JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā jaunākajā uzziņā ir sniedzis svarīgu skaidrojumu nekustamo īpašumu kopīpašniekiem, norādot, ka vienreizēja kompensācija par atteikšanos no autostāvvietas lietošanas tiesībām ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).Darījuma būtība svarīgāka par formuSituācija, par kuru VID sniedza skaidrojumu, skāra kādu uzņēmumu, kas ir dzīvojamās mājas un zemesgabala kopīpašnieks. Starp kopīpašniekiem tika panākta vienošanās: viens no viņiem pastāvīgi atsakās no savām lietošanas tiesībām uz konkrētu pagalma autostāvvietu, bet otrs šīs tiesības pārņem, par to samaksājot vienreizēju kompensāciju 5 000 eiro apmērā.Lai gan iesniedzējs uzskatīja, ka šis darījums nav pakalpojums, jo netiek atsavinātas īpašuma domājamās daļas un netiek nodibinātas īres vai nomas attiecības, VID uzsvēra, ka nodokļu piemērošanā izšķirošais ir darījuma ekonomiskais saturs un būtība, nevis tikai juridiskā forma.Kāpēc tas ir pakalpojums?VID skaidro, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu par pakalpojuma sniegšanu uzskata arī saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības, vai pieļaut to. Konkrētajā gadījumā kopīpašnieks, kurš saņem naudu, apņemas...

Šā gada janvārī nodokļu ieņēmumi Latvijā sasniedza 1,443 miljardus eiro, pārsniedzot plānoto par 1,6%, liecina Finanšu ministrijas dati. Valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā prognozēts, savukārt pašvaldību budžetā ieņēmumi bija 172,9 miljoni eiro, mazāk nekā plānots.Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.Šogad janvārī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 524...

Digitālās prasmes mūsdienās vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos. Daugavpils Universitāte (DU) Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansēta projekta “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem” ietvaros piedāvā praktiskas uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju bezmaksas apmācības.Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas, taču Īpašs uzsvars likts uz reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no ES Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.Programma paredzēta gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar...

Plānotā publisko iepirkumu reforma Latvijā neparedz atteikties no zaļā iepirkuma principiem, bet gan mainīt pieeju to īstenošanai, skaidro Finanšu ministrija (FM). Ministrijā uzsver, ka arī pēc reformas publiskie iepirkumi būs jāīsteno, ievērojot ilgtspējas principus, taču regulējums paredz pāriet uz elastīgāku sistēmu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos vides risinājumus.Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka ilgtspējas prasības daudzās jomās jau ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī nozaru tiesību aktos, un tās arī turpmāk būs jāievēro, veicot attiecīgos iepirkumus.Reforma paredz arī iespēju veidot kompetences centrus atsevišķās nozarēs, kā arī, ja nepieciešams, noteikt prasības ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanai konkrētās jomās, skaidro FM. Papildus tam nozaru ministrijām, ja nepieciešams, būs jāizstrādā vadlīnijas par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.FM ieskatā šāda pieeja ļaus efektīvāk pārskatīt un novērst nepilnības esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumā, jo katrā nozarē zaļā publiskā iepirkuma prasības pēc būtības ir atšķirīgas un arī mainīgas. FM norāda, ka ātra un elastīga zaļā publiskā iepirkuma prasību pārskatīšana ir būtisks...

Cilvēkam, kura dati ir apstrādāti, ir tiesības saņemt no organizācijas informāciju par saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam tie ir izpausti. Tomēr organizācijas darbinieki nav uzskatāmi par saņēmējiem, kad viņi apstrādā personas datus attiecīgās organizācijas pakļautībā un atbilstoši tās norādījumiem. Proti, veicot apstrādi organizācijas uzdevumā, darbinieki uzskatāmi par daļu no tās un to veiktā apstrāde ir vērsta uz organizācijas noteikto datu apstrādes mērķu īstenošanu. Līdz ar to - gadījumos, kad darbinieks nav pārkāpis tam dotās pilnvaras un nav izmantojis datus citiem mērķiem, organizācijai nav jāizsniedz informācija par konkrētu darbinieku identitāti, skaidro Datu valsts inspekcija.Tiesu praksē ir vērtētas situācijas, kad informācijas saņemšana par darbiniekiem, kas apstrādājuši datus, var būt nepieciešama, lai cilvēks, īstenojot piekļuves tiesības, varētu pārliecināties par savu datu apstrādes likumīgumu. Vērtējot cilvēka tiesības saņemt informāciju no organizācijas žurnalēšanas datnēm (auditācijas pierakstiem) par savu datu apstrādi, tiesa ir atzinusi, ka šāda informācija var būt nozīmīga. Tas attiecas arī uz ziņām par to, konkrēti...

Digitālā transformācija ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kurā katra viedierīce — sākot no viedpulksteņa līdz industriālam robotam rūpnīcā — nepārtraukti ģenerē informācijas plūsmas. Līdz šim šie dati bieži vien palika ražotāju «slēgtajās ekosistēmās», taču Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi šo kārtību fundamentāli mainīt. 2025. gada 12. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (turpmāk — Datu akts), kuras mērķis ir veicināt inovācijas, pārvēršot datu ekonomiku no ražotāju diktāta uz lietotāju tiesību telpu. Ar svarīgāko informāciju, kas jāzina par Datu akta būtību un tā noteiktajiem pienākumiem uzņēmumiem — datu ražotājiem, iepazīstināja ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Jaunais ES Datu akts: ko tas nozīmē uzņēmumiem».Atšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR), kas koncentrējas uz privātumu un fizisko personu aizsardzību, Datu akts aptver daudz plašāku spektru, regulējot gan personas datus, gan datus, kas nav personas dati. Par...

Uzņēmējdarbības vidē neizbēgami rodas situācijas, kad klienti vai sadarbības partneri paliek parādā. Tomēr uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka pastāv tiesiski ceļi, kā šādus bezcerīgus debitoru parādus izslēgt no grāmatvedības uzskaites, nemaksājot papildu uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).Priekšnoteikums – izpildīts "mājas darbs" Lai parādu norakstīšana neradītu papildu nodokļu saistības, uzņēmumam vispirms ir jāpierāda, ka ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Tāpat būtiski, lai debitors būtu Latvijas, citas ES/EEZ valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā esoša nodokļu konvencija. Nodokļu atvieglojumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību parādiem.Mazie parādi un lietderības apsvērumi Likumdošana paredz atvieglotu kārtību nelielu summu norakstīšanai:Ja parāda summa nepārsniedz 20 eiro un tā ir mazāka par iespējamajiem atgūšanas izdevumiem, to var norakstīt bez papildu nodokļiem.Parādiem virs 20 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā, norakstīšana ir pieļaujama, ja summa nepārsniedz 0,2% no uzņēmuma neto apgrozījuma. Šajā gadījumā jābūt izvērtētam, ka tiesvedība nav lietderīga,...

Saeima 5. martā nodeva vērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) ieceri ieviest 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt, Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.Kā aģentūru LETA iepriekš informēja NA, politiskais spēks aicina ieviest "ekonomiskās drošības nodokli", lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas un vienlaikus nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai.Lai ieviestu šo nodokli, NA izstrādājusi jaunu likumu - Ekonomiskās drošības nodokļa likumu, kā arī atbilstošus grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām". Pret šīm iecerēm šodien balsoja "Latvija pirmajā vietā" un bijušie un esošie "Stabilitātei" deputāti.NA rosinātais "ekonomiskās drošības nodoklis" paredz piemērot paaugstinātu - 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm. Iecerēts, ka nodoklis attiektos uz vairākām preču grupām, tostarp pārtikas izejvielām, minerālproduktiem, lopbarību, metāla, ķīmijas un tekstila izstrādājumiem.NA norāda, ka, neraugoties...

Lai iedzīvotāji varētu vienkāršāk iegūt pilnīgu priekšstatu par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima 5. martā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.Grozījumi paredz, ka turpmāk ikviens iedzīvotājs kredītinformācijas birojā varēs vienkopus saņemt plašāku informāciju par sevi. Papildus datiem par kredītsaistībām būs pieejama arī informācija par personas ienākumiem un apgādībā esošajām personām, ko kredītinformācijas birojs saņems no Valsts ieņēmumu dienesta.Šī informācija palīdzēs iedzīvotājiem labāk izprast savu finanšu situāciju un pieņemt pārdomātākus lēmumus, piemēram, pirms jaunu kredītsaistību uzņemšanās. Tā var būt noderīga arī gadījumos, kad cilvēks saskaras ar finansiālām grūtībām un meklē risinājumus parādu pārvaldībai, piemēram, konsultējoties ar speciālistiem par iespējām sakārtot savas saistības.Likumprojekts Saeimā iesniegts kā daļa no plašākas likumprojektu paketes, kuras mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā un stiprināt parādu konsultāciju sistēmu.Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Saeimā galīgajā lasījumā.

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Rakstā turpinām ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kura mērķis ir soli pa solim parādīt, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmas (IKS) tā, lai tā strādātu praksē, nevis tikai «eksistētu mapē».Pirmajā rakstā, kas publicēts žurnāla Bilance 2025. gada decembra numurā (Nr. 12 (528)), fokusējāmies uz savu risku novērtējumu kā IKS sākumpunktu — tas palīdz saprast, kādi riski izriet no paša subjekta darbības modeļa: sniegtajiem pakalpojumiem, darījumu plūsmas, klientu loka, darba organizācijas un ģeogrāfijas. Taču ar šo soli vien nepietiek, jo reālie riski praksē visbiežāk materializējas tieši klienta attiecībās. Tāpēc nākamais loģiskais posms IKS ieviešanā ir pāreja no «kopējās bildes» uz klienta līmeni — uz to, kā konkrēts klients (un tā darījumi, struktūra, iesaistītās personas un darbības vide) var ietekmēt subjekta kopējo risku. Šeit arī sāk darboties uz risku balstītas pieejas...

Valdība 3. martā apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par azartspēļu un izložu organizācijas vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas saistīti ar vērienīgām izmaiņām nozares uzraudzībā. Galvenais iemesls šīm izmaiņām ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kā rezultātā no 2026. gada 1. aprīļa IAUI beigs pastāvēt kā neatkarīga iestāde.Būtiskākās izmaiņas azartspēļu organizētājiemSaskaņā ar sagatavoto noteikumu projektu, turpmāk azartspēļu un izložu organizētājiem azartspēļu automātu inkasācijas kārtība būs jāiesniedz VID, nevis IAUI, kā tas bija līdz šim. Šis solis tiek sperts, lai nodrošinātu finanšu informācijas pārskatāmību un kontroli arī pēc institucionālās reorganizācijas.Grozījumi paredz, ka VID pārņems visas līdzšinējās IAUI funkcijas azartspēļu un izložu jomā, tādējādi veidojot vienotu pieeju finanšu datu apkopošanai un uzskaitei nozarē.Pārejas periods un identifikācijas numuru derīgumsLai atvieglotu pārejas procesu un neradītu lieku administratīvo slogu uzņēmējiem, noteikumu projektā iekļauts speciāls pārejas punkts. Tas paredz, ka:IAUI piešķirtie identifikācijas numuri azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, kas izdoti līdz 2026. gada...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Muitas likumā, kas paredz vairāku muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošan, virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).Grozījumi...

Žurnāla Bilance aizvadītā gada konferencē kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā. Titulu «Gada grāmatvedis 2025» ieguva Rīgas Valsts tehnikuma ilggadējā grāmatvede un profesionālo kompetenču pedagoģe Nataļja Paramonova. Viņa atzīst, ka grāmatvedība ir joma, kurā zināšanu apguve nekad nebeidzas, jo grāmatvedība nav tikai cipari, bet arī domāšana, atbildība un uzticamība.Vēlreiz apsveicu ar «Gada grāmatveža 2025» titulu! Ar kādām sajūtām saņēmāt šo balvu?Tas man bija patīkams un aizkustinošs pārsteigums. Sajūtas bija ļoti emocionālas — gandarījums un pateicība kolēģiem par mana darba augsto vērtējumu. Oto Kristiāns Abrams, Rīgas Valsts tehnikuma pedagogs un ārpakalpojuma grāmatvedis, ir mans bijušais audzēknis, tāpat kā Laila Umbraško, Rīgas Valsts tehnikuma Komercdarbības nodaļas vadītāja. Ar lepnumu skatos uz viņu profesionālajiem un personīgajiem sasniegumiem. Īpaši vēlos izcelt Ivetu Bahmani, Rīgas Valsts tehnikuma galveno grāmatvedi un manu tiešo vadītāju — dzīvespriecīgu, talantīgu un iedvesmojošu līderi.Pateicoties tieši šiem cilvēkiem par mani uzzināja žurnāla Bilance un citu portālu auditorija. Tā ir atzinība ne...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...