JAUNUMI

Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu. Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums, un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību,...

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network) ziņo, ka Eiropa patlaban saskaras ar vairākiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides izaicinājumiem, kā arī Ukrainas krīzi, un līdz ar to uzņēmumus smagi skāruši piegādes ķēžu traucējumi. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi jaunus pasākumus vienotā tirgus noturības stiprināšanai un ilgtspējīgas, digitālas un globāli konkurētspējīgas ekonomikas veidošanai. Lai palīdzētu pārstrukturizēt piegādes ķēdes un stiprinātu to noturību krīzes apstākļos, ir izveidota platforma Supply Chain Resilience. Tā palīdz uzņēmumiem saglabāt, pārstrukturēt vai nomainīt esošās piegādes ķēdes, kā arī iegūt izejmateriālus, detaļas, sastāvdaļas un/vai daļēji gatavas preces vai pakalpojumus, kas tiem nepieciešami, lai turpinātu ražošanu. Lai izveidotu sadarbību ar jauniem partneriem un nodrošinātu savu starptautisko piegādes ķēdi, uzņēmēji aicināti reģistrēt savu uzņēmumu jaunajā platformā. Platformas galvenie mērķi: publicēt izejvielu, daļu, komponentu un/vai (daļēji) gatavo preču vai pakalpojumu piedāvājumus; pavest kopā starptautiskos piegādātājus ar preču un pakalpojumu pircējiem; izveidot pārrobežu kontaktus starp uzņēmumiem, nozarēm, atbalsta organizācijām, akadēmiskajām...

Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, iestādēm un ikvienai fiziskai personai ir jāievēro gan nacionālie, gan vairāki starptautisko sankciju režīmi. Krievijas aizsāktā kara Ukrainā kontekstā tās primāri ir Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas. Rakstā apkopoti vairāki ar sankciju ievērošanu saistīto speciālistu ieteikumi*, kas var būt noderīgi laikā, kad sankciju saraksti tiek ik nedēļu papildināti un uzņēmējiem ir sarežģīti tiem izsekot. Riskēt vai pārtraukt sadarbību? Latvijā kopumā ir ap 5000 juridisko personu, kuru piederība saistāma ar Krieviju vai Baltkrieviju. “Tas nenozīmē, ka visi šie uzņēmumi ir sankcionēti, bet ar tiem var būt saistāms paaugstināts sankciju risks,” skaidro Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Sankciju režīmi nav vienādi, tāpēc gadījumā, ja uzņēmums ir saistīts ar vairākām jurisdikcijām, tam var būt jāpievērš uzmanība ne tikai ASV un ES, bet arī Lielbritānijas, Kanādas, Šveices un citu atsevišķu valstu sankcijām...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt...

Esmu valdes locekle uz darba līguma pamata, un kādu laiku man bija darbnespēja. Aprēķinot A lapas apmaksu, radās neskaidrības. Kā valdes locekle mēnesī saņemu noteikto darba algu 500 eiro. Vai man, aprēķinot algu, vajag noteikt vidējo izpeļņu, ja darba laika uzskaiti neveicu? Vai varu izmaksāt par šo mēnesi visu algu 500 eiro? Vai tad varēšu pēcāk saņemt arī slimības pabalstu? Atbilde 1. Darba laika uzskaiti valdes loceklim drīkst nekārtot, ja darba līgumā ir minēts, ka tas ir slēgts ar noteikumiem, kas minēti Darba likuma 148. pantā "Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi". 2. Algu drīkst maksāt arī lielākā summā, ja tas ir atrunāts darba līgumā, piemēram, minot tajā, ka slimošanas laikā tiek saglabāta darba alga, vai pamatojot rīcību ar to, ka darba ņēmējam (arī valdes loceklim) ir nepieciešami papildu līdzekļi veselības uzlabošanai. Proti, ka summā iekļauta gan darbinieka alga, gan atbalsts. Nedomāju, ka kādam ienāks prātā doma aizliegt maksāt lielākus nodokļus (no lielākas...

Termins “darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums “veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC-148/2022). Kasācijas instances tiesa nolēma, ka apelācijas instances spriedums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi piemērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības1, t.i., Padomes direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk - direktīva 2000/78/EK). Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic: “Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,...

2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka papildus prasības nodrošināšanas līdzekļiem, kas civilprocesuālajā regulējumā jau pastāvēja daudzus gadus un tika piemēroti tiesvedībās, tiek ieviesti vispārējie pagaidu aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. Ar minētajiem grozījumiem civilprocesā ir ieviests vispārējās pagaidu aizsardzības institūts, vebinārā “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” uzsvēra Mārtiņš Aljēns, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Civilprocesa likuma grozījumu mērķis bija radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā, norādīts likumprojekta anotācijā. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, neatkarīgi no prasības prima facie (pirmšķietamas) pamatotības uz tiesiski pamatotu rīcību nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Taču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā", kurā norāda, ka darba devēja ziņojuma veidlapai ir 16 sadaļas atbilstoši 16 darba ņēmēja apdrošināšanas statusiem, kuriem piemēro atšķirīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes: 1. “Darba ņēmēji, kuri ir apdrošināmi atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” (izvēlnes nosaukums “Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”). 2. “Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji” (izvēlnes nosaukums “Izdienas pensijas saņēmējivai personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmēji”). 3. “Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (arī priekšlaicīga pensija) ar atvieglotiem noteikumiem (tie ir invalīdi uz mūžu, sievietes, kurām ir pieci un vairāk bērnu, mātes, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, liliputi, punduri un neredzīgie, personas, kas veikušas darbu sevišķi kaitīgos darba apstākļos, personas, kuras strādājušas...

Tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, jāiesniedz VID apliecinājums par ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par 2022.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Tie cilvēki, kas 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš...

Saeima 7. aprīlī steidzamības kārtā apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā jau uzreiz 9. aprīlī un kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Ar grozījumiem tiek saglabātas iespējas piesaistīt investorus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm (OECD), kuri vēlas pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot atzinumu no Valsts drošības dienesta, arī turpmāk varēs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz konkrēto speciālistu vai vadītāju nodarbinātību uzņēmumā, kurā vismaz 51% kapitāla ir OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kontrolē. Papildus tiks vērtēta arī ienākošo uzņēmumu eksporta struktūra un nozare, kuru pārstāv...

Latvijas Republikas Senāts informē, ka papildināts ar pēdējo trīs gadu judikatūras atziņām Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums par fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu. Iepriekšējā apkopojumā bija ietvertas lietas, kas Senātā skatītas no 2015. gada janvāra līdz 2018.gada augustam. Tagad klāt nākuši nolēmumi līdz 2022. gada martam. Tās ir lietas, kas Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi šajā jomā lietās, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas nozīmīgākās Satversmes tiesas un atsevišķas atziņas no senākiem Augstākās tiesas nolēmumiem maksātnespējas tiesību jomā. Tāpat ar jaunākajām atziņām papildināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu apkopojums pārrobežu maksātnespējas tiesību jomā. Šajā apkopojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas atziņās par nozīmīgākajiem Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām jautājumiem: regulas darbības joma, tiesu jurisdikcija, piemērojamās tiesību normas, nolēmumu atzīšana, sekundārās maksātnespējas procedūras. Judikatūras atziņas sistematizējis Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas...

Valdības sēdē 12. aprīlī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" projekts, kas paredz paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Plānotos likuma grozījumus vēl būs jāskata Saeimai. Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādnieki, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta pirmajā un trešajā daļā). Tāpat paredzēts palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90...

Īrijas datu aizsardzības komisāra lēmums uzlikt rekordaugsto 225 miljonu eiro sodu lietotnei WhatsApp par vairāku Vispārīgās datu aizsardzības regulas pantu pārkāpumiem — lietotāju privātuma un personas datu apstrādes caurskatāmības nenodrošināšanu —, ir guvis plašu rezonansi visā Eiropas Savienībā. Kāpēc šis lēmums varētu būt aktuāls Latvijas uzņēmējiem? Vispārīgās datu aizsardzības regulas mērķis ir veicināt līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni, un tas varētu liecināt par jauniem standartiem uzņēmumu izstrādātajām privātuma politikām — tām ir jābūt lietotājam draudzīgām. Lēmumā norādītās nepilnības sastopamas ne tikai WhatsApp, bet daudzu citu datu pārziņu privātuma politikās. Lēmums palīdz iegūt priekšstatu par to, kādā veidā būtu pienācīgi jāinformē datu subjekti, izmantojot privātuma politiku, pievēršot uzmanību, piemēram, tādiem aspektiem kā privātuma politikas noformējums, detalizācijas pakāpe, hipersaišu (linku) daudzums privātuma politikā un tās kopējais garums, vebinārā "Lietotājam draudzīga privātuma politika — ko varam mācīties no WhatsApp lēmuma?" skaidroja Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Anna Bogdanova. 225 miljonu eiro sods...

Ministru kabinets (MK) 12. aprīlī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par publisko iepirkumu centralizāciju". Tas paredz neveidot jaunas institūcijas un izmantot iestāžu jau uzkrāto institucionālo kompetenci specifisku iepirkumu priekšmetu jomā iepirkumu centralizāciju ministriju un to padotībā esošo iestāžu vajadzībām šādās preču un pakalpojumu grupās kā: degviela, mācību procesam nepieciešamie laboratorijas materiāli, reaģenti un ķimikālijas, elektroenerģija; autotransporta līdzekļu iegāde un transporta pakalpojumi. Vienlaikus paredzēts pārskatīt un aktualizēt elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamos preču un pakalpojumu katalogus, tai skaitā izvērtējot telekomunikāciju ierīču un pakalpojumu centralizētu iepirkumu. Papildus minētajām jomām valsts pārvaldes iestādes tiek aicinātas, kur vien iespējams, izmantot risinājumu pievienoties citu iestāžu iepirkumiem ar vispārīgām vienošanām vai kopīgiem iepirkumiem, ko plānots izsludināt 2022. gadā vai 2023. gadā, tādējādi izmantojot iespēju racionalizēt savas darbības iepirkumu jomā. Vienlaikus arī pašvaldības tiek aicinātas izvērtēt iespēju plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību iestāžu vajadzībām vismaz tādās preču un pakalpojumu grupās kā autotransporta līdzekļu iegāde un...

Ministru kabinets 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2021.-2027.) finansējums pētniecībai, attīstībai, inovāciju (P&A&I) un digitalizācijas sekmēšanai Ekonomikas ministrijas resorā vien pieejams vairāk kā 700 milj. eiro apmērā, kā arī finansējums pētniecībai un attīstībai (P&A) pieejams arī Izglītības un zinātnes ministrijai. EM ziņojumā uzsver nepieciešamību veidot labāku institucionālo un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldību. Tas sniegs iespēju ne tikai uzlabot sadarbību starp galvenajām P&A&I politiku veidojošajām un ieviesošajām institūcijām, bet arī labāk plānot P&A&I finansējuma investēšanu, kā arī radīs skaidru ietvaru uzņēmēju, zinātnieku un valsts sadarbībai P&A&I sekmēšanai. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka ir izstrādāts risinājums, kas sniedz iespēju uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts sektoram strukturētā...