JAUNUMI

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...

AKTUĀLS TEMATS Depozīta sistēma tīrākai videi. Par aktuāliem jautājumiem tirgotājiem depozīta sistēmas ieviešanā informē LAURA ANTEINA, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece JURISTA PADOMS Depozīta maksa par vienreiz un atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu un PVN piemērošana. MADLENA DROZDOVA, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš nodokļu konsultante Ar vienu roku dod, ar otru – atņem. EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Nodokļu piemērošana darījumiem ar kriptovalūtu. Skaidro AINA OKSEŅUKA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen nodokļu menedžere un AIJA LASMANE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā nodokļu speciāliste Kas ir izpildu raksts, un kad tas nepieciešams. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore MAKSĀTNESPĒJA Fiziskām personām iespēja atbrīvoties no patēriņa kredītu parādiem. Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma piemērošanu skaidro Inese Helmane Parādnieki pagaidām netiek tālāk par interesi. Komentē ZANE ERNŠTREITE, zvērināta notāre DATU AIZSARDZĪBA Whatsapp precedents liek pievērst uzmanību privātuma politikas izstrādei. Legal Hackers Riga organizētās diskusijas atziņas apkopojis Ikars Kubliņš TIESU PRAKSE Iedzīvotāju...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas valdība 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.” Līdz ar veiktajām izmaiņām atbalsta nosacījumos komersanti, kuri organizē pastāvīgu publisku mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu norisi un kuru darbību ietekmējuši Covid-19 izplatībai noteiktie drošības pasākumi, atbalstam ALTUM varēs pieteikties vēl līdz š.g. 30. jūnijam. Programmā palielināts arī vienam atbalsta saņēmējam/ ar to saistīto personu grupai pieejamais atbalsta apmērs - no līdzšinējiem 1 800 000 līdz 2 300 000 eiro. Tāpat programmā veiktas izmaiņas, lai līdz 24 mēnešiem pagarinātu pasākumu īstenošanas laiku un aizdevuma atmaksas uzsākšanu; atmaksas termiņu pagarinātu līdz 30 mēnešiem. Atbalsta programmas nosacījumu1 kopums papildināts arī ar nosacījumu - ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt atbalsta līgumā saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības paredzēto attīstības plāns apliecina atbalsta saņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē, ALTUM ir tiesīgs restrukturizēt aizdevumu, ja atbalsta saņēmēja plāns apliecina spēju atmaksāt aizdevumu nākotnes termiņā līdz 4 gadiem. Programmas...

No 1. februāra Valsts kase pievienojusies Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai – tas ļauj maksājumus valsts budžetā nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās, informē Latvijas Banka. Gan fiziskās, gan juridiskās personas šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, t.sk. valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus u.tml.) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu: Citadele banka, Swedbank, EB banka, Signet Bank, BlueOrange Bank, Reģionālā investīciju banka, Baltic International Bank un LPB Bank, kā arī no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, – kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm. Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī Luminor Bank, tādējādi šie inovatīvie maksājumi būs pieejami faktiski visiem kredītiestāžu klientiem Latvijā. Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – Lietuvas komercsabiedrības UAB „Baltic Engineers” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atteikt pieteicējai saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatāmajā lietā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts neatmaksāt pieteicējai Lietuvas komercsabiedrībai UAB „Baltic Engineers” pievienotās vērtības nodokli, ko tā samaksājusi SIA „DAINA EL”, SIA „KOMUNIKĀCIJU PROJEKTĒŠANAS BIROJS” un SIA „Energy stream” par iekšzemē saņemtajiem ar veikala „IKEA” Rīgā projektēšanu saistītajiem pakalpojumiem. Proti, lietā ir strīds par pieteicējas kā citas dalībvalsts nodokļa maksātājas, kas neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par Latvijā no citām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām saņemtajiem ar nekustamā īpašuma būvniecību saistītajiem pakalpojumiem. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējai šādu tiesību nav, jo tā Latvijā ir veikusi vismaz vienu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu. Apgabaltiesa secināja, ka šā iemesla dēļ pieteicējai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

No 2022. gada 1. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveices Konfederācijā. Turpmāk ieceļošanai minētajās valstīs vakcinācijas sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus, neatkarīgi no saņemtās vakcīnas nosaukuma (Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātām vakcīnām), informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē – ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai u.c. gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu – katra valsts nosaka individuāli. NVD skaidro, ka citu valstu noteiktās prasības nav saistītas ar Latvijas Republikas likumdošanu un vakcinācijas sertifikātam noteiktajiem derīguma termiņiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstīs noteiktais sertifikāta derīguma termiņš izmantošanai iekšzemē var būt mazāks nekā ieceļošanai noteiktie deviņi mēneši. Līdz ar to pirms došanās...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” pastāstīja par pašnodarbināto grāmatvedībā aktuālākajiem jautājumiem. Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja būt gan darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu). “Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk,” vērtē I. Leibus. Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā). “Ieviesusies prakse, kad pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Kā veikt uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumām". Tajā norādīts, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizē, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem. Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamo saistību un prasību atlikumu salīdzināšana pārskatā “Pārskata perioda apkopojums – salīdzināšana” pārskats atrodams VID EDS: sadaļā “Maksājumi” - “Nomaksas stāvoklis”: sadaļā “Pārskati” – “Budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis un veiktie maksājumi”: Pārskatā jāizvēlas atlases poga “Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats”. ! Atlases pogu “VID iniciēta atlikumu salīdzināšana” izvēlas tajos gadījumos, ja uzņēmums no VID ir saņēmis uzaicinājumu veikt prasījumu un saistību...

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Saeima ceturtdien, 27.janvārī, pieņēma likumu, kas noteic terminētus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi. Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kur tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu. Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indekss 2021. gada pēdējā ceturksnī kopumā norāda uz uzņēmēju pesimismu, tomēr salīdzinot ar tā paša gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies un uzņēmēju optimisms pieaudzis. LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2021.gada 4.ceturkšņa pētījumā “LTRK Ekonomikas indekss” noskaidrots, ka indeksa vērtība joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 48.88 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 5.54 punktiem. Uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par konkurenci pārstāvētajā nozarē, investīciju apjomu uzņēmumā un uzņēmuma apgrozījumu. Visnegatīvāk novērtēta ir vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī. 2021. gada nogalē optimistiski noskaņoti bija tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, nedaudz pesimistiski noskaņoti pakalpojumu jomas un ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji. Vispesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji. Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, uzlabojies noskaņojums ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāju vidū, savukārt tas samazinājies būvniecības jomas...

Eiropas Savienības Tiesa 27.janvārī pasludināja spriedumu divās pieteicēja SIA "Sātiņi-S" lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās. Izskatāmajās lietās Senāts 2020.gada jūnijā apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Lietā Nr.SKA-14/2022 (A420186017) ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo...