JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Nodokļi un pārskati, nodarbinot no Ukrainas ieceļojušos". Tajā uzsvērts, ka, pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas civiliedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Kritēriji, uz kuru pamata nepieciešams noteikt, vai persona kļūst par Latvijas nodokļu rezidentu, ir noteikti līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu - Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības parakstītajā konvencijā "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" (Latvijas – Ukrainas konvencijā). Vispārīgā gadījumā no Ukrainas ieceļojusī persona, kura Latvijā radusi patvērumu uz laiku saistībā ar šā brīža situāciju Ukrainā un plāno atgriezties savā valstī, ir nerezidents. Darba devējs reģistrē darbinieku VID (norādot ziņu...

2022. gada 15. martā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos. Likumā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Kopumā grozījumi veicinās ātrāka digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un atvieglos pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem, vebinārā skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktora vietniece Inta Bērante–Sukaruka. Iestrādā trīs direktīvas Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu trīs direktīvas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 19 99/44/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2161 ,...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Straume pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 11. panta (pulcēšanās un biedrošanās brīvība) un 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpums. Savā 2014. gada 25. augusta iesniegumā ECT iesniedzēja, atsaucoties uz Konvencijas 6. pantu, 10. pantu (izteiksmes brīvība) un 11. pantu, sūdzējās, ka viņas atlaišana no darba pēc tam, kad viņa kā VAS "Latvijas Gaisa Satiksme" (LGS) Vadības dispečeru arodbiedrības (Arodbiedrība) valdes priekšsēdētāja sagatavoja un nosūtīja satiksmes ministram un LGS kapitāldaļu turētājam vēstuli, kurā tika kritizēta LGS valdes darbība, norādīts uz vairākiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem par gaisa satiksmes dispečeru darba laika uzskaiti un atalgojumu, kā arī paustas bažas, ka dispečeru darba apstākļi apdraud aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti un drošumu, ir pārkāpusi viņas tiesības uz izteiksmes brīvību un tiesību uz biedrošanās brīvību. Tāpat iesniedzēja uzskatīja, ka ir pārkāptas viņas Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās...

Lai veicinātu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) izstrādājusi vadlīnijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem par valsts valodas lietošanas pamatprasībām. Vadlīnijas ir palīginstruments mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un tās izstrādātas, konsultējoties ar nozares speciālistiem un sadarbojoties ar Valsts valodas centru. Tajās izklāstīts valsts valodas lietošanas pamatprincips, un tās sniedz ieskatu normatīvo aktu valsts valodas lietošanas jomā regulējumā un prasībās. Vadlīnijās minēts, ka, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvertais izņēmums attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām ir horizontāla speciālā tiesību norma, kas izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam paredz atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām, saskaņā ar kurām privātajā sfērā...

Katrs trešais strādājošais, kurš ir piedzīvojis atšķirīgu attieksmi darba vidē, izjūt ikdienā emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību, liecina pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati*. Pētījumā secināts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā nejūtas droši, un o sajūtu nereti veicina diskriminācija darba vidē. Piemēram, pēdējā gada laikā diskrimināciju darba vidē ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie. Ekspertu vērtējumā šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai diskriminācijai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī biznesa vides attīstību, valsts sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus. Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka tā veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu: viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem u.tml. Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...

Kā pareizi veikt degvielas uzskaiti un cik procentu var atskaitīt PVN priekšnodoklī, kas saistīti ar evakuatora ekspluatācijas izdevumiem? SIA darbības veids ir evakuatora sniegtie pakalpojumi. Evakuators ir reģistrēts CSDD, SIA ir tā īpašnieks. Grāmatvedībā evakuators ir uzskaitē kā pamatlīdzeklis. Pēc tehniskajiem datiem tas skaitās kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg. Vai šajā gadījumā degvielas iegāde ir uzskaitāma kā izejvielas iegāde un iegrāmatojama 71xx kontā? Vai PVN par degvielas iegādi (t.sk. arī par remontiem, rezerves daļu u.c. izdevumiem, saistītiem ar evakuatoru) drīkst atskaitīt 100% priekšnodoklī? Vai tas nozīmē, ka nav vajadzīgas ceļazīmes un degvielas norakstīšanas akti, lai veiktu degvielas patēriņa uzskaiti? Kas vēl jāņem vērā? Atbilde Evakuators — kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg, nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu minētajam transportlīdzeklim nav jāpiemēro priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi. Tātad priekšnodokli par iegādāto degvielu, iegādātajām rezerves daļām, veiktajiem remontiem un citām uzturēšanas izmaksām...

Lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā, Saeima 2. jūnijā trešajā gala lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas. Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izveidojusi informatīvu video ceļvedi Latvijas uzņēmējiem par to, kā jārīkojas, lai uzaicinātu viesstrādniekus darbam Latvijā. Nepieciešamība noalgot darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir aktuāla daudziem Latvijas komersantiem, kuru uzņēmumiem attīstoties, rodas grūtības atrast papildu darbarokas vietējā darba tirgū. Imigrācijas likumā ir noteikti viesstrādnieku nodarbināšanas pamati, vīzas un uzturēšanās atļaujas noformēšanas procedūra un citi ar viesstrādnieku uzaicināšanu saistīti jautājumi, bet uzņēmumiem, kas iepriekš ar šo jautājumu risināšanu nav saskārušies, šīs procedūras var būt sarežģītas un grūti uztveramas. Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par viesstrādnieku uzaicināšanu, ir izveidots video ceļvedis, kur soli pa solim paskaidrots, kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu viesstrādnieku nodarbināšanu uz uzturēšanās atļaujas vai vīzas pamata, un kur šos dokumentus iesniegt. Lakoniski paskaidrota uzaicināšanas procedūra un sniegta informācija gan par darba samaksu (tostarp darba samaksu augstas kvalifikācijas nodarbinātajiem), gan arī par valsts nodevām un dokumentu izskatīšanas termiņiem. 

Tuvojoties vasarai, kad vairāki skolēni izmantos iespēju ne vien atpūsties brīvlaikā, bet arī pastrādāt, piedāvājam informāciju, kas noderēs gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kuru algas nodokļa grāmatiņās skolēni ir atzīmēti kā apgādājamās personas. Pirmkārt, ir jāatšķir divas situācijas: kad skolēns strādā jebkurā gada mēnesī vai skolēns strādā tikai vasaras brīvlaikā. Pievērsiet uzmanību Darba likuma 132. panta normām, kas ierobežo jaunatnes nodarbinātību: 132. pants Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (1) Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa. (2) Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt: ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā; ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bet, ja bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, — ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu – ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 250 EUR mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 EUR mēnesī. Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim. Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darba vietā. Atvieglojumu piemērošana Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs. Darba devējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir tiesīgs pieprasīt VID izziņu ar informāciju, vai attiecīgajam darbiniekam pie šī darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Iesniegumu izziņas saņemšanai iesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda darbinieku, kura algai darba devējs piemēros neapliekamo minimumu un atvieglojumu par bērnu, vārdu, uzvārdu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirto personas kodu. EDS VID izsniegtā izziņa...

Saeimā tiek virzīti pieņemšanai apjomīgi grozījumi Konkurences likumā (KL), kas šīs publikācijas tapšanas brīdī bija pieņemti pirmajā lasījumā. Grozījumi izstrādāti galvenokārt ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Direktīva) noteiktās prasības. Grozījumi paredz papildināt KL regulējumu attiecībā uz tirgus dalībniekiem piemērojamā naudas soda aprēķināšanu un piemērošanu, tai skaitā arī palielinot maksimālā naudas soda sliekšņus. Tiks paplašināts regulējums attiecībā uz naudas soda aprēķināšanu tirgus dalībnieku apvienībām un to biedriem. Grozījumos precizētas KL noteiktās Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai KP varētu efektīvāk veikt iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu un atklāšanu. Plānots harmonizēt iecietības programmas ietvaru,pilnveidot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurences iestāžu sadarbības noteikumus, kas KL līdz šim nav bijuši noteikti, kā arī precizēt pagaidu noregulējuma institūtu. KL tiks papildināts ar vairākām jaunām definīcijām, skaidrojot, tostarp, tādus jēdzienus kā Eiropas...

Valdības sēdē 31. maijā izskatīti un 3. jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā". Jaunu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo Grāmatvedības likums, kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra, paredz, ka līdz 2022. gada 1. jūlijam jāizdod likuma attiecīgajos pantos, tai skaitā 10. panta trešās daļas 1. punktā minētos noteikumus. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2007. gada 20. marta noteikumi Nr. 188 būs spēkā līdz 2022. gada 2. jūlijam. Jaunajos noteikumos būs saglabātas MK noteikumos Nr. 188 ietvertās vispārējās prasības attiecībā uz šo noteikumu subjektu loku, grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu, kā arī attiecībā uz tajos noteikto, ka grāmatvedības reģistros jāuzrāda saimnieciskās darbības naudas plūsma, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kā dzīvosim šodien un rīt. Gada sākumā radās cerība, ka divu pēdējo gadu sarežģītā situācija drīz vien mainīsies, ierobežojumi tiks atcelti un varēsim atslābst un atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Beidzot vebināri pārtaps par semināriem un būs sastopami «dzīvi» grāmatveži! Tomēr — nav tik spīdoši. NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana pakalpojumiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana. Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam? Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. GRĀMATVEDĪBA Katrīna...