JAUNUMI

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu konstatēja, ka valsts nepamatoti ierobežo privātā sektora iespējas sniegt vienu no tehniskās apskates komponentēm – transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli. KP brīdina, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas. Tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatēja, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū – pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē. Kāda ir tehniskā stāvokļa kontroles sistēma Latvijā un tās radītie riski Latvijā tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības, kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekta mērķis ir piešķirt personai tiesības būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietā Latvijā un vienlaikus norādītajā papildu adresē Latvijā vai ārvalstī. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt papildu adresi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) tāpat kā līdz šim deklarēs Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā noteikto personu dzīvesvietas Latvijā. Papildus minētajam PMLP reģistrēs ziņas par personas papildu adresi ārvalstī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam personu lokam. Pašvaldības kompetence tiks paplašināta ar pienākumu reģistrēt ziņas par personas papildu adresi ārvalstī, kā arī anulēt minētās ziņas. Papildu adrese saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto ir personas norādītā adrese, kurai ir informatīvs raksturs, t.sk. papildu adrese neatbilst deklarētās dzīvesvietas pazīmēm, proti, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmajā un otrajā...

Valdības sēdē 17. jūlijā izskatīts likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", kas paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties personu apliecinošus dokumentus (pasi un eID karti), vienlaikus mainot personu apliecinoša dokumenta prioritāti – no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments būs personas apliecība (eID karte). Attiecīgi pase turpmāk tiek paredzēta kā personas izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personas apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Likumprojektā netiek mainīta esošā kārtība par eID kartes saņemšanas izdevumiem personai, ko regulē Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr.133 ’’Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu’’. Kā minēts likumprojekta anotācijā, lai personas, neatkarīgi no tās atrašanās vietas, garantēti varētu īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga un sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātiem elektroniskiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku...

Latvijas Bankas padome 19. jūlijā veica grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 "Kredītu reģistra noteikumi". Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas. Grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 31. augustā. Fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, autentificējoties ar personas apliecību, elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv. turpmāk būs iespēja saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas. Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā. Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var ērti plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laikā (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/kreditu-registrs/informacijas-pieprasijums). Kredītu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir Latvijas Banka. Kredītu reģistrā Latvijas Banka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija), piedaloties nacionālā kopfinansējuma pakalpojumu regulējuma izstrādes darba grupās, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas 08.03.2018. publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem (turpmāk – Regula) un pakalpojumu būtību, kā arī apmainoties ar viedokļiem ar citu dalībvalstu finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādēm, ir konstatējusi, ka komercdarbība saistībā ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību izvietošanu un tirdzniecību tīmekļa platformās nav uzskatāma par kopfinansējuma pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, aktuāls ir jautājums, vai minētā darbība ir uzskatāma par tāda veida komercdarbību, kuras veikšanai būtu jāsaņem kāda no finanšu pakalpojumu sniegšanas darbības atļaujām. Komisijas mērķis ir sniegt viedokli, kas skaidri definētu un nodalītu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbību no citas finanšu pakalpojumu jomas darbības, kuras veikšanai nepieciešama attiecīga atļauja. Par kopfinansējuma pakalpojumu Regulas preambulas 3. punktā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītājiem, kuri...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem. Plānotie grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgajiem cietušajiem, mainot procentuālo sadalījumu valsts kompensācijas apmēra aprēķināšanai, kā arī atsevišķi izdalot procentuālo aprēķinu gadījumos, ja nepilngadīgajam cietušajam nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Ar grozījumiem plānots palielināt valsts kompensācijas apmēru arī cietušajiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris. Patlaban noteikts, ka noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Likumprojekts paredz noteikt, ka kompensācija tiek izmaksāta 90 procentu apmērā šobrīd spēkā esošo 70 procentu vietā, ja cietušajam...

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, tomēr veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumdošanu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa...

Otrdien, 17. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumu projektu par kārtību, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas. Noteikumu projekts paredz vienotu kārtību, kas reglamentēs visu veidu apropriāciju izmaiņu veikšanu, novēršot pašreizējo sadrumstaloto normatīvo regulējumu un normu dublēšanos. Tādējādi mazināsies administratīvais slogs, procesi tiks padarīti efektīvāki un cilvēkresursi vairāk novirzīti analītiskajam darbam. Noteikumu projekts paredz izveidot vienotu ievades formu Vienotā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas jeb SAP sistēmā un standartizētu apropriācijas izmaiņu pamatojuma sniegšanu, tādējādi samazinot ministriju iesniedzamo veidlapu skaitu un atvieglojot darbu pie pieprasījumu sagatavošanas. Lielāks uzsvars tiek likts arī uz apropriācijas izmaiņu ietekmes analīzi, uz budžeta programmu mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Ar noteikumiem paredzēts izslēgt normas, kas dublējas ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Tāpat plānots standartizēt apropriāciju izmaiņu pieprasījumu sniegšanas termiņus, kā arī finanšu ministra rīkojuma par apropriācijas izmaiņām izdošanas termiņus, ņemot vērā līdzšinējo praksi. Papildus tam noteikumu projekts paredz, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bez izskatīšanas...

Ministru kabineta sēdē 17. jūlijā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grozījumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Likuma grozījumi izstrādāti, lai ierobežotu plastmasas vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu tirdzniecības vietās un lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nospraustos mērķus. Likumprojekts ir attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, kad to izmantošana var novērst pārtikas bojāšanos un pasargāt no ārējās vides ietekmes, novēršot neatbilstošu uzglabāšanu un nelietderīgu izmantošanu. Paredzēts, ka tirdzniecības vietās tirgotāji aizstās vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus) iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, ar iepakojumu no cita veida izejmateriāliem. Turklāt arī tiek noteikts, ka iepakotājam ir jāinformē patērētāji...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēma virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā. Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. Iepriekš pēc Juridiskās komisijas lēmuma tika izveidota darba grupa, kas turpināja padziļinātu diskusiju par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī citiem priekšlikumiem, kurus, noslēdzot darbu, rosināja darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, kādi vispārējie principi jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā mainījušies saistībā ar uz saimniecisko darbību neattiecināmām izmaksām:

Nostiprinot līdzšinējo sadarbību, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā un biedrības “Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija” valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds 2018. gada 16. jūlijā parakstīja vienošanos nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir veicināt mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nozarē strādājošo uzņēmumu godīgu konkurenci un eksportspēju, mazinot nozarē izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vienošanās ietvaros VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un pielietot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi, kā arī asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe. VID arī apņemas informēt asociāciju par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jauniem VID pakalpojumiem, savukārt asociācija informēs par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā. VID un asociācijas biedri arī turpmāk savstarpēji apmainīsies ar informāciju par problēmām nozarē, savukārt biedrība nepieciešamības gadījumā sniegs VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi...

Liekot lietā labāko pasaulē un Latvijā uzkrāto pieredzi, ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) līdzdalību tapuši standarta būvniecības līgumi Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībām, kuri no 2019. gada būs piemērojami, ja līgumcena pārsniegs 1 miljonu EUR. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus, kuri ir pasaulē atzīti un plaši izmantoti. Tie pielāgoti Latvijas situācijai un būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. “Izveidotais līguma standarts būs viegli piemērojams un saprotams arī ārvalstu būvniecības kompānijām. Tas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību un veicinās ārvalstu kompāniju dalību būvniecības procesos Latvijā. Mēs drīzumā lemsim par pirmo pilotprojektu, kurā izmantosim šo praksi,” gandarījumu pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Standarta līgums nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju. To izmantos VNĪ, kas ir viens no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem...

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz šā gada 16. augustam piedalīties aptaujā. Aptaujas anketa (latviešu valodā) pieejama EK interneta vietnē: https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv Ekonomikas ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par šobrīd spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību. Kā zināms, pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ. Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika...

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri un muitas administrāciju ģenerāldirektori 12.jūlijā, Briselē, ES muitas savienības 50.gadadienai veltītā pasākuma laikā, parakstīja Eiropas Savienības Muitas administrāciju hartu. Latvijas vārdā hartu, kurā uzsvērtas ES muitas savienības kopīgās vērtības un mērķi, parakstīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora p.i. Ingrīda Gulbe-Otaņķe. Hartā, kas izstrādāta ES Padomes prezidentvalsts Austrijas vadībā, ir ietverti ES muitas administrāciju galvenie mērķi – aizsargāt Eiropas Savienības un to dalībvalstu finansiālās intereses un labklājību, veicināt godīgu un legālu tirdzniecību, nodrošināt sabiedrības aizsardzību, garantējot drošumu un drošību, kā arī intelektuālā īpašuma, kultūras mantojuma un vides aizsardzību, veicināt preču brīvu apriti Eiropas Savienībā, sekmēt mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu un inovāciju veicināšanu, attīstot e-pakalpojumus, veicināt sadarbību, īstenojot kopīgus mērķus nacionālā un starptautiskā līmenī.