokļu maksātāju pazīmes ir atšķirīgas. Proti, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē PVN maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Līdz ar to PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, ne tikai komersants. Savukārt saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārbaužu pieejas rokasgrāmatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, un tās mērķis ir veicināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu un VID sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt samērīgu pieeju subjektu uzraudzībā. Pārbaužu plānošanas pamatprincipi Plānojot subjektu uzraudzību, VID izmanto uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Tā paredz, ka lielāka uzmanība piešķirama subjektiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir pakļauts augstākam NILLTPF riskam. Vienlaikus šāda pieeja neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes bez brīdinājuma vai specifiskas pārbaudes. Pārbaudes bez brīdinājuma ir pārbaudes pie potenciālajiem NILLTPFN likuma subjektiem un subjektiem, kuriem pirmšķietami nav konstatēts augsts risks. Pārbaudes bez brīdinājuma tiek veiktas iepriekš nebrīdinot subjektu. Savukārt specifiskas pārbaudes ir pārbaudes, kas tiek koncentrētas uz konkrētiem riska aspektiem, piemēram, savu risku novērtējumu, klientu identifikāciju, augsta riska klientiem, patieso labuma guvēju izpēti, politiski nozīmīgu personu identificēšanu, darījumu uzraudzību vai ziņošanu...

Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegta 661 licence, no tām lielākā daļa – 551 licence – ir izsniegta uzņēmumiem, savukārt 110 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5644 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši vien 11,7%. VID atgādina, ka pārejas periods, kura laikā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus drīkst sniegt bez licences, beidzas 2023. gada 1. jūlijā. Pārejas periods tika ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā licenci saņemt...

Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Saruna ar MĀRTIŅU BITĀNU, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku, vienu no zinošākajiem ekspertiem inflācijas jautājumos. Kādi ir pašreizējās inflācijas cēloņi? Pasaules ekonomistu vidū nav vienprātības par faktoriem, kas īsti veicina globālo cenu kāpumu. Kāds ir inflāciju veidojošais mehānisms Latvijas Bankas skatījumā? Inflācija pamazām sāka pieaugt jau 2021. gadā, bet neviens nevarēja paredzēt, ka tā augs tik strauji. Tāpēc arī viedokļi dalās un simtprocentīgi pateikt, kāpēc tā notiek, nevar. Taču par 70–80 procentiem cēloņus izskaidrot ir iespējams. Pirmkārt, šī...

Inflācija šobrīd ir aktuālākais sarunu temats ne vien ekonomistu diskusijās, bet arī ikdienas sarunās. Cik ilgi var turpināties energoresursu un pārējo plaša patēriņa preču un pakalpojumu strauja sadārdzināšanās? Kas ir inflācijas cēloņi un kā varētu panākt tās samazināšanos? Video pieteikums žurnāla "Bilance" augusta numura intervijai ar Latvijas Bankas ekspertu Mārtiņu Bitānu. Pašu interviju lasiet šeit: /vai-iespejams-apturet-cenu-skrejienu/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Kas notiks ar inflāciju?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. 2022.gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas...