JAUNUMI

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Nodrošināt, lai uzņēmuma darbība atbilstu visām normatīvo aktu prasībām, nav viegls uzdevums, it īpaši, ja uzņēmumā nav plaša profila juristu komandas. Pārliecināties, vai tiek ievērotas to likumu un noteikumu prasības, kas attiecas uz nozari, kurā uzņēmums darbojas, var palīdzēt īpašas atbilstības pārbaudes. Kā šādas pārbaudes tiek veiktas un kādas nepilnības to laikā tiek atklātas, skaidro zvērināts advokāts Jānis Lagzdiņš, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadītājs. Ar atbilstības pārbaudi saprotam, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta veiktos nodokļu kontroles pasākumus. Bet kas no juristu viedokļa vēl ietilpst uzņēmuma atbilstības pārbaudes procedūrā? Mūsu skatījumā atbilstība ir Latvijas Republikas un attiecīgi arī Eiropas Savienības normatīvo aktu, starptautiskās prakses, kā arī uzņēmuma grupas noteikto prasību ievērošana. Tātad uzņēmumam jābūt atbilstīgam gan normatīvo aktu prasībām, gan starptautiskajai labajai praksei, gan arī uzņēmumu grupas standartiem. Atbilstības pārbaudē katru uzņēmumu vērtē individuāli. Klients pats nosaka virzienu, kurā atbilstība jāpārbauda -...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...

Preču piegādes dokumenti - pavadzīmes ir gandrīz svarīgāki par attaisnojuma dokumentiem, jo pēdējie tiek iegrāmatoti tikai 20 dienu laikā pēc darījuma, bet "nodokļu administrācija tur rūpi par preces kustības brīdi. Ir svarīgi izsekot dokumentam un preces fiziskajai plūsmai, lai noteiktu īsto darījuma brīdi," Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā pauž Madara Reinika, VID galvenā nodokļu inspektore. Preču piegādes dokuments apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu. Tas var tikt izmantots, lai noteiktu visu preču izcelsmi un piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietās. Ja pavaddokumentā ir visi rekvizīti, tad uzņēmums, pamatojoties uz šo dokumentu, var veikt preču uzskaiti, taču tas nav attaisnojuma dokuments. Preču piegādes dokumenti gandrīz vienmēr obligāti ir jāparaksta, izņemot vienu gadījumu. Proti, ja preču piegādes dokuments ir sagatavots elektroniski, tad darījuma puses var dokumentu neparakstīt, taču šādā gadījumā visi darījuma dalībnieki dokumentu elektroniski apliecina (autorizē). Jaunās izmaiņas nosaka, ka elektroniskā dokumenta apliecināšana (autorizācija) veicama, pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju...

2022. gada 7. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams kā finanšu institūcijas "Altum" aizdevums vai "Altum" paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai - maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Savukārt atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide jeb finanšu institūcija "Altum" samazinās aizdevuma apmēru 30 % apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji. Pirmo četru nedēļu laikā, no dienas, kad “Altum” uzsāks pieņemt pieteikumus, un turpmāk līdz pieejams finansējums, atbalstam varēs pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts: komersants, kurš darbojas apstrādes rūpniecības nozarē, vai: komersants, kurš atbilst vienam sekojošiem kritērijiem: -komersants vai komersanta saistīto personu grupa eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai; -komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu...

Atkārtotā un papildinātā 2. izdevumā iznākusi Mg.oec. Lailas Kelmeres sarakstītā grāmata "Ievads grāmatvedībā jeb Grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi". Sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA izdoto grāmatu iespējams iegādāties gan drukātajā izdevumā, gan arī lasīt TIEŠSAISTĒ portālā BilancePLZ (plz.lv/e-gramatas). 280 lappušu biezajā grāmatā ir daļēji saglabāts pirmās grāmatas materiāls, bet vietām tas ir būtiski papildināts un mainīts, lai atbilstu grāmatas rakstīšanas brīdī aktuālajām prasībām. Tas pats attiecas uz grāmatā iekļautajiem piemēriem, un, protams, ir sniegtas atbildes piedāvātajiem uzdevumiem. Ir papildināti atsevišķu grāmatvedības kontu skaidrojumi un iekļauti arī jauni kontu skaidrojumi, kā arī papildus doti grāmatojumu piemēri. Autore min, ka pēc pirmās grāmatas iznākšanas saņēmusi daudzu lasītāju atsauksmes un ierosinājums par to, ko vēl vajadzētu uzrakstīt. Arī šis grāmatas atkārtotais izdevums paredzēta kā mācību un izziņas līdzeklis, lai nostiprinātu zināšanas un iemaņas grāmatvedības pamatos. Tajā ietverti piemēri, kas paskaidro atsevišķus grāmatvedības uzskaites pamatelementus, un uzdevumi ar atrisinājumiem. izdevums veidots tā, lai pakāpeniski nostiprinātu iemaņas grāmatvedības...

Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021. gadā” jaunākie rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi par 1,1 procentpunktu, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Šī gada Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotās 12. Ēnu ekonomikas konferences fokuss – “Ēnu ekonomikas mazināšana kara Ukrainā, Covid-19 un priekšvēlēšanu gaisotnē: ko var un vajag darīt?”. Pētījumā arī analizēti galvenie faktori, kuri ietekmē uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Ēnu ekonomikas kāpums pērn nav bijis tik straujš, kā pašreizējā ekonomikas situācijā varēja sagaidīt, atzina viens no pētījuma autoriem, SSE Riga Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka: “Man pašam šķita, ka pieaugums būs lielāks, ņemot vērā kontekstu un apstākļus.” Lietuvā un Igaunijā pēdējā gada laikā ēnu ekonomika ir augusi straujāk - attiecīgi par 2,7 un 2,5 procentpunktiem. Kopējais ēnu ekonomikas līmenis gan kaimiņvalstīs ir zemāks - Lietuvā tas ir 23,1%, bet Igaunijā - 19,0%. Saskaņā ar...

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu (turpmāk - Civillikums) pusei nav tiesības atkāpties vienpusējā kārtībā vai vienpersoniski lauzt līgumu, ja otra puse nepilda savas saistības. Neskatoties uz to, tai ir jāpilda līgumā noslēgtās saistības. Tāpēc, ja vēlaties nodrošināt šādas tiesības (vienpusēja atteikšanās no līguma otras puses saistību neizpildes gadījumā), tas atsevišķi jāparedz līgumā. Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pieļaujama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Civillikuma 1588. pantu viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses piekrišanas. Līgumslēdzēja vienpusēja atkāpšanās no līguma nav pieļaujama pat tad, ja otra puse nepilda savas ar līgumu uzņemtās saistības. Jebkuru līgumu noslēdz, pusēm vienojoties. Tas pats ir attiecināms uz līguma laušanu vai tā grozījumiem. Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda...

Uzņēmums ir pašvaldības iestāde. Uzņēmuma darbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana uz līguma pamata. Uzņēmums izraksta rēķinus par īri iedzīvotājiem, kā arī pašvaldībai tiek izrakstīti rēķini par neizīrētajiem dzīvokļiem. Īres maksa sastāv no apsaimniekošanas maksas daļas, ko apliek ar PVN, un no peļņas daļas, ko neapliek ar PVN. Vai peļņas daļa PVN deklarācijā ir jānorāda 49. rindā kā ar PVN neapliekams darījums? Vai tomēr to neuzrāda? Dzīvojamās telpas īres maksu veido arī peļņa, tāpēc pašvaldībai reizi ceturksnī apmaksātā peļņas daļa saskaņā ar rēķinu tiek pārskaitīta uz pašvaldības kontu. Nav skaidrs, vai tā summa, kuru veido peļņas daļa un kuru pārskaitām pašvaldībai, ir jāatspoguļo PVN deklarācijā? Atbilde Izvērtējot jautājumā sniegto informāciju un pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normām, sniedzu šādu skaidrojumu. Uzņēmums, kura darbības veids ir namu apsaimniekošana, izraksta rēķinus par dzīvojamo telpu īri, kas sastāv no mājas apsaimniekošanas maksas un īres maksas (jautājumā nosaukta par peļņas daļu). Saskaņā ar PVN...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā jāveic nokavēto nodokļu maksājumu samaksa. Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem. Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā. Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori. Lai likuma grozījumu stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021. gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā. Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā “aplokšņu” alga. Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. gada jūnijā veica piecas kratīšanas, t. sk. kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās, automobiļos un uzņēmuma vadības dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas...

Darbiniekam piešķirta vecuma pensija no 16. februāra. Kādi nodokļi jāpiemēro darbavietā un kādi VSAA? Atbilde Mēnesī, kad darbinieks sasniedz pensionēšanās vecumu (šogad — 64 gadi un 3 mēneši) un tam ir pietiekams apdrošināšanas stāžs (patlaban — 15 gadu), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinātajai pensijai piemēros pensionāram paredzēto minimumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka pensija tiks izmaksāta par nepilnu mēnesi, minimums tiks piemērots daļēji — proporcionāli kalendāra dienu skaitam. Jautājumā minētajā situācijā minimums būs 200 eiro (350 : 28 x 16). No 2022. gada 1. jūlija minimums tiks palielināts no 350 līdz 500 eiro. Ja aprēķinātā pensija pārsniedz neapliekamo minimumu, pārsnieguma summai piemēros ienākuma nodokli 20% apmērā. Nodokļu ieturēšanai pensionāram nekas nav jādara, jo visa nepieciešamā informācija ir aģentūras rīcībā. Vienīgi, ja pensionāram būtu apgādājamā persona vai noteikta invaliditāte, tad varētu domāt par algas nodokļa grāmatiņas atzīmēšanu VSAA. Darbavietā februārī aprēķinātajai darba samaksai jāpiemēro VSAOI likme 34,09%. Savukārt martā iemaksu likme samazinājās...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šī ir lieliska iespēja, lai pievērstu padziļinātu uzmanību un veltītu laiku gada pārskata sastādīšanai, gan atklājot nepieciešamo informāciju, kura ir definēta likumdošanas aktos, gan izstrādājot kvalitatīvu un pilnīgu gada pārskatu, kas sniegs patiesu un skaidru informāciju par sabiedrību iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu: Pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lietotāji zina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos arī paskaidrot. Norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas...

Vai grāmatvedis drīkst turpināt pieņemt skenētus dokumentus? Vai darbinieks var fotografēto čeku iesniegt uzņēmumam atmaksai? Grāmatvedībā drīkst pieņemt skenētas, fotografētas, pa faksu un citādi saņemtas attaisnojuma dokumenta elektroniskās kopijas, ja tās apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ar elektronisku apliecinājumu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā skaidro Madara Reinika, VID galvenā nodokļu inspektore. Savukārt atvasinājumu papīra formā (izdruku) var apliecināt ar pašrocīgu parakstu. Jāatceras, ka apliecināšanas procesam jābūt definētam uzņēmuma (dokumenta saņēmēja) vadītāja noteiktajā kārtībā grāmatvedības organizācijas dokumentos. Piemēram, ja uzņēmuma grāmatvedis saņem elektroniski darījumu partnera rēķinu, ievada to grāmatvedības programmā, izveido bankā maksājuma uzdevumu, nosūta valdes loceklim paziņojumu, lai akceptētu maksājumu bankā, bet uzņēmuma vadītājs akceptē rēķinu un nosūta bankai maksājumu uzdevuma izpildīšanai - arī to var uzskatīt par elektronisku apliecināšanu, ja vien šāda kārtība ir noteikta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Pēc š.g. 7. jūnija paziņojuma par politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par minimālās algas direktīvas projektu, tā tuvākajā laikā tiks apstiprināta Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas "Oficiālajā Vēstnesī" un divu gadu laikā ES dalībvalstīm direktīvas nosacījumi būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikta minimālā alga, būs jāievieš minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pārvaldības sistēma. Tiesību aktos būs jāietver kritēriji minimālās algas noteikšanai, piemēram, kāda no direktīvā sniegtajām atsauces vērtībām, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu. Tāpat direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas pārskatīšana, jāizveido konsultatīvās struktūras ar sociālo partneru dalību. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka jau tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē kopā ar sociālajiem partneriem tiks diskutēts par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām 2023. gadā. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Vienlaikus...