JAUNUMI

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Ministru kabineta sēdē 11.septembrī tika atbalstīti priekšlikumi, kas iekļauti Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda" un veicinātu vecāku pienākumu apgādāt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem, kā arī paplašinātu iespējas atgūt uzturlīdzekļu parādnieku vietā no valsts budžeta izmaksātos līdzekļus. Tie paredz: • ka parādniekiem, kuri divu gadu laika periodā labprātīgi nosegs izveidojušos pamatparādu Uzturlīdzekļi garantiju fonda administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti; • ka parādniekiem piemērojams aizliegums izmantot medību šaujamieročus. Virzīt attiecīgus priekšlikumus uz likumprojekta "Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums" lasījumu Saeimā; • apstākļu uzskaitījumu, kuru konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes, kas izmeklēšanas iestādēm ļaus efektīvāk piemērot Krimināllikuma 170. pantu, tas ir, saukt personu pie kriminālatbildības, ja tā nepilda ar tiesas vai Fonda administrācijas lēmumu uzlikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem; • ka uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks apturēta pilngadīgām personām, ja tās mācās, strādā un...

Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja izmaiņas Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” ar mērķi pilnveidot ugunsdrošības prasības, atvieglojot būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kā arī novēršot nesamērīgu vai nepamatotu slogu būvniecības ierosinātājiem. Grozījumi pārskata un precizē būvju un telpu grupu lietošanas veidus, kas projektētājiem atvieglos lietošanas veidu noteikšanu un attiecīgi arī ugunsdrošības prasību piemērošanu. Būvnormatīvā ir precizēts būvju lietošanas veida un telpu definējums bērnu pieskatīšanai paredzētām būvēm un telpām, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildus palīdzības (pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādes, kā arī speciālās skolas bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām). Tāpat ir ieviests jauns telpu un būvju lietošanas veids lauksaimniecības būvēm. Līdz ar grozījumiem tiks atvieglotas ugunsdrošības prasības brīvstāvošām daudzstāvu autostāvvietām, ja tās atbildīs sekojošām prasībām – būs nodrošināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas brīva piekļuve pa visu būves perimetru; nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām; būve būs nodrošināta ar iekšējā...

Žurnāla "Bilance" organizētā "apaļā galda" diskusijā tikās grāmatvedības un revīzijas nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, lai spriestu par nozares nākotnes attīstību. Sarunas centrālais temats bija grāmatvežu izglītības un kompetences līmeņa paaugstināšana, un galvenais priekšlikums šī mērķa panākšanai bija fundamentāls - grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju, sertifikācijas un uzraudzības sistēmas ieviešana. Klātesošie bija vienisprātis - pašreizējais grāmatvežu izglītotības un profesionālās kompetences līmenis ir nepietiekams gan nodokļu normatīvā regulējuma izmaiņu un sarežģītības, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontekstā. Grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju varētu šo problēmu risināt, pieņemot, ka grāmatvežus sertificētu institūcija, kura šādu deleģējumu saņemtu tikai tad, ja tās darbības standarti atbilstu valsts prasībām. Diskusijas gaitā netika konkrēti definēts, vai runa ir tikai par ārpakalpojumu grāmatvežu, vai visu profesijā strādājošo sertifikāciju. Tāpat atbilde netika rasta uz jautājumu, ko darīt ar uzņēmumu vadītāju kompetenci grāmatvedībā, jo, kā zināms, likums atļauj grāmatvedību kārtot arī uzņēmuma vadītājam - vienīgajam valdes loceklim. Finanšu...

Ņemot vērā, ka “aplokšņu” algas ir viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas komponentēm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu jomā. Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu” algas pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība. Jaunākais VID veiktais pētījums liecina, ka 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 milj. eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par 1,7% procentiem jeb mazāk nekā 2016.gadā. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: ““Aplokšņu” algu samazināšanās ir pozitīvs signāls. Visticamāk, to ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz...

Latvijā šogad 1.septembrī bija 211 368 nodokļu maksātāji-juridiskas personas, kas ir par 4,4% mazāk nekā pērn šajā laikā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā statistika. Salīdzinājumā ar 2018.gada 1.augustu nodokļu maksātāju-juridisku personu skaits samazinājies par 527. Visvairāk nodokļu maksātāju-juridisku personu 2018.gada septembra sākumā bija reģistrēts Rīgas klientu apkalpošanas centrā - 125 391, savukārt vismazāk nodokļu maksātāju-juridisku personu bija reģistrēti Krāslavas klientu apkalpošanas centrā - 1022 nodokļu maksātāji-juridiskas personas. 2017.gada 1.septembrī valstī bija reģistrēti 221 146 nodokļu maksātāji-juridiskas personas. VID un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.septembrim ir saņēmuši 97 715 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Šā gada septembra sākumā reģistrēti 43 750 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 176. Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 328 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 46 869 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3518 individuālie komersanti. VID arī informē, ka ar...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina sekot līdzi savām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārliecināties, vai darba devējs ir veicis visas iemaksas un vienlaikus izvērtēt, vai tās ir pietiekamas, lai saņemtu vēlamo valsts atbalstu dzīves situācijās, kad nebūs ienākumu. VSAA sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), ir izsūtījusi personificētas vēstules sociāli apdrošinātiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 42 gadiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss un iemaksas bijušas lielākas par 0,00 eiro. Kopumā vēstules nosūtītas 413 800 cilvēkiem, izņemot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus. Vēstulēm izvēlētā mērķa grupa ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vēstulēs iekļauta informācija par katra cilvēka darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, kā arī informācija par apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. VSAA aicina ne tikai vēstuļu saņēmējus, bet...

Saeima 6. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz iespēju turpmāk valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemt arī Satversmes tiesas procesā, kā arī ieviest daļēji valsts nodrošinātu juridisko palīdzību noteikta veida civillietās. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā varēs lūgt persona, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, sakarā ar nepilnīgu tās pamatojumu vai pamatojuma trūkumu, lietu atteikusies ierosināt. Minētā modeļa pamatā ir ideja nodrošināt valsts garantētu juridisko palīdzību gadījumos, kad tā ir nepieciešama pēc būtības un ir pirmšķietami novērtēta lietas tālākā perspektīva. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Papildus likumprojekts paredz iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām,...

Stingrāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai - to paredz grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kurus 6.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Tāpat grozījumi paredz, ka pie atbildības būs saucamas personas, ja tās zaimos vai izrādīs klaju necieņu pret dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai tikai karoga attēlu. Likumā jau līdz šim ir bijusi noteikta atbildība par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, nu to papildinās arī normas, kas attiecas uz dekoratīvajiem karogiem, kādi, piemēram, var būt arī suvenīru karogi u.tml., kā arī karoga attēliem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, arvien biežāk pilsētvidē, svētku noformējumos, dažādos valstiskas nozīmes pasākumos redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz šim kā vienīgais tehniskais parametrs Ministru kabineta noteikumos bija noteikts karoga krāsas tonis, un tas ir nepietiekams nosacījums, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu. Ir nepieciešams definēt konkrētas prasības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, par kuras pārkāpumiem SIA "Weekendbox" (turpmāk - sabiedrība) ir piemērota soda nauda 5000,00 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgu komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrība tās interneta tīmekļvietnē www.weekendbox.lv patērētājiem piedāvāja dāvanu kartes dažādiem pakalpojumiem, kuras patērētājiem nebija iespējams izmantot (apmainīt pret dāvanu kartēs norādītajiem pakalpojumiem). Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē http://www.weekendbox.lv (turpmāk - vietne), patērētājiem piedāvājot un pārdodot dāvanu kartes, kas paredzētas dažādu pakalpojumu izmantošanai. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrības pārdotās dāvanu kartes nav iespējams izmantot atbilstoši to iegādes mērķim, jo dāvanu kartēs norādītie pakalpojuma sniedzēji tās atteicās pieņemt, pamatojot atteikumu ar to, ka sabiedrība nav izpildījusi uzņemtās saistības, proti, par attiecīgajiem pakalpojumiem nav norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu par dāvanu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 6% jeb 198.1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3.48 mljrd. eiro. Pārskata periodā akciju tirgos dominēja negatīvas tendences, ko lielā mērā noteica bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu “kariem” - pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz +1.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2.1% līdz -0.4%, savukārt konservatīvajiem no -2% līdz -0.4%2. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (46.3%) un parāda vērtspapīriem (44.6%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī jūnija beigās...

Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā. Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda...

Saeima izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas ietver priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu un citiem pārkāpumiem. Likumprojekta mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālās ekonomikas jomā. FM ir norādījusi, ka nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā. Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā. Likuma grozījumi paredz...

Saeimas plenārsēdē 6. septembrī pirmajā lasījumā izskatīja Labklājības ministrijas rosināto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka: - no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam un darba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam; - obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no autoratlīdzībām vai tās veic pašnodarbinātie 5 % apmērā (t.sk., no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma); - darba devējam, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai valsts iestādes lēmumu par darba samaksas piedziņu, ir pienākums samaksāt obligātās iemaksas un iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām; - sākot ar 2004. gada 1. maiju, no valsts pamatbudžeta apdrošināt pensiju un bezdarba apdrošināšanai personas, kuru laulātais kā prokurors pilda Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā un kuras uzturas attiecīgajā...

Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Par to lēma Saeima 6.septembrī, otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka...