JAUNUMI

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izslēgšana no dalības iepirkumā neizpildītu nodokļu saistību dēļPublisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz pretendentu izslēgšanas noteikumu, ja pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Savukārt atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām» nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos:nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām;nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums.Minētais izslēgšanas iemesls saistībā ar neizpildītām nodokļu saistībām...

Senāta Civilietu departamenta 03.12.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771090124, SKC–397/2025Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 13. janvāra spriedumu prasība tika apmierināta daļēji — darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā un viņa labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt prasība daļā par atstādināšanas atzīšanu par spēkā neesošu un papildu izpeļņas piedziņu tika noraidīta.Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību daļā, kur prasība apmierināta, bet prasītājs iesniedza pretsūdzību daļā, kur prasība noraidīta.Senāta atziņasSenāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, noskaidrojusi, ka 2024. gada 9. aprīļa darba līguma uzteikumā prasītājam pārmestie pārkāpumi, uz kuriem norādīts trauksmes cēlēju ziņojumos, izdarīti vairākus gadus pirms uzteikuma izsniegšanas, proti, laikā no 2013.–2019. gadam. Līdz...

Pamatlīdzekļi ir nekustamās mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamās mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).Šāds pamatlīdzekļu jēdziena skaidrojums ir sniegts Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 23. punktā. Tātad pamatlīdzeklis var būt gan kustamā, gan nekustamā manta, ievērojot divus nosacījumus — lietošanas laiks ilgāks par gadu un iegādes vai izveidošanas vērtība lielāka par 1000 eiro.1Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem visas prasības pamatlīdzekļu uzskaitei ir noteiktas normatīvajos aktos. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka:pamatlīdzekļu vērtības kritēriju,izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes,nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji.Veicot pašnodarbinātā pamatlīdzekļu uzskaiti, noteikti jāiepazīstas ar šādiem normatīvajiem aktiem:likuma «Par iedzīvotāju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, veicot darījumus tiešsaistes platformās, vispārīgā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par: jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem; saņemto avansu, izņemot avansu par preču piegādi ES teritorijā; tālpārdošanas darījumiem:ja ir reģistrējies savienības režīma (turpmāk – OSS režīms) izmantošanai – nodokļa rēķins nav obligāts;ja neizmanto OSS režīmu, nodokļa rēķins ir jāizraksta. Ir pieļaujams, ka nodokļa rēķinu pārdevēja vārdā izraksta trešā persona, piemēram, tiešsaistes platforma.Ja preču pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, ir persona, kas nav nodokļa maksātājs, vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, tad nodokļa rēķinu izrakstīt nav obligāti, bet ir jāizraksta pēc šo personu pieprasījuma.Nodokļa rēķins ir dokuments papīra vai elektroniskā formā, kurā ir Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 125. pantā minētie rekvizīti un informācija.PVN likuma 126. pantā ir vienkāršotā nodokļa rēķinā iekļaujamie rekvizīti un informācija – to var izrakstīt par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro.Gadījumos, ja nodokļa rēķinu...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldībuMākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Par to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.GRĀMATVEDĪBAInese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot...

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā.Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? Raksta autore juriste norāda, ka ne likums, ne prakse nenosauc summu vai procentuālo apmēru, kura ietvaros ir vai nav pieļaujami aritmētisko kļūdu labojumi.Tāpat īpaša vērība jāpievērš tiem iepirkumiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi. IT darījumi ir komplicēti, un to izpildi lielā mērā kontrolē ražotājs, brīdina zvērināta advokāte. Piegādātājs šajā struktūrā ir partneris, taču ar ierobežotām iespējām ietekmēt darījuma noteikumus. Slēdzot šādu darījumu ir jāiepazīstas ar visiem — gan piegādātāja, gan ražotāja noteikumiem. Ja piegādātājs nesniedz informāciju par visām ar produktu saistītām detaļām, ir jāmeklē atbildes ražotāja...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.FICIL vērtējumā piedāvātie grozījumi neskaidri nošķir personas, kuras Latvijā uzturas un strādā likumīgi, no tām, kas pārkāpj uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus. Padomes ieskatā likumīgs darbs civiltiesiski pieļaujamās formās nevar tikt pielīdzināts nelegālai nodarbinātībai tikai izmantotā sadarbības modeļa dēļ.Investori norāda, ka priekšlikumi paredz vispārēju aizliegumu bez individuāla izvērtējuma par personas faktisko situāciju, studiju statusu, nodokļu nomaksu vai nodarbinātības raksturu. FICIL uzsver, ka šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei, kur plaši tiek izmantoti elastīgi darba un sadarbības modeļi, tostarp projektu darbs, digitālie un konsultāciju pakalpojumi.Tāpat FICIL brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, palielināt administratīvo slogu un nepamatoti ierobežot uzņēmumu iespējas organizēt savu darbību, īpaši inovāciju, informācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un radošo industriju nozarēs.Padomes ieskatā ārvalstu investori, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem,...

Tādi apzīmējumi produktiem kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks” vai “ilgtspējīgs” bieži vien nav pietiekami skaidri vai pamatoti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka vides un ilgtspējas norādēm jābūt precīzām, saprotamām un balstītām uz pārbaudāmiem pierādījumiem.No 27. septembra stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuri pieņemti pirms gada, 2025. gada 30. aprīlī. Tie ievieš stingrākas prasības zaļo norāžu, ilgtspējas marķējumu un ar vidi saistītu apgalvojumu izmantošanai komercpraksē. Likuma grozījumu mērķis ir mazināt maldinošu informāciju, stiprināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt godīgu konkurenci.Jaunie noteikumi paredz, ka:vides apgalvojumiem jābūt konkrētiem un attiecināmiem uz noteiktu produkta vai pakalpojuma aspektu, nevis vispārīgiem;tiem jābalstās uz ticamiem datiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu;aizliegto prakšu saraksts papildināts ar konkrētām praksēm, kas maldina patērētāju;ilgtspējas marķējumi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīti uz neatkarīgu sertifikāciju un skaidriem, publiski pieejamiem kritērijiem.Par uzticamiem tiks uzskatīti, piemēram, atzīti Eiropas Savienības (ES) vai starptautiski ekomarķējumi, savukārt pašizdomāti vai nepārbaudīti marķējumi nebūs...

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2. pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, informē Finanšu ministrija.Vienlaikus nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr VSAOI iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Valsts kancelejā 25. aprīlī iesniegts kartējais grozījums Ministru kabineta (MK) 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". Tā kā Profesiju klasifikators tiek izmantots darba līgumos, nodokļu administrēšanā un darba tirgus statistikā, Labklājības ministrija regulāri papildina klasifikatorā iekļaujamo profesiju sarakstu. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ministru kabineta noteikumu projekta pielikums paredz veikt būtiskas izmaiņas un papildinājumus esošajā Profesiju klasifikatorā, kas ir aktualizēts 2025. gada 31. janvārī, lai to pielāgotu mūsdienu darba tirgus prasībām, tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām nozaru regulējumos.Dokumentā aprakstītas Nacionālo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis praktisku pamācību par to, kā pārbaudīt strukturēta e-rēķina (XML formātā) atbilstību Eiropas standartiem, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto rīku. Šī pārbaude ir būtisks solis, lai pārliecinātos, ka izveidotajā e-rēķinā nav tehnisku kļūdu pirms tā nosūtīšanas.Lai veiktu pārbaudi, nav nepieciešama speciāla programmatūra – process notiek tīmekļvietnē un sastāv no pieciem vienkāršiem soļiem.1. Atveriet pārbaudes vietniPirmais darbs ir doties uz oficiālo Eiropas Komisijas e-rēķinu validācijas rīku (eInvoice Validator) adresē: www.itb.ec.europa.eu/invoice/upload. Šis serviss pārbauda rēķina atbilstību Eiropas standartiem.2. Augšupielādējiet failuSistēmas sadaļā "File to validate" izvēlieties opciju "File".Nospiediet pogu "Select file" un no sava datora izvēlieties XML rēķina failu, kuru vēlaties pārbaudīt.3. Izvēlieties pārbaudes veiduSadaļā "Validate as" (Validēt kā) ir jānorāda atbilstošais standarts. Izvēlieties: "UBL Invoice XML".4. Veiciet pārbaudiKad fails ir ielādēts un standarts norādīts, nospiediet pogu "Validate". Sistēma automātiski analizēs dokumentu.5. Rezultātu izvērtēšanaPēc apstrādes sistēma parādīs logu "Validation result" ar vienu no diviem iespējamiem rezultātiem:SUCCESS (Veiksmīgi). Ja rēķinā nav kļūdu, būs...

Lai pilnveidot ielu tirdzniecības regulējumu, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu ielu tirdzniecības attīstības tendencēm, precizējot ielu tirdzniecības tvērumu un pašvaldībām deleģēto jautājumu loku, kā arī mazinot administratīvo slogu atļaujas saņemšanai, Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. maija noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Izmaiņas noteikumos nodotas publiskajā apspriešanā līdz 8. maijam.Paredzēts, ka turpmāk ielu tirdzniecība būs jāsaskaņo ar pašvaldību tikai gadījumos, ja tā notiks uz pašvaldībai piederošos zemes (publiskajā ārtelpā). Tas samazinās pašvaldības izdevumus saistībā ar ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, savukārt tirdzniecības dalībniekiem un tirdzniecības organizatoriem paātrinās tirdzniecības saskaņošanas procesu un mazinās izdevumus šāda saskaņojuma saņemšanai, jo uz privātai personai piederošas zemes rīkotam pasākumam nebūs nepieciešama pašvaldības iesaiste.Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tai skaitā no...

Saeima 23. aprīlī trešajā lasījumā ir atbalstījusi būtiskus un apjomīgus Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā. Jaunā likuma redakcija paredz vairākas būtiskas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā, informācijas sniegšanas prasībās un procesa digitalizācijā, salīdzinot ar līdzšinējo Imigrācijas likuma regulējumu. Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam.Likuma grozījumi ievieš ģeogrāfiskus ierobežojumus tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar darbību jaunuzņēmumos. Turpmāk uz šādu atļauju (uz laiku līdz trim gadiem) varēs pretendēt ES, OECD dalībvalstu pilsoņi, kā arī Andoras, Lihtenšteinas, Monako un Sanmarīno pilsoņi. Šīs valstis tiek pielīdzinātas ES, NATO un OECD dalībvalstīm, lai vienādotu imigrācijas procedūras un atvieglotu ieceļošanu personām no valstīm ar zemu riska līmeni.Jaunie noteikumi ir vērsti pret "fiktīvu" uzturēšanās pamatu izmantošanu un cīņu pret viltus darba līgumiem vai uzņēmumiem, kas faktiski neveic saimniecisko darbību. Valdība vēlas nodrošināt, lai imigrācijas process būtu caurskatāmāks un lai uzturēšanās atļaujas saņemtu personas, kas patiešām sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nevis izmanto valsti tikai kā "vārteju" ieceļošanai citās ES...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Grāmatvežiem kā likuma subjektiem šis dokuments sniedz vērtīgu ieskatu aktuālajos riskos, tipoloģijās un valsts prioritātēs cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju apiešanu. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu.Viens no 2025. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem ir MONEYVAL 6. kārtas novērtējuma noslēgšana, kurā Latvija saņēma izteikti pozitīvu novērtējumu. Tas apliecina Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti un atjauno valsts finanšu sektora reputāciju starptautiskā mērogā. Tomēr, neraugoties uz augsto novērtējumu, valstī aizvien nav izskausti finanšu noziegumi. FID pērn sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes...