JAUNUMI

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 3. jūnijā nolēma otrajam lasījumam virzīt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem iecerēts veicināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteikts, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēšot novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist ilgākiem samaksas termiņiem.Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults komisijas sēdē...

Raksts ir turpinājums iepriekšējos žurnāla numuros publicētajai rakstu sērijai — apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības piemērošanaRīgas valstspilsētas pašvaldība rīkoja publisko iepirkumu par atbalsta personas pakalpojumu sniegšanu ģimenēm, kuras audzina bērnu ar funkcionēšanas traucējumiem, paredzot slēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem pretendentiem par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu. Pieteicējas piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma nolikuma prasībām, jo piedāvājumā norādītā pakalpojuma stundas likme pārsniedza pasūtītāja sagaidīto cenu 13,45 eiro par vienu stundu.Izskatot konkrēto strīdu par pieteicējas piedāvājuma noraidīšanu, tika konstatēts, ka pasūtītājs iepirkuma nolikumā ir noteicis maksimālo kopējo līgumcenu. Senāts 2025. gada 10. decembra lēmumā lietā SKA–950/2025 norādīja, ka iepirkuma nolikumā paredzēts, ka finanšu piedāvājums par vienu pakalpojuma stundu nedrīkst pārsniegt maksimālo pakalpojuma apjomu kopumā, kas ir līdz 300 612 stundām, kā arī noteikta kopējā maksimālā līgumcena 36 mēnešiem — 4 043 232 eiro. Lai gan nolikumā netika tieši noteikta prasība attiecībā uz vienas stundas maksimālo cenu, tomēr Senāta ieskatā šis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti un/vai stājas spēkā 2026. gada maijā. Aizvadītajā mēnesī šādu normatīvo aktu nav bijis daudz.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkā Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, pašnodarbinātajiem vairs neaprēķinās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādēļ turpmāk nav jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem. Darba devējam nav jāveic minimālās obligātās iemaksas par dienām, kad darbinieks atrodas dīkstāvē savas vainas dēļ vai ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas. Apcietinātie, kuri tiek nodarbināti, atrodoties izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas izpratnē tiek pielīdzināti darba ņēmējiem, kuri nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.16.04.2026.06.05.2026.Finanšu ministrijas 2026. gada 23. aprīļa lēmums Nr. 1.1-11/12/51 “Par Valsts ieņēmumu dienesta maksas pakalpojumu cenrādi”Saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību, Finanšu ministrs apstiprinājis VID sniegto publisko maksas pakalpojumu un nosaka, ka VID ieņēmumu dienests maksas pakalpojumus sniedz saskaņā ar cenrādi....

Lai paātrinātu muitas formalitāšu kārtošanu un sekmētu uzņēmumiem pieejamo priekšrocību izmantošanu, noteiktos gadījumos preču saņemšanai un tranzīta procedūras pabeigšanai būs jāizmanto atzītā saņēmēja statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). To paredz grozījumi Muitas likumā, kas Saeimā 21. maijā ir izskatīti otrajā lasījumā.Grozījumi Muitas likumā noteiks jaunu kārtību tādu preču saņemšanai, kas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu tranzīta procedūrā tiks nogādātas uzglabāšanai pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā. Saņemt preces un pabeigt tranzīta procedūru varēs, tikai izmantojot atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad šāda statusa izmantošana nav atļauta saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” 23. punktu. Atļauju izmantot atzītā saņēmēja statusu neizmato, piemēram, attiecībā uz stratēģiskas nozīmes precēm, bīstamām ķīmiskām vielām, narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kas satur šādas vielas, kā arī citām precēm, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.Šo izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo...

Ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus, kārtējo reizi papildināts Profesiju klasifikators. Tajā pirmoreiz iekļautas tādas profesijas kā, piemēram, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, ģeotelpisko datu inženieris, ģeotelpiskās informācijas inženieris, kiberdrošības tehniķis, psihoanalītiķis, ģimenes asistents, likmju pieņemšanas operators, tiesas jurists. Vienlaikus, ņemot vērā izmaiņas veselības aprūpes jomas regulējumā, kas noteiktos gadījumos paredz iespēju ārstniecības personai strādāt kā stažierim specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā, Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesiju stažieris (specialitātē).Jauno profesiju iekļaušana atspoguļo gan digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības tendences, gan sociālo pakalpojumu un darba tirgus vajadzību paplašināšanos, informē Labklājības ministrija.Tas noteikts ar Ministru kabineta 2026. gada 26. maija noteikumiem Nr. 297 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"". Grozījumu mērķis ir aktualizēt Profesiju klasifikatoru atbilstoši darba tirgus attīstībai un publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem, vienlaikus nodrošinot precīzu un mūsdienīgu profesiju uzskaiti.No Profesiju klasifikatora...

Sociālās ietekmes radīšana kļūst arvien nozīmīgāka ilgtermiņa uzņēmējdarbības konkurētspējas un ekosistēmas noturības veidošanā. Mūsdienu tirgos uzņēmumi arvien biežāk tiek vērtēti ne tikai pēc to finanšu rezultātiem, bet arī pēc plašākas vērtības, ko tie rada klientiem, partneriem, kopienām un sabiedrībai kopumā.Uzņēmumi, kas aktīvi veicina sociālo labklājību, ilgtspēju un atbildīgu ekonomisko attīstību, stiprina uzticību un diferenciāciju konkurences apstākļos. Šie uzņēmumi spēj efektīvāk piesaistīt lojālus klientus, uzticamus biznesa partnerus un institucionālu atbalstu, jo tie demonstrē apņemšanos radīt vērtību, kas pārsniedz tūlītēju peļņas maksimizēšanu. Galu galā ilgtspējīga uzņēmējdarbības izaugsme nav atkarīga tikai no īstermiņa izdzīvošanas, bet gan no spējas radīt vērtību, ko sabiedrība atzīst un sasaista ar produktiem, pakalpojumiem un uzņēmuma identitāti. Vērtība pastāv tikai tad, ja iesaistītās puses to uztver un atzīst par nozīmīgu savā sociālajā un ekonomiskajā realitātē.Tomēr ar sociālās ietekmes radīšanu vien nepietiek, ja tā netiek nepārtraukti un stratēģiski komunicēta sabiedrībai. Mūsdienu ieinteresētās puses (stakeholders, Eng.) sagaida caurskatāmību, konsekvenci un pierādījumus ilgtermiņa apņēmībai,...

Nodokļu maksātāji nereti saskaras ar situācijām, kurās, piemērojot noteiktiem izdevumiem vai dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), rodas jautājumi arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tostarp arī par UIN 15% un IIN 6% likmes piemērošanu dividendēm, sākot no 2026. gada.UIN piemērošanu ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kā arī darba devēja apmaksātiem darbinieka izdevumiem, kas izriet no noslēgtā koplīguma, kā arī par UIN piemērošanu situācijās, kad tiek palielināts vai samazināts uzņēmuma pamatkapitāls, skaidroja Diāna Kudraveca, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «UIN un IIN praksē: nodokļu piemērošana dividendēm, labumiem un pamatkapitāla izmaiņām».UIN pamatlikme 20%Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums kopš 2018. gada nosaka, ka UIN pamatlikme Latvijā ir 20% no apliekamās bāzes. Nodoklis jāmaksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta (piemēram, dividendēs) vai tiek uzskatīta par nosacīti sadalītu (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi u.c.).Ja peļņu uzņēmumā nesadala, bet reinvestē...

Vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada 1. ceturksnī bija 1 831 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 73 eiro jeb 4,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,87 eiro jeb par 2,3%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 364 eiro jeb 75,0% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1 457 eiroBruto darba samaksas...

Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Toties profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu. Savukārt zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.Esam pievērsušies arī diskusiju rosinošam tematam par ārpakalpojuma grāmatvežu darba samaksu — kāpēc vieni prasa vairāk, bet citi — mazāk? Vai...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE jūnija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Atvaļinājumu laiks ir sācies!Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai.INTERVIJAInese Helmane: Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīzijuBirokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lolita...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis vairākus metodiskos materiālus, kas skaidro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un deklarēšanu. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo mainījies PVN regulējums.Metodiskajā materiālā "Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu" uzskatāmi skaidrota kārtība, kādā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāms un iesniedzams iesniegumus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā reģistrācijas kārtībā un īpašajā reģistrācijas kārtībā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)139.2 pantu.Metodiskajā materiālā "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem" 1. nodaļa papildināta ar jaunu 1.5. apakšnodaļu “Īpašā (atvieglotā) PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem”, jo saskaņā ar grozījumiem PVN likumā ieviesta atvieglota reģistrācijas kārtība PVN maksātāju reģistrā mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, papildinot likumu ar jaunu 139.2 pantu.Ņemot vērā iepriekšminētās PVN likuma izmaiņas un to, ka publiskās personas (kā juridiskas personas), kā arī privātpersonas, kas pilda deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, noteiktos gadījumos var tikt uzskatītas par nodokļa maksātājiem, metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un...

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) veiktie portāla Latvija.gov.lv uzlabojumi piedāvā uzņēmējiem pārskatāmāku un efektīvāku strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un atgādina, ka no 2026. gada e-rēķini obligāti ir jānosūta uz VID. Viens no populārākajiem e-rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas kanāliem ir E-adrese, jo tajā veidoti strukturētie e-rēķini automātiski tiek nosūtīti uz VID. Dienests arī atgādinām, ka Latvijā strukturētu e‑rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski – no 2025. gada tie obligāti ir jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm.Portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes, kas būtiski vienkāršo uzņēmēju ikdienu un mazina administratīvo slogu:paplašināti e‑rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;ir iespēja kopēt e‑rēķinus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;var pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;ieviesta automātiska e‑rēķinu saglabāšana;var veidot e‑rēķinu šablonus, tā saglabājot un izmantojot biežāk lietotos rēķinus.Veikti uzlabojumi e-rēķinu XML shēmās...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē. Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5% un faktiskajās cenās bija 9,856 miljardi eiro.Salīdzinoši - Igaunijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 2,4%, un IKP pašreizējās cenās janvārī-martā bija 10,2 miljardi eiro. Vislielākā negatīvā ietekme uz Igaunijas ekonomikas izaugsmi bija informācijas un komunikāciju nozarei, kuras pievienotā vērtība samazinājās par 10,9%. Latvijā pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs pieauga kopumā par par 4,1%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,4%. Lielāko ieguldījumu izaugsmē deva ne tikai elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, bet arī tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. 2026....

Šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumi bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn, ziņo Finanšu ministrija. Šā gada četros mēnešos tie pieauga par 7% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, sasniedzot 4,7 miljardus eiro. Ieņēmumu četru mēnešu plāns tika izpildīts 99,3% apmērā jeb par 35,8 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus kopumā turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 7,7%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada četros mēnešos pieauga par 3%, salīdzinot ar janvāri-aprīli pērn. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem IIN atmaksas šā gada četros mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Atmaksu kritumu ietekmēja fiksēta ar IIN neapliekamā minimuma...

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....