Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Senāts atzīst ieķīlātāja tiesības prasīt atlīdzību no galvenā parādnieka
Senāts atzīst ieķīlātāja tiesības prasīt atlīdzību no galvenā parādnieka
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...
Grāmatvedības digitalizācija: starp atbildību un juridiskajiem riskiem
Grāmatvedības digitalizācija: starp atbildību un juridiskajiem riskiem
Grāmatvedības digitalizācija vairs nav tikai moderna izvēle vai tehniska ērtība, bet gan neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa, kas sola efektīvākus procesus, ātrāku informācijas apriti un mazāku administratīvo slogu. Taču digitalizācija pati par sevi vēl nenozīmē, ka viss notiek juridiski korekti, tāpēc ikvienam šādam procesam ir jābūt stingrā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas gan uz dokumentu formu un uzglabāšanu, gan to pierādījuma spēku, tā RMS Forums rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā 2026» norādīja Nataļja Puriņa, zvērinātu advokātu biroja TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Elektroniski rēķini, digitāli arhīvi, automatizēta datu apstrāde un arvien plašāka mākslīgā intelekta (MI) izmantošana rada iespaidu, ka grāmatvedība kļūst vienkāršāka un drošāka. Taču aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas vairāki juridiski, organizatoriski un praktiski jautājumi, kuru nozīmi uzņēmumi nereti novērtē par zemu. Kurš atbild, ja digitalizācijas procesā tiek pieļauta kļūda? Vai pēc dokumentu ieskenēšanas drīkst iznīcināt papīra oriģinālus? Cik lielā mērā uzņēmums var paļauties uz ārpakalpojuma grāmatvedi, IT sistēmu vai...
Ārpakalpojumu grāmatveži starp aktīvākajiem nefinanšu sektora ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem
Ārpakalpojumu grāmatveži starp aktīvākajiem nefinanšu sektora ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem
Viens no svarīgākajiem ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas kontekstā ir ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2025. gadā saņēmis 5539 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un, kā ierasts, lielākā daļa no tā ienākusi no finanšu sektora (komercbankas). Tomēr, kā ziņojumā raksta FID, novērojams pakāpenisks nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaita īpatsvara pieaugums pret kopējo ziņojumu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto nefinanšu sektora ziņojumu skaits ir pieaudzis par 36 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu – par 11 %. Interesanti, ka 59% ziņojumu saņemts no ārpakalpojumu grāmatvežiem un izložu un azartspēļu organizētājiem, savukārt būtiskākais pieaugums novērots tieši zvērinātu notāru, revidentu un advokātu grupā.Grāmatvežu sniegtā informācija ir neaizvietojama analīzes procesā, jo tā bieži papildina finanšu sektora rīcībā esošos datus, sniedzot plašāku ieskatu un veicinot iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu. Nefinanšu sektora ziņojumos visbiežāk netiek identificēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, taču gadījumos, kad tas tiek identificēts, visbiežāk...
No 1. jūlija vecāku pabalsta piešķiršanā noteicošā būs bērna pastāvīgā dzīvesvieta
No 1. jūlija vecāku pabalsta piešķiršanā noteicošā būs bērna pastāvīgā dzīvesvieta
No 2026. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot personas tiesības uz vecāku pabalstu, vērtēs bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Vecāku pabalstu Latvijā sociāli apdrošinātai personai piešķirs par bērnu:kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā;kuram ir piešķirts personas kods;kuram Fizisko personu reģistrā ir aktīvs statuss.To nosaka grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.Izmaiņas neattiecas uz Latvijā sociāli apdrošinātu personu, kuras bērns dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā, tāpat kā līdz šim, vecāku pabalstu piešķirs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.Tādējādi no 1. jūlija vecāku pabalstu nepiešķirs, ja bērns pastāvīgi nedzīvos Latvijā un viņa dzīvesvieta nebūs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, bet, piemēram, bērns dzīvos Uzbekistānā, Indijā, Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie nosacījumi ir spēkā neatkarīgi no bērna vai vecāka pilsonības.VSAA no 2026. gada...
Grāmatvedības ārpakalpojuma cenu kari: izdevība vai risks?
Grāmatvedības ārpakalpojuma cenu kari: izdevība vai risks?
Grāmatvedības ārpakalpojuma tirgū patlaban iezīmējas būtiskas cenu atšķirības — vieni cenšas saglabāt līdzsvaru starp kvalitāti un adekvātu cenu, kamēr citi izvēlas agresīvāku, zemāku cenu politiku, lai ātrāk un vairāk piesaistītu klientus. Taču aiz šķietami izdevīgiem piedāvājumiem nereti slēpjas jautājums — kas patiesībā veido šo pakalpojuma cenu, un kāpēc tās tirgū var tik būtiski atšķirties?Rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc vieni grāmatveži strādā lēti, bet citi dārgāk? Vai zemākā cena vienmēr nozīmē izdevīgāko izvēli, vai tomēr arī potenciālus riskus uzņēmumam? Vai mazie pakalpojuma sniedzēji spēj konkurēt ar lielajiem birojiem? Kas ir izdevīgāk — uzturēt štata grāmatvedi vai pirkt ārpakalpojumu? Kādiem brīdinājuma signāliem uzņēmējam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju pēc cenas?Zema cena nav izdevīgākā izvēleLielākā daļa ārpakalpojuma grāmatvežu pakalpojuma cenu nosaka atbilstoši paredzamajam darba apjomam — dokumentu skaits, nepieciešamo konsultāciju apjoms, gada pārskatu sagatavošanas procedūras, specifisku atskaišu vai juridisko dokumentu izstrādes. Vairāki ārpakalpojuma grāmatveži piemēro arī stundas likmes principu, aprēķinot pašizmaksu, pieskaitot peļņas...
Kā klasificēt un aprēķināt pašizmaksu?
Kā klasificēt un aprēķināt pašizmaksu?
Pašizmaksa pēc būtības ir visu to izmaksu kopsumma, kas rodas, ražojot un pārdodot konkrētu produkta vai pakalpojuma vienību noteiktā laika posmā. Lai šo summu noteiktu, tiek sastādīta detalizēta pašizmaksas kalkulācija, kurā visas izmaksas tiek grupētas pa specifiskiem veidiem jeb izmaksu posteņiem uz vienu vienību. Šis process ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ - tas ļauj precīzi aprēķināt produkta rentabilitāti, noteikt krājumu vērtību, definēt pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas un atspoguļot gatavās produkcijas patieso vērtību uzņēmuma bilancē. Bez šādas analīzes uzņēmuma vadībai būtu gandrīz neiespējami pieņemt pamatotus lēmumus, piemēram, par to, vai konkrētas produkta sastāvdaļas ir izdevīgāk ražot pašu spēkiem vai iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat produkta un pakalpojuma pašizmaksas kalkulācijas izmanto, pieņemot lēmumus budžeta plānošanā, jo tas ļauj prognozēt ražošanas izmaksas, peļņas pieskaitījuma likmes un sagaidāmo peļņu. Tāpat šī sistēma nodrošina nepārtrauktu uzņēmējdarbības rezultātu kontroli, palīdzot identificēt un analizēt izmaksu izmaiņas dažādos produktu veidos, kā arī novērtēt gatavo produktu un nepabeigto ražojumu krājumus. Praksē uzņēmumi...
FM un EM atšķirīgi vērtē dīzeļdegvielas akcīzes atvieglojuma pagarināšanu
FM un EM atšķirīgi vērtē dīzeļdegvielas akcīzes atvieglojuma pagarināšanu
Samazinātās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmes pagarināšanai vairs nebūtu fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu, pavēstīja Finanšu ministrija (FM), komentējot Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu pagarināt samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu dīzeļdegvielai vēl uz trim mēnešiem - līdz 30. septembrim.FM norādīja, ka, lemjot par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai šā gada martā, tika ņemts vērā tobrīd augstais degvielas cenu līmenis. Papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas rodas cenu pieauguma rezultātā, kompensē akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu tikai tad, ja dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz divus eiro litrā.Kopš aprīļa dīzeļdegvielas cenas ir pakāpeniski samazinājušās - no vidēji 2,02 eiro litrā aprīlī līdz 1,91 eiro litrā maijā un 1,84 eiro litrā jūnija pirmajā nedēļā.Līdz ar to, saglabājoties pašreizējam cenu līmenim, samazinātās akcīzes nodokļa likmes pagarināšanai nebūtu fiskāli neitrāla ietekme, jo PVN ieņēmumi vairs pilnā apmērā nekompensētu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu, skaidroja FM.Tādēļ FM ieskatā jautājums par iespējamu samazinātās likmes pagarināšanu ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā aktuālo situāciju degvielas...
Kā nodrošināt datu aizsardzības speciālista funkciju starptautiskā uzņēmumu grupā?
Kā nodrošināt datu aizsardzības speciālista funkciju starptautiskā uzņēmumu grupā?
Daudzi Latvijas uzņēmumi ir daļa no starptautiskām uzņēmumu grupām, kuru mātes uzņēmumi atrodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārpus Latvijas. Šādos gadījumos bieži rodas jautājums, vai katram grupas uzņēmumam ir nepieciešams savs datu aizsardzības speciālists (DAS) vai arī ir iespējams izmantot vienu speciālistu visai grupai.Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Datu regulu) uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu. Tas nozīmē, ka situācijā, kur Latvijas uzņēmums ir daļa no starptautiskas grupas, var izmantot mātes uzņēmuma iecelto DAS, nodrošinot efektīvu komunikāciju un atbalstu. Ko tieši dara grupas DAS?DAS darbojas kā neatkarīgs padomdevējs, uzraugs un kontaktpersona starp uzņēmumu un uzraudzības iestādi. DAS palīdz, iesaka un kontrolē, taču viņš nepieņem gala lēmumus uzņēmuma vārdā. DAS piesaiste nemazina paša uzņēmuma atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu, ka datu apstrāde ir droša, likumīga un atbilst Datu regulai. Būtībā funkcijas un uzdevumi ir tādi paši...
Kā pareizi veikt krājumu inventarizāciju?
Kā pareizi veikt krājumu inventarizāciju?
Krājumu inventarizācija nav tikai formāla grāmatvedības procedūra, bet gan kritiski svarīgs process, kura laikā uzņēmumam ir precīzi jānosaka gan krājumu fiziskais daudzums, gan to kvalitāte, īpaši izdalot bojātās, nelikvīdās vai novecojušās vienības, kas laika gaitā ir zaudējušas savu sākotnējo vērtību. Šajā procesā ir būtiski identificēt krājumus pēc to apjomiem (kvantitāte) un atgūstamās vērtības (kvalitāte), kā arī veikt padziļinātu krājumu vecuma struktūras analīzi un sekot līdzi aprites rādītāju izmaiņām. Ja tiek konstatēti lēnas aprites, bojāti vai novecojoši krājumi, pēc inventarizācijas rezultātiem ir obligāti jāveic neto pārdošanas vērtības tests, lai nodrošinātu, ka bilancē tie tiek uzrādīti zemākajā no vērtībām – vai nu pēc iegādes izmaksām un ražošanas pašizmaksas, vai atbilstoši zemākajām aktuālajām tirgus cenām bilances datumā.Praksē bieži nākas saskarties ar situāciju, kurā atlikumi grāmatvedības datos nesakrīt ar faktisko stāvokli dabā. Šādas neatbilstības var radīt dažādi faktori, tostarp sortimenta sajaukšanas kļūdas, piemēram, nepareizi uzskaitot dažādu zīmolu kafijas, kā arī zādzības, ko pastrādā pircēji vai ļaunprātīgi...
Vai kreditors un parādu piedzinējs drīkst izpaust informāciju par parādu trešajām personām?
Vai kreditors un parādu piedzinējs drīkst izpaust informāciju par parādu trešajām personām?
Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi iesniegumus par gadījumiem, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tieši vai netieši izpaudis informāciju par cilvēka parādsaistībām, piemēram, viņa darba vietai vai ģimenes locekļiem.DVI vērš uzmanību, ka kreditoram vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt personas datu konfidencialitāti un nepieļaut nepamatotu informācijas izpaušanu trešajām personām. Tāpat ir pienākums pārliecināties, ka informācija par parādu tiek nosūtīta tikai tad, kad nepieciešams, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.Piemēram, personas datu konfidencialitātes ievērošana nenozīmē, ka kreditors var nosūtīt uz parādnieka darba vietu aploksni ar lielu uzrakstu “PARĀDU PIEDZIŅA JĀNIM PĀRZINIM”, cerot, ka to pa ceļam neizlasīs puse biroja.Vai parādu piedziņas uzņēmums drīkst sūtīt uz parādnieka darba vietu vēstules ar norādi par parāda piedziņu, ja tādējādi šī informācija kļūst zināma darba vietā?Kreditors vai parādu piedzinējs sazinās ar parādnieku, izmantojot līgumā norādīto kontaktinformāciju. Ja tādējādi viņu neizdodas sasniegt, drīkst izmantot arī citus kanālus.Vienlaikus kreditors un parāda piedzinējs nav...
Jaunām kredītiestādēm vairs nebūs jāveic sākotnējā iemaksa Noguldījumu garantiju fondā
Jaunām kredītiestādēm vairs nebūs jāveic sākotnējā iemaksa Noguldījumu garantiju fondā
Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.Ar grozījumiem noteikts, kādu līmeni sasniedzot, maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.FM skaidro, ka izmaiņu izstrādes mērķis bija veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.Līdz šim likums paredzēja kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalstu kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības patlaban reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu...
No pamatiem līdz struktūrai: kā veidot sakārtotu grāmatvedības uzskaiti
No pamatiem līdz struktūrai: kā veidot sakārtotu grāmatvedības uzskaiti
Sakārtota grāmatvedības sistēma ir kā labi izveidota arhitektūra un iekšējās kultūras paraugs — tā sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību visam uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Savukārt profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu.Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā var iedalīt divās galvenajās sadaļās — pamati un struktūra. Praksē tieši šo sadaļu kvalitāte nosaka rezultātu. Uzņēmumos ar nepietiekami strukturētu uzskaiti bieži novērojams haoss, atskaites tiek kavētas, lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija tiek sniegta novēloti vai nepilnīgi, projektu naudas plūsmas ietver būtiskas neatbilstības. Savukārt uzņēmumos ar skaidri definētu uzskaites struktūru procesi norit efektīvi, laikus un kvalitatīvi.Pamatus grāmatvedībā veido: normatīvie akti, uzņēmuma vadītāja apstiprināta grāmatvedības metodika, dokumentu aprites shēma un kontu plāns — tas, uz kā balstās visa uzskaite. Tie ir kā ēkas pamati — neredzami, bet viss tiek...
Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīziju
Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīziju
Birokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lolita Čapkeviča, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Sarunā viņa uzsver, ka zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.Iepazīstiniet īsumā ar asociāciju!Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir vienīgā profesionālā organizācija Latvijā, kas apvieno visus zvērinātos revidentus un to komercsabiedrības. Asociācija dibināta 1994. gadā un veic vairākas valsts deleģētas funkcijas, tostarp, uzrauga, lai zvērinātu revidentu profesionālā darbība revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu normatīvo aktu un Latvijā atzīto profesionālo standartu prasībām.Asociācija pašreiz apvieno 180 zvērinātus revidentus un 104 zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Profesijā notiek paaudžu nomaiņa, bet tas būtiski nemaina kopējo revidentu skaitu. Katru gadu zvērināta revidenta kvalifikāciju iegūst pieci,...
Valdes loceklis ar atsevišķām tiesībām var patstāvīgi celt prasību uzņēmuma vārdā
Valdes loceklis ar atsevišķām tiesībām var patstāvīgi celt prasību uzņēmuma vārdā
Latvijas Republikas Senāts nesenā lēmumā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par valdes locekļu pilnvaru apjomu, uzsverot atšķirību starp sabiedrības iekšējo vadīšanu un tās ārējo pārstāvību. Tiesas secinājumi kliedē neskaidrības par to, vai valdes loceklis, kuram komercreģistrā nostiprinātas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, drīkst patstāvīgi celt prasību tiesā sabiedrības vārdā bez papildu iekšējiem saskaņojumiem.Strīds, kas nonāca Senāta izskatīšanā, aizsākās pēc tam, kad Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, ko SIA vārdā bija parakstījis valdes loceklis ar atsevišķas pārstāvības tiesībām. Zemākās instances tiesnesis savu lēmumu pamatoja ar pieņēmumu, ka otrs uzņēmuma valdes loceklis varētu neatbalstīt prasības celšanu, tādēļ šādā situācijā būtu nepieciešams kopīgs valdes lēmums. Tomēr Senāts šādu pieeju atzinis par kļūdainu, norādot, ka valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir ņemamas vērā visās ārējās tiesiskajās attiecībās, tostarp vēršoties tiesā.Senāta ieskatā ir stingri jānošķir Komerclikumā noteiktā sabiedrības vadīšana no tās pārstāvības. Vadīšana ir uzņēmuma iekšējais organizatoriskais process, ko valde veic kopīgi, savukārt pārstāvība ir...
Senāts precizē termiņa aprēķināšanu strīdos par akcionāru sapulču lēmumiem
Senāts precizē termiņa aprēķināšanu strīdos par akcionāru sapulču lēmumiem
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts ir atcēlis šo lēmumu un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31.jūlijā un tajā piedalījusies arī prasītāja, kurai līdz ar to uzreiz kļuvuši zināmi pieņemtie lēmumi, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts dienu vēlāk – 31.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atstāja pārsūdzēto lēmumu negrozītu.Lai pārbaudītu, vai tiesa pareizi noteikusi termiņa sākumu un beigas, Senāts piemēroja Latvijas civiltiesisko regulējumu un tam veltītās tiesību doktrīnas atziņas, kā arī izmantoja salīdzinošās tiesību analīzes metodi, ko pieļauj Latvijas un citu Eiropas valstu tiesiskā regulējuma līdzība....