JAUNUMI

Saeimā 23. aprīlī 3. lasījumā pieņemti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā". Grozījumi paredz divus galvenos virzienus: būtisku pieejamības paplašināšanu Satversmes tiesas procesā un stingrākas prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem, lai garantētu pakalpojuma kvalitāti.Augstākas prasības juridiskās palīdzības sniedzējiemLikumprojekts būtiski stiprina Tiesu administrācijas iespējas kontrolēt to personu kvalifikāciju un reputāciju, kuras vēlas sniegt valsts apmaksāto palīdzību. Jaunajā redakcijā "nevainojama reputācija" kļūst par obligātu prasību visām personām (arī advokātiem un biedrībām), nevis tikai fiziskajām personām. Ja līguma slēgšana atteikta reputācijas trūkuma dēļ, personai būs liegts slēgt jaunu līgumu nākamos trīs gadus. Iepriekš šis kritērijs likumā nebija tik nepārprotami definēts kā vispārējs nosacījums visiem subjektu veidiem.Personām (izņemot advokātus, notārus un tiesu izpildītājus) būs jāiesniedz vismaz divas atsauksmes un informācija par iepriekš vestajām lietām un to rezultātiem. Savukārt Tiesu administrācijai būs tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par personu administratīvajiem pārkāpumiem un kriminālprocesuālo statusu.Ar likuma grozījumiem juridiskās palīdzības sniedzēju lokam pievienoti arī zvērinātu advokātu...

Vairāk nekā 90% hipotekārā kredīta ņēmēju ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR.Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt? No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus...

Ja Latvijas ekonomiku nopietni skars Tuvo Austrumu konflikta ietekme, kas var negatīvi ietekmēt gan ekonomikas attīstību, gan nodokļu ieņēmumus, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais alternatīvais scenārijs paredz par 120,2 miljoniem eiro zemākus nodokļu ieņēmumus nekā bāzes scenārijā.Saskaņā ar FM jaunākajām prognozēm nodokļu ieņēmumi 2026. gadā pieaugs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti ap 16 miljardiem eiro, kas ir par 848,9 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2025. gadā un atbilst 2026.gada budžeta izstrādē prognozētajam. Šis pieaugums jau ir plānots vidējā termiņa budžeta ietvara prognozē pasākumiem, un neliecina par papildu pieejamiem līdzekļiem jaunām prioritātēm.Nodokļu ieņēmumu prognozes sagatavotas pie nemainīgas nodokļu politikas, balstoties uz 2026. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm, faktiskajiem nodokļu izpildes datiem gada sākumā un iepriekš pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina stabila darba tirgus attīstība un mājsaimniecību patēriņš.Faktiskie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, taču tas vēl nesasniedz...

Lietā skatīts jautājums par to, vai ar pārsūdzētā lēmuma atcelšanu ir novērstas visas tā izpildes sekas un vai pieteicējai, atsākot strādāt civildienestā, ir nodrošināma tā pati atlīdzības sistēma, kāda bijusi pirms atbrīvošanas no amata.Senāta administratīvo lietu departamenta 17.10.2025. spriedums lietā Nr. A420140922, SKA–460/2025.Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID, arī — dienests) 2021. gada 25. oktobra rīkojumu pieteicējai tika noteikta dīkstāve, kas atzīta par radušos viņas vainas dēļ, jo pieteicēja nebija uzrādījusi sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nebija uzsākusi vakcināciju noteiktajā termiņā. Vienlaikus tika nolemts par dīkstāves laiku neizmaksāt darba samaksu.Minētais rīkojums ar Finanšu ministrijas lēmumu tika atstāts negrozīts.Savukārt ar VID 2022. gada 3. februāra rīkojumu pieteicēja tika atbrīvota no ierēdņa amata, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Šis lēmums ar Finanšu ministrijas 2022. gada 22. marta lēmumu tika atzīts par tiesisku.Pieteicēja šos lēmumus pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, prasot arī darba samaksas izmaksu par dīkstāves laiku,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2026. gada martā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāGrozījumi Grāmatvedības likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, likums papildināts ar 18.1 pantu “Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam”, kas stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī;2. likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).26.02.2026.27.03.2026.Par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. grozījums 11.¹ panta ceturtajā daļā precizē, ka publiskas personas kapitālsabiedrību ziedojumu kopējais apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam, ieskaitot arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ziedojumus, nedrīkst pārsniegt šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru (t. i., ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas);2. likuma 11.¹ pants papildināts ar 4.² daļu, kas paredz...

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 8. aprīlī nolēma atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2024 gada 11. aprīļa lēmumu un atzina 6 620 593 eiro par noziedzīgi iegūtu mantu, ko konfiscēt valsts labā un ieskaitīt valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.Kriminālprocess, no kura izdalīti materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu, uzsākts 2020. gada februārī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kas veikta no 2009. līdz 2018. gadam, izmantojot savstarpēji saistīto personu kontus likvidējamajā AS “ABLV Bank”. Arests tika uzlikts divu ārvalstu uzņēmumu naudas līdzekļiem un subordinētajām obligācijām. Par Ekonomisko lietu tiesas lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu sūdzību, kuru tiesā pilnā apjomā uzturēja arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors, iesniedza Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore, lūdzot šo tiesas lēmumu atcelt un atzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem, konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā. Pārbaudījusi procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiālus,...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pilnveidot piemaksu sistēmu pie vecuma pensijām – palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra. Šāds risinājums nodrošinātu taisnīgāku attieksmi pret visiem vecuma pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika un palielinātu ienākumus vecumdienās .Lai mazinātu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, bāzes pensijas ieviešana paredzēta pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu, vispirms atbalstu sniedzot visvecākajai iedzīvotāju grupai – personām no 85 un vairāk gadu vecuma, un turpmākajos gados pakāpeniski aptverot visus vecuma pensijas saņēmējus.Tas teikts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”, kas līdz 5, maijam nodots sabiedrības apspriešanai un 28. maijam tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt risinājumu Latvijas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas stiprināšanai jeb vecuma pensiju adekvātuma palielināšanai, vienlaikus saglabājot sistēmas finanšu stabilitāti unilgtspēju.Ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz pensiju sistēmas finanšu noturību, vecuma pensiju vidējais apmērs Latvijā...

Šī gada pirmajā ceturksnī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 303 pārkāpumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu.Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada pirmajos trīs mēnešos VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 187 kravām. Tādējādi tika novērsta 161 sankcijām pakļautas krava izvešana no ES un 26 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.Šī gada pirmajā ceturksnī, līdzīgi kā pērn, visbiežāk tika liegts izvest kravas ar dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļām, elektroierīcēm un to daļām, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļām. Uz Krieviju tika liegts izvest arī kravu ar luksusa precēm – paklājiem, kuru vienas vienības vērtība pārsniedza 300 eiro. Tāpat novērsta tādu augstas prioritātes preču izvešana no ES, kuras ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju, piemēram, dzinēju ar lielu jaudu, nogādāšana uz trešām valstīm. Minētajā periodā muitas amatpersonas konstatēja...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās.Izslēgšana no dalības iepirkumā dēļ nodokļu parādaSenāta 2025. gada 17. jūlija rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–584/2025 skatīts strīds jautājumā par pieteicējas izslēgšanu no dalības publiskajā iepirkumā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktam, jo pieteicēja piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebija izpildījusi savas nodokļu saistības (nodokļu parāds pārsniedza 150 eiro).Pieteicējas ieskatā, situācija bija jāizvērtē individuāli un konkrētajā gadījumā izslēgšana no dalības iepirkumā bijusi pārāk formāla. Pieteicēja norādīja, ka dienu pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas tā iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā lūgumu pagarināt nodokļa samaksas termiņu, turklāt pieteicējas nodokļa parādu izraisīja ārēji apstākļi (nespēja pārvaldīt vienu no pieteicējas bankas kontiem) un pieteicēja nodokļu parādu samaksāja četras dienas pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā pasūtītājam nevarēja rasties šaubas par pieteicējas maksātspēju un uzticamību.Kā lēmumā norāda Senāts, Publisko iepirkumu likuma 42. panta regulējums personai dod iespēju pierādīt, ka nodokļi...

Valdība 21. aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus MK 03.12.2019. noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē”, kas paredz nodrošināt elastīgākus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu atmaksas nosacījumus lauksaimniecības nozarē.ZM informē, ka aizdevumiem, kas paredzēti 2024. un 2025. gada sezonu saistību segšanai, turpmāk līguma termiņš varēs sasniegt astoņus gadus, ļaujot jau sākotnēji noteikt ilgāku un aizņēmēja finanšu plūsmai atbilstošāku atmaksas grafiku. Līdz šim šādi aizdevumi tika slēgti uz īsāku termiņu, kas daļai saimniecību radīja grūtības izpildīt saistības.Vienlaikus saglabāts līdzšinējais regulējums aizdevumiem, kas paredzēti jaunās sezonas vajadzību finansēšanai - to termiņš vispārējā gadījumā nepārsniegs divus gadus, bet faktūrkreditēšanas aizdevumiem - sešus mēnešus.Ministrijā norāda, ka jaunajos noteikumos precizētas AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" (Altum) tiesības restrukturizēt aizdevumu, paredzot, ka vispārējā gadījumā aizdevuma termiņu var pagarināt līdz septiņiem gadiem, bet iepriekšējo sezonu saistību segšanai paredzētajiem aizdevumiem - līdz 10...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja "Jaunās vienotības" (JV) deputātu iesniegtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) publicēt datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju.Tāpat komisija pauda atbalstu grozījumu virzīšanai steidzamības kārtā. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.Viena no grozījumu iesniedzējām Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka šāds saraksts jau reiz tika publicēts laikā, kad Ekonomikas ministriju (EM) vadīja Ilze Indriksone (NA). Vēlāk publicēšana tika pārtraukta, taču Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdeva līdz 7. aprīlim publicēt uzņēmumu sarakstu, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Šis uzdevums nav izpildīts, jo normatīvie akti paredzot ierobežojumus šādas informācijas publiskošanai.Tādēļ, lai izbeigtu jebkādu kavēšanos un juridiskos strīdus, maksimāli ātri nepieciešams pieņemt šos likuma grozījumus, teica Kalniņa-Lukaševica.Iekšlietu ministrijai par šiem grozījumiem iebildumu nebija. Arī EM Analītikas dienesta vadītāja vietniece Irita Kornete-Līva norādīja, ka...

Lietā skatīts jautājums, vai prēmija tiek ņemta vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā ja tā ir izmaksāta laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības atvaļinājumā un saņēmusi maternitātes pabalstu.Senāta administratīvo lietu departamenta 10.12.2025. spriedums lietā Nr. A420254522, SKA–250/2025Pieteicēja 2022. gada 8. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra) ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu.Ar aģentūras 2022. gada 9. jūnija lēmumu pieteicējai tika piešķirts vecāku pabalsts, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, taču aprēķinā netika iekļauti darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātie ienākumi — prēmija 4230 eiro apmērā, jo šajā laikā pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu.Pieteicēja nepiekrita šādam aprēķinam un apstrīdēja lēmumu, uzskatot, ka prēmija ir jāņem vērā, jo tā ir daļa no viņas ienākumiem. Ar aģentūras lēmumu sākotnējais lēmums tika atstāts negrozīts. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot izdot viņai labvēlīgāku administratīvo aktu un pārrēķināt vecāku pabalstu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2024. gada 6. jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka prēmija, kas...

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikts, ka gada pārskatu sabiedrība iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus iesniedz tikai elektroniski, tas nozīmē, ka gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisku norakstu) iesniedz, izmantojot elektroniskā noraksta formas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskā noraksta formas noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. • Bilances elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikuma shēmas "Bilances shēma" bilances posteņiem. • Peļņas vai zaudējumu aprēķina elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2. pielikuma...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 25. augusta spriedums lietā Nr. SKA–130/2025 sniedz būtisku skaidrojumu par to, kā aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas saimnieciskajā darbībā izmantots tikai daļēji. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu un pārmaksātā IIN atmaksāšanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Senāts, izskatot VID kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 6. decembra spriedumu un noraidīja VID sūdzību.Strīdus pamatā — apliekamā ienākuma noteikšanas metodeSenāta skatītais strīds radās pēc tam, kad VID veica IIN auditu un koriģēja pieteicējas deklarēto nodokli par nekustamā īpašuma (daudzdzīvokļu nama) atsavināšanu.Pieteicēja dzīvesvietu bija deklarējusi vienā no nama dzīvokļiem — dzīvoklī Nr. 3. Tā kā šis dzīvoklis piederēja pieteicējai vairāk nekā 60 mēnešus, tiesa atzina, ka ienākums, kas gūts no dzīvokļa Nr. 3 atsavināšanas, nav apliekams ar IIN saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju...