JAUNUMI

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.Lai gan inflācija pēdējos mēnešos bijusi nedaudz zemāka par gaidīto, eiro zonas ekonomika saglabājusies noturīga. Vienlaikus ECB prognozē, ka enerģijas cenu ietekmē inflācija virs 2% mērķa līmeņa saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc centrālā banka izvēlējusies rīkoties jau tagad, lai nepieļautu plašāku un noturīgāku cenu kāpumu.Kāpēc enerģijas cenas liek ECB paaugstināt likmes?Naftas un dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās. Taču enerģija ir nepieciešama gandrīz visās nozarēs, tāpēc ilgstoši augstas cenas palielina uzņēmumu izmaksas un ar laiku var sadārdzināt arī citas preces un pakalpojumus.ECB pagaidām neredz izteiktu enerģijas cenu ietekmi uz plašāku cenu loku, tomēr uzskata, ka tā var kļūt...

Valsts kontrole arī šogad ir sagatavojusi un nosūtījusi Saeimai, Ministru prezidentam un finanšu ministram apkopojumu par revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem revīziju konstatējumiem un atziņām, kas varētu pozitīvi ietekmēt valsts budžetu, samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus. Valsts kontroles ieskatā joprojām aktuāli ir ieteikumi, ko tā sniedza 2019. gada revīzijā par to, vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā piemēro vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, kā rezultātā valsts budžetā netiek ieskaitīts liels naudas apmērs, kas ir salīdzināms vismaz ar 40% no ikgadējā valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem. 2017. gadā valsts, piemērojot nodokļu atvieglojumus, neieguva vismaz 2,5 mljrd. eiro nodokļu ieņēmumos. Nodokļu atvieglojumiem, tāpat kā valsts budžeta izdevumiem, ir jābūt pārdomātiem, pamatotiem un vērstiem uz konkrētiem valsts mērķiem un prioritātēm (izglītības, veselības, drošības u. c. budžeta finansētās jomās). Finanšu ministrija 2025. gadā bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji"...

Lai palīdzētu grāmatvežiem un finanšu speciālistiem praktiski apgūt mākslīgā intelekta (MI) sniegtās iespējas, 25. septembrī laikā no plkst. 10.00 līdz14.00 norisināsies RMS Forum rīkotais tiešsaistes praktiskais seminārs "Mākslīgais intelekts grāmatveža darbā: no dokumentiem līdz finanšu analīzei".Lektore PhD Renāte Indrika, ekonomiste, biznesa vadības un finanšu analīzes praktiķe ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi grāmatvedības, finanšu un audita jomā pastāstīs par praktisku MI rīku lietojumu grāmatvežu ikdienas darba procesā. Uzmanība tiks pievērsta komunikācijai ar valsts iestādēm: oficiālo atbilžu sagatavošana Valsts ieņēmumu dienestam, Uzņēmumu reģistram u.c. iestādēm, kā arī sarežģītu normatīvo prasību skaidrojumam saprotamā valodā.Tāpat semināra laikā tiks apskatīta finanšu datu analīze - finanšu pārskatu interpretēšana, noviržu un risku identificēšana, secinājumu un rekomendāciju sagatavošana uzņēmuma vadībai. Noderīgi būs arī uzzināt, kā ar MI palīdzību izveidot un papildināt grāmatvedības politiku, izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu un AML procedūras un tās aktualizēt.MI var noderēt normatīvo aktu un AML uzraudzībai - monitorēt izmaiņām grāmatvedības, nodokļu un AML regulējumā, kā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada augustā -kas pieņemti un/vai stājušies spēkā šai mēnesī. Pārskatā iekļauti gan noteikumi, kas regulē VID informācijas sistēmu izmantošanu, gan attiecas uz komandējumu apmaksu un videi kaitīgo preču uzskaiti, gan arī noteic ierobežojumus preču ievešanai no agresorvalstīm arī tad, ja tās Latvijā importē citas ārvalstis.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāMinistru kabineta 2026. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 428 “Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi”Noteikumi nosaka: valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir VID, un attiecībā uz katru no tām – funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamās informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību; fizisko personu datu apstrādes noteikumus VID valsts informācijas sistēmās; kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā identificē personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus.Spēku zaudē Ministru...

Kā analizēt finanšu informāciju, kādi ir populārākie finanšu rādītāji un kā tie palīdz iegūt pirmo pilnīgāko iespaidu par uzņēmuma finanšu situāciju - to divu dienu kursu "Finanšu analīze" ietvaros skaidroja Vita Zariņa, Dr. oec., profesore, finanšu konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Kāpēc nepieciešama finanšu analīze, kādi finanšu pārskati tiek izmantoti, kā lasīt pārskatus un kā pielietot horizontālo un vertikālo analīzi, par šiem jautājumiem lektore vairāk pievērsās pirmajās dienas nodarbībā. Otrajā nodarbībā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu koeficientiem, īpaši likviditātes, aprites, finanšu cikla un rentabilitātes rādītājiem. Nodarbībās tika izmantoti arī praktiski piemēri, analizēti reālu uzņēmumu finanšu pārskatI, salīdzināti uzņēmumi un apskatīti nozares vidējie rādītāji. Tas ļāva paskatīties uz uzņēmumiem ne tikai teorētiski, bet arī no praktiska patērētāja skatpunkta: kādas ir uzcenojuma likmes, kāda ir peļņa un ko finanšu dati rāda par uzņēmumu darbību. Finanšu analīze ir vajadzīga, lai iegūtu objektīvu vērtējumu par uzņēmuma situāciju. Katram var būt subjektīvs viedoklis par savu vai cita...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Kā iesniegt iesniegumu un reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību”, sniedzot praktisku skaidrojumu par iesnieguma aizpildīšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līgumu reģistrēšanu, datu izmaiņu veikšanu un paziņotās saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Materiāls pēdējo reizi aktualizēts 2026. gada 9. septembrī.Iesniegums jāiesniedz piecu darbdienu laikāVID atgādina, ka par līguma noslēgšanu jāinformē dienests piecu darbdienu laikā. EDS iesniegums atrodams sadaļā “Iesniegumi”, izvēloties “Paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācija, datu maiņa vai izslēgšana”. Svarīga nianse – laukā “Darbības periods” sākuma datumu “no” nevar norādīt vairāk nekā piecas darbdienas atpakaļ.Vienlaikus VID skaidro, ka lauks “līdz” nav paredzēts līguma termiņa beigu datuma norādīšanai. Tas ir paziņotās saimnieciskās darbības faktiskās veikšanas beigu datums, tādēļ reģistrācijas brīdī to neaizpilda. Beigu datumu norāda tad, kad paziņotā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta.Līguma kopija ir obligātaIesnieguma sadaļā “Līgumi” jāievada nepieciešamā informācija un jāpievieno līguma kopija. Ja nepieciešams, var pievienot arī papildu dokumentus, piemēram, pielikumus vai vienošanās.VID īpaši vērš uzmanību uz gadījumiem,...

Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksmē 10. septembrī diskutēja par plāna pasākumu izpildes progresu, aktuālajiem nozaru jautājumiem, kā arī pārrunāja turpmāk veicamos darbus. Sanāksmē piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Kā informē Finanšu ministrija (FM), līdzšinējā darba rezultātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam ietvaros izpildīti vairāk nekā 30 pasākumi, savukārt vēl 15 pasākumu īstenošana aktīvi turpinās atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Starp izpildītajiem pasākumiem ir nodokļu maksātāju reitinga sistēmas integrēšana publiskajos iepirkumos, kā arī vairāki pasākumi veselības aprūpes un skaistumkopšanas jomā. Nodokļu maksātāju reitings integrēts publisko iepirkumu sistēmāPublisko iepirkumu reformas ietvaros 2026. gada 14. maijā Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā un grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka "A" reitinga nodokļu maksātāji netiek izslēgti no iepirkumiem gadījumos, kad tiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir konstatētas neizpildītas saistības nodokļu jomā. Vienlaikus šī pieeja tiek attiecināta arī uz visām saistītajām personām, tādējādi stiprinot godprātīgu...

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa, kas Ministru prezidenta noteiktā moratorija ietvaros vērtē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus, sniegusi jaunākos datus par pieteikumu izskatīšanu un budžeta līdzekļu ietaupījumu.Līdz šā gada 4. septembrim FM saņēmusi 46 pieteikumus izņēmuma piemērošanai par kopējo plānoto summu 180,7 miljoni eiro.Iepirkumu izvērtēšanas statussPieteikumu skaitsKopējā summa (EUR)Pieteikti izņēmuma piemērošanai46180 703 869Ieteikti saskaņošanai finanšu ministram1427 188 423Novērstie valsts budžeta izdevumi–21 200 000 Lai gan darba grupa nav sniegusi nevienu oficiālu negatīvu atzinumu, izdevumu ietaupījums panākts netiešā veidā: saņemot papildu informācijas pieprasījumus no FM, vairākas iestādes savus pieteikumus atsauca, atlika vai apturēja.Finanšu ministrs Māris Kučinskis norāda:“Ja ir iestādes, kas, saņemot FM darba grupas jautājumus, nolemj iepirkumu nemaz neveikt, ir skaidrs, ka runa ir bijusi par nelietderīgiem izdevumiem, kas šobrīd tiek novērsti.”Darba grupa turpina vērtēt iesniegumus arī pēc moratorija pagarināšanas. Izņēmumi tiek pieļauti tikai gadījumos, ja IKT iepirkums ir nepieciešams:kritisku valsts funkciju nodrošināšanai;kiberdrošības stiprināšanai;Ministru kabineta saskaņotu Eiropas Savienības fondu IKT...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sagatavojusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru galvenais mērķis ir sakārtot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, atvieglot atsevišķas administratīvās prasības un atbrīvoties no tiesību normām, kas gadu gaitā zaudējušas savu aktualitāti. Likumprojekts iesniegts Valsts kancelejā un tiks skatīts valdībā un pēc tam Saeimā.Algas nodokļa grāmatiņa kļūst par brīvprātīgu instrumentuLīdz šim likumā bija saglabājies vēl no 1995. gada nākušais normatīvais pienākums fiziskajai personai obligāti izņemt un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darbavietā. Likumprojekts šo punktu no pienākumu saraksta izslēdz.Ar grozījumiem tiek nostiprināta atziņa, ka nodokļu grāmatiņas izņemšana un iesniegšana pēc savas būtības ir paša nodokļu maksātāja tiesības un instruments, lai saņemtu paredzētos atvieglojumus un neapliekamo minimumu, nevis ar likumu uzlikts piespiedu pienākums.Parādnieku datubāze un termiņu pagarinājumiPraksē daudziem uzņēmējiem rūpju pilns bija jautājums par nokļūšanu VID nodokļu parādnieku sarakstā laikā, kad parādam faktiski jau ir lūgts samaksas termiņa pagarinājums. Līdz šim veidojās nepatīkama situācija –...

Lai mazinātu administratīvo birokrātiju un ieviestu jaunas Eiropas Savienības direktīvu prasības. Finanšu ministrija ir sagatavojusi un līdz 11. septembrim starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, Plānotās izmaiņas skars revidentu nevainojamas reputācijas izvērtēšanu, atvieglots pārejas periodu trešo valstu revidentiem ilgtspējas jomā un pilnveidos revidentu ziņojumu saturu. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Omnibus I direktīvas prasības par korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanu un pienācīgas rūpības pienākumiem, kā arī precizētu ESAP direktīvas (32023L2864) normas saistībā ar Eiropas vienoto piekļuves punktu. Atbilstoši valdības rīcības plānam likumprojekta iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz šī gada 30. septembrim. Pecizētas nevainojamas reputācijas prasībasUzticamība un nevainojama reputācija ir revīzijas profesijas pamatakmens. Skaidrs un nepārprotams tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir būtisks, lai stiprinātu tiesisko paļāvību starp revidentiem un uzraugošo institūciju – Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA). Jaunie grozījumi precizē 8. panta pirmās daļas 5. punktu, skaidri definējot, ka par personu ar nevainojamu reputāciju uzskatāma tāda, uz kuru neattiecas 9. panta pirmajā daļā minētie...

Ja Latvijā tiek pārstrādātas gan no trešās valsts, gan no Eiropas Savienības ievestas izejvielas, ar ražošanas procesu vien nepietiek, lai gala precei piešķirtu Latvijas izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, ka būtiska nozīme ir tam, kur iegūta materiālu lielākā daļa, un šajā gadījumā to nosaka pēc svara.VID uzziņā vērtēta situācija, kurā uzņēmums plāno Latvijā pārstrādāt kristālisko amonija sulfātu. Daļa izejvielas tiek ievesta no Ķīnas, bet otra daļa iegādāta Beļģijā un ir ar Eiropas Savienības (ES) preces statusu. Abas izejvielas Latvijā paredzēts mehāniski un termiski apstrādāt un granulēt, iegūstot granulētu amonija sulfātu.Svarīgi, ka pēc pārstrādes gala precei saglabājas tas pats Kombinētās nomenklatūras (KN) kods – 3102210000.Kad precei mainās izcelsmes valsts?Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, izcelsmes valsts ir tā, kurā veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.Tomēr konkrētajā gadījumā VID secināja,...

Pārdodot nekustamo īpašumu, var rasties jautājums, kad darījumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests, PVN piemērošana darījumiem ar nekustamo īpašumu Latvijā ir atkarīga no nekustamā īpašuma veida.Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 52. panta pirmās daļas 24. punkts nosaka, ka ar PVN neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu. Lai reģistrēts nodokļa maksātājs noteiktu, vai nekustamā īpašuma pārdošanas darījumam ir jāpiemēro PVN, ir jānosaka, vai nekustamais īpašums ir uzskatāms par nelietotu vai lietotu nekustamo īpašumu, vai zemei ir apbūves zemes statuss, ņemot vērā PVN likuma 1. panta 1. punktā un 12. punktā noteikto.Kas ir nelietots nekustamais īpašumsPVN likuma 1. panta 12. punkts nosaka, kas ir nelietots nekustamais īpašums. Tā ir:jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), vai tās daļa, ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa;jaunuzcelta ēka vai...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 9. septembrī atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) no kredītinformācijas birojiem saņems informāciju arī par kreditora nosaukumu un numuru.Minētie grozījumi bija jāskata komisijā otrajā lasījumā, tomēr pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma tika sagatavots atsevišķs komisijas likumprojekts, kuru nākamajā parlamenta sēdē komisija lūgs apstiprināt steidzamības kārtā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.Tas saistīts ar vairākiem iepriekš izteiktiem deputātu priekšlikumiem, kuru galvenā būtība bija paredzēt, ka UGF bērnam izmaksā tādu pašu minimālo summu mēnesī, kāda ir noteikta bērna vecākam. Proti, šobrīd UGF bērnam, par kuru uzturlīdzekļus nemaksā kāds no vecākiem, var izmaksāt minimālo summu, kas ir mazāka, nekā būtu jāmaksā tam vecākam, kas pilda savas saistības. Taču komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka, lai arī patlaban nav izdomāts, kur tam ņemt līdzekļus. Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm tie būtu aptuveni 20 miljoni eiro gadā.Grozījumi, ar kuriem komisijas deputāti nolēma virzīties tālāk, tiek...

Paredzams, ka diskusijas par imigrācijas noteikumu stingrāku vēršanu un darbaspēka trūkumu Latvijā tik drīz nenorims. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis jauno Imigrācijas likumu, un tas stāsies spēkā 2026. gada 15. septembrī. Tomēr valsts vēlme visu stingrāk kontrolēt sastapusies ar pamatīgu biznesa vides pretestību - uzņēmēji atklāti brīdina, ka pārmērīgi ierobežojumi nodarīs pāri valsts ekonomikai.Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver: nošķirt drošību no valsts attīstības vajadzībām ir pareizi, taču cīņa ar nelegālo migrāciju nedrīkst nozīmēt koka nociršanu kopā ar sausajiem zariem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka pašreizējie risinājumi nevis novērš Iekšlietu ministrijas pašas identificētās problēmas - vājo kontroli un sadrumstalotos valsts datus -, bet gan tikai uzliek papildu finansiālo un administratīvo slogu godīgiem uzņēmumiem.Situācija kļūst vēl saspringtāka, ja paskatās uz skaitļiem. Eiropas Komisija prognozē, ka līdz 2100. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par vairāk nekā trešdaļu. Šādā demogrāfiskajā bedrē kvalificētu specālistu un investīciju...

Lasot dažādas publikācijas, kā arī autores profesionālā darbība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka par pašnodarbināto iedzīvotāji izvēlas kļūt galvenokārt trīs iemeslu dēļ: lai uzsāktu savu biznesu, lai piepelnītos un retākos gadījumos — darba devēju mudināti. Bet, neatkarīgi no iemesla, kļūstot par pašnodarbināto, līdz ar to nāk arī atbildība par nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), veikšanu. Lai gan visbiežāk pašnodarbinātie apzinās un ir gatavi maksāt nodokļus, tomēr šķiet, ka biežāk tas ir saistīts ar pienākumu pret valsti, ne sevis pasargāšanu situācijās, kad nav iespējams pelnīt.Lai iegūtu plašāku skatu uz reālo situāciju, autore 2026. gada pavasarī sociālajos medijos izplatīja aptauju, kurā aicināja pašnodarbinātos dalīties gan ar pieredzi, gan zināšanām un attieksmi pret sociālajām iemaksām. Nedēļas laikā atsaucās 61 respondents, kuru viedoklis apkopots šajā rakstā.Ne mazāk svarīgi ir aplūkot kopējo situāciju ar pašnodarbināto skaita dinamiku pēdējo gadu laikā. Šim nolūkam 1. tabulā apkopota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika par pašnodarbināto personu skaitu, kas...