VISI RAKSTI

No 2026. gada 1. janvāra spēkā ir minimālās algas un neapliekamā minimuma izmaiņas, kas ietekmē darbaspēka izmaksas. Latvijā 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, neapliekamais minimums 510 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme 10,5% darbiniekam un 23,59% darba devējam, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme darbiniekam - 25,5%. 2026. gadā minimālā alga palielināta līdz 780 eiro, neapliekamais minimums līdz 550 eiro, bet nodokļu likmes nav mainījušās. Kā tas ietekmē darbiniekus, kuriem ir minimālā alga? Vai algas pieaugumu neto izbauda arī ģimenes ar apgādājamiem? Vai ir iespējas izmantot valsts piešķirtos nodokļu atvieglojumus? No kādas algas tos iespējams izmantot pilnībā un kā šīs izmaiņas ietekmē darba devēja algu fondu? Skaidrojam, lūdzot aprēķinus veikt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Ja grāmatvedim algu aprēķinam talkā nāk grāmatvedības programmas, tad darbiniekiem nereti nav saprotams, kas un cik mainās vai varētu mainīties viņu maciņos.Kā bija 2025. gadā?Darbinieka nodokļu aprēķins (no bruto algas) bija sekojošs:Bruto alga: 740,00 eiroVSAOI...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināts advokāts un datu aizsardzības speciālists Aldis Maldups pievērsās MI, tā rīku izmantošanai un to radītajiem juridiskajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem attiecībā uz personas datiem un drošu rīcību ar tiem.Plaša regulējuma telpaJāņem vērā, ka spēkā ir stājies Mākslīgā intelekta akts — tieši piemērojama regula ES, kas nav jātransponē nacionālajā likumdošanā. MI akts neaizstāj citus esošos normatīvos aktus. Joprojām ir spēkā viss, kas attiecas uz personas datiem, pirmkārt, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Fizisko personu datu apstrādes likums.VDAR definē personas datus ļoti plaši — tā ir faktiski jebkura informācija, kas ļauj identificēt kādu fizisko personu. Turklāt VDAR attieksies arī tad, ja datu apstrāde notiek fonā pilnīgi automatizēti. «Arī grāmatvedim var būt klientu darbinieku dati, sadarbības partneru dati — pietiekami daudz informācijas, kuru var kvalificēt kā personas datus, un tas jāņem vērā, arī izmantojot dažādus MI rīkus,» brīdināja A. Maldups.MI rīku izmantošanā bieži vien nevar pilnvērtīgi...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināta revidente Ieva Aizsila no Grant Thornton Baltic Audit konferencē uzsvēra gada pārskatu sagatavošanas kvalitātes, atbilstības un aktualitāšu nozīmi.I. Aizsila norādīja, ka gada pārskats nav tikai skaitļi un nav tikai EDS, bet gan publisks dokuments, ko izmanto visi. Tāpēc svarīgākais mērķis ir nodrošināt, ka pārskats ir saprotams, salīdzināms un sniedz pilnīgu informāciju, to izlasot no pirmās līdz pēdējai lapai.Starp svarīgākajām aktualitātēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība laikus, ir:Uzņēmuma klasifikācija un kritēriji. Ir jāpārbauda, vai sabiedrības kritēriji joprojām atbilst mazas sabiedrības statusam, jo to neizpildes gadījumā var rasties nepieciešamība sagatavot naudas plūsmas pārskatu par diviem gadiem, kas prasa papildu laiku.Revīzijas nepieciešamība. Ja nepieciešama revīzija vai ierobežota pārbaude un tas tiek konstatēts pēdējā brīdī, tad problēmas rada fakts, ka «pie revidentiem ir ļoti lielas rindas, tāpat kā pie ārstiem». Savlaicīga cenu aptauja un prasību pārrunāšana ar revidentu ir kritiska, lai revīzija tiktu pabeigta termiņā.Dokumentācijas sakārtošana. Būtiska ir...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420124423, SKA–433/2025Autoservisa telpās 2022. gada jūlijā notika letāls nelaimes gadījums ar uzņēmuma palīgstrādnieku. Darbinieks tika atrasts zem autopacēlāja, iespiests starp pacēlāju un automašīnu. Notikuma rezultātā darbinieks gāja bojā.Valsts darba inspekcija (VDI), veicot izmeklēšanu, konstatēja:cietušais atradies darba laikā un darba vietā;uzņēmums nebija identificējis saspiešanas risku, ko rada darbs ar autopacēlāju;darbinieks nebija pilnībā instruēts par attiecīgajiem darba vides riskiem;darba drošības dokumentācija bija nepilnīga un, iespējams, darbinieks nemaz nebija ar to iepazīstināts.Pamatojoties uz šo izmeklēšanu, 2022. gada 14. oktobrī VDI izdeva aktu, atzīstot, ka nelaimes gadījums noticis darba vides faktoru ietekmē.Uzņēmums šo aktu pārsūdzēja, apgalvojot, ka darbiniekam neesot bijis uzdots strādāt ar konkrēto automašīnu vai autopacēlāju; nelaimes cēlonis esot automašīnas sasvēršanās, nevis...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle Ieva Liepiņa pastāstīja par attīstību elektronisko dokumentu un mākslīgā intelekta (MI) jomā, kas ir ārkārtīgi strauja un uzņēmumiem ir jāspēj tikt tai līdzi. Kā atzīmēja I. Liepiņa, kopš 2016. gada papīra dokumentu apjoms darbā pastāvīgi mazinās, un faktiski visa dokumentācija kļūst elektroniska. Tāpēc ir būtiski izprast, kas ir elektroniskie dokumenti, kas ir to strukturētās formas, kā šo dinamisko vidi regulē likumdošana.Bīstamais mākslīgais intelektsMI rīki kļūst aizvien izplatītāki, tomēr ir būtiski nodalīt divas atšķirīgas lietas. Pirmkārt, ir MI, kas integrēts slēgtā vidē, piemēram, sistēmās, ko izmanto valsts iestādes. Šāds MI veic procesus un datu atlasi slēgtā sistēmā. Otrkārt, ir publiski pieejamie rīki, piemēram, ChatGPT vai Gemini. I. Liepiņa stingri piekodina: nekādā gadījumā nedrīkst iekopēt uzņēmuma līgumus vai jebkādus konfidenciālus dokumentus publiskajās MI sistēmās, lai lūgtu kopsavilkumu vai analīzi. Tā esot «vislielākā kļūda, ko var...

Valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā varēs piešķirt piemaksas līdz 20% no mēnešalgas līdzšinējo 30 % vietā. To paredz jaunie Ministru kabineta (MK) 2026. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 13 "Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā". Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 15. janvārī. Noteikumi paredz piemaksu apmērus, to piešķiršanas pamatojumu un laikposmu, uz kuru piemaksas piemērojamas 2026. gadā. Ņemot vērā nepieciešamību veikt atlīdzības izdevumu konsolidāciju un īstenot valsts budžeta prioritāti “Drošība”, paredzēts samazināt piemaksu maksimālo apmēru. Turpmāk piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, papildu pienākumu pildīšanu vai nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā varēs noteikt līdz 20% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka vairāku piemaksu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt šo apmēru.Vienlaikus noteikumos saglabāti vairāki izņēmumi, kuros piemaksu apmērs var būt lielāks, ņemot vērā attiecīgo amatu specifiku un valsts drošības intereses. Piemēram, ārstniecības personām, kas aizvieto prombūtnē esošus kolēģus vai pilda vakanta amata...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs 2025., 2026. un 2027. gadam ir 105 300 eiro (2022., 2023. un 2024. gadam - 78 100 eiro). Ja fiziskā persona kalendāra gada laikā ir bijusi vairākos apdrošinātas personas statusos (darba ņēmēja statusā, pašnodarbinātā statusā, brīvprātīgi apdrošinātas personas statusā, mikrouzņēmuma darbinieka statusā), iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek saskaitīts visos statusos kopā. VSAOI objekts, kas pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.Minimālais VSAOI gada apmērs pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām ir divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas apmērs – 9360 eiro 2026. gadā (12 x 780 eiro);Brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs nav noteikts profesionālajiem sportistiem un personām, kuras ir nodarbinātas lauksaimniecības sezonas darbos un maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Iemaksas veicamas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 780 eiro mēnesī.To noteic likums “Par valsts...

Valsts kontrole lietderības revīzijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai secināts: neraugoties uz ilgstošu ēnu ekonomikai pievērstu pastiprinātu valsts uzmanību, pašreizējā pieeja ar atsevišķu plānu centrā nav pietiekami iedarbīga, jo plānotie un īstenotie pasākumi ir vairāk vērsti uz sekām, nevis cēloņiem. Pētījumu rezultāti netiek pietiekami izmantoti. Lēmumu pieņemšanai un komunikācijai ar sabiedrību izmantotie dati nav daudzpusīgi. Valsts kontrole aicina Finanšu ministriju (FM) pārskatīt esošo pieeju, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu un uzlabojot saimnieciskās darbības vidi. Ēnu ekonomika ir ekonomiskā darbība, kas netiek uzrādīta oficiālajā statistikā un par kuru netiek maksāti nodokļi atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tā pastāv visās demokrātiskās valstīs un negatīvi ietekmē gan valsts nodokļu ieņēmumus, gan iesaistīto sociālās garantijas, gan godīgu konkurenci. Vērojama sakarība: jo augstāks ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un augstāka sabiedrības labklājība, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. “Latvijā valsts ēnu ekonomikai pievērš pastiprinātu vērību, kopš 2010. gada periodiski izstrādājot un īstenojot atsevišķu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu,”...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 06.06.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420337917, SKA–362/2025Pieteicējs, bijušais Valsts policijas darbinieks, pildīja dežūrmaiņas vecākā pienākumus. Viņa tiešajā atbildībā bija operatīvās vadības funkciju nodrošināšana struktūrvienībā, kurā vienlaikus dežūrēja trīs darbinieki. No šiem trim darbiniekiem divi regulāri piedalījās izsaukumos vai patrulēšanā ārpus telpām, tāpēc faktiski vienīgais, kas varēja nodrošināt operatīvo vadību, bija dežūrmaiņas vecākais — pieteicējs.Lai gan iekšējie normatīvie akti formāli paredzēja pārtraukuma iespēju un darbinieku aizvietošanu, praksē tas nenotika. Vadības līmenī bija nostiprinājusies neformāla prasība — dežūrmaiņas vecākajam pārtraukuma laikā palikt darba vietā. Rezultātā viņš faktiski nespēja izmantot atpūtas laiku, taču šis laiks netika uzskaitīts kā darba laiks, un arī par to netika samaksāts atbil≠stošs atalgojums. Policija šo laiku darba uzskaites tabulās norādīja kā pārtraukumu,...

No 2025. gada nogales ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". To galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem un pielāgot sistēmu mūsdienu prasībām.Svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs uzņēmējus:1. Atvieglojumi taksometru vadītājiem. Taksometru vadītājiem vairs nav jātērē laiks, lai sagatavoto taksometra skaitītāja žurnālu iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) – šī prasība ir atcelta.2. "Bonusi" uzņēmumiem ar augstu reitingu. Uzņēmējiem, kuriem VID nodokļu maksātāju reitinga sistēmā ir piešķirts augstākais novērtējums, turpmāk būs vieglāk veikt izmaiņas savās kases sistēmās. Ja kases sistēmas programmā tiek veiktas nelielas, nebūtiskas izmaiņas, šie uzņēmumi drīkstēs jauno versiju iesniegt pārbaudei 12 mēnešu laikā pēc iepriekšējās versijas reģistrācijas. 3. VID "iztīra" reģistrus. Lai nodrošinātu precīzus datus, VID ir tiesības no sava reģistra izslēgt tās ierīces, kuras vairs netiek lietotas. Piemēram, ja uzņēmējs nav apstiprinājis informāciju par ierīces lietošanas beigām, VID to...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija aicina Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) divu nedēļu laikā rast risinājumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto platformas "Booking" un "Airbnb".Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) sacīja, ka FM un VID jāatzīst līdz šim pieļautās komunikācijas kļūdas, jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana un jāatrod pragmatisks risinājums.Vienlaikus deputāts Andrejs Ceļapīters bija skeptisks par FM un VID spēju divu nedēļu laikā rast kādu risinājumu, tāpēc aicināja apakškomisiju jau tūlīt sākt gatavot grozījumus PVN likumā, nosakot, ka par PVN maksātāju reģistrējas tikai tie maksātāji, kuru apgrozījums pārsniedz 40 000 eiro vai 50 000 eiro līmeni. Pārējiem PVN būtu jāmaksā tikai no saņemtā pārrobežu pakalpojuma summas, savukārt, ja platforma ieturējusi PVN, tad izīrētājam tas nav jāmaksā.Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz...

Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzē "info.ur.gov.lv" turpmāk bez maksas varēs iegūt ar eZīmogu apliecinātu UR sagatavotu informāciju jeb izziņu par juridiskām personām un citiem UR reģistrētiem subjektiem.eZīmogs apliecina, ka izziņas saturs nav mainīts un apstiprina, ka to ir sagatavojis UR. Dokumentu ir iespējams nosūtīt un apstrādāt elektroniski, novēršot nepieciešamību apliecināt to ar fizisku zīmogu.Lietotāji var izvēlēties piemērotāko no trīs dokumenta saglabāšanas iespējām - bez eZīmoga, ar eZīmogu PDF formātā, vai ar eZīmogu ASiC-E formātā. Apzīmogotās izziņas var pārbaudīt portālā "eParaksts.lv" vai programmā "eParakstītājs 3.0".UR galvenā valsts notāre Laima Letiņa uzsver, ka valsts nodrošināta informācija par uzņēmumiem ir būtisks resurss ikvienam, kurš vēlas pārliecināties par darījuma partneru reputāciju un juridisko situāciju.Savukārt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols norāda, ka eZīmoga izmantošana Latvijā turpina būtiski pieaugt. 2025. gadā ar LVRTC izsniegto eZīmogu tika apzīmogoti vairāk nekā 3,2 miljoni dokumentu.eZīmogs nodrošina dokumentu integritāti un to izcelsmes autentiskumu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Civillietu departamenta 13.05.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771678123, SKC–315/2025Darbinieks cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas2 prasību noraidīja.2 Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi uz raksta sagatavošanas brīdi anonimizēti nebija pieejami.Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja, ka vispārīgi pamatota ir norāde kasācijas sūdzībā, ka Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē kā patstāvīgs iemesls uzteikumam nevarēja būt rakstveida saskaņojuma neesība darba veikšanai pie cita darba devēja un obligātās veselības pārbaudes neveikšana. Līdz ar to tiesas secinājumi par pretējo ir kļūdaini. Tomēr senatoru kolēģija atzina, ka tas nav novedis pie...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores Ingunas Leibus prezentācija par sociālo apdrošināšanu atklāja šīs sistēmas aktualitātes un sarežģījumus, ar kuriem saskaras gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie, gan uzņēmēji. Kā atzīmēja I. Leibus, sociālās apdrošināšanas normatīvā bāze ir sarežģīta, nesakārtota un pārlieku mainīga.Sarežģītība sākas jau pie jēdzienu definīcijām. «Darba ņēmējs» nav tikai persona ar darba līgumu; saraksts ir ļoti garš. Darba ņēmēju statusā ietilpst arī kapitālsabiedrību valdes locekļi, profesionāli sportisti, kā arī zemnieka saimniecības īpašnieks, ja viņš ir noslēdzis darba līgumu.Pašnodarbināto saraksts ir tikpat garš. Šajā statusā ietilpst, piemēram, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, ja viņam nav darba līguma ar savu saimniecību, individuālais komersants, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Svarīgi atcerēties, ka, ja persona ir gan darba ņēmējs, gan veic saimniecisko darbību, tas neatbrīvo no sociālo iemaksu veikšanas no saimnieciskās darbības ienākumiem. Tāpat minimālās sociālās iemaksas jāmaksā arī par personām, ar kurām noslēgts uzņēmuma līgums, ja tās...

Lai paplašinātu savu darbinieku loku, uzņēmums plāno veikt attālinātas darba intervijas. Ņemot vērā lielo kandidātu skaitu un to, ka vienam darbiniekam ir praktiski neiespējami pilnībā fiksēt interviju saturu, tika pieņemts lēmums izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus interviju transkriptu sagatavošanai. Tā kā uzņēmumā allaž pievērš īpašu uzmanību personas datu aizsardzībai, jautājums par šāda MI rīka izmantošanas atbilstību tika uzdots Datu valsts inspekcijai.Inspekcija skaidro, ka nav aizliegts šādus rīkus izmantot, lai apkopotu darba intervijā iegūto informāciju no kandidāta. Attālinātas darba intervijas satura apkopošanu, izmantojot MI rīkus, potenciālais darba devējs var veikt, ja var piemērot atbilstošu tiesisko pamatu. Šāda datu apstrāde var tikt veikta, pamatojoties uz kandidāta piekrišanu vai uzņēmuma leģitīmajām interesēm.Runājot par piekrišanu, piekrišanai jābūt brīvprātīgai, konkrētai, nepārprotamai un informētai - tādai, kur kandidāts skaidri saprot, kādi dati tiks apstrādāti, kādam nolūkam MI rīki tiks izmantoti un kādas var būt šādas apstrādes sekas. Tāpat jānodrošina iespēja piekrišanu jebkurā laikā atsaukt. Darba devējs nedrīkst radīt...