JAUNUMI

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra. Likumprojekts precizē arī jautājumu par izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības iestādē. Rīkot iestājpārbaudījumus un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās varēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas. Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Likumprojekts aptver arī jautājumu par...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību drošai bērnu un pusaudžu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, darba devēji un vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas. No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās? Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/. Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta? Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par nodokļa piemērošanu ienākumiem no ciršanas tiesību pārdošanas un zemes nomas. Iesniedzējam pieder vairāki nekustamie īpašumi, lielākoties zeme ar mežu, tostarp ir arī īpašumi, kuri sastāv gan no lauksaimniecības, gan meža zemes. Iesniedzējs ir guvis ienākumu no nekustamajā īpašumā augoša meža atsavināšanas izciršanai (pārdevis ciršanas tiesības). Iesniedzējs kopš 2012.gada 19.decembra ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk PVN) maksātājs, bet nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Tā ka Iesniedzējam pieder nekustamie īpašumi, kuru sastāvā ir arī lauksaimniecības zeme, kuru Iesniedzējs pats neapstrādā, ir noslēgti zemes nomas līgumi par Iesniedzējam piederošās lauksaimniecības zemes iznomāšanu un tie ir reģistrēti VID. Iesniedzējs vēlas saņemt uzziņu attiecībā uz turpmāk minētajiem nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem par izmaiņām no 2018.gada: Vai Iesniedzējs joprojām var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, gūstot ienākumu no lauksaimniecības zemes nomas, ja nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski? Pirms lēmuma pieņemšanas par vēl...

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā skatīs Personas datu apstrādes likuma projektu, kas paredz izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu Latvijā. Tāpat otrajā lasījumā deputāti spriedīs par Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas rosināti, lai nodrošinātu iespēju noraidīt nepamatoti dārgus publiskos iepirkumus, un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Otrajā lasījumā tiks skatīti arī priekšlikumi grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas saistīti ar pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Likumprojekts aptver arī jautājumu par vecumu, kādā jāuzsāk mācības 1.klasē. Otrajā lasījumā Saeima lems par Likteņdārza likuma projektu, kas noteiks pasākumus šīs vietas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un pēctecībai. Savukārt pirmajā lasījumā Saeima šodien lems par septiņiem likumprojektiem, kas izstrādāti, lai Latvija varētu apstiprināt Pasaules Pasta savienības 26.kongresa pieņemto konvenciju, protokolus, papildprotokolus, kā arī citus dokumentus. Vēl pirmajā lasījumā darba kārtībā iekļauti grozījumi likumā "Par policiju", kas pašvaldībām dos tiesības izveidot kopīgu...

Saeimas Juridiskā komisija 6.jūnijā trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju vienkāršot un paātrināt mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu. Latvijā izmeklēšanas iestādēm patlaban ir nepieciešams noformēt virkni dažādu procesuālo lēmumu, protokolu, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, informācijai nereti pārklājoties. Tāpat Kriminālprocesa likuma nosacījumi neļauj pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Likumprojektā plānots atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, paātrinātai procesa virzībai prokuratūrā un tiesā, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt prokuroram kā procesa virzītājam pienākumu izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālas darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Likuma grozījumi paredz atcelt prasību, ka izmeklētājam personīgi jātiekas ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties ar e-pasta...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 6.jūnijā konceptuāli atbalstīja ierosinājumu iepriekšēju balsošanu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nodrošināt klātienē jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā paudusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās. Plānots, ka vēlētāji triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas varēs balsot jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Šādu iespēju varēs īstenot, ja vēlēšanu iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un vēlēšanu iecirknis, kurā vēlētājs būs izvēlējies balsot, savstarpēji varēs nodrošināt vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu. Iepriekšējā balsošanā jebkurā iecirknī vēlēšanu komisijām savstarpēji būs jāpārliecinās, ka vēlētājs jau nav nobalsojis, kā arī jānodrošina iespēja vēlētāju izslēgt no saraksta, kur tas reģistrēts, un iekļaut tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kurā vēlētājs ieradies. Patlaban iepriekšējā balsošanā vēlētājs var piedalīties tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Tāpat CVK rosinājusi nodrošināt plašākas iespējas piedalīties EP vēlēšanās tiem vēlētājiem, kuri atrodas ārvalstīs. Plānots, ka...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. “Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamatojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem...

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma. To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”. Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci). Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29. maijā ir apstiprinājusi grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei. Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti: a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo; b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus. Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29.05.2018. ir apstiprinājusi jaunus vai veikusi grozījumus šādos FKTK normatīvajos noteikumos: "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi''. Līdz šim noteikumos iekļautie bilanču paraugi, kas iesniedzami reorganizācijas gadījumā, neatspoguļoja FKTK nepieciešamo informāciju, turklāt tie bija novecojuši un komercsabiedrībām šādas bilances veidlapas sagatavošanai bija nepieciešami papildu resursi. Ar nule apstiprinātajiem grozījumiem tiek ieviestas jaunās finanšu informācijas veidlapas, kas atspoguļo patieso finanšu stāvokli. Minētās izmaiņas skar kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet neietekmē ne noguldītājus, ne citus finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu" grozījumi precizē FKTK iesniedzamos dokumentus un informāciju, lai saņemtu atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, kā arī paredz papildināt normatīvos noteikumus ar izņēmumu apdrošināšanas brokeriem neiesniegt noteikumos minētos dokumentus un informāciju, ja tie FKTK ir iesnieguši pārskatu atbilstoši FKTK 09.03.2016.,...

No 2018. gada 1. jūnija pāriem, kuri vēlas laulāties dzimtsarakstu nodaļā, ir iespēja iesniegumu par laulības noslēgšanu iesniegt arī elektroniski, tādējādi atvieglojot iesniegumu iesniegšanas kārtību un veicinot ātrāku, ērtāku saziņu starp dzimtsarakstu nodaļu un pāri, kurš vēlas laulāties. Iesniegums jāaizpilda abām personām, jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu (iesnieguma veidlapa būs pieejama Tieslietu ministrijas mājaslapā). Aizpildot iesniegumu un to parakstot, iesniegums jānosūta uz dzimtsarakstu nodaļas e-pastu, kurā pāris vēlēsies noslēgt laulību. Saņemot iesniegumu elektroniski, dzimtsarakstu nodaļas darbinieks uz e-pastu, no kura iesniegums saņemts, apstiprinās tā saņemšanu, pēc tam pārbaudīs, vai iesniegums ir korekti aizpildīts, vai ir norādīta visa nepieciešamā informācija, vai tas ir parakstīts ar abu personu elektroniskajiem parakstiem un laika zīmogu, ir samaksāta valsts nodeva par laulības reģistrāciju. Ja iesniegums nebūs korekti aizpildīts, nebūs samaksāta valsts nodeva, iesniedzējiem tiks lūgts noteiktā termiņā novērst trūkumus. Ja trūkumi netiks novērsti un precizēto iesniegumu dzimtsarakstu nodaļa nesaņems vai arī netiks samaksāta valsts...

Turpinot pilnveidot muitas sniegtos pakalpojumus, no 2018.gada 4.jūnija Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu. Automātiski eksporta procedūrā tiks izlaistas deklarācijas, kas atbilst šādiem kritērijiem: deklarācijā nav norādītas atzīmes par “vietējo muitošanu”, “par plombēšanu”; noformējot deklarāciju, netiek saņemti Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) brīdinājumi un/vai paziņojumi un riska novērtēšanas rezultātā deklarācija nav novirzīta kontroles pasākumiem. Ja eksporta deklarācija atbilst minētajiem kritērijiem, pēc veiksmīgas deklarācijas datu pārbaudes statuss „Pieņemts” 5 minūšu laikā no iesniegšanas brīža nomainīsies uz statusu “Preces izlaistas eksportam”. Datu labojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs veikt, izmantojot “Pēcmuitošanas” funkcionalitāti. Gadījumā, ja eksporta deklarācija neatbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tās automātiskā apstrāde atceļas un tālāku apstrādi veic muitas amatpersona līdzšinējā kārtībā. Līdzšinējā eksporta deklarāciju apstrādes kārtība saglabājas arī uzņēmējiem ar vietējās muitošanas (ieraksta deklarētāja reģistros) atļaujām, ja deklarācijā tiek veikta atzīme “Vietējā muitošana”....

Likumdevējs sācis risināt tiesībsarga izgaismotu problēmu attiecībā uz pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma, pārdodot nekustamo īpašumu maksātnespējas ietvaros. Fiziskas personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, tai skaitā nekustamais īpašums, un iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. Likumdevējs ir paredzējis, ka no IIN nomaksas ir atbrīvoti tādi parādi, kas saistību dzēšanas procedūras ietvaros ir norakstāmi. Tāpat no IIN nomaksas ir atbrīvoti parādi, kas ir norakstāmi sakarā ar to, ka nav iesniegts kreditora prasījums. Savukārt, kas attiecas uz bankrota procedūras ietvaros pārdotu nekustamo īpašumu - likums maksātnespējīgai fiziskai personai paredz pienākumu par to maksāt IIN. Tiesībsargs uzskata, ka maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka arī bankrota...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA “S” (turpmāk – Iesniedzējs), 2018.gada 11.aprīļa iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs sniedz šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir darbaspēka emigrācijas un kvalifikācijas dokumentu kārtošana un darbaspēka apmācību organizēšana. Lai veiktu šo darbību ir nepieciešama vieta darbinieku izmitināšanai. Lai optimizētu izmaksas Iesniedzējs nolēma nomāt personas H (personas kods….), kurš ir Iesniedzēja īpašnieks un valdes loceklis, privātīpašumu. Fizisko personu izmitināšanai ir nepieciešams veikt ēkā kārtējo remontu un telpu labiekārtošanu. Līdz ar to Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu: Vai Iesniedzējs drīkst telpu remontam un labiekārtošanai nepieciešamās izmaksas norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja ēku iznomās fiziska persona, kas paziņos VID par saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un Iesniedzējs ieturēs 10% IIN no telpu nomas maksas atlīdzības maksāšanas brīdī? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu...

Valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko pirmdien, 4.jūnijā, otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Tāpat ar likuma grozījumiem līdzās jau esošajām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, paredzēts ieviest jaunu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.