JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmdien, 4.jūnijā, tikās ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu Māri Skujiņu un pārrunāja turpmāko iestādes attīstību, galvenos uzdevumus un sadarbību ar biedrību. M. Skujiņš apstiprināja, ka būtiski domāt par iekšējo pārmaiņu turpināšanu VID, pirmkārt, domājot par procesu optimizēšanu, kā arī skaidriem kritērijiem, vērtējot darbinieku paveikto. M.Skujiņš norādīja, ka ikvienam VID strādājošajam ir jāzina, kādas ir iestādes galvenās vērtības un mērķi, tāpat jāsaprot, kādēļ un par kādiem sasniegumiem tiek maksāts atalgojums. Būtiski arī tas, kā VID strādā ar nodokļu maksātājiem jeb klientiem, jo jāceļ servisa kvalitāte, radot apstākļus, ka sadarbība ir ērta un ātra. Savukārt tiem, kuri krāpjas, jāsaņem adekvāts sods. M.Skujiņš apstiprināja, ka, apstiprināšanas gadījumā, viņš turpinās pašreiz izveidoto sadarbību starp VID un LTRK, nodrošinot regulāras tikšanās, mediācijas procesu, kā arī informācijas apmaiņu, lai izvairītos no konfliktsituācijām. “Tikšanās laikā guvām apstiprinājumu, ka kandidātam ir vēlme un spēja attīstīt VID, kā arī sadarbība ar LTRK...

Iznācis žurnāla BILANCE apvienotais jūnija numurs (Nr. 11/12 (431/432)). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Darbnespējas A un B lapas apmaksa Redakcija: Virsstundu apmaksas nosacījumi Maija Grebenko: Uzkrājošās apdrošināšanas un iemaksu privātajos pensijas fondos uzrādīšana pārskatos NODOKĻI Vineta Vizule: Kā panākt godīgu un taisnīgu nodokļu politiku. Ekspertu viedokļi Redakcija: Cik un kam jāmaksā par savu veselību FINANSES Mārcis Zommers: Investēt? Kur? Nekustamais īpašums vai akciju tirgus? UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Kas darāms, ja trūkst nodokļu maksātāju. Sagatavots pēc MK noteikumu grozījumu anotācijas ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM VID, Maija Grebenko: VID skaidrojumi, gatavojoties iesniegt pirmo UIN deklarāciju, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Labklājības ministrija: Kas tiks grozīts likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Čeku spēles likums. Pēc likumprojekta anotācijas materiāla Redakcija: Aploksnes kļūs redzamākas Redakcija: Kāpēc ir vērts prasīt VID uzziņu GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā PIELIKUMS...

Valsts sekretāru sanāksmē 31. maijā izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem", kas paredz individuālajiem komersantiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai ļaut izmantot metodes, kas paredzētas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, lai atvieglotu sagatavot IIN maksātājiem IIN deklarāciju kalendārā gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršajā ierakstu sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka individuālais komersants ir tiesīgs: arī finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laika ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta IIN likumā (11.5 pants), kā arī ir tiesīgs ievērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par IIN likuma normu piemērošanas kārtību.” (IIN likuma 11.5 pants, MK noteikumu Nr.899 79.2 un citi tam sekojošie punkti.); finanšu pārskata shēmām pievienot jaunus posteņus...

Jautājums: Vai nodokļa maksātājam ir tiesības pārskata gada laikā piemērot dažādus nodokļa atvieglojuma ziedotājiem veidus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties tikai vienu no trijiem atvieglojuma veidiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās nodokļa summas par dividendēm. Nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Piektdien, 1. jūnijā, noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases konkurss, un par tā uzvarētāju konkursa komisija vienprātīgi atzinusi Māri Skujiņu. Māris Skujiņš līdz šim strādājis ar finanšu vadības un finanšu analītikas jautājumiem SIA Nordea Finance Latvia un SIA Baltcom TV, kā arī ieņēmis vietu Latvijas Televīzijas valdē, kur atbildējis par finanšu un tehnoloģiju jomu. Profesionālā pieredze gūta vēl citos uzņēmumos, no kuriem pēdējais bijis AccessBank Azerbaijan, kur M. Skujiņš bijis stratēģisko un attīstības projektu vadītājs un strādājis pie pārmaiņu īstenošanas uzņēmumā. Daļā nosaukto uzņēmumu M. Skujiņš bijis arī valdes sastāvā. VID ģenerāldirektora amata pretendentam ir profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, un viņš brīvi pārvalda vācu un angļu valodu. Konkursa komisijas skatījumā Mārim Skujiņam ir ļoti atbilstoša un dažādās kompetencēs attīstīta profesionālā pieredze, kas uzskatāma par lielu priekšrocību, vadot tādu institūciju kā Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat arī šis pretendents demonstrējis spēcīgas vadības prasmes un sniedzis pārliecinošu vīziju par VID...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piektdien, 1. jūnijā, nākušas klajā ar paziņojumiem saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa noslēgumu. LDDK izteikusi atbalstu konkursa uzvarētājam Mārim Skujiņam. “LDDK atzinīgi vērtē VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa plašo pieredzi privātajā sektorā un iegūtu darba pieredzi ārvalstīs. LDDK cer, ka jaunais VID vadītājs, spēs principiāli un efektīvi realizēt aizsāktās reformas, panākot, ka VID kļūst uzņēmējiem draudzīgāka iestāde. Sagaidām arī būtisku attieksmes maiņu un modernāku pieeju jautājumu risināšanai par e-pārvaldes ieviešanu,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK iespējami drīz aicinās VID ģenerāldirektora amatam izvirzīto Māri Skujiņu uz diskusiju par aktuālajiem jautājumiem, kas skar darba devēju un VID turpmāku savstarpēju sadarbību, ko paredz 2016. gada 9.augusta vienošanās. Savukārt LTRK ir piesardzīgāka, norādot, ka no jaunā VID vadītāja gaidīs VID reformu procesa turpināšanu. LTRK jau šajā nedēļā plāno tikties ar konkursa komisijas izraudzīto VID ģenerāldirektora amata kandidātu Māri...

Spēkā stājusies Oficiālās elektroniskās adreses likuma norma, kas noteic no 1. jūnija obligāto e-adreses lietojumu valsts iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Pašlaik e-adrese obligāti jāizmanto tiešās pārvaldes iestādēm, bet no 15. oktobra to jāievieš būs valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam, pašvaldībai un tās iestādei, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. E-adrese izveidota visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko personu un iestāžu sarakstā. Pašām iestādēm jānodrošina piekļuves veida izvēle e-adreses kontam (programmsaskarne vai e-adreses tīmekļa pārlūku). Lai pārliecinātos, vai aktivizēts e-adreses konts, iestādei pārbaude ir jāveic tiešsaistē e-adreses katalogā. E-adrese neaizstās iestāžu e-pastus, tie ir divi dažādi tehnoloģiskie risinājumi. E-adreses risinājums ir vienots risinājums valsts pārvaldē, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām. Iedzīvotājiem oficiālā e-adrese būs brīvprātīga, bet no 2019. gada 2. janvāra ikviens tai varēs pieteikties un to izmantot...

Iznācis žurnāla jūnija numurs. Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Mediācija ir strukturēts un cieņpilns process. Saruna ar Kristīni Dārznieci, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Patvaļīgi izbūvētas autostāvvietas konstatēšana un autostāvvietas patvaļīgas ekspluatācijas pārtraukšana. Aija Tuvikene, advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā O. Cers un J. Jurkāns Vispārīgā datu aizsardzības regula un dokumentu noformējums. Zita Janitēna, Mg.hist., Ozolnieku novada pašvaldības kancelejas vadītāja Mīti un realitāte par aizliegumu sadarboties ar čaulas veidojumiem. Aleksandra Mejertāle, ZAB Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMS; Mārtiņš Puķe, ZAB Deloitte Legal vadošais jurists, CAMS Izmaiņas attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu. Uldis Freidenfelds, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal zvērināts advokāts BANKAS Kā plānot biznesu sankciju laikmetā. Ikara Kubliņa ieskats seminārā “Uzņēmēju un banku sadarbība atbildīgai un ilgtspējīgai Latvijas ekonomikai un reputācijai” CIVILPROCESS Būtiskas izmaiņas tiesas spriedumu regulējumā. Dace Vārna, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste TIESU PRAKSE Jauna kārtība, kādā tiesas skatīs pieteikumus...

Aicina noskatīties video ierakstu semināram Jaunās, vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības: Kādas izmaiņas ir jāievieš katram uzņēmumam un iestādei personas datu apstrādē un datu apstrādes sistēmās SEMINĀRU VADA Māris Ruķers, Mg.iur., vadošais personas datu aizsardzības eksperts Latvijā Publikāciju un monogrāfiju autors personas datu aizsardzības un administratīvajās tiesībās. Darba pieredze saistīta gan ar datu aizsardzības un administratīvo tiesību problemātiku, gan komerctiesībām un klientu pārstāvību tiesās: Datu valsts inspekcijas direktores padomnieks 2001-2004; Latvijas Universitātes lektors no 2001.-2014; SIA “E-sabiedrības risinājumi” – juridiskā biroja pakalpojumi un konsultācijas tiek sniegtas no 2005.gada. Dažādu apmācību un semināru vadītājs (Valsts administrācijas skola, Latvijas tiesnešu mācību centrs, pašvaldību mācību centri u.c.). Plaša Latvijas un arī starptautiska pieredze personas datu aizsardzības un citu tiesību jautājumos iegūta konsultējot daudzus lielākos uzņēmumus un iestādes Latvijā. SEMINĀRA PROGRAMMA Jaunās vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana uzsākta 2018. gada 25. maijā, nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē – pavisam drīz...

Valdība otrdien, 29. maijā, skatījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka vairākas izmaiņas. Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam: obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam; ziņojuma par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecinās uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaitīs attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Tāpat grozījumi paredz, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz palielināt naudas sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Likumprojekts paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nosakot to fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir pieci eiro. Šobrīd likumā paredzētais sods ir 280 līdz 700 eiro. 2017.gadā 61 procents no juridisko personu maksātnespējas procesiem tika izbeigti, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem, un spēkā esošais administratīvais sods nesasniedz tā preventīvo mērķi, norāda likumprojekta autori. Tāpat likumprojekts paredz palielināt...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Grozījumi nosaka administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā, paredz likuma grozījumi. Ar saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta pagaidu...

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju sniedzis informatīvu skaidrojumu par to, kas ir patiesais labuma guvējs biedrībās. Patiesais labuma guvējs (PLG) biedrībās PLG ir fiziskā persona, kurai faktiski pieder vai kas faktiski kontrolē juridisko personu, tās darījumus. PLG jēdzienam nav saistības ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu! Biedrība neveic komercdarbību (kā, piemēram, SIA), tāpēc PLG noskaidrošanā jāņem vērā biedrības darbības būtība, struktūras īpatnības. Katrā biedrībā situācija vērtējama individuāli. Fiziskās personas reģistrācija par PLG konstatē faktisko situāciju, līdz ar to reģistrācijas rezultātā PLG nerodas īpašas saistības. Saskaņā ar likumu biedrībā, kas funkcionē atbilstoši likuma burtam un garam, PLG parasti nebūs noskaidrojams, izņemot, piemēram, gadījumus, kad: trešā persona vai atsevišķs biedrs ir tas, kas faktiski kontrolē biedrības darbību, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto ietvaru; biedri slēguši līgumus, kā rezultātā palielināta citas personas netieša kontrole pār biedrību; biedri darbojas cita mērķa, ne statūtos noteiktā, sasniegšanai; biedrībā faktiski nav aktīvu biedru un to vada tikai valde, tad...

Saeima ceturtdien, 31. maijā, 1. lasījumā skatīs likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas izstrādāts, lai ieviestu transfertcenu dokumentācijas daļas – globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju. Likumprojektā ir ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas: Par transfertcenu dokumentācijas prasībām Noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Pēc VID rīcībā esošās informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādītajiem darījumu apjomiem par 2015.gadu var konstatēt, ka kopējais darījumu apjoms bija 14 478 899 616 EUR, no kuriem 8 525 232 993 jeb 59% bija darījumi ar saistītajiem nerezidentiem, bet atlikusī daļa 5 953 666 623 EUR jeb 41% bija darījumi ar saistītajiem iekšzemes uzņēmumiem. Līdz ar to Likumprojektā (tajā ietvertā likuma 15.2 otrās daļas 4.punktā) paredzēts, ka transfertcenu dokumentācija pēc nodokļu administrācijas pamatota pieprasījuma ir jāsagatavo arī...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem paredzēts mazināt iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī Maksātnespējas likuma grozījumus, kā arī saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Pirmajā lasījumā plānots skatīt Nacionālās drošības likuma grozījumus. Tie paredz pilnveidot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, tostarp precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. Tāpat deputāti pirmajā lasījumā lems par Valsts materiālo rezervju likumprojektu, kas paredz būtiski mainīt rezervju administrēšanas sistēmu. Sēdes darba kārtībā ir deputātu pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram par valdības apstiprināto plānošanas dokumentu, valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu, kā...