VISI RAKSTI

Valdībā 29. oktobrī pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 680 „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro. Noteikumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai. Algas pieaugumam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu (lieta Nr. SKK-78/2024 (11816006620)), jo atzina, ka juridiskajai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu. Kurzemes rajona tiesa vienu no trim apsūdzētajiem notiesāja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Abi pārējie apsūdzētie tika notiesāti par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Apsūdzētos tiesa atzina par vainīgiem un sodīja arī par to, ka tie pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabas videi. Vainīgajiem arī atņēma tiesības ieņemt vadošu amatu vai valdes locekļa amatu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz 3 gadiem. Juridiskajai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa - 400 minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 200 000 eiro. No juridiskās personas un apsūdzētajiem valsts labā tika piedzītas materiālā kaitējuma kompensācijas. Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu un apelācijas sūdzības, konstatēja procesuālus pārkāpumus un pārsūdzēto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Par Kurzemes apgabaltiesas 2023. gada 20. septembra...

Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņojumā par 2023. gadā paveikto un 2024. gada darbības prioritātēm uzsvērts, ka viena no prokuratūras darbības stratēģijā noteiktajām prioritātēm definēta efektīva un kvalitatīva cīņa ar noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ uzmanība pievēršama to kriminālprocesu virzības vērtējumam, kuros konstatēts Krimināllikuma (KL) 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs – izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Ja vērtē tendenci par uzsāktajiem kriminālprocesiem pēc KL 218. panta pēdējo trīs gadu periodā, tad redzama šāda aina. Kā redzams diagrammā, ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saistītu kriminālprocesu skaitam ir tendence samazināties. Lai arī nav novērojams būtisks kriminālprocesu skaita kritums, tomēr lejupejoša tendence saglabājas. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas kā problēma valsts mērogā mazinātos. Tāpat nav pamata secinājumam, ka kompetentas iestādes izdarījušas visu, lai maksimāli efektīvi izvērstu cīņu pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. Kā norādīts ziņojumā, viens no risinājumiem...

No 1. oktobra līdz 15. decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu 2025. gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Visērtāk pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt neklātienē. Iesniegumu var nosūtīt: uz VSAA oficiālo e-adresi vai elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar Latvijas drošo elektronisko parakstu (eID karti/eParaksts mobile). Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. pa pastu – iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Iesniegumu pensijas izmaksas turpināšanai var iesniegt arī: personīgi klātienē jebkurā VSAA nodaļā. pilnvarota persona, nosūtot pa pastu ar pievienotu pilnvaru, vai klātienē, uzrādot pilnvaru. Iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, pensijas saņēmējs par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos. Kanādā vai Gērnsijā dzīvojoša persona...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS). Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju. Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu”, ko oktobrī izskatīja arī valdības sēdē. Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 49. punktu. Ziņojumā secināts, ka pēc VSAA informācijas laika periodā no 2011. gada janvāra līdz 2024. gada martam faktiski veikto obligāto iemaksu summa no aprēķinātās (deklarētās) summas pensiju apdrošināšanai veido 99,3% un neveikto obligāto iemaksu pensijām kopējā summa ir 191 milj. eiro. Novērots, ka gados jaunākiem darba ņēmējiem faktiski veikto obligāto iemaksu īpatsvars ir salīdzinoši zemāks nekā darba ņēmējiem pirmspensijas vai pensijas vecumā. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23. panta pirmā daļa nosaka darba devēja pienākumu reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata...

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš – nepilnus 60 tūkstošus līgumu. Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem. “Kopš 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada vidum bija vērojams straujš Euribor likmes kāpums, kas būtiski sadārdzināja kredītus. Pamazām Euribor likme samazinās, un tas rezultējas straujā izsniegto kredītu...

Lai paplašinātu iespēju pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem saukt trešajās valstīs reģistrētu automobiļu vadītājus, Saeima 24. oktobrī trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri noteic, ka trešajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis būs jādeklarē izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Laika posmā no 2020. gada līdz 2023. gada maijam fotoradari fiksējuši vairākus desmitus tūkstošus ceļu satiksmes pārkāpumu, ko izdarījuši trešajās valstīs reģistrētie automobiļi, norādīts likumprojekta anotācijā. Pret pārkāpējiem bieži vien nav iespējams vērsties, jo tie nav sasniedzami. Deklarēšanās ļaus trešajā valstī reģistrēta automobiļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam identificēt sevi un būt sasniedzamam. Deklarēties varēs elektroniski, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) nodrošinātos e-pakalpojumus. Deklarācijas aizpildīšanai nav nepieciešama autentifikācija, un tā notiek, verificējot e-pasta adresi, norādījuši CSDD pārstāvji. Savukārt Iekšlietu ministrija iepriekš uzsvēra, ka transportlīdzeklis būs jādeklarē pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā. Deklarācijā būs jānorāda transportlīdzekļa marka un modelis, reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs, informācija par īpašnieku vai turētāju, laika...

Eiropas Savienības (ES) Padome 14. oktobrī ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku, kuri strādā digitālajās darba platformās visā ES. Digitālo platformu darbs ir salīdzinoši jauns darba veids, kurā tiešsaistes platforma, piemēram, tīmekļa vietne vai lietotne, klienta pakalpojuma pieprasījumam sameklē atbilstošu atsevišķas personas veiktu apmaksātu darbu. Platformu darba direktīva padarīs algoritmu izmantošanu cilvēkresursu pārvaldībā pārredzamāku, nodrošinot, ka automatizētās sistēmas uzrauga kvalificēti darbinieki un ka darba ņēmējiem ir tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus. Tas arī palīdzēs pareizi noteikt to personu nodarbinātības statusu, kuras strādā platformās, dodot šādām personām iespēju izmantot visas darba tiesības, kas tām pienākas. Dalībvalstis savās tiesību sistēmās iedibinās nodarbinātības juridisko prezumpciju, ko piemēros, ja tiks konstatēti konkrēti fakti, kuri liecina par kontroli un vadību. Direktīvu parakstīs gan ES Padome, gan Eiropas Parlaments, un tā stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm būs divi gadi, lai iekļautu direktīvas noteikumus savos tiesību...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024. gada 24. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu lietā Rutule pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) garantēto tiesību pārkāpums. Savā 2016. gada 4. oktobra sūdzībā iesniedzēja apgalvoja, ka kriminālprocesa ietvaros iesniedzējas dzīvesvietā veiktā kratīšana un viņas datora, kuru iesniedzēja kā juridisko pakalpojumu sniedzēja izmantoja darba vajadzībām, izņemšana bija pretrunā viņas Konvencijā garantētajām tiesībām. Iesniedzēja apgalvoja, ka šajā datorā tika glabāta arī ar kriminālprocesu nesaistīta konfidenciāla informācija par visiem klientiem, kuriem iesniedzēja bija sniegusi juridisko palīdzību. Iesniedzēja uzskatīja, ka šāda rīcība novedusi pie valsts nesamērīgas iejaukšanās viņas tiesībās uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Iesākumā ECT pievērsās valdības lūgumam svītrot lietu no ECT izskatāmo lietu saraksta, kā arī iebildumam, ka iesniedzēja nav uzskatāma par “upuri” Konvencijas 34. panta izpratnē, jo jautājums, kas ir iesniedzējas sūdzības pamatā, jau ir atrisināts. Proti, pēc tam,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsludinājis atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu. Amata mērķis ir efektīvi un kvalitatīvi koordinēt VID darbu, stratēģiski pilnveidot dizainā balstītus pakalpojumus, kas ir izstrādāti klientu atbalstam un atbilstu viņu vajadzībām, tādējādi veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2024. gada 11.novembrim. Galvenās pretendentiem izvirzāmās prasības: atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām; nevainojama reputācija un atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām; augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), vēlama vienā no šādām jomām: ekonomika, komerczinības vai tiesības. Pretendentam ir nepieciešama profesionālā pieredze pēdējo 10 gadu laikā nodokļu administrēšanas procesu vadībā un pārraudzībā vai finanšu un ekonomikas jomā ne mazāk kā pieci gadi, kā arī vadības pieredze ar padotībā vismaz 20 darbiniekiem ne mazāk kā trīs gadi pēdējo 6 gadu laikā un teicamas angļu valodas zināšanas. Pretendentam nepieciešamas arī profesionālās zināšanas par nodokļu politiku, administrēšanu un...

Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves telpu un darba iespējas. To var novērot gandrīz visos reģionos un pilsētās ārpus galvaspilsētas un Pierīgas. Praktiski jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecība notiek tikai Rīgā un Pierīgā, kur bankas arī izsniedz hipotekāros kredītus. Privātie būvnieki ārpus Rīgas mājokļus ceļ reti, jo saskaras ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, turklāt arī potenciālo pircēju jauniem mājokļiem nav nemaz tik daudz. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc valsts arvien vairāk iesaistās nekustamo īpašumu tirgū ārpus Rīgas un Pierīgas — iesākumā piedāvājot kredītgarantijas noteiktām iedzīvotāju grupām. Nesen valsts sāka arī piedāvāt atbalstu pašvaldībām jaunu zemo īres dzīvokļu celtniecībā un — kas zina, nākamais solis būs jau Attīstības finanšu institūcijas Altum iesaistīšanās hipotekārajā kreditēšanā. Situācija smaga Situācija ar dzīvokļiem Latvijā ir smaga. Jauno būvniecība notiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par aktuālo Finanšu ministrijas 22. oktobrī sastādīto atjaunoto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2024. gada 1. novembri. No aktuālā saraksta svītrotas Antigva un Barbuda. Līdz ar to no 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%. Šādu priekšlikumu 24. oktobrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL). Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos. Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,”...