VISI RAKSTI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 26. martā tika atbalstīti Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko tiktu ieviestas jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas riska mazināšanu. Ar konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem ilgstošu diskusiju rezultātā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas, no vienas puses, atļaus tām krājaizdevu sabiedrībām, kas vēlas, uzsākt juridisko personu kreditēšanu un, no otras puses, ievieš papildu prasības, kas pielāgotas tieši šim sektoram un tā riskam. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā, kas ir alternatīva nebanku kreditētāju pakalpojumiem reģionos. Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uz 2024. gada septembri pārvaldīja aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā, ar kopējo noguldījumu apmēru 19,8 miljoniem eiro un kopējo peļņu deviņos mēnešos 2024. gadā 338 tūkstošu eiro...

Šā gada 12. martā Eiropas Savienība paziņoja, ka reaģēs ar pretpasākumiem uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam. Ar Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 uz laiku no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam konkrētām ASV izcelsmes precēm tika apturēta papildu muitas nodokļa piemērošana, kas iepriekš bija noteikta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 un Īstenošanas regulu (ES) 2020/502. Tādējādi norādītajā periodā bija apturēta: nodokļu ar 10 %, 25 %, 35 % un 50 % likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 I un II pielikumā (piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, alkoholiskie dzērieni, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti un galda salvetes, tekstilizstrādājumi, apģērbs darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no kokvilnas, apavi, keramikas galda un virtuves piederumi u.c.), nodokļu ar 20%, 7%, 4,4% likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2020/502 1.panta...

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu, lai uzlabotu to, kā ES līmenī tiek vākta darba tirgus statistika par uzņēmumiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka statistika ir aktuālāka un salīdzināmāka starp dalībvalstīm. Tie arī sniedz labāku ekonomikas aptvērumu un nodrošina to, ka tiek vākti dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. ES likumdevējiem ir vajadzīga piekļuve savlaicīgai, ticamai un salīdzināmai darba tirgus statistikai par uzņēmumiem, lai efektīvi izstrādātu, īstenotu, novērtētu un koordinētu plašu ES rīcībpolitiku klāstu, piemēram, tādās jomās kā ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšana, sociālā politika un vienāda darba samaksa vīriešiem un sievietēm. Darba tirgus statistika par uzņēmumiem tiek izmantota ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), Eiropas Nodarbinātības stratēģijas, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas pusgada uzraudzībai. Ar jaunajiem noteikumiem, kas šodien tika pieņemti, atjaunina spēkā esošos tiesību aktus, lai uzlabotu darba tirgus statistikas par uzņēmumiem salīdzināmību un palielinātu ekonomikas aptvērumu. Regula arī nodrošina, ka saskaņā ar jaunajiem darba samaksas pārredzamības noteikumiem...

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj Tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu. Ko nozīmē tiesības uz īpašumu un kā tās var ierobežot? Īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem. Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse – tie nebūs samērīgi, ja cilvēku/-s ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā. Tāpat katra...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...

Lai iemūžinātu skaistus mirkļus, cilvēki bieži vien vēršas pie profesionāliem fotogrāfiem. Tā kā fotogrāfs arī vēlas veidot savu portfolio un publiski parādīt labākos darbus, lai piesaistītu jaunus klientus, ir svarīgi saprast, kā to darīt atbilstoši datu aizsardzības prasībām, norāda Datu valsts inspekcija (DVI). Piemēram, Grieta devās pie profesionālas fotogrāfes, lai iemūžinātu savu grūtniecību. Fotosesija noritēja veiksmīgi, un rezultāts Grietai patika. Pēc pāris nedēļām Grieta sāka saņemt apsveikumus par ģimenes pieaugumu no attāliem paziņām. Kā izrādījās, fotogrāfe Grietas fotoattēlus bija ievietojusi savā Instagram profilā, kuram seko vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp Grietas paziņas, kā arī aprakstā bija norādījusi, ka modele ir Grieta. Grieta par nolūku publicēt foto nebija informēta, citādi nebūtu piekritusi, un tagad viņa izjuta negatīvas sekas. Savukārt fotogrāfe uzskatīja, ka fotoattēlu publicēšana fotogrāfu profilos ir ierasta prakse, tas nepieciešams viņas komercdarbības veicināšanai, Grietai ar to vajadzēja rēķināties. Lai arī normatīvie akti paredz, ka, apstrādājot personas datus mākslinieciskās izpausmes vajadzībām, Datu regulas nosacījumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 20. martā ir publicējis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu pārskatu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem. Šis materiāls ir izstrādāts, lai palīdzētu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām pareizi piemērot likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un noteikt, kuri ienākumu veidi nav pakļauti šim nodoklim. Metodiskais materiāls kalpo kā aktuāls ceļvedis par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem Latvijā 2025. gadā. Dokuments sistemātiski izklāsta plašu spektru ar nodokli neapliekamu ienākumu veidiem, sākot no ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma noteiktos limitos, beidzot ar dažādiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, dividendēm, ja par tām uzņēmuma līmenī ir samaksāts nodoklis, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām noteiktos gadījumos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādiem sociālajiem atbalsta veidiem, piemēram, pabalstiem, stipendijām, alimentiem, atlīdzībām par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī palīdzībai stihiskas nelaimes gadījumā. Materiāls ietver arī informāciju par ar darba attiecībām saistītiem neapliekamiem ienākumiem, piemēram, komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensācijām,...

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā ceturtdien, 20.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot peļņu savā uzņēmumā, jau mācību procesā ieaudzinātu apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Patlaban nav noteikta skolēnu rīcība situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus. Likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā. “Finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kur tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurspīdīgāku. Šis likumprojekts nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi kļūstam par vienu no digitālās attīstības līderiem reģionā, ieviešot modernas un atbildīgas pieejas finanšu tehnoloģiju pārvaldībā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Likumprojekts nodrošina DORA prasību ieviešanu, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem. Tāpat DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādi, apdrošināšanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 6. martā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2025. gada 19. martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 55 (2025/55.3) un stājas spēkā 2025. gada 20. martā. Tas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirto palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tā nav algota darba ienākums, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no...

Pētniecība un attīstība (P&A) uzņēmumos ir vērsta uz zināšanu pilnveidošanu. Šo procesu rezultātā var rasties gan materiāli, gan nemateriāli aktīvi. Piemēram, izstrādājot jaunu produktu, var tikt radīts prototips – taustāms, fizisks elements. Par to, kas jāņem vērā, lai pareizi uzskaitītu P&A izmaksas, Bilances Akadēmijas seminārā informējusi Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Grāmatvedības uzskaitē pētniecības un attīstības izmaksas var uzrādīt divējādi: Kā nemateriālos aktīvus, ja tie atbilst kapitalizācijas kritērijiem un tiek iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. Kā pārskata perioda izmaksas, ja tās tiek tieši attiecinātas uz konkrēto pārskata gadu. Svarīgi saprast, kādas izmaksas (saskaņā ar to ekonomisko būtību) vispār drīkst klasificēt kā pētniecības un attīstības izdevumus, norāda B. Apine. Viens no galvenajiem aspektiem ir personāla atalgojums – ja uzņēmuma darbinieki strādā pie jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes, attiecīgā darba laika izmaksas var tikt pieskaitītas P&A izmaksām. Taču tas nenozīmē, ka visu...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā vai komercsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja: Kā tas tieši norādīts Darba likuma 45....

Atsevišķos gadījumos pēc vienas tarifu kvotas izsmelšanas precei ir iespējams pieteikt citu tarifu kvotu, kas atvērta papildus šai pašai precei, un tādējādi izmantot iespēju piemērot ievedmuitas nodokļa atvieglojumus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID aicina komersantus pēc atbildes saņemšanas no Eiropas Komisijas par tarifu kvotas daļēju piešķiršanu vai piešķiršanu 0% apmērā (kvota izsmelta) patstāvīgi pārliecināties, vai deklarētajai precei nav pieejama cita tarifu kvota. Ja konkrētajai precei ir pieejama cita tarifu kvota, VID aicina to pieteikt, iesniedzot muitas deklarācijas pēcmuitošanas labojumus. Pēcmuitošanā tiek veiktas darbības ar muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas: grozot (precizējot / izlabojot) muitas deklarācijas datus; atzīstot muitas deklarāciju par nederīgu (anulējot). Dati muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas veiktas muitas kontroles rezultātā var arī netikt grozīti – ja deklarētājs labprātīgi muitas iestādes noteiktā termiņā nav precizējis muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas. Tādos gadījumos (ja pēcmuitošanas pārbaudē konstatēts, ka sākotnēji muitas deklarācijā aprēķinātie un iegrāmatotie muitas maksājumi ir mazāki nekā faktiski maksājamie)...

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādināšanas laiku nesaņemot darba samaksu. Pieteicējs lūdza domei atļauju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica atļauju, pamatojoties uz Interešu konflikta novēršanas likumu, kas publiskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā. Gan pirmās,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā aktualizējis informatīvo materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu". Sākotnēji šāds informatīvais materiāls bija sagatavots nu jau tālajā 2013. gadā un tiem, kuri to ir saglabājuši savos datoros, ir iespēja salīdzināt, kā šajos 12 gados ir mainījušās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normas (pats jaunais likums stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī), ņemot vērā, ka pa pašiem gadiem tajā ir veikti grozījumi, ko paredz 27 likumi. Jaunākie - 2024. gada 4. decembra un 12. decembra grozījumi PVN likumā ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra, turklāt atsevišķas regulējuma normas (likuma 34. panta vienpadsmitajā daļā, 57. panta 3.1 daļa, 59. panta devītā daļa, 66. panta 1.1 daļa, 73. panta 2.1 daļa, grozījumi šā likuma 86. panta pirmajā daļā, 93. panta astotā daļa un 139.2 pants) stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Tā, piemēram, sadaļā "Nodokļa maksātāja reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā" uz jautājumu "Vai Pievienotās vērtības...