VISI RAKSTI

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

No 1. aprīļa uzņēmējiem Rīgā pieejamas divas jaunas uzņēmējdarbības veicināšanas programmas – “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” un “Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. Programma “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam, vides pieejamības uzlabošanai, skatlogu noformēšanai, izkārtņu izgatavošanai, labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, nomas maksas segšanai. Atbalstam var pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus. 2025. gadā apstiprinātais programmas budžets ir 200 000 eiro. Otra no atbalsta programmām, ko piedāvā Rīgas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 1. līdz 14. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikumi darba devējiem jāiesniedz digitāli, NVA CV un vakanču portālā aizpildot anketu ar informāciju par skolēniem piedāvātajām vakancēm. Darba devēju pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem iesniegšanas secībā izvērtē NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA darba devēju informē elektroniski, nosūtot ziņu uz uzņēmuma e-adresi, un pozitīva lēmuma gadījumā aicina slēgt līgumu par apstiprināto darba vietu izveidi. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem...

No 26. marta ikviens var izvēlēties savu talkas veidu, atrast savu talkas vietu un piereģistrēt to vietnes talkas.lv sadaļā “Kartes – Lielā Talka 2025”. Kopā ar ģimeni, kolēģiem, draugiem laiks izlemt par kādu no dažādiem talku veidiem, kurā vēlaties piedalīties – tā var būt gan atkritumu savākšana, gan koku, košumkrūmu, puķu dobju stādīšana, ūdenstilpņu tīrīšana un ainavu labiekārtošanā, pagalmu talkas, digitālās vai kultūras talkas. Aicinām talkas vietas reģistrēt arī tos, kas vēlas doties SOLO talkā. Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme aicina ikvienu iet dabā un sadzirdēt tās vajadzības: “Talka ir vissirsnīgākais notikums, kurā mēs varam izrādīt savu mīlestību un pateicību dabai. Šādā intensīvā gadsimtā, kurā dzīvojam, esam attīstījuši savas komunikācijas prasmes, bet nereti esam piemirsuši komunikāciju ar dabu. Lai sadzirdētu dabu, nepieciešams iekšējs miers. Viens no jaunievedumiem Lielajā Talkā ir digitālā talka. Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja, izklāsta tās būtību: “Ņemot vērā pieaugošo datu apjomu pasaulē,...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pievērsusi uzmanību Latvijas teritorijā komandējumā norīkoto darbinieku dienas naudas apmēra pārskatīšanai, jo tā nav pārskatīta kopš 2020. gada un ir astoņi eiro dienā. Esošajā regulējumā noteiktā komandējuma nauda nespēj segt to izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Pirmā domnīca par komandējuma naudām bija sarīkota 21. februārī. Tajā LBAS uzsvēra, ka dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Astoņi eiro - dienas naudas apmērs - jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā. Latvijas arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka...

Līdz 8. aprīlim tiek rīkota sabiedriskā apspriešana Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, lai paredzētu iespēju ziņojošās platformas operatoriem izmantot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ES izstrādāto identifikācijas pakalpojumu, vācot un nosūtot mazāku pārdevēju identificējošo informācijas apjomu, jo šī informācija būs pieejama, izmantojot identifikācijas pakalpojumu. Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), jo arī šajā direktīvā tika vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas izveidotā centrālā reģistra. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, pašreiz MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz vispārēju iespēju ziņojošajam platformas operatoram nevākt informāciju par pārdevēja galveno...

Valsts kancelejā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura saskaņošana notikusi vēl pagājušā gada vasarā un turpinājās šī gada februārī. Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu; izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā; izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, kā arī citas izmaiņas, kas tostarp paredz aktualizēt atsevišķas tiesību normas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.1 daļu ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 11. punktam nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā. Tātad VID ir deliģēts pienākums piedzīt ikvienu nodokļu parādu, sākot no 15,01 eiro. Savukārt saskaņā...

Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas, pilsonim, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Šādus grozījumus Imigrācijas likumā un grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti. Tā, piemēram, būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par: ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; plānoto uzturēšanās laiku un vietu; ceļošanas maršrutu; kontaktinformāciju; informāciju par personas vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; kandidēšanu vēlēšanās; esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Grozījumus Saeimā iesniegusi parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī...

Jautājums Nereti Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu darbinieki veic biznesa aktivitātes Latvijā. Vai šādā gadījumā šiem kaimiņvalstu uzņēmumiem būtu jāveido pastāvīgās pārstāvniecības? Atbilde Skaidro Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants Baltijas valstīs ir tendence, ka arī vidēji lieli uzņēmumi darbojas ne tikai vienā tirgū, bet visās trijās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vēsturiski investori mūsu reģionu uzskata par vienu tirgu, tādēļ darbību izvērš visās trīs Baltijas valstīs. Nereti ir tā, ka sākotnēji tiek izveidots uzņēmums vienā valstī, piemēram, Latvijā ar mērķi darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Ja bizness uzņem pietiekamus apgriezienus, arī pārējās valstīs tiek nodibinātas sabiedrības, bet nereti aktivitātes no Latvijas tiek turpinātas, tikai nosūtot uz pārējām valstīm darbiniekus, piemēram, komandējumā. Uzņēmumiem, darbojoties Latvijā, bet veicot pārdošanas aktivitātes, piemēram, Lietuvā, var nākties uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksāt arī Lietuvā,...

Latvijā naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts un joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība: vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 26. oktobrim. Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka...

Eiropadomes sanāksmē, kas notika šā gada 20. martā, tika norādīts, ka, ņemot vērā ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot patiesi integrētus un dziļākus Eiropas kapitāla tirgus, steidzamības kārtā panākot kapitāla tirgu savienību un pabeidzot veidot banku savienību. Patiesa uzkrājumu un investīciju savienība katru gadu palīdzēs novirzīt Eiropas ekonomikai papildu investīcijas simtiem miljardu eiro apmērā, tādējādi palīdzot uzlabot ES konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un ekonomisko drošību. Eiropadome uzsvērusi, ka ir vajadzīgas valsts līmeņa darbības, lai palielinātu tādu kapitāla tirgu apjomu un dziļumu, kuri ir pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas, Eiropadome aicina: Komisiju, Padomi un dalībvalstis virzīt uz priekšu darbu pie lielākas privāto ieguldītāju līdzdalības kapitāla tirgos, savlaicīgi darot pieejamas Eiropas investīciju un uzkrājumu iespējas, tostarp uzlabotas iespējas ES mēroga uzkrājumiem un pensiju produktiem, pamatojoties uz paraugpraksi, lai 2025. gadā varētu veikt izšķirošus pasākumus; un Komisiju 2025. gadā ātri ierosināt uzlabojumus esošajā Pan-Eiropas privāto...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, Latvijā reģistrētam uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) valsts pārvaldei (budžeta iestādei), preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem ar e-rēķinu izmantošanu saistītiem jautājumiem, skaidrojot dažādus to piemērošanas aspektus. Vai prasība obligāti izmantot e-rēķinus norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem? Obligātā prasība e-rēķina lietošanai strukturētā elektroniskā formātā attiecas uz darījumiem starp Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem un valsts (un pašvaldības) iestādēm. Tādējādi ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts pienākums izsniegt e-rēķinu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Kādam jābūt e-rēķina formātam, lai to varētu pievienot VID sistēmā? E-rēķinam jābūt XML formātā. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt XML formāta e-rēķina datni (failu). Vai e-rēķinu varēs augšupielādēt no grāmatvedības programmas? Jā, no grāmatvedības programmas varēs nodot XML formāta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu informāciju par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu izlietojuma pārskata aizpildīšanas kārtību. Šis materiāls ir aktualizēts 2025. gada 24. martā un paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri izmanto elektroniski sagatavotas kvītis ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) ģenerētu numuru, konkrēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pasta komersantiem. Šie nodokļu maksātāji elektroniskās kvītis var lietot, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņi var nelietot kases aparātu. Lai sāktu lietot elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, nodokļu maksātājam kvīšu numuri ir jāreģistrē VID EDS, iesniedzot elektronisko kvīšu numuru reģistrācijas iesniegumu. Lai reģistrācija notiktu ērti un ātri, EDS jāizvēlas attiecīgais dokuments sadaļā "No veidlapas" un "Darījumu apliecinošie dokumenti". Reģistrācijas datums ir VID apstiprinājuma datums, nevis iesnieguma iesniegšanas datums. Pirmajā reģistrācijas reizē obligāti jānorāda kvīšu datu fiziskās atrašanās vietas adrese un pārbaudāms kontrolsummas aprēķina algoritms. Adresi var izvēlēties no piedāvātās (juridiskās adreses) vai ievadīt manuāli, un datne ar kontrolsummas aprēķina algoritmu...

Ņemot vērā pašreizējo Kontu reģistra funkcionalitātes apjomu, tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos – Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz citu kontu. Līdz ar to nav iespējams iegūt ziņas par visiem personas finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt vai arestēt. Kā to ir norādījušas pašas iestādes, pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav iespējams pilnvērtīgi iegūt informāciju par personas mantisko stāvokli – visiem finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt, arestēt vai konfiscēt. Lai paplašinātu kontu reģistra lietotāju iespējas saņemt plašāku informāciju par klientu slēgtajiem kontiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Kontu reģistra likumā. Ar tiem tiesībsargājošajām iestādēm būs sniegta iespēja efektīvāk īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ar likumprojektu tiek noteikts pienākums ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek...