JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas lēmumu un piemērojis pagaidu aizsardzību SIA “SS”, apturot Konkurences padomes (KP) noteikto pienākumu trīs mēnešu laikā pārstrādāt tiešsaistes sludinājumu platformas ss.lv lietošanas noteikumus. Senāts atzina, ka uzņēmumam noteiktā pienākuma tūlītēja izpilde var radīt būtisku kaitējumu, turklāt KP lēmumā nav pietiekami pamatots, kāpēc tieši šādi pasākumi konkrētajā gadījumā ir nepieciešami un samērīgi.Senāta lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam strīdam, bet arī konkurences tiesību piemērošanai. No tā izriet, ka, uzliekot uzņēmumam tiesisku pienākumu pēc konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanas, iestādei jāspēj pamatot ne tikai ko uzņēmumam jādara, bet arī kāpēc tieši šāds pienākums ir nepieciešams konkrētajā situācijā.Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, kad pienākuma izpilde prasa būtiskas izmaiņas uzņēmuma iekšējos procesos, informācijas sistēmās vai darbības modelī. Šādās situācijās jāvērtē ne tikai izpildes izmaksas, bet arī iespējamās ilgtermiņa un grūti atgriezeniskās sekas.Strīds par platformas lietošanas noteikumiemKP 2026. gada 5. martā konstatēja SIA “SS” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās kā sludinājumu...

Sākot ar 2027. gada 1. janvāri, stāsies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, saglabājot līdzšinējo nodevas likmi un maksāšanas kārtību, kā arī nosakot saņemto līdzekļu sadali starp darbinieku aizsardzību un valsts budžetu.Nemainīga likme un atvieglojumi lauksaimniekiemSaskaņā ar izstrādāto noteikumu projektu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs 2027. gadā paliks nemainīgs — 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Lai mazinātu administratīvo slogu, darba devējiem aprēķinātā nodeva par pārskata mēnesi vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam.Noteikumos saglabāts arī izņēmums: par darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, nodeva nav jāmaksā. Šis nosacījums paredzēts, lai nepalielinātu nodokļu slogu lauksaimniekiem un stimulētu jauniešu līdz 18 gadu vecumam nodarbināšanu vasaras brīvdienās un sezonas darbos.Plānotie ieņēmumi un līdzekļu sadalījumsKopējie URVN ieņēmumi 2027. gadā tiek plānoti 3 122 362 euro apmērā. Iekasētie līdzekļi tiks sadalīti šādi:63,51 % jeb 1 983 014 eiro tiks...

Nereti esam liecinieki, ka birojos, tirdzniecības centros vai dažādu iestāžu uzgaidāmajās telpās varam aplūkot tur izvietotos mākslas darbus. Kāds šos darbus rada, kāds nopērk un kāds arī ar tiem tirgojas. Rakstā apskatīsim nodokļu piemērošanu darbībās ar mākslas darbiem gan no pircēja, gan pārdevēja puses. Vispirms nodefinēsim, ko šī raksta ietvaros, uzskatīsim par mākslas darbu, autoru, mākslas darba pārdevēju un patērētāju.Nodokļu piemērošanai (piemēram, īpašajam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmam darījumiem ar lietotām mantām un mākslas darbiem) jēdziens ir stingri materiāli klasificēts. Atbilstoši tiesību aktiem par mākslas darbiem uzskata šādas preces:Gleznas, kolāžas, zīmējumi un pasteļi, ko pilnībā ar roku darinājuši mākslinieki (izņemot rūpnieciski apgleznotus priekšmetus).Oriģinālie tēlniecības (skulptūru) darbi un statujas no jebkura materiāla, ko pilnībā veidojis pats mākslinieks.Mākslinieka veidoti lējumi (skulptūrām), kuru skaits ir ierobežots (parasti ne vairāk kā 8 kopijas) un kuru tapšanu uzraudzījis pats autors vai viņa tiesību pārņēmēji.Oriģinālie estampi, novilkumi un litogrāfijas, ko autors parakstījis un numurējis ierobežotā tirāžā tieši no...

Masu pasākumos arvien biežāk dzērienu pasniegšanai izmanto daudzkārt lietojamas glāzes, par kurām apmeklētājs papildus dzēriena cenai samaksā depozītu. Kā šādas summas uzskaitīt grāmatvedībā un kad tām piemērojams PVN?Skaidro Edgars Bisenieks, jurists PVN jomā.Ja apmeklētājs glāzi pēc pasākuma atgriež, par to samaksātā summa uzskatāma par drošības naudu, un PVN tai nav jāpiemēro. Šādā gadījumā uzņēmums saņem depozītu ar nosacījumu, ka tas tiks atmaksāts, ja glāze tiks nodota atpakaļ.Citādi ir tad, ja glāze netiek atgriezta. Šādā gadījumā uzskatāms, ka glāze ir pārdota, līdz ar to noticis preču piegādes darījums, kam piemērojams 21% PVN.Tādēļ grāmatvedībā būtiska ir precīza glāžu kustības uzskaite. Uzņēmumam jāspēj noteikt, cik glāžu izsniegtas, cik atgrieztas un cik nav atgrieztas. Tieši par neatgrieztajām glāzēm saņemtās summas kļūst par ar PVN apliekamu darījumu.Piemēram, ja pasākuma laikā apmeklētājiem izsniegtas 1000 glāzes, bet pēc pasākuma atgrieztas 900, tad 100 glāzes uzskatāmas par pārdotām. Par šīm glāzēm saņemtā summa jāuzrāda kā ar PVN apliekams darījums.Tātad depozīta...

Valdības 8. septembra sēdes darba kārtībā ir Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ieceri no 2027. gada pakāpeniski ieviest bāzes pensiju.LM piedāvā no 2027. gada 1. janvāra sākt bāzes pensijas ieviešanu Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši vismaz 85 gadu vecumu. Iecerēts palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, kā arī ieviest jaunu piemaksu par stāžu no 1996. gada 1. janvāra.Pēc tam bāzes pensijas saņēmēju loku paredzēts paplašināt ik pēc trim gadiem pa piecu gadu vecuma grupām. No 2030. gada to saņemtu pensionāri no 80 gadu vecuma, no 2033. gada - no 75 gadu vecuma, no 2036. gada - no 70 gadu vecuma, savukārt no 2039. gada - visi vecuma pensijas saņēmēji no 65 gadu vecuma.Lai īstenotu piedāvājumu, nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī vairākos citos likumos, tai skaitā izdienas pensiju regulējošajos normatīvajos aktos.Ministrijas piedāvājums paredz bāzes pensijas ieviešanu sākt no 2027. gada 1....

Lai saņemtu kādu pakalpojumu, cilvēkam lūdz norādīt dažādus personas datus, piemēram, vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, dzīvesvietas adresi vai personas kodu. Taču vai pakalpojuma sniedzējs drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks kādus no šiem datiem nevēlas norādīt? Īsumā - tas ir atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja datu iegūšanas nolūka un tiesiskā pamata, informē Datu valsts inspekcija. Kā izvērtēt, vai pieprasītie personas dati ir nepieciešami pakalpojuma sniegšanai?Atsevišķus pakalpojumus nav iespējams sniegt, neapstrādājot noteiktus personas datus. Piemēram, preces piegādei nepieciešama piegādes adrese, savukārt saziņai par nodarbības laika izmaiņām var būt vajadzīgs tālruņa numurs vai e-pasta adrese. Personas datu sniegšana var būt obligāta arī tad, ja pakalpojuma sniedzējam normatīvajos aktos noteikts pienākums identificēt klientu, pārbaudīt viņa vecumu vai iegūt citu konkrētu informāciju. Ja persona šādus datus nesniedz, pakalpojuma sniedzējs var nespēt izpildīt tam noteikto pienākumu un līdz ar to arī sniegt pakalpojumu.Tomēr katram pieprasītajam datu veidam jābūt saistītam ar konkrētu un saprotamu nolūku.Piemēram, Pēteris Datiņš interneta veikalā iegādājas...

Turpinām rakstu ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kurā soli pa solim aplūkojam klienta izpētes un risku novērtēšanas praktisko organizēšanu — kā noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem. Bilances augusta numurā pievērsāmies fiziskās personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska novērtēšanai. Šajā rakstā apskatīta juridisko personu riska novērtēšana.Jāņem vērā, ka fiziskajām personām paredzēto riska novērtēšanas modeli nevar automātiski piemērot juridiskajām personām. Juridiskās personas risks izriet ne tikai no klienta reģistrācijas valsts un saimnieciskās darbības, bet arī no tās juridiskās formas, pārvaldības un īpašnieku struktūras, pārstāvjiem, PLG, darbības ģeogrāfijas un izmantotajiem pakalpojumiem. Tādēļ arī riska novērtēšanas veidlapai un tajā ietvertajiem kritērijiem jābūt pielāgotiem juridiskās personas specifikai.Aplūkosim juridiskās personas riska novērtēšanas veidlapas ieteicamo struktūru, galvenās riska grupas un atsevišķu kritēriju vērtēšanu. Noslēgumā pievērsīsimies kopējā punktu skaita aprēķināšanai un robežvērtību noteikšanai, lai iegūtais rezultāts ļautu pieņemt pamatotu, konsekventu un dokumentētu lēmumu par klientam piemērojamo izpētes apjomu.Klienta (juridiskās personas) risku...

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, lai precizētu UIN regulējumu un novērstu nodokļu dubultas piemērošanas riskus. Izmaiņas skars dividendes, uzņēmumu likvidāciju un reorganizāciju, akciju atpirkšanu un personāla akcijas, kā arī darījumu tirgus cenas korekcijas un procentu maksājumus.Paplašinās dividenžu jēdzienuLikumprojektā paredzēts paplašināt termina “dividendes” definīciju, tajā ietverot arī likvidācijas kvotu un atlīdzību par savu akciju atpirkšanu. Tādējādi paredzēts novērst risku, ka šie ienākumi saņēmēja līmenī varētu tikt aplikti ar nodokli atkārtoti.Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm. Turpmāk atliktā UIN samaksa par nosacītajām dividendēm būtu jāveic brīdī, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā tiek samazināts tā pamatkapitāls vai uzņēmums beidz pastāvēt.Pēc FM skaidrotā, šāds risinājums ļautu novērst problēmas ar nosacīto dividenžu izsekojamību uzņēmumu reorganizācijas laikā.Mainīs tirgus cenas korekcijas piemērošanuLikumprojektā paredzēts ieviest savstarpēja darījuma tirgus cenas korekcijas mehānismu. Tas nodokļa maksātājam ļautu samazināt ar UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru saistītās personas apliekamie ienākumi ir palielināti atbilstoši darījuma tirgus cenai.FM norāda,...

Datu “noplūdes” gadījumā organizācijai ir jāspēj ne tikai novērst incidenta sekas, bet arī savlaicīgi un saprotami informēt cilvēkus, kurus pārkāpums varētu skart. Īpaši sarežģīti tas var būt situācijās, kad potenciāli skarto cilvēku skaits ir ļoti liels un nav iespējams katru personu uzrunāt individuāli - piemēram, nesenais CSDD kiberincidents, kura rezultātā trešās personas ieguva informāciju par vēsturiskajās maksājumu kvītīs ietvertajiem datiem (CSDD 2026. gada 18. augustā paziņoja, ka incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu), norāda Datu valsts inspekcija.Ne vienmēr jāinformē katrsDatu regula nenosaka, ka visos gadījumos katrs cilvēks jāinformē individuāli, jo ne visos gadījumos ir praktiski vai samērīgi katram nosūtīt individuālu paziņojumu. Ja kiberincidentā potenciāli skarti simti tūkstoši vai pat miljoni cilvēku, var būt ļoti sarežģīti un prasīt neproporcionāli daudz resursu, lai katru personu identificētu un atsevišķi uzrunātu. Turklāt cilvēkiem var būt mainīti e-pasti vai arī viņi gluži vienkārši to regulāri nepārbauda. Šādā gadījumā Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj publisku paziņojumu vai...

Tas, ka uzņēmuma izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora iespējas piedzīt parādu, pats par sevi nedod tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu administratīvajā tiesā. Kreditoram savas intereses jāaizsargā ar Komerclikumā paredzētajiem līdzekļiem, norādījis Latvijas Republikas Senāts.Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 27. jūlijā atteicās izskatīt SIA "AZK" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu (SKA-744/2026). Kreditors bija apstrīdējis UR lēmumu par SIA “GLEAR” izslēgšanu no komercreģistra, jo uzskatīja, ka tādējādi tiek apgrūtināta civillietā atzīta prasījuma piedziņa.Kreditoram jāizmanto iespēja iecelt likvidatoruSenāts skaidroja, ka Komerclikums kreditoram kā ieinteresētajai personai paredz konkrētu iespēju aizsargāt savas intereses – iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 317.panta otrā daļa, 318.1pants).Tāpēc kreditora tiesības administratīvajā procesā ir saistītas ar šo Komerclikumā paredzēto iespēju. Ja kreditors to nav izmantojis un nav objektīvu iemeslu, kas tam to būtu liedzis, uzņēmuma vēlākā izslēgšana no komercreģistra pati par sevi nenozīmē, ka ir aizskartas kreditora publiskās tiesības.Parāda piedziņas grūtības nav pietiekams pamatsKonkrētajā gadījumā SIA “GLEAR” tika...

Ko grāmatvedim svarīgi pārbaudīt jau pirms pārskata gada noslēguma?Pārskata gada noslēgums grāmatvedībā nav tikai gada pēdējo darījumu iegrāmatošana. Kvalitatīva gada pārskata sagatavošana sākas jau vairākus mēnešus pirms bilances datuma. Jo vairāk jautājumu izdodas sakārtot savlaicīgi, jo mazāks ir risks kļūdām, steidzamiem labojumiem un neprecizitātēm gada pārskata sagatavošanas laikā.Saskaņā ar Grāmatvedības likumu un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Tas nozīmē, ka gada nogalē grāmatveža uzdevums ir ne tikai apkopot skaitļus, bet arī kritiski izvērtēt, vai tie atspoguļo uzņēmuma faktisko situāciju, kā arī laikus informēt uzņēmuma vadību.Vērtējam pašu kapitāla stāvokliViens no pirmajiem rādītājiem, kam vērts pievērst uzmanību, ir pašu kapitāls. To veido pamatkapitāls, rezerves, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi un pārskata gada rezultāts.Ja pārskata gada otrajā pusē jau veidojas situācija, ka uzņēmums gadu, visticamāk, noslēgs ar zaudējumiem, tad vēl pirms pārskata gada beigām ir...

Eiropas Savienības (ES) tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Tā arī secinājusi, ka Latvijas regulējums nenodrošina pietiekamas garantijas akcionāru personas datu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu.EST prejudiciālais nolēmums pieņemts pēc tam, kad tiesai ar jautājumiem vērsās Satversmes tiesa (ST), kurai tagad būs jāizlemj, vai Latvijas tiesiskais regulējums par akciju sabiedrību akcionāru datu publiskošanu atbilst Satversmei.Akcionāru datu publiskošana nav obligātaEST, vērtējot attiecīgās Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas formulējumu, kontekstu un mērķus, secinājusi, ka tā neparedz pienākumu publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem. Tas attiecas arī uz mazākuma akcionāriem.Vienlaikus tiesa uzsvērusi, ka ES Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas. Atsevišķos gadījumos tās var ierobežot, taču šādam ierobežojumam jābūt noteiktam tiesību aktos, jārespektē pamattiesību būtība un jāatbilst samērīguma principam.Konkrēto akcionāru datu publiskošanu paredz tiesību akti, un pati par sevi tā neapdraud pamattiesību būtību. Tomēr EST...

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina, maksājot par bērnu interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas reķinus u.tml.Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai.Informāciju par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde var pārbaudīt Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā.Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu (bērna vārds, uzvārds, personas kods) un jānorāda arī saņemtā pakalpojuma veids (pulciņa nosaukums).Gada ienākumu deklarācija kopā ar attaisnojuma dokumentiem ir jāiesniedz tam ģimenes...

Palūdzām mākslīgo intelektu (MI) sagatavot žurnāla BILANCE SEPTEMBRA numura apskatu. Ir taču svarīgi uzzināt neatkarīgu vērtējumu "no malas". Šomēnes esam pievērsušies dažādai tematikai, tostarp arī grāmatvedības digitalizācijai un datu aizsardzībai. Un, lūk, kādus tematus MI izvēlējās par būtiskākajiem septembra izdevumā! Noslēpumainie apskatnieki, mūsuprāt, diezgan labi orientējās žurnāla saturā un ir itin runātīgi. Attēli gan varēja būt mazāk "mākslīgi", taču jāņem par labu, kādi ir. Turklāt var jau arī noklausīties kā raidierakstu.Lai pārliecinātos, vai pieteiktie rakstu temati atbilst arī jūsu interešu lokam, noskatieties šo desmit minūšu video. Komentāru sadaļā varat uzrakstīt savu vērtējumu vai pārdomas: vai MI ir jūs pārsteidzis labā nozīmē, vai arī tam vēl ne pārāk uzticaties?Žurnāla septembra numura satura rādītāju var skatīt šeit.Visi raksti abonentiem pieejami arī sadaļā "Žurnāls BILANCE"ABONĒT portālu BilancePLZ un BILANCI - drukātā vai digitālā versijā - var e-veikalā:

E–rēķinu ieviešanā uzņēmējiem un grāmatvežiem aktuāli kļūst praktiski jautājumi — kādi ir e–rēķinu aprites termiņi, kādi ir to piegādes kanāli, kā tie tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un kādas izmaiņas jāveic uzņēmumu grāmatvedības sistēmās. Par šiem un citiem jautājumiem tika runāts seminārā «Valsts digitālie pakalpojumi: portāls Latvija.gov.lv, e–adrese un e–rēķini». Pieredzē un praktiskajos risinājumos dalījās VID, Valsts kases un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pārstāvji. Seminārā tika skaidrots e–rēķinu tiesiskais regulējums, Valsts kases līdzšinējā pieredze, kā arī portālā Latvija.gov.lv pieejamās iespējas e–rēķinu sagatavošanai un nosūtīšanai.E–rēķinu aprites kārtība, termiņi un praktiskie risinājumiUz e–rēķinu apriti tieši starp juridiskajām personām, uzmanību vērsa Oksana Hvaleja, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Viņa skaidroja, ka tiesiskais pamats e–rēķinu apritei ir nostiprināts gan Grāmatvedības likumā, gan Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumos Nr. 749 «Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz...