JAUNUMI

Valdība 20. maijā nolēma no 2. jūnija palielināt lauksaimniekiem iegūstamās marķētās dīzeļdegvielas apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida, vienlaikus palielinot saimniecībai noteikto ieņēmumu kritērija apmēru degvielas saņemšanai. Saimnieki marķētajai dīzeļdegvielai varēs pieteikties līdz 10. jūnijam. Turpmāk augļkopības nozarei marķētās dīzeļdegvielas daudzumu palielinās no 130 līdz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībai - no 130 līdz 290 litriem par hektāru, kā arī konvencionālajām zālāju platībām, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 dzīvnieku apmērā uz hektāru - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Savukārt bioloģiskajām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību un kurā nodrošināts liellopu blīvums vismaz 0,4 dzīvnieku apmērā uz vienu hektāru, iegūstamās dīzeļdegvielas daudzums palielināts no 130 līdz 145 litriem par hektāru, bet bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Tāpat minimālo ieņēmumu prasība dīzeļdegvielas saņemšanai konvencionālajām...

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē Vispārējās tiesas 2024. gada 18. decembra spriedums lietā T776/22 1 ES iestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk — Finanšu regula). Finanšu regula bija spēkā līdz 2024. gada 29. septembrim, un šo regulu aizstāja...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 20. maijā vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu un izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. "Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 21. maijā otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijas (FM) skaidrojusi, ka starp galvenajiem grozījumiem ir precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā,...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām. Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz...

Patlaban norit publiskā apspriešana par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Šo grozījumu galvenais mērķis ir pielāgot PVN likuma regulējumu jaunajai obligātajai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, kas noteikta Grāmatvedības likuma grozījumos, kuri tika pieņemti 2024. gada 31. oktobrī. Grozījumi paredz, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, izrakstot PVN rēķinu par ar PVN apliekamajiem darījumiem, tas jānoformē strukturētā elektroniskā formā gadījumos, kad saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem attaisnojuma dokuments ir jāizraksta strukturētā formātā. Šīs izmaiņas PVN likuma 132. panta ceturtajā un piektajā daļā plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri. Likumprojekts arī paredz pilnveidot PVN regulējumu darījumiem ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saistībā ar reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Paredzētas izmaiņas attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanu un turpmāko saimniecisko darbību, kā arī iespējamas izmaiņas vienlaicīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tātad uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju. Lietas faktiskie apstākļi Atbilstoši /Nosaukums AD/ 09.06.2022. lēmumam «Par /Nosaukums AB/ un /Nosaukums BB/ reorganizāciju» tika izveidota pašvaldības iestāde — /Nosaukums AB/. 19.09.2022. prasītāja ar /Nosaukums AB/ noslēdza darba līgumu. Ar...

Turpinot attīstīt Automatizēto importa sistēmu (AIS), ir izstrādāti vairāki funkcionalitātes papildinājumi, ko plānots produkcijas vidē uzstādīt jūnija sākumā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AIS sasaiste ar EMCS Turpmāk tiks nodrošināta Automatizētās importa sistēmas (AIS) sasaiste ar Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS). Tas nozīmē, ka, iesniedzot importa deklarāciju, kurā norādītas akcīzes preces, kas tiks novietotas akcīzes preču noliktavās, notiks automātiska ievadīto datu pārbaude – deklarācijā norādītie dati tiks salīdzināti ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā (e-AD) ievadīto informāciju. Komersantiem, deklarējot akcīzes preces, importa muitas deklarācijā, sadaļā Prece – Dokumenti – Pavaddokuments, pavaddokumenta veida “0465” vietā būs jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: “C651 – Regulas (EK) Nr.684/2009 3. panta 1. punktā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD)”, “C658 – Regulas (EK) Nr.684/2009 8. panta 1. punktā minētais alternatīvais pavaddokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (APD)”. Importa deklarācijas izdrukas Ņemot vērā komersantu ierosinājumus, ir izstrādāta importa deklarācijas izdruka, ko varēs...

Grāmatvedības digitālā transformācija ir visaptverošs process, kas ietver papīra dokumentu un manuālo darbību aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem un automatizētiem procesiem. Šis process palīdz efektivizēt grāmatvedības funkcijas, samazināt kļūdu risku un uzlabot datu pieejamību un analīzi. Mākslīgais intelekts (MI) savukārt ir nākamais solis grāmatvedības digitalizācijā, piedāvājot vēl dziļāku automatizāciju, precizitāti un analītisko spēju. MI spēj veikt uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās automatizācijas iespējas, jo tas mācās no datiem, atpazīst modeļus un pat sniedz ieteikumus. Kā, izmantojot MI, grāmatvedis var kļūt par vērtīgāko biznesa partneri nevis "datu apstrādātāju"? Kāda ir MI loma grāmatvedības digitalizācijā, vai MI var palīdzēt jau tagad? Kas būs iespējams nākotnē? Kā praktiski norit grāmatvedības un uzskaites darba transformācija, kādi ir galvenie izaicinājumi, iespējas un reālie risinājumi, kas strādā jau patlaban? Ko nozīmē viedā finanšu prognozēšana, vai MI var kļūt par analītisko partneri un darboties bez cilvēciskām kļūdām? Vai MI ir arī mazo uzņēmumu iespēja? Kādi jau patlaban ir brīvi pieejamie...

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā. Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus; ārstniecības izdevumus; izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro. Lai varētu piemērot likuma 8. panta 15....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “X” (turpmāk – Iesniedzējs), kas sniedz svarīgus precizējumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanas pakalpojumiem, īpaši situācijās, kad daļa no šīm funkcijām tiek deleģēta meitas sabiedrībai. Izziņa datēta ar 2025. gada 4. aprīli. Faktiskā situācija Iesniedzēja pamatdarbība ir fondu pārvaldīšana. Šobrīd uzņēmums dibina AIF komandītsabiedrības formā, kurā Iesniedzējs būs komplementārs (persona ar neierobežotu atbildību), bet Fonds būs komandīts (atbildība ierobežota ar ieguldījuma apmēru). Iesniedzējs darbosies kā Fonda reģistrētais ārējais pārvaldnieks un ir reģistrēts Latvijas Bankā kā AIF pārvaldnieks kopš 2021. gada 1. jūnija. Informācija par reģistrāciju ir publiski pieejama Latvijas Bankas (agrāk FKTK) uzturētajā AIF pārvaldnieku reģistrā. Lai nodrošinātu Fonda pārvaldīšanu, Iesniedzējs plāno izveidot meitas sabiedrību un nodot tai daļu no ar Fonda pārvaldīšanu saistītajām funkcijām, iespējams, tikai ieguldījumu pārvaldīšanu, vai gan ieguldījumu, gan riska pārvaldīšanu (pilnībā vai daļēji). Meitas sabiedrībā plānots piesaistīt ekspertus, kuri...

Datu Valsts inspekcija (DVI) mēdz saņemt cilvēku, kuri ir jaunas mājvietas meklējumos, jautājumus, par informācijas apjomu, ko tiem pirms mitekļa izīrēšanas pieprasa tā īpašnieks vai izīrēšanai piesaistītie starpnieki. Linda ir noskatījusi viņas vēlmēm atbilstošu dzīvokli, ko vēlas īrēt. Linda dodas apskatīt dzīvokli klātienē un pārrunāt iespējamā īres līguma noslēgšanu. Izīrētājs norāda, ka interesi kļūt par dzīvokļa īrniekiem izrādījuši vairāki cilvēki, kā arī lūdz Lindai aizpildīt viņa izveidotu anketu par sevi, norādot, ka tas nepieciešams sev atbilstošākā kandidāta izvēlei, kam izīrētājs gatavs uzticēt savu īpašumu. Linda konstatē, ka anketā prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kontaktinformāciju, bankas kontu, informāciju par izglītību, darba vietu, stāžu pēdējā darba vietā, algu, informāciju, vai iepriekš persona ir īrējusi nekustamo īpašumu, kā arī lūgts norādīt iepriekšējo izīrētāju, ja tādi bijuši, kontaktinformāciju. Anketai pievienots lūgums iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju. Attiecībā uz informāciju, kas tiek ievākta par īrnieku, būtu jānodala, kad un kādam nolūkam attiecīgā informācija tiek...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/20131 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā «Erasmus +» un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK. Bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2 E. P. pret Ministarstvo financija Republike Hrvatske, Samostalni sektor za drugostupanjski upravni postupak. Rakstā aplūkotā lietas EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. EST 2025. gada 16. janvāra spriedums lietā Nr. C277/232 Horvātijas pilsones (turpmāk — E.P.) apgādībā bija students, kurš 2014./2015. akadēmiskajā gadā saņēma programmas Erasmus+ mobilitātes atbalstu studijām universitātē Somijā. 2014....

Nodokļu maksātājiem, tostarp juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem, fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, biedrībām un reliģiskajām organizācijām, katru mēnesi ir pienākums deklarēt savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus. Vispārīgie deklarēšanas noteikumi paredz, ka jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā ar vienu darījuma partneri veiktie skaidras naudas darījumi, kuru kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Šis 1500 eiro slieksnis tiek aprēķināts, saskaitot visas skaidras naudas operācijas (naudas saņemšanu vai izsniegšanu) viena darījuma ietvaros mēneša laikā ar konkrēto partneri. Piemēram, ja par aitas vilnas piegādi mēneša laikā veiktas divas skaidras naudas iemaksas 2000 eiro un 1500 eiro, kopsumma ir 3500 eiro, kas pārsniedz 1500 eiro, un šāds darījums ir jādeklarē. Deklarācija par iepriekšējo mēnesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša 15. datumam. Deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai papīra formā. Ja darījumi veikti gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā, jādeklarē tikai skaidrās naudas daļa, ja tā mēneša...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...