JAUNUMI

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. novembrī pasludināja spriedumu lietā C-19/23, kurā Dānijas Karaliste apstrīdēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. EST akceptēja Direktīvas vispārējo pieeju darba apstākļu uzlabošanai un koplīguma sarunu veicināšanai, bet aizliedza ES līmenī saskaņot konkrētus elementus, kas veido nacionāli noteiktas minimālās algas, jo tas pārkāpj ES dalībvalstu kompetenci. EST nosprieda, ka, lai gan Direktīvas 2022/2041 galvenais mērķis (uzlabot dzīves un darba apstākļus) ir likumīgs, taču vairākas normas tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā, kas ir kompetence, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir izslēgta no Savienības pilnvarām. Prasības pamats un atceltās Direktīvas daļas Dānijas Karaliste, kuru atbalstīja Zviedrijas Karaliste, lūdza EST galvenokārt atcelt Direktīvu kopumā. Prasītāja apgalvoja, ka Direktīva pārkāpj LESD 153. panta 5. punktā paredzēto kompetences izslēgšanu attiecībā uz “darba samaksu” un “tiesībām apvienoties”. Tiesa atzina prasību par daļēji pamatotu, pieņemot lēmumu atcelt Direktīvas 5. panta noteikumus:...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr. SKC-868/2025) par Ekonomisko lietu tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta dalībnieka prasība par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, savukārt daļā, ar kuru apmierināta dalībnieka prasība par informācijas pieprasīšanu no kapitālsabiedrības, nosūtījis lietu Ekonomisko lietu tiesai, lai tā dotu iespēju lietas dalībniekiem apelācijas kārtībā pārsūdzēt tiesas taisīto spriedumu daļā par pienākuma uzlikšanu kapitālsabiedrībai sniegt informāciju. Senāts konstatēja, ka prasītājs bija cēlis prasību Ekonomisko lietu tiesā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasību par informācijas pieprasīšanu, lūdzot uzlikt atbildētājai pienākumu sniegt prasītājam ziņas par atbildētājas pamatkapitāla palielināšanu un noslēgtajiem darījumiem. Ekonomisko lietu tiesa bija pieņēmusi prasības pieteikumu, kurā apvienoti visi šie prasījumi, un atzinusi par lietderīgu tos izskatīt vienā tiesvedībā, lai sekmētu tiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Senāts norādīja, ka šāda prasījumu apvienošana un to izskatīšana vienā tiesvedībā nav bijusi juridiski pareiza, jo ir tikuši...

Žurnāla oktobra numura publikācijā «Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē» skaidrojām, kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību. Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai un kādi ir ieguvumi no preču zīmes reģistrācijas. Par zīmola riskiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, Eiropas Savienības (ES) preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) 90% uzņēmumu nav pienācīgi aizsargājuši savu zīmolu un citu intelektuālo īpašumu (IP). Tas ir ļoti liels risks investīcijām. Turklāt pētījumi rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem pieder reģistrētas IP tiesības, uzrāda ievērojami labākus finanšu rezultātus — apgrozījums uz vienu darbinieku ir par 68% augstāks nekā uzņēmumiem, kuriem nav...

Saeima 20. novembra plenārsēdē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas paredz Latvijai atzīt juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojektu izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Vienlaikus minētie paraksti netiks pielīdzināti kvalificētiem e-parakstiem un šādi parakstītiem dokumentiem netiks noteikts juridiskais spēks pārrobežu līmenī. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) 20. novembrī atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu. Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam. Jaunās programmas atbalsta intensitāte būs 5-30% no attiecināmajām investīcijām, vienam projektam piešķirot līdz 10 miljoniem eiro. Atbalstu varēs saņemt eksportējoši ražošanas uzņēmumi, tostarp arī aizsardzības un divējādā pielietojuma projekti, kā arī lauksaimniecības nozares investīciju projekti. Paplašināts atbalsta saņēmēju loks Lielo investīciju programmas 4. kārtā ir paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir tas, ka programma tagad ietver arī aizsardzības nozares un divējādā pielietojuma projektus, kuriem noteiktos gadījumos paredzēta prioritāra virzība, lai stiprinātu valsts drošības un militārās industrijas attīstības kapacitāti. Tāpat šajā kārtā pirmo reizi iekļauta primārā lauksaimniecības ražošana, nodrošinot kapitāla atlaidi investīcijām modernās, eksportspējīgās un klimatneitrālās...

Saeima 20. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kas regulē disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidi gadījumos, kad iespējamā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas lietas izmeklēšanai un taisnīga lēmuma pieņemšanai nepieciešams nodrošināt vispusīgu un objektīvu starpinstitucionālu izmeklēšanu. Grozījumi izstrādāti pēc Valsts kontroles ieteikuma. Valsts kontrole 2023. gada augustā publicētajā revīzijā "Valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšana" norādīja uz vairākiem trūkumiem valsts pārvaldē. Viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka normatīvais regulējums nenodrošina skaidru kārtību iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai, īpaši gadījumos, kad objektīva izmeklēšana iestādē nav iespējama. Piemēram, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai vairāki šādās iestādēs nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Lai risinātu šo problēmu un īstenotu Valsts kontroles ieteikumus, likums tiks papildināts ar regulējumu, kas paredz noteikt, kas izveido disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju un kādos gadījumos. Tāpat tiks noteikts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļu skaits un obligāti...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. septembrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C38/24 (i) (G.L. pret AB SpA)1, kurā tika skatīts jautājums par darbinieka, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti, iespējamo netiešo diskrimināciju un darba devēja pienākumu veikt darba «saprātīgu pielāgojumu», kas nepieciešams bērna aprūpei. Lieta ir par Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. panta, 2. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas saistīts ar atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmēju, kurš pats nav ar invaliditāti, bet kurš aprūpē savu bērnu ar invaliditāti, kā arī par šīs direktīvas 5. panta interpretāciju, kas saistīts ar darba devēja pienākums veikt saprātīgus pielāgojumus. Lietas apstākļi 1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam. Fiziskā persona (turpmāk — G.L.) bija nodarbināta Itālijā reģistrētā sabiedrībā AB, veicot stacijas operatores...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais metodiskais materiāls "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām" pēdējo reizi ir aktualizēts 2025. gada 8. novembrī. Sniedzam pārskatu par būtiskāko, kas jāievēro darba devējam un grāmatvedim. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs var būt plašs subjektu loks, ieskaitot komersantus, individuālos uzņēmumus, zemnieka/zvejnieka saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumus un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas. Paziņojums ir jāiesniedz tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanas brīža. Mēneša paziņojumi (IIN ietur izmaksas brīdī) Apliekamam ienākumam (ienākuma veida kodi “10”), kuram IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums iesniedzams VID vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Gada paziņojumi (IIN neietur izmaksas brīdī vai ir neapliekams ienākums)...

No 2026 gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro - to paredz 19. novembrī valdības sēdē pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Pieņemtie grozījumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (740 eiro) vai zemāka. Arī par tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par grozījumos noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (780 eiro). Saskaņā ar...

Publisko iepirkumu reformas ietvaros, kā arī Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektā ir paredzētas gan vairākas būtiskas sistēmas izmaiņas, gan atsevišķi normu labojumi, kas kopumā vērsti uz iepirkumu sistēmas un regulējuma efektivizēšanu. Rakstā sniegts ieskats galvenajos reformas virzienos, detalizēti neanalizējot atsevišķu normu regulējumu. Šī gada 26. augustā Ministru kabinets (MK) izskatīja iesniegto informatīvo ziņojumu «Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai» un konceptuāli atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietverto darba grupas piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju un sagatavoto likumprojektu grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Minētais scenārijs paredz strukturālas izmaiņas jeb reformu publisko iepirkumu sistēmā, un minētā reforma vērsta uz izmaiņu nepieciešamību, lai efektivizētu valsts resursu izlietojumu, mazinātu administratīvo slogu mazākas vērtības iepirkumiem un nodrošinātu datu pieejamību par visiem veiktajiem iepirkumiem. Vienlaikus Ministru kabinets ir atbalstījis arī vairākus uzdevumus atbildīgajām institūcijām, kas saistīti ar reformas ieviešanu, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam noteikt publisko iepirkumu veiktspējas pamatrādītājus...

Skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. Darba likuma (DL) 149. pantā noteikts: Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas... Darba devējs darba kārtības noteikumos vai darba līgumā ir tiesīgs noteikt, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums uzņēmumā tiks piešķirts uz laiku, kas mērojams kalendāra nedēļās. Tomēr bieži vien rodas jautājums, vai darbinieks drīkst prasīt atvaļinājumu uz dažām dienām (domājot, ka tās būs tikai darba dienas). Protams, šādā gadījumā apmaksājamo dienu skaits (likumā noteikto 4 nedēļu laikā) būs krietni lielāks par 20 apmaksājamām dienām (vai 24 darba dienām, ja darbiniekam noteikta 6 darba dienu nedēļa). Pirmkārt, privātajā biznesā darba devējs ir tiesīgs nodrošināt darba ņēmējiem labvēlīgākas normas nekā noteikts likumā. Otrkārt, nevienā normatīvā aktā nav minēts apmaksājamo atvaļinājuma darba dienu skaits (DL teikts, ka jāapmaksā darba dienas). Apmaksājamo dienu skaits arī četru nedēļu garā atvaļinājumā (normālā...

Tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, Latgales uzņēmēji norādīja uz nodokļu likumdošanas sarežģītību, informēja Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģiona nodaļa sadarbībā ar SEZ organizēja uzņēmēju tikšanos ar VID vadītāju. Uzņēmēju un organizāciju pārstāvji tikšanās laikā aktualizēja vairākus Latgales reģiona attīstībai nozīmīgus izaicinājumus - birokrātiskā sloga apmēru, ēnu ekonomikas īpatsvaru un investīciju trūkumu. LTRK Latgales reģiona padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis norādīja, ka uzņēmēju organizācijas aktīvi iesaistās politikas veidošanā, aicinot likumdevējus un valsts pārvaldi samazināt birokrātisko slogu, rast cita veida atbalstu Latgalei. Uzņēmēji pievērsa uzmanību nodokļu likumdošanas sarežģītībai. Šmite-Roķe piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums ir pārlieku sarežģīts un satur daudz izņēmumu un atkāpju, kas apgrūtina tā piemērošanu praksē. Diskusijas gaitā uzņēmēji uzsvēra nepieciešamību pilnveidot arī VID uzņēmumu reitinga sistēmu, lai tā kļūtu precīzāka, caurspīdīgāka un objektīvāka, labāk atspoguļojot uzņēmuma nodokļu maksāšanas praksi un reputāciju. Tāpat tika diskutēts par publisko iepirkumu sistēmu....

Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja samazinātus ziņošanas pienākumus un pienācīgas rūpības prasības uzņēmumiem, pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa. Viņa informē, ka EP ar 382 balsīm par, 249 pret un 13 deputātiem atturoties pieņēma savu nostāju sarunām par vienkāršotiem ilgtspējas ziņojumiem un pienācīgas rūpības pienākumiem uzņēmumiem. EP deputāti uzskata, ka ziņas par pienākumu izpildi sociālajā un vides jomā būtu jāsniedz tikai uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1750 darbinieku un kuru neto gada apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro. Tikai uz šiem uzņēmumiem attiektos arī pienākums sniegt ilgtspējas ziņas saskaņā ar taksonomijas noteikumiem (ilgtspējīgu ieguldījumu klasifikācija). Vienlaikus pārskatu sniegšanas standarti tiktu vēl vairāk vienkāršoti un samazināti, prasot mazāk kvalitatīvas informācijas, un nozarei specifisku ziņu sniegšana kļūtu brīvprātīga. Mazāki uzņēmumi tiktu aizsargāti no to lielo partneru pārskatu sniegšanas prasībām: tiem nebūtu atļauts pieprasīt vairāk informācijas, nekā noteikts brīvprātīgajos standartos. Liepiņa skaidro, ka pienācīgas rūpības prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 5000...

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug ārpakalpojuma grāmatvežu atbildība saistībā ar NILLTPFN likuma izpildi. Lai arī vairums grāmatvežu rūpīgi seko līdzi savai atbilstībai, nereti tieši klientu pasivitāte vai nevēlēšanās sniegt informāciju rada būtiskus riskus. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir klientu tiesības un pienākumi šajā procesā, kā arī to, kā pakalpojumu sniedzēji var pasargāt sevi no iespējamajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 11. pantu un 20. pantu, subjektiem — tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem — ir pienākums īstenot klientu izpēti un nodrošināt darījumu uzraudzību. Taču šis process nav vienvirziena — tajā ir jāiesaistās arī pašam klientam. Lai klients varētu būt apkalpots likuma prasībām atbilstoši, viņam ir aktīva loma šajā sadarbībā — ir būtiski, lai klients sniegtu patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju. Ieteikums: klienta līdzdalība nav izvēles jautājums — tā ir obligāta NILLTPFN likuma prasību izpildes sastāvdaļa. Saskaņā ar NILLTPFN likuma...

Ikgadējās biznesa plānošanas pamatmērķis ir skaidri noteikt jūsu uzņēmuma stratēģiju un rīcības plānu. Tam jānodrošina skaidrs finansiāls priekšstats par jūsu esošo situāciju un prognozēto stāvokli nākamajā gadā. Lai gan daži jauno mazo uzņēmumu īpašnieki var vadīt savu biznesu atvieglinātā veidā un neredzēt vajadzību veidot budžetu, jebkurai nākotnes plānošanai ir nepieciešams finansējums. Nepārtraukta plānošana un galvenie elementi Biznesa plānošana ir visefektīvākā, ja tā tiek uzturēta kā nepārtraukts process. Šāds process nodrošina iespēju ātri rīkoties, kad tas ir nepieciešams, nevis vienkārši reaģēt uz notikumiem pēc tam, kad tie jau ir notikuši. Jūsu gada biznesa plānā obligāti jāiekļauj šādi elementi: Pārskats par izmaiņām, kuras vēlaties veikt savā uzņēmumā. Iespējamās izmaiņas tirgū, klientu lokā un konkurencē. Jūsu galvenie darbības rādītāji (KPI) un šī gada mērķi. Jebkādas problēmas vai darbības izmaiņas. Finanšu rādītāji un prognozes. Informācija par uzņēmuma vadību, cilvēkresursiem un plānotajiem ieguldījumiem biznesā. Tipisks astoņu soļu plānošanas cikls Lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, jāievēro strukturēts cikls: Pārskatīšana:...