JAUNUMI

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Konkurences tiesību pārkāpumi ietekmē godīgu konkurenci, tādējādi kaitējot gan ekonomikai, gan tirgus dalībniekiem un patērētājiem kopumā. Katrs šāds pārkāpums potenciāli rada zaudējumus arī konkrētām juridiskām un fiziskām personām. Valsts kopējās ekonomiskās intereses konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā aizstāv Konkurences padome, taču zaudējumu atlīdzināšana privāttiesiskā ceļā ir katra cietušā rokās. Nesenie likumu grozījumi varētu motivēt privātpersonas aktīvāk realizēt savas tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, kas spēkā stājušies 2017. gada 1. novembrī, paredz skaidru kārtību, kādā ikviena persona, kas cietusi no Eiropas Savienības vai nacionālo konkurences tiesību pārkāpuma, var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no tirgus dalībnieka, kas attiecīgo pārkāpumu aktīvi veicis un/vai pieļāvis. Līdz ar minētajiem grozījumiem ir pabeigta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk - direktīva) ieviešana....

Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un iegūta licence derīgo izrakteņu ieguvei — izrakteņu veids un ieguves limita apjoms. Uzņēmums veic atradnes apsaimniekošanu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomu ir nepieciešams uzskaitīt bilancē. Kā novērtēt derīgo izrakteņu apjomu, kādi varētu būt novērtēšanas paņēmieni, ja uzņēmums nevēlas izmantot vērtēšanas pakalpojumu? Kā grāmatot derīgo izrakteņu novērtējumu bilancē? Atbilde Sākotnēji autors vēlas uzsvērt, ka atbilde tiek sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2021. pārskata gadā. Būtiskas izmaiņas, sākot ar 2022. pārskata gadu, nav paredzētas. Lasītājas situācijas aprakstā tas nav konkrēti minēts, tomēr autors pēc tā, ka uzņēmumam derīgos izrakteņus ir nepieciešams atzīt bilancē, secina, ka uzņēmums nodarbojas ne tikai ar šo derīgo izrakteņu ieguvi, bet arī ar to tirdzniecību, līdz ar to autora ieskatos šajā gadījumā iegūtos derīgos izrakteņus var klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus jeb gatavo produkciju un atzīt tos bilances postenī "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai". Atbilde uz 1. jautājumu Sākotnēji būtu nepieciešams novērtēt...

Finanšu ministrijā 7. aprīlī noritēja tikšanās par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta noderīgumu radošām personām un tā veiksmīgu ieviešanu, piedaloties plašam kultūras organizāciju pārstāvju lokam no Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA). Finanšu ministrijas eksperti skaidroja SDI konta ieviešanas nosacījumus, informēja par aktuālo situāciju un atbildēja uz jautājumiem. Kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji izrādīja lielu interesi un uzdeva jautājumus par SDI konta pielietošanu, cita starpā interesējoties par autortiesību likmju piemērošanu nereģistrētiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas ir nodarbināti pastāvīgā darbā, kā arī par kredītiestāžu pakalpojumiem un maksu. LRSP valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere atzīst: ''Esmu apmierināta ar šo sarunu. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un šāda valsts pārvaldes komunikācija ar radošo vidi ir ārkārtīgi vajadzīga, lai izstrādātās izmaiņas un likumi padarītu radošo cilvēku dzīvi vieglāku. Radošās nozares ir ļoti atšķirīgas un to vajadzības ir specifiskas, tādēļ pirms tikšanās man bija bažas par to, lai visiem netiek uztiepts viens risinājums, un SDI konts...

Vecāko darba inspektoru komiteja (turpmāk – VDIK) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk – EU-OSHA) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē kampaņu par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kampaņas mērķi: • veicināt ar balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) profilaksi saistītus darba aizsardzības un riska pārvaldības pasākumus; • paplašināt Eiropas darba inspektoru zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar balsta un kustību aparāta slimību attīstību, un par veidiem, kā mazināt ar BKAS saistītos riska faktorus uzņēmumos; • sekmēt vienlīdzīgus apstākļus BKAS jomā, lai darba ņēmējiem ES būtu vienāds darba aizsardzības līmenis un lai uzņēmumiem būtu vienādi konkurences apstākļi; • sadarboties ar EU-OSHA un tās valstu kontaktpunktiem, izmantojot to informatīvos materiālus un tos izplatot. Kampaņas mērķa nozares ir: veselības aprūpe un sociālā aprūpe; būvniecība; kurjeru darbība; pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; frizieru un bārddziņu pakalpojumi. Katras ES dalībvalsts Darba inspekcija veiks pārbaudes savās izvēlētajās nozarēs no...

Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! Kā mēdz teikt — parādījusies gaisma tuneļa galā. Tikai nav zināms, cik garš ir tunelis! Protams, rokas arvien būs jāmazgā gan pirms, gan pēc jebkuras aktivitātes. Drošības pēc ieteicams turēties pa gabalu no tautiešiem, tomēr transportlīdzekļu piepildīšanai atcelti ierobežojumi. Kā šo ieteikumu izpildīt — grūti saprast. Arī lielveikalā bieži vien kāds gandrīz uzguļas uz priekšā stāvošā pircēja muguras, cerot, ka tā viņu apkalpos ātrāk. Vienīgā izeja — turēt iepirkumu ratus aizmugurē, tad jau netiks klāt! Svaigā gaisā drīkst nelietot maskas un respiratorus, bet iekštelpās gan jālieto, īpaši tur, kur apkalpošana notiek tuvumā un ilgāku laiku. Darba devējiem piešķirtas tiesības izvēlēties, vai uzņēmumā drīkstēs veikt darbu tie darbinieki, kuriem ir derīgs sertifikāts vai neatkarīgi no tā. Panaceja no šīs sērgas tā arī nav atrasta....

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija. Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti. Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju...

Ekonomikas ministrija (EM) 5. aprīļa sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai. EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā. Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par: Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%); Līguma izpildes termiņa pagarināšanu; Citiem būtiskiem grozījumiem. Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu...

Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam, ja darbinieks pēc vairāk nekā 12 mēnešu prombūtnes ir atgriezies darbā un nostrādājis periodā no 2021. gada 15. novembra līdz 31. decembrim un 31. decembrī bija pēdējā darba diena? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 75. panta trešo daļu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, t.i., saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Ar pēdējiem sešiem mēnešiem varētu būt domstarpības. Vai tie ir jūlijs — decembris vai jūnijs — novembris? Dažu iemeslu dēļ uzskatu, ka tas ir periods jūnijs — novembris, bet grāmatvedis drīkst izvēlēties arī pirmo variantu, turklāt jāņem vērā, ka rezultāti var ievērojami atšķirties. Gadījumā, ja darbiniekam bijusi ilgstoša prombūtne, dienas vidējo izpeļņu nosaka DL 75. panta sestā daļa. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas...

Uzņēmums ir reģistrēts PVN īpašajā režīmā OSS. Uzņēmums caur internetveikalu pārdod preces Igaunijas pircējiem, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Vai pareizi saprotu, ka šajā gadījumā uzņēmumam, pārdodot preces personām, rēķinā ir jāpiemēro Igaunijas PVN 20%? Atbilde Jautājumā aprakstītā situācija atbilst PVN likuma 10.1 pantā minētajiem tālpārdošanas darījuma nosacījumiem. Līdz ar to darījumam jāpiemēro Igaunijas PVN un attaisnojuma dokumentā — nodokļu rēķinā — jānorāda Igaunijas PVN likme 20%, jo darījuma vieta ir cita dalībvalsts, t.i., Igaunija. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Ministru kabineta š.g. 5. aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, precizējot aizdevumu programmas nosacījumus un projektu īstenošanas procesu. Ņemot vērā nule apstiprinātos grozījumus, Atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30. aprīlim. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc liela investīciju projekta (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Atbalsta programma komersantiem pieejama kopš š.g. 19. janvāra un ir jau saņemti pirmie komersantu pieteikumi aizdevumu programmai. Līdz ar grozījumiem programmā precizētas vairākas normas par projektu iesniegšanu un vērtēšanu. Turpmāk, ja komersants Altum nebūs iesniedzis attiecīgus dokumentus 6 mēnešu laikā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Valdība 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā”, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka: manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu; Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai; mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Vienlaikus izmaiņas paredz atvieglot mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības pretendēt uz sava prasījuma atgūšanu bezmantinieku mantas gadījumā, atsakoties no prasības parādu ietvert publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Turklāt, lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par...

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī. Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm", kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un...

Kā skaļš brīdinājums uzņēmumiem, kas nepievērš pietiekamu uzmanību datu aizsardzības jomai un it īpaši privātuma politikas izstrādei, pagājušā gada septembrī nāca Īrijas datu aizsardzības iestādes piemērotais 225 miljonu eiro sods saziņas lietotnes Whatsapp īpašniekam Whatsapp Ireland par noteikumiem neatbilstošu privātuma politiku un lietošanas noteikumiem. Kas šajā vairāk nekā 200 lappušu garajā lēmumā konstatēts, ko Whatsapp pārkāpis, un ko no šīs pieredzes būtu vērts secināt Latvijas uzņēmumiem? Šis temats tika apskatīts sabiedriskās organizācijas Legal Hackers Riga* organizētajā diskusijā “Kādas kļūdas nepieļaut, izstrādājot privātuma politiku? Atskats uz Īrijas Datu aizsardzības komisāra lēmumu Whatsapp lietā”. Whatsapp pārkāpumi Īrijas datu aizsardzības uzrauga piespriestais soda apmērs bijis tik iespaidīgs tāpēc, ka Whatsapp pārkāpumi skāruši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā minētos datu apstrādes pamatprincipus, diskusijā skaidroja Anna Vladimirova-Krjukova, zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Eiropas datu aizsardzības speciāliste (CIPP/E). Pārkāpti arī panti, kas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF...

Saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā 2022. gada 24. februārī Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas stājās spēkā 5. martā. Likums noteic, kādu atbalstu Latvijā var saņemt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir arī tiesības uz nodarbinātību. Nepieciešama ilgtermiņa vīza Vispirms jāņem vērā – ja persona, kura no Ukrainas ieceļo Latvijā, uz robežas var uzrādīt biometrisko pasi, tad viņai arī bez vīzas ir iespējams uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Ar biometrisko pasi ir tiesības pieteikties bēgļa statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai Latvijā. Ja personas rīcībā nav biometriskās pases, Latvijā iespējams uzturēties tikai vīzas derīguma laikā. Savukārt, ja personai nav ceļošanas dokumentu, sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm tiek veikta personas identitātes noteikšana un pēc tam var pieprasīt izsniegt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu. Iekšlietu ministrija aicina Ukrainas civiliedzīvotājus, dodoties ceļā uz Latviju, nodrošināt jebkādus...