JAUNUMI

Klāt 25. maijs, kad stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tā kā tas attiecas uz katru no mums, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, kas ir arī šī portāla veidotāja, atjauninājusi Personas datu apstrādes politiku. Lai arī turpmāk saņemtu ikrīta Ekspertu ziņojumus, kā arī citu informāciju, kuru līdz šim bijāt piekrituši saņemt, lūdzam to apstiprināt vēlreiz, ieejot ŠEIT. Ja bijāt jau saņēmuši e-pasta vēstuli un apstiprinājāt savu piekrišanu, tad tas atkārtoti nav jādara. Iesakām iepazīties ar izdevniecības Personas datu apstrādes politiku. Tāpat iesakām pārliecināties, ka tad, ja vēlaties turpmāk saņemt sūtījumus, tie nenonāk Jūsu e-pastā pie mēstulēm. Ierakstiet savā e-pasta adrešu grāmatiņā mūsu e-pastu [email protected] un [email protected], lai e-pastu sistēma atpazītu portāla un izdevniecības e-pastus. Iespējams, Jūsu e-pasta sistēmā iespējams atcelt filtrus, kas automātiski pārsūta ziņojumus pie mēstulēm (surogātpasta). Ja esat izdevniecības klients...

Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25. panta 4. punktu, paredz, ka noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Šo noteikumu minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem. Tātad darba devējs drīkst iegādāties darbinieka darba pienākumu veikšanai (kā specapģērbu) gan brilles, gan lēcas, gan briļļu ietvarus....

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina pievērst uzmanību nosacījumiem, kas ļauj darījumiem ar lietotajiem auto piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) īpašajā kārtībā – samazinot starpību starp auto pārdošanas un iegādes cenu par aprēķinātā PVN vērtību. Lai kliedētu iespējamās neskaidrības, VID ir izveidojis infografiku, kurā uzskatāmi atainoti būtiskākie kritēriji, kas ir jāievēro. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu automobiļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu saimnieciskās darbības veidu, un reģistrēt tirdzniecības vietu Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Savukārt VID PVN maksātāju reģistrā lietotu automobiļu pārdevējam ir jāreģistrējas, ja: tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 40 000 euro; tā veikto preču iegāžu Eiropas Savienības teritorijā vērtība sasniedz 10 000 euro; citos “Pievienotās vērtības nodokļa likumā” noteiktajos gadījumos. Lietotu automobiļu tirgotājs var izvēlēties, kādā kārtībā maksāt PVN no darījumiem. Taču izvēlēties īpašo PVN piemērošanas režīmu drīkst gadījumos, ja saimnieciskā...

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli atbalstītais likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu. Tāpat līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Vjetnamas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējas valsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un atlīdzībām par tehniskajiem pakalpojumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 1. jūnijam ieskaitot vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2017.gadā gūtajiem ienākumiem. Gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem...

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu pašu pārkāpumu, kontroles...

Ikgadējā pētījumā "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" par ēnu ekonomikas indeksu secināts, ka ēnu ekonomika Latvijā pagājušajā gadā pieaugusi par 1,3%, kopumā sastādot 22% no IKP. Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka portālam Plz.lv skaidro, kā iespējama situācija, kad, palielinoties gan IKP, gan arī nodokļu ieņēmumiem (turklāt straujāk pieaug tieši nodokļu ieņēmumi), vienlaikus iespējams pieaugt arī ēnu ekonomikai. Viņaprāt, fenomena skaidrojums meklējams neprecīzā IKP aprēķināšanā - ja patiesais IKP ir lielāks nekā pieņemtais (un tātad faktiski aug krietni straujāk nekā oficiāli), tad var pieaugt arī ēnu ekonomika: 

Nepilnā gadā pēc ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanas noslēgto līgumu skaits seškāršojies, no tiem mazāk nekā trešdaļa pakalpojumu sniedzēju apdrošinājuši atbildību virs minimālā limita. Tas nozīmē, ka lielākā daļa grāmatvedības uzņēmumu pasargājuši sevi no neliela kļūdīšanās riska. Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA apkopotie dati rāda, ka 71% grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju civiltiesisko atbildību apdrošinājuši par likumā noteikto minimālo limitu – 3000 eiro. Tikai 29% pakalpojumu sniedzēju pasargājuši sevi no prāvākiem zaudējumiem, noslēdzot līgumu par lielāku summu. Visbiežāk tie ir salīdzinoši lieli grāmatvedības uzņēmumi ar vairākiem klientiem. "Ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir kā drošības spilvens grāmatvežiem. Jo lielāka apdrošināšanas summa, jo mīkstāks spilvens. Tomēr arī tas nenovērš kļūdīšanās risku. Precīza darba paveikšana joprojām ir pašu grāmatvežu ziņā, un, ikdienā strādājot ar tiem, esam bieži dzirdējuši, ka labākais instruments kļūdu nepieļaušanai ir pārdomāta, likuma prasībām atbilstoša grāmatvedības programma. Ja uzņēmums izlēmis ietaupīt uz apdrošināšanas rēķina, tā kļūst kritiski svarīga," uzsver Latvijā populārākās...

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Konkurences padome (KP) konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem. 2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgi no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam,...

Saeima ceturtdien, 24.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Sporta likumā, kas, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju, paredz pilnveidot jomas regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju. Otrajā lasījumā deputāti lems par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredz precizēt pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību, kā arī atvieglot administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem un viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. Vēl otrajā lasījumā deputāti vērtēs priekšlikumus svētku, atceres un atzīmējamo dienu likuma grozījumiem, kuros rosināts par atzīmējamām dienām noteikt Starptautisko sociālā darba dienu un Latgales kongresa dienu, savukārt par svētku dienu – Lāčplēša dienu. Saeimā iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, un deputāti lems par to nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem, un grozījumi likumā “Par policiju”, kas paredz iespēju pašvaldībām izveidot kopīgu policiju. Pirmajā lasījumā Saeima skatīs likumprojektu,...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome trešdien, 23. maijā apstiprinājusi AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK. Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām. 2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā (Metodika), kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā...

Prezentējot OECD veiktā pētījuma “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā” rezultātus, OECD eksperti uzsvēra, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā, kas radījusi pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. OECD atzinīgi novērtēja Latvijā pastāvīgi veiktās reformas komercdarbības vides uzlabošanā, īpaši uzsverot Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna īstenošanu un valsts uzraudzības iestāžu darbībā ieviesto klientu apkalpošanas principu “Konsultē vispirms”. Vienlaikus OECD iesaka turpmāk stiprināt tiesiskumu, līdz ar to veicinot iekļaujošu izaugsmi un nodrošinot vēl pievilcīgāku komercdarbības klimatu. Pētījumā uzsvērts, ka Latvija, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, visvairāk ņēmusi vērā OECD Ziņojumā par izaugsmi (Gowing for Growth) identificētās strukturālo reformu prioritātes. Tāpat pētījumā sniegtas rekomendācijas turpmākajiem uzlabojumiem. Pētījumā OECD norāda, ka Latvijā šobrīd prioritāri risināmi jautājumi ir: ieviest mūsdienīgu pieeju komerctiesībām; pārskatīt komercdarbībai izvirzītās formālās prasības, piemērojot tās šodienas tehnoloģiju laikmeta tendencēm; uzlabot reformu tempu un likumu pieejamību; īstenot papildu administratīvā sloga mazināšanas stratēģijas; stiprināt pārvaldības nozīmi komercdarbībai draudzīgās institūcijās. OECD pētījums “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā”...

Turpmāk gadījumos, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to. To nosaka otrdien, 22. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja...

Otrdien, 22. maijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu konceptuālo ziņojumu par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli. Ziņojumā izvērtēta iespēja paplašināt Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāstu, tādējādi piesaistot aizvien plašāku komersantu loku. Piedāvātais risinājums paredz paplašināt sadarbības programmu, vēršot to arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt plānots mainīt procesu uzņēmuma iekļaušanai programmā un piemērojamos kritērijus, kā arī pārskatīt piedāvātās priekšrocības atbilstoši programmas līmenim, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta individuālo konsultāciju sniegšanu, ātrāku pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu, iedzīvotāju ienākumu nodokļa paātrinātu atmaksu programmas dalībnieka darbiniekiem un citus ieguvumus. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Nodokļu maksātājs dalībai programmā var pieteikties elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Programmā iekļautajam nodokļu maksātājam (programmas dalībniekam) paredzētas šādas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa piecu darba dienu laikā pēc deklarācijas saņemšanas termiņa; individuāls VID konsultants; VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejama informācija par nodokļu...