Aug juridisko personu maksātnespējas procesu skaits

Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore.

Pērn kopumā bija pasludināti 283 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 17% vairāk, nekā 2023. gadā. Savukārt šogad pirmos četros mēnešos pasludināti 77 juridisko personu maksātnespējas procesi.

Līdzīga tendence bija vērojama arī vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, Vācijā 2024. gadā bija reģistrēts pēdējo gadu laikā lielākais maksātnespējas procesu pieaugums, kas bija līdzīgi kā Latvijā — par 17%.

Šo pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem. Vēl ir pāragri novērtēt, kāds faktoru kopums ietekmēja maksātnespējas procesu pieaugumu Latvijā, bet indikatīvi tie varētu būt ar Covid–19 saistīti apstākļi, ietekme no procentu likmes pieauguma, kā arī ģeopolitiskās pārmaiņas, kas ietekmē Latviju kā uz eksportu orientētu valsti.

Tipiskie maksātnespējas gadījumi

Saskaņā ar Lursoft apkopoto informāciju nozares, kurās 2024. gadā uzņēmumiem visbiežāk pasludināts juridisko personu maksātnespējas process, ir būvniecība, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku celtniecība, ēdināšana, mazumtirdzniecība un kravu pārvadājumi.

Līdzīga tendence konkrētās nozarēs maksātnespējas procesos ir arī citur Eiropā. Piemēram, Šveicē, kura nav ES dalībvalsts, visvairāk pasludināto maksātnespējas procesu skaitu varēja vērot būvniecības nozarē, kurai seko ēdināšanas sfēra, mazumtirdzniecība un kravas pārvadājumi.

Lai gan Maksātnespējas likums skaidri nosaka priekšnoteikumus juridiskās personas maksātnespējas procesu pasludināšanai, tipisks gadījums šajā procesā vispār nepastāv. Jāņem vērā, ka katrs uzņēmums ir unikāls, ar savu «stāstu» — savu izveidi un darbības nozari, iekšējo struktūru, finansiāliem apstākļiem un arī iemesliem, kāpēc uzņēmums kļuva maksātnespējīgs.

Ja analizē pazīmju kopumu, kāpēc uzņēmumi nonāk maksātnespējas procesā un kas tam ir par cēloni, tad tās ir ilgstošas komersanta likviditātes problēmas, maksājumu kavējumi, straujas tirgus vai ekonomiskās vides izmaiņas, piemēram, izmaiņas noieta tirgū vai sadarbības partneru izvēle, kas veic piegādes, neveiksmīgas investīcijas vai arī lēmumi uzņēmējdarbībā. Tās var būt arī tiesvedības vai sadarbības partneru finanšu grūtības.

Analizējot datus, secināms, ka Latvijā arī 2024. gadā vienādā apjomā maksātnespējas procesu ir pieteicis gan pats parādnieks, gan kreditori. Pēc kreditora iesniegtā pieteikuma maksātnespējas process ir sākts 51% gadījumu, bet pēc parādnieka — 49%.

Kreditors var iesniegt maksātnespējas pieteikumu tad, kad pamatparāda summa sastāda 4268 eiro. Šī situācija attiecas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrību. Savukārt, ja tas ir cits juridiskais subjekts, tad pamatparāda summai ir jābūt 2134 eiro.

Galvenais nosacījums, lai kreditors iesniegtu maksātnespējas pieteikumu, ir tas, lai būtu iestājies parāda samaksas termiņš. Vispirms kreditoram ir jānosūta brīdinājums parādniekam uz juridisko adresi par to, ka viņš grasās iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu konkrētam uzņēmumam. Pēc brīdinājuma nosūtīšanas parādniekam trīs nedēļu laikā ir vai nu jāsamaksā parāds vai arī jāceļ pamatota prasība vai iebildums. Ja tas netiek izdarīts, kreditors drīkst vērsties tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Tukšo» uzņēmumu problēma

Vispirms definēsim, kas ir «tukšais» uzņēmums. No Maksātnespējas likuma perspektīvas, tas ir uzņēmums, kuram nav mantas vai tā mantas apmērs ir mazāks par divām minimālām mēnešalgām. Tādos gadījumos maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību.

Pagājušais gads bija zīmīgs ar to, ka pēdējo četru gadu laikā «tukšo» uzņēmumu īpatsvars bija viszemākais — 49% no visiem pasludinātiem maksātnespējas procesiem. Salīdzinoši — 2023. gadā tie bija 59%, 2022. gadā — 55%, bet 2021. gadā — 54%.

Šajos «tukšajos» procesos vienīgie līdzekļi ir maksātnespējas procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas tiek novirzīts maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības segšanai.

Ja runājam par to, kas var ietekmēt «tukšo» uzņēmumu skaitu un īpatsvaru no kopējiem pasludinātiem procesiem, tad tā viennozīmīgi ir savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikšana.

Tas nozīmē, ka uzņēmumam aktīvi ir jāseko līdzi saviem debitoru parādiem, jāskatās, vai sadarbības partneriem ir finansiālās grūtības samaksāt rēķinus un vai šajā gadījumā ir jāvēršas ar maksātnespējas procesa pieteikumu, vai vēl ir jānogaida, uzņemoties risku.

Jāatceras, ka arī uzņēmuma darbinieki ir sava darba devēja kreditori, gadījumā, ja nav izmaksāta darba samaksa. Tieši uzņēmuma darbinieki visātrāk redz, vai juridiskajai personai ir vai nav finansiālās grūtības pazīmes. Ja uzņēmums darbiniekam divus mēnešus nesamaksā algu, viņš kļūst par kreditoru un tiesā var iesniegt uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikumu.

Spēkā esošais regulējums paredz: lai darbinieks iesniegtu uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikumu, viņam ir jāsamaksā depozīta maksa divu minimālo mēnešalgu apjomā, kā arī valsts nodeva. Bieži vien šī summa ir identiska neizmaksātās algas apmēram. Līdz ar to darbinieki nav ieinteresēti vērsties tiesā un iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām Maksātnespējas kontroles dienests iesniedza Tieslietu ministrijai priekšlikumu atbrīvot no depozīta iemaksas parādnieku uzņēmuma darbiniekus — to kreditoru kategoriju, kas vieni no pirmajiem izjūt komersanta finansiālās problēmas. Šis ierosinājums ir iekļauts Maksātnespējas likuma grozījumu projektā un iniciatīva turpmāk tiks vērtēta likumdošanas procesā.

Ar topošiem grozījumiem Maksātnespējas likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Jebkurš uzņēmums var ciest neveiksmi, pat šķietami stabils un uzticams sadarbības partneris var nonākt finansiālās grūtībās un maksātnespējā. Maksātnespējas process ir normāls uzņēmējdarbības izbeigšanas process. Jāņem vērā, ka maksātnespēja ir stāvoklis, kad parādnieka manta ir nepietiekama, lai norēķinātos ar kreditoru prasījumiem un samaksātu rēķinus. Tas ir tāds «de facto» stāvoklis.

Skaidrs, ka maksātnespējas pasludināšanas situācijā, ja uzņēmums ir kļuvis par kreditoru, ir jārēķinās ar to, ka tas nevarēs savu prasījumu apmierināt pilnā apmērā. Viens risinājums ir savlaicīgi iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Svarīgi ir šo pieteikumu iesniegt, kamēr uzņēmums nav vēl iztukšots vai kamēr maksātnespējas procesa pasludināšana nav notikusi novēloti.

Ir alternatīva — ja kreditori redz, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs, var ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Šajā gadījumā ir nepieciešama cieša kreditora un parādnieka sadarbība, ko paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 29. martā. Tie nosaka daudz labvēlīgākus tiesiskās aizsardzības procesa pamatus, un tie veicinājuši TAP pieaugumu.

2024. gadā bija vērojams TAP kāpums par 12% — ierosināti 137, bet pasludināti — 28 procesi. Savukārt 2025. gada pirmajā ceturksnī pasludināti 11 (pērn šajā laika periodā — pieci), bet ierosināti — 41 TAP.

Tātad jau ir redzams efekts no minētajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kur ir noteikta daudz ciešāka kreditoru loma TAP pasludināšanā.

Valsts nodeva

Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 80 eiro. Kreditoram valsts nodevas apmērs ir 300 eiro. Lielāks valsts nodevas apmērs kreditoriem nav nejaušība. Likumdevējs to ir paredzējis, lai izvairītos no nepamatotas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas no kreditoru puses.

No nodevas tiek finansēta tiesas darbība, lai tā var efektīvi un kvalitatīvi veikt savas funkcijas.

Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam jāmaksā arī juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts. Depozīta apmērs gan parādniekam, gan kreditoram ir divas minimālās mēnešalgas. Tas kalpo kā finansēšanas avots tā saucamiem «tukšiem» maksātnespējas procesiem. Ja maksātnespējas procesā nav mantas, tad no depozīta tiek segta maksātnespējas administratora atlīdzība un arī visi procesa pamatizdevumi.

Attiecībā uz «tukšiem» uzņēmumiem depozīts netiek atmaksāts. Taču, ja konkrētā maksātnespējas procesā ir manta un depozītu ir iemaksājis kreditors, tad tas tiek atgriezts kreditoram.

Sekmīgie TAP

TAP atšķirībā no maksātnespējas procesa ir piemērojams tikai juridiskajām personām. To var uzsākt tikai pats parādnieks. Visbiežāk TAP pieteikuši uzņēmumi būvniecības, mazumtirdzniecības un loģistikas nozarēs, kuras skāra gan cenu svārstības, gan likviditātes problēmas, gan projektu aizkavēšanās.

Vērojam, ka uzņēmumi TAP izmanto arvien vairāk kā likumīgu rīku saimnieciskās darbības stabilizēšanai, jo šī procedūra pēdējā laikā ir kļuvusi strukturētāka un arī saprotamāka. TAP regulējums ir mainījies, var konstatēt pozitīvu efektu.

Ko saprotam ar strukturētāku un arī saprotamāku procedūru? Pirmkārt, tas ir skaidrāks regulējums normatīvajos aktos. Pēdējo gadu laikā ir veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas precizē ne tikai TAP piemērošanas kārtību, bet arī termiņus un dokumentācijas prasības. Ir skaidrāk definētas kreditoru tiesības un to loma TAP saskaņošanā, kā arī noteikta saprotamāka kārtība plāna sagatavošanā un pārraudzībā.

Otrkārt, Maksātnespējas kontroles dienests aktīvāk sniedz skaidrojumus TAP jautājumos, kā arī metodisko atbalstu. Būtisks uzlabojums ir iespēja pieteikumu iesniegt elektroniski tiesu portālā www.manastiesas.lv, kas padara procesu ērtāku un pārskatāmāku.

Tāpat ir attīstījusies arī tiesu judikatūra, uzņēmēji un arī juristi var prognozēt, kā tiesas vērtēs konkrētos TAP pieteikumus. Tas samazina tā saucamo juridisko nenoteiktību un veicina arī pārdomātu TAP izmantošanu.

Arvien vairāk uzņēmumu TAP pēdējā laikā uztver nevis kā maksātnespējas priekšvēstnesi, bet kā stabilizēšanas un maksātspējas atjaunošanas procesu. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumi izvēlas TAP.

Viennozīmīgi — kreditoram TAP procesā ir ļoti būtiska loma. Kreditoriem ir jāsaskaņo TAP pasākumu plāns. Tas nozīmē, ka šis darbs starp parādnieku un kreditoru notiek ļoti ciešā sadarbībā. Plānam ir jāiegūst kreditora vairākuma atbalsts — gan nodrošināto, gan nenodrošināto kreditoru grupām. Kreditoriem ir jāizlemj, vai viņi ir gatavi strādāt ar uzņēmumu, vai viņi tic tā dzīvotspējai un vai komersants kā sadarbības partneris var atgūt maksātspēju.

Potenciāli, ja uzņēmums TAP rezultātā turpina savu darbību, kreditori iegūst vairāk, nekā pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa.

TAP ir uzņēmuma saglābšanas mehānisms, kuru var piemērot ne tikai pirms maksātnespējas, bet arī tad, kad jau ir uzsākts maksātnespējas process. Atbilstoši Maksātnespējas likumam juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējama pāreja uz TAP. Šādi gadījumi ir arī praksē. 2024. gadā bija sešas sekmīgas pārejas no maksātnespējas procesa uz TAP.

Tiesa, šāda veiksmīga pāreja ir tikai puse no panākumu stāsta. TAP ir jāīsteno līdz galam un jāsasniedz mērķis — maksātspējas atjaunošana.

Kreditoriem ir jāsaskata uzņēmuma dzīvotspēja un jātic, ka tas spēj pāriet uz TAP un atjaunot maksātspēju. Parādniekam ir jāizveido plāns, un tas jāpamato kreditoriem, lai saņemtu viņu atbalstu un ietu tālāk. Tātad svarīgas ir abas puses — gan kreditori, gan parādnieki.

Pirmais faktors, kas ir veiksmes pamatā, — vai pasākumu plāns ir dzīvotspējīgs, vai to var realizēt un vai tiesa pasludina TAP.

Otrs faktors — cik uzņēmējs aktīvi strādā, lai ieviestu un izpildītu šo plānu dzīvē.

2024. gadā ir pabeigti 11% TAP. Bet, kā jau minēju, pērn ir mainījies regulējums, kurā ir pagarināts TAP norises laiks. Ir konstatēts, ka divi gadi uzņēmuma stabilizēšanai, maksātspējas atgūšanai un komersanta atgriešanai stabilā uzņēmējdarbības vidē var būt nepietiekami. Likumdevējs ir lēmis pagarināt TAP līdz pat četriem gadiem.

Arī turpmāk, apkopojot un analizējot datus par TAP, kas pasludināti pēc likuma grozījumiem, būs iespējams izdarīt secinājumus par veikto grozījumu efektu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūlija (523.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• PVN piemērošana programmā «Piens un augļi skolai»
• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti