JAUNUMI

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 5.decembrim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis Jāaizpilda pieteikuma...

Svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā žurnāla "BILANCE" ikgadējās konferences noslēgumā piektdien, 23. novembrī, apbalvoti konkursa "Gada grāmatvedis 2018" un "Par mūža ieguldījumu" uzvarētāji. Par uzvarētāju "Gada grāmatveža" kategorijā kļuvusi Daiga Olševska, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede. D. Olševska ir ekonomikas zinātņu maģistre un atbildīgajā galvenās grāmatvedes postenī strādā jau 16 gadus. Kolēģi viņu raksturo kā zinošu, atbildīgu, profesionālu cilvēku, uz kuru var paļauties. D. Olševska ieklausoties citu cilvēku padomos, taču gala lēmumus pieņemot patstāvīgi. Viņas darbs sekmējis ātrāku, efektīvāku lēmumu pieņemšanu un grāmatvedības sistēmas sakārtošanu visā iestādē. Pēc viņas iniciatīvas ieviesta resursu vadības sistēma, kurā vienoti darbojas aptieka, noliktavas un grāmatvedība, kā arī tā papildināta ar personāla un algu sadaļu. Pateicoties D.Olševskas uzraudzītajai vadības sistēmai, tiek nodrošināta ātrāka datu apmaiņa un salīdzināšana, slimnīcas vadība var saņemt informāciju, kas ļauj pieņemt pareizos lēmumus un realizēt izvirzītos mērķus un uzdevumus. Sistemātiski tiek uzlaboti arī iekšējie grāmatvedības procesi, aktualizēta grāmatvedības politika, nodrošināta kārtība, ka visi...

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) izskatīdama krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, piemēroja apsūdzētajam reālas brīvības atņemšanas sodu. Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors apsūdzēto saucis pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Saskaņā ar celto apsūdzību, apsūdzētais bija kāda SIA valdes loceklis, kas ir saimnieciskās darbības faktiskais veicējs. Apsūdzētā kā uzņēmuma vadītāja pienākums bija aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un kārtot grāmatvedību. Lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, samazinot valstij maksājamo nodokļu summu, apsūdzētais SIA vārdā veica vairāku fiktīvu darījumu noformēšanu, kas saturēja nepatiesu informāciju, neatbilda darījumu faktiskajai norisei, un norādīja šos darījumus SIA deklarācijās. Kā rezultātā SIA izvairījās no nodokļu nomaksas, neiemaksājot valsts budžetā 177 839,48 EUR, par šo summu nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. 2018.gada 22.novembrī Kurzemes rajona tiesa, neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, kā arī...

Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā ir ieviests e-pakalpojums “Pilnvaras pārbaude”, kas dod iespēju pārbaudīt, vai personas rīcībā esošā pilnvara nav atsaukta, kā arī pārliecināties par tās īstumu un salīdzināt saturu ar dokumentu, kas reģistrēts Pilnvarojuma reģistrā. Papildu iespēja pārbaudīt arī dokumenta saturu attiecas uz pilnvarām, kas pie Latvijas zvērinātiem notāriem apliecinātas, sākot ar šā gada 1. jūliju. Jaunais e-pakalpojums pieejams: www.latvijasnotars.lv/pilnvaras. Šāda iespēja – pārbaudīt pilnvaras saturu – ir noderīga gan profesionāļiem dažādās sfērās, bet jo īpaši nekustamo īpašumu mākleriem, uzņēmējiem, advokātiem un pašvaldību speciālistiem, gan jebkurai privātpersonai, kurai jebkad jāiesaistās kādā darījumā ar pilnvarotu personu. “Satura pārbaudei ir izšķiroša nozīme, jo pilnvaru viltojumu gadījumos bieži tiek mainīts tikai pilnvarojuma apmērs – pilnvara tehniski tiek papildināta ar vienu vai dažiem teikumiem par pilnvarojuma apmēru,” norāda Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs. To pierāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Vēl pavisam nesen vienā no Rīgas zvērinātu notāru birojiem atklāja krāpšanas mēģinājumu un...

Lai jau nākamā gada vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu uzsākt Čeku loteriju, 23.novembrī ir izsludināts iepirkums “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. Piedāvājumu var iesniegt līdz 2018.gada 28. decembra pulksten 11.00. Paredzamā līgumcena ir 425 178,00 (bez PVN). Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 60 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma dokumentācija ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Par VID/Publiskie iepirkumi”. Čeku loterijas likums tika pieņemts 2018. gada 14. novembrī un būs spēkā no 2019.gada 1.jūlija. Sākot ar 2019.gada jūliju, ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs reģistrēt čeku, kvīti vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas biļetes par Latvijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem vismaz 5 eiro...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jauno 2018.gada ienākumu deklarācijas formu, ko noteic 2018.gada 30. oktobrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas 2018.gada 2.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu, kas jāizmanto, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk; iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu; deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas; kā arī minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijas veidlapā un tās pielikumos: - deklarācija papildināta ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai nepieciešamajām deklarēšanas ailēm; - pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības” D3 un “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” D31 ir izstrādāts, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanā; - pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā skaidrojumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu ir arī informācija par IIN atvieglojumu piemērošanu pa dienām. Attiecīgi, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, darba devējs, aprēķinot nodokli, atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām. Atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulas: Ad = Am : d, kur Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; d – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs: Darbinieku 2018.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2018.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 60 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2018.gada aprīlī ir 200 eiro x 3 = 600 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2018.gada aprīlī: 60 eiro : 30 = 2,00 eiro – neapliekamais minimums,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs norāda, ka ir ieplānojis doties no Latvijas uz Spāniju, lai iegādātos nekustamo īpašumu – brīvdienu māju. Lai samaksātu pārdevējam pirmo pirkuma maksas daļu, Iesniedzējs sev līdzi lidmašīnā vedīs naudas summu, kas nebūs mazāka par 10 000 EUR. Ievērojot to, ka nekad Iesniedzējs šādu naudas summu skaidrā naudā sev līdzi neņem, Iesniedzējam ir radušies jautājumi par skaidras naudas deklarēšanu uz Eiropas Savienības dalībvalstu robežām. Iesniedzējam ir zināms, ka Latvijā pastāv normatīvais regulējums, kas paredz skaidras naudas kontroli. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Regula (EK) Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (turpmāk – Regula Nr.1889/2005). Iesniedzējs norāda, ka atbilstoši Regulas Nr.1889/2005 3.panta noteikumiem, jebkura fiziska persona, kura iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda 10 000 EUR apmērā vai vairāk, saskaņā ar šo regulu deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām...

Testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai - tā uzskata 59% Latvijas iedzīvotāju, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu “pārrakstīšana” izvēlētajai personai. Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu sastāda vidēji 3 000 cilvēku katru gadu. “Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt sastādīts un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,” uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs. Daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. “Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram,...

Lursoft apkopotie dati rāda, ka vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir piektdaļai no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, kuros reģionos ir augstākais nodokļu nemaksātāju īpatsvars, kuras nozares tie pārstāv un cik lieli nodokļu parādi ir katrā no reģioniem. 29,72% no visiem parādniekiem patlaban ir reģistrēts nodrošinājums, 14,95% - apturēta saimnieciskā darbība, bet 13,74% uzsākts likvidācijas process. Starp nodokļu parādniekiem ir arī nepilni 2% uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības vai arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 264,49 milj.EUR un teju 8% no maksātnespējīgajiem nodokļu parādniekiem veido būvniecības uzņēmumi. Parādnieku rindās arī ārvalstnieki No visiem nodokļu parādniekiem 14,24% ir ārvalstu kapitāls un pārsvarā jeb 80,18% gadījumu ārvalstu dalībniekiem pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāldaļām. To vidū visbiežāk starp dalībniekiem atrodami pārstāvji no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. Ārvalstu kapitāla uzņēmumu nodokļu parāds novembra sākumā sasniedza 195,61 milj.EUR un visbiežāk nodokļu parādnieku rindās nonākuši ārvalstniekiem piederošie nekustamo...

Lai lemtu par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, 13.Saeima 22.novembrī sanāk uz savu pirmo plenārsēdi. Tās darba kārtībā iekļauti arī Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodotie grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot grozījumus likumā “Par policiju”, kas paredz paplašināt policijas darbinieku tiesības. Tāpat deputāti lems par likumprojektu, kas paredz kriminalizēt nelikumīgi izņemtu orgānu izmantošanu medicīniskiem vai jebkādiem citiem mērķiem. Savukārt, lai atvieglotu piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot grozījumus Autortiesību likumā. Komisijām plānots nodot arī grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu. Tāpat Saeima lems par grozījumu Sabiedrības integrācijas fonda likumā nodošanu komisijām. Ar tiem paredzēts uzlabot fonda darbību un uzraudzību. Saeimas darba kārtībā iekļauti arī...

Ministru kabinets 21.novembrī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis", kas aktualizē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu izmaksas atbilstoši faktiskajām izmaksām. Vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. NMPD maksas pakalpojuma cenrāža izmaiņas neattiecas uz dienesta pamatfunkciju veikšanu. Dienesta pamatfunkcija ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem smagu, dzīvību apdraudošu veselības problēmu gadījumā. Lielākā daļa no maksas pakalpojumiem, kurus NMPD sniedz ir medicīnas pakalpojumu nodrošināšana pēc iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju pasūtījuma. Retos gadījumos (aptuveni 1% no visiem izsaukumiem) maksas pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem, bet par to vienošanās tiek panākta pirms NMPD brigādes nosūtīšanas uz izsaukumu. Ņemot vērā operatīvo situāciju NMPD ir tiesības atteikt maksas pakalpojumu sniegšanu. NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā smagu, dzīvību apdraudošu veselības problēmu gadījumā. Šādos...

Augstākā tiesa atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošas ziņas par personu darījumu iekļaušanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajai daļai ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāda tēze lasāma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. A420261416, SKA-394/2018. Tajā norādīts, ka apstāklis, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājam sistēmā ir iespējams iepazīties ar konkrētu informāciju, nenozīmē, ka ar to šī informācija ir uzskatāma par tādu, kas padarīta par publiski pieejamu Informācijas atklātības likuma 5.panta sestās daļas izpratnē. Šīs normas piemērošanai nepietiek ar to, ka konkrēta informācija ir pieejama kādai individuāli noteiktai personai; būtiski ir tas, lai attiecīgā informācija būtu padarīta pieejama plašākai sabiedrībai tādējādi, ka jebkura persona, kas par attiecīgo informāciju interesējas, var (būtu varējusi) ar to iepazīties. EDS ievietotā informācija, kurai nodokļu maksātājs var piekļūt, ir pieejama šim konkrētajam nodokļu maksātājam, nevis jebkuram interesentam. Šāda informācija nevar tikt uzskatīta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumi Nr. 694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019.gadā”. Minētajos noteikumos noteikts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs un valsts nodevas daļa, kas 2019.gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs 2019.gadā ir noteikts līdzšinējā apmērā, t.i., 0,36 eiro pārskata mēnesī, tāpat saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā.