JAUNUMI

Valdība otrdien, 10. aprīlī, izskatījusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kurš paredz nelielas izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā. Noteikumos precizēts 7.3 punkts, nosakot, ka turpmāk, sagatavojot ārēju vai iekšēju attaisnojuma dokumentu saistībā ar darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm (tai skaitā ražošanu, apstrādi, pārstrādi, sajaukšanu, fasēšanu, nosūtīšanu, piegādi, inventarizāciju), attaisnojuma dokumentā papildus norāda akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto informāciju. Savukārt no noteikumiem tiek svītrota, noteikumu projekta autoru ieskatā novecojusī prasība uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta norādīt ieraksta kārtas numuru - tas turpmāk vairs nebūs jādara.

Finanšu ministrija (FM) turpina darbu pie Čeku spēles organizēšanas likumprojekta, kura mērķis ir veicināt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi, aicinot iedzīvotājus pieprasīt no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī mazināt ēnu ekonomiku valstī. Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada augustā. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus. Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti, izmantojot mobilās aplikācijas vai citus digitālos risinājumus. Čeku spēli organizēs Valsts ieņēmumu dienests. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Tāpat būs jānorāda arī...

Konkurences padome (KP) atgādina, ka joprojām izplatītā konkurenci ierobežojošu nosacījumu iekļaušana publisko iepirkumu nolikumos liedz pasūtītājiem saņemt saimnieciski izdevīgāko un konkurētspējīgāko piedāvājumu, tādējādi radot neefektīvu publisko resursu izlietošanu. Ja iepirkumu pretendenti nolikumos konstatē konkurenci ierobežojošas normas, ir svarīga to ātra un aktīva rīcība. KP, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem konkurences ierobežojumiem Jūrmalas domes iepirkumā par pilsētas tūrisma mājas lapas apkalpošanu, norāda, ka pasūtītājiem ir īpaša atbildība par efektīvu līdzekļu izlietojumu, tāpēc iepirkumu nolikumos ietvertajām prasībām ir jābūt tādām, kas nodrošina pēc iespējas vairāku pretendentu dalību. Tāpēc KP aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt, vai to izvirzītās prasības iepirkumos neierobežo konkurenci, t.sk. nepadarot dalību konkursā atkarīgu no kāda pretendenta iespējamas vēlmes liegt konkurentiem iesniegt savus piedāvājumus. Savukārt gadījumos, kad potenciālie pretendenti saskaras ar nepamatotām prasībām publisko iepirkumu nolikumos, ir svarīgi rīkoties pēc iespējas ātri un aktīvi. Šādos gadījumos KP aicina nekavējoties, vēl iepirkuma procedūras laikā, vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā, kas neatbilstību gadījumā ir...

Otrdien, 10. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2019., 2020. un 2021. gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. 2019. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6733 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar Ietvara likumā 2019. gadam noteikto izdevumi ir palielināti par 75,5 miljoniem eiro, tai skaitā pamatfunkcijām tie ir palielināti par 57,8 miljoniem eiro, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai izdevumi ir palielināti 17,6 miljonu eiro apmērā. 2020. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7037 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar Ietvara likumā 2020. gadam noteikto izdevumi palielināti 49,9 miljonu eiro apmērā, tai skaitā pamatfunkcijām palielināti 54,9 miljonu eiro apmērā, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai samazināti par 5 miljoniem eiro. 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6873,5 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2020. gada ietvaru izdevumi samazināti par 113,6...

Valsts kanceleja 9. aprīlī izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās termiņš ir 2. maijs. “Lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem, šoreiz konkursā aicinām piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvos vadītājus,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. “Tāpat svarīgi, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta arī pretendentu motivācija un vēlme attīstīt Valsts ieņēmumu dienestu, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju,” piebilst J. Citskovskis. Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju. Tāpat no amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, teicamas sadarbības, komunikācijas un stratēģiskās plānošanas prasmes un svešvalodu pārzināšana. Kopā ar pieteikuma dokumentiem kandidātiem jāiesniedz 3-5 secinājumi vai priekšlikumi par VID darbības attīstību laikā, kad...

Auditorkompānija EY (agrāk Ernst & Young) informē, ka Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju. Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti. Šie jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem. “Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvā kampaņā “Uzzini. Izproti. Pajautā VID.” skaidros šī brīža aktuālākos jautājumus, kas darba ņēmējiem un darba devējiem radušies kopš 2018.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunā nodokļu reforma. Jau pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos VID regulāri rīkoja bezmaksas seminārus grāmatvežiem, uzņēmumu finansistiem, saimnieciskās darbības veicējiem un citiem interesentiem, kuros skaidroja, kā piemērot nodokļu reformas ietvaros mainītās tiesību aktu normas. Kopumā notikuši 118 semināri, kuru laikā informēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku. Nereti cilvēkiem grūti vērtēt nodokļu reformu kā kompleksu pasākumu kopumu, kas jāskata kontekstā ar dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem, kuri konkrētajai personai jau pienākas. Šī gada pirmajos mēnešos VID jau ir saņēmis vairākus simtus jautājumu gan no uzņēmējiem un darba ņēmējiem, gan arī grāmatvežiem un nozares ekspertiem. Galvenokārt tie ir saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēm, reverso pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli. “No 2018.gada Latvijā sākusi...

Lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis vadlīnijas par likuma prasību praktisku piemērošanu uzraugāmajiem likuma subjektiem. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājušies spēkā 2017.gada 9.novembrī. Vadlīnijas izklāsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatprincipus, sniedz ieskatu normatīvo aktu regulējumā, prasībās un starptautiskajos standartos. Tās skaidro uz risku balstītas pieejas izmantošanu, pakalpojumu, produktu un klientu risku noteikšanu, raksturo vispārīgas un nozaru risku pazīmes. Vadlīnijas apraksta ar klienta identifikāciju, izpēti un aizdomīgiem darījumiem saistītas nianses, sniedz ieskatu aktuālākajās nozaru tipoloģijās un citos jautājumos. VID uzraugāmie subjekti ir definēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 45.panta otrajā daļā un VID identificē uzraugāmos subjektus pēc noteiktiem kritērijiem. Galvenā subjektu identifikāciju raksturojošā pazīme ir faktiski veiktā saimnieciskā darbība. Kontroles un uzraudzības procesā nav nozīmes tam, vai saimnieciskās darbības veids pēc NACE 2...

Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas par 2017. gadu termiņam, atgādinām, ka aizvadītā gada nogalē - 2017.gada 7.decembrī - tika pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī. Ar grozījumiem paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem - tos varēs gatavot visas lielās kapitālsabiedrības. Likumā precizēts termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība. Noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan uz likumā noteikto prasību kopuma ievērošanu par noteikta informācijas daudzuma sniegšanu gada pārskatā. Likumā noteiktie atvieglojumi un atbrīvojumi ir: vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 53.panta otro daļu atļauts norādīt mazāk informācijas par darījumiem ar saistītajām pusēm, nekā to pieprasa minētā panta...

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: "Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā". Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs otrdien, 10. aprīlī. Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts 2018. gada 21. marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3. aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Vēl likumprojekts jāskata arī Saeimā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Vairāk par likumprojektu var lasīt šeit.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 29.martā tiesai nodevis krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Viena persona apsūdzēta un nodota tiesai par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 218.panta otrajā daļā, bet otra par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā, kā arī Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, viena apsūdzētā persona mantkārības vadīta un uzņēmuma interesēs, nolēma dokumentāli noformēt darījumus par it kā no Latvijā reģistrēta uzņēmuma saņemtām precēm un norādīt apzināti nepatiesu informāciju uzņēmuma PVN deklarācijās, tādējādi nepamatoti samazinot valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, mākslīgi palielinot uz nākamo taksācijas periodu novirzāmās summas un ar viltu iegūstot svešu mantu. Otra apsūdzētā persona, apzinoties minēto darbību noziedzīgumu, atbalstīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un krāpšanu lielā apmērā, tas ir, iegrāmatoja rēķinus un PVN deklarāciju priekšnodoklī...

Svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2017.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit dažādās nominācijās. Kā pasākumā atzina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā: “Galvenais kritērijs, par kuru vēlos pateikt paldies ne tikai svētkos, bet arī ikdienā – godprātīga attieksme pret valsti un iedzīvotājiem. Latvija šogad svin simtgadi, savukārt, VID tā ir 25.gadu jubileja. Šajā laika posmā ir attīstījusies gan mūsu valsts, gan uzņēmējdarbības vide. VID ir gājis kopsolī ar uzņēmējiem, pilnveidojis sniegtos pakalpojumus. Valsts sektorā strādājošajiem un uzņēmējiem ir svarīgi turpināt augšupeju vienotā kopsolī vismaz nākamos 100 gadus!” Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Man, kā mērķtiecīgam cilvēkam, vistuvāk pie sirds ir tie, kuri savu patriotismu pauž darbos. Iespējams viscildenākais darbs, ko dara īstens savas valsts patriots – viņš godīgi maksā nodokļus. Sumināsim tos, kuri neslēpj algas aploksnē un rūpējas par...

Konkurences padome (KP) publicējusi pārskatu par Konkurences padomes 2017. gada aktivitātēm tirgus uzraudzības un koncentrācijas kontroles jomās 2018, un, balstoties uz pērn izvērtēto apvienošanos datiem, paredz, ka turpmākajos gados nespecializētās mazumtirdzniecības jomā turpināsies koncentrācija, kas var veicināt uzņēmumu savstarpējā konkurences līmeņa saasināšanos. Vienlaikus iestāde šajā jomā norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem diviem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem. 2017. gadā KP pieņēma 13 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, no kuriem 11 gadījumos nesaskatīja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc darījumus atļāva. Vienā gadījumā iestāde darījumu atļāva ar saistošajiem noteikumiem, kamēr vēl vienā - aizliedza, jo tika saskatīts būtisks kaitējums konkurencei. Kopumā pērn izvērtētie apvienošanās darījumi ietekmēja vismaz desmit komercdarbības jomas ar kopējo finansiālo apgrozījumu aptuveni 700 miljonu eiro vērtībā. Pērn KP visvairāk apvienošanās lēmumus pieņēma par mazumtirdzniecību nespecializētajos pārtikas veikalos un degvielas mazumtirdzniecībā. Iestāde secina, ka šajās patērētajiem svarīgajās nozarēs, īpaši nespecializētajā mazumtirdzniecībā, turpinās konsolidācijas tendences un noris aktīva...

Lai gan Kredītinformācijas birojs (KB) datu sistēmā ir informācija par 550 tūkstošiem privātpersonu ar spēkā esošiem kredītlīgumiem, aktīvi savai kredītvēsturei seko līdzi vien 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam citās Baltijas valstīs privātpersonas, kuras seko līdzi savai kredītvēsturei ir vairāk kā 250 tūkstoši. To, kādas priekšrocības privātpersonai var sniegt savas kredītvēstures pārzināšana, stāsta Kredītinformācijas birojs (KIB) komercdirektors Intars Miķelsons. Lai savu kredītvēsturi pats pārzinātu vislabāk Privātpersonu datu bāzē tiek apkopoti ne vien Latvijas lielāko komercbanku, līzinga devēju un ātro kreditētāju dati, bet arī informācija par apsaimniekotāju un elektrības piegādātāju rēķiniem. "Tāpēc ir vērts ieskatīties manakreditvesture.lv, lai sekotu līdzi savam kredītreitingam, un, vienlaicīgi, pārliecinātos, ka nav kavētu maksājumu, kas vēlāk var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Privātpersonām savas kredītvēstures apskate divas reizes gadā ir bezmaksas," uzsver KIB pārstāvis. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem Diemžēl pastāv dažādas krāpniecības, kad ar nozagtiem dokumentiem tiek paņemti kredīti uz svešu personu vārda, vai arī gadījumi, kad bērni vai mazbērni paņem...