VISI RAKSTI

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi. 2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022) Lietas faktiskie apstākļi Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī dotā uzdevuma uzdošanas līdz brīdim, kad tā no minētā uzdevuma tika atbrīvota, nav veikusi nekādas vērā ņemamas izpildes darbības. Turklāt veselu nedēļu pieteicēja pieļāvusi nepamatotu darba uzdevuma nepildīšanu, jo šajā laika posmā bija aizņemta mācībās grāmatvedības kursos, kuru apmeklēšana darba laikā netika saskaņota. Arī turpmākās novēlotās darba uzdevuma izpildes darbības nav sasniegušas...

Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi. Svarīgi ievērot, ka rakstā minētais attiecas uz maksājumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Cita veida atbalstiem ne visi rakstā apskatītie nosacījumi ir piemērojami. Lauksaimniecības nozarē darbojas un attiecīgi arī saņem atbalsta maksājumus gan juridiskās, gan fiziskās personas. Fiziskajām personām (gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan individuālajiem komersantiem) ir jāievēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ienākumu. Tāpat IIN attiecas uz vienu daļu no zemnieka saimniecībām (ZS). Sāksim ar to normatīvo aktu apskatīšanu, kas nosaka atbalsta summu uzskaiti grāmatvedībā un aplikšanu ar ienākuma nodokļiem. Personu grupa...

Valsts policijas amatpersonas pienākums ir uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei un tiesiska nozīme ir arī tam, kā policijas amatpersona rīkojas arī ārpus dienesta pienākumu izpildes. 2024. gada 31. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–281/2024 (A420260522) Lietas faktiskie apstākļi Administratīvā tiesa izskatīja policijas amatpersonas (pieteicējs) pieteikumu, kurā pieteicējs apstrīd lēmumu, ar kuru tika atvaļināts no dienesta. Gan pirmās instances, gan apelācijas tiesa pieteikumu noraidīja. Kā norādīts spriedumos, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka sava atvaļinājuma laikā pieteicējs iesaistījās konfliktsituācijā un nodarīja kādai sievietei maznozīmīgus miesas bojājumus. Par notikušo uzzināja ne tikai iesaistītās personas, liecinieki un Valsts policijas amatpersonas, bet arī plašs sabiedrības loks, proti, masu medijos tika publicēti raksti saistībā ar šo notikumu un komentāros tika apspriesta Valsts policijas amatpersonas rīcība, nosodot to. Tiesa atsaucās uz spēkā stājušos Zemgales rajona tiesas 2022. gada 29. novembra spriedumu, kurā tika konstatēta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma...

Vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to šogad vasaras laiks beigsies 27. oktobrī un pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03.00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04.00 – vienu stundu atpakaļ. Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra (MK) noteikumi Nr. 638 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tajos ieviesta prasība norādīt atzīmi "Darba devēja ziņojumā" (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā (ziņojuma 16. aile). Būtiskākās izmaiņas: Darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā; ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”....

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 15. oktobrī Finanšu ministrijā parakstīja informatīvo ziņojumu par 2025. gada valsts budžetu – budžetu iedzīvotāju drošībai un Latvijas konkurētspējai – un budžeta portfeli ar valdības sagatavoto valsts budžeta likumprojektu jau tradicionāli nogādāja izskatīšanai Saeimā, kur tas nodots Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira rokās. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par...

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2024. gada 29. jūlija spriedums lietā Nr. C774/22 JX pret FTI Touristik GmbH ir nozīmīgs divos aspektos, pirmkārt, nacionālā tiesa ir vērsusies EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu vēl tikai lietas jurisdikcijas noteikšanas stadijā, otrkārt, nacionālā tiesa ir izvēlējusies vērsties EST, neskatoties uz izveidojušos judikatūru, kas pamatotu, ka lietā nav pārrobežu elementa. EST ir norādījusi, ka strīds par līgumsaistībām, par kurām ir paredzēts, ka tās jāizpilda vai nu trešā valstī, vai citā dalībvalstī, kas nav abu pušu domicils, var radīt jautājumus par tiesu starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu un tādējādi atbilst nosacījumam par pārrobežu elementu. Lietas apstākļi Privātpersona JX, kuras dzīvesvieta ir Nirnbergā (Vācija), noslēdza kompleksā ceļojuma līgumu ar ceļojumu rīkotāju FTI Touristik, kura juridiskā adrese ir Minhenē (Vācija). Ceļojuma rezervācija tika veikta ar ceļojumu aģentūras starpniecību, kura atrodas Nirnbergā, bet nav ne līguma puse, ne FTI Touristik filiāle. JX savas dzīvesvietas tiesā (Nirnbergas pirmās instances tiesa) cēla...

Pērnā gada vidū, pieņemot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», tika ieviests jauns nodokļu kontroles regulējums. Nodokļu kontroles process ir kļuvis vienkāršāks un vieglāk saprotams, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Turklāt nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektorei, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļa audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā. Izmaiņas, kas saistās ar jauno nodokļu kontroles regulējumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» akcentēja Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja. Optimizēja nodokļu kontroles un inspekciju veidus Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuri daļā par jauno nodokļu kontroles regulējumu stājās spēkā pērn 30. jūnijā. Esošā regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus,...

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. FID paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums...

Finanšu nozares asociācija (FNA) jau atkārtoti paudusi politikas veidotājiem, ka tā konceptuāli neatbalsta likumprojektu "Solidaritātes iemaksas likums". FNA atbalsta abus likumā noteiktos mērķus – nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts drošību un veicināt kreditēšanu. Taču risinājums, kuru paredz Solidaritātes iemaksas likums, nav atbalstāms, jo tas budžeta finansēšanas pieaugošās izmaksas uzliks tikai vienai ekonomikas nozarei, kas ir nesamērīgi. Attiecībā uz otru likumprojekta mērķi – kreditēšanas pieauguma veicināšanu, pastāv reāls risks, ka likumprojekts sasniegs tieši pretējo, proti, sadārdzinoties izsniegtajiem kredītiem un mazinoties to pieprasījumam, samazināsies kreditēšanas apjomi. Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar lielākiem nodokļiem tautsaimniecības attīstību veicināt nevar. Vēstulē Ministru prezidentei, finanšu ministram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam asociācija norāda: "Nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos 100% nodokļa atlaidei. Likumprojekts mūsu ieskatā var tikt uzskatīts par neatbilstošu Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, lai izvairītos...

Turpinām informēt par nozīmīgiem notikumiem nodokļu regulējumā Eiropas Savienībā pēdējo mēnešu laikā. Tāpat vēršam uzmanību uz Eiropas Komisijas iniciētajām pārkāpumu procedūrām nodokļu jomā un aktuālu spriedumu Eiropas Savienības Tiesā. EK uzvar Apple valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā 1 EST 2024. gada 10. septembra spriedums lietā C–465/20 P Apple Sales International Ltd, Apple Operations International Ltd pret Eiropas Komisiju. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:62020CJ0465. Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 10. septembrī pieņēma spriedumu Apple lietā C–465/20 P Eiropas Komisija pret Īrija un Apple Sales International1 sarežģītā nodokļu strīdā ar Eiropas Komisiju (EK) fiskālā valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā. EK 2016. gadā pieņēma lēmumu, ar kuru tā konstatēja, ka Īrija ir sniegusi fiskālo valsts atbalstu Apple. EK secināja, ka divi 1991. un 2007. gadā pieņemtie Īrijas nodokļu nolēmumi, kas apstiprināja peļņas attiecināšanas metodi diviem Īrijā reģistrētiem nerezidentu uzņēmumiem, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Ar minēto EST spriedumu pēc būtības tika atcelts ES Vispārējās...

Latvijs Republikas Senāta Krimināllietu departaments 10. oktobrī pieņēma lēmumu lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619) un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam. Lietas apstākļi Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās...

Nav tādas likuma normas, kuru nav iespējams reizi četros gados uzlabot! Vai fiksētais neapliekamais minimums būs «labāks» par prognozēto? Neapliekamo minimumu, ko grāmatveži piemēro, aprēķinot darbaspēka nodokļus, līdz 2018. gadam mainīja ļoti bieži, un tas tika piemērots visiem nodarbinātajiem un visu gadu vienādā summā. Šāda kārtība daudziem «nepatika»: kāpēc viens un tās pats minimums piemērots gan mazai, gan lielai algai? Precizēsim jautājuma vēsturi Pirms 2018. gada iepriekšējos nosacījumus atzina par «netaisnīgiem», un tas arī bija viens no iemesliem neapliekamā minimuma noteikšanas kārtības maiņai. Jaunā ideja bija loģiska: jo lielāki ieņēmumi, jo mazāks neapliekamais minimums. Mazai aldziņai piemērosim maksimālo minimuma summu, bet tiklīdz alga sasniedz «lielu» summu (2024. gadā — 1800 eiro mēnesī), minimums pazūd! Sākot ar 2018. gadā īstenoto nodokļu reformu, neapliekamais minimums kļuva par «diferencēto un prognozējamo», jo tā aprēķins balstījās uz fiziskās personas vēsturiskajiem ieņēmumiem. Ne darbiniekam, ne grāmatvedim nekas nebija jādara, visus aprēķinus veica Valsts ieņēmumu dienests (VID), un,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopš 23. septembra sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID ir apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un atbildes.. Biežāk uzdotie jautājumi pamatā ir saistīti ar to, kā rīkoties, saņemot šādu vēstuli, cik plaša informācija par cilvēka ienākumiem un naudas plūsmu viņu bankas kontos jau ir VID rīcībā; par to, kādēļ šādas vēstules saņem arī ilgstoši ārvalstīs dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie u.c. Piemēram, VID skaidro, ka neredz detalizētus personubankas konta izrakstus. VID rīcībā nav informācijas par kontos saņemtajiem maksājumiem/pārskaitījumiem vai veiktajiem pārskaitījumiem, pirkumiem un citiem darījumiem. Tādējādi VID nevar redzēt, no kurienes nauda ienāk kādā noteiktā kontā. VID arī neanalizē un neveic izpēti par personu ikdienas tēriņiem. Tas, ko VID redz un kādēļ arī...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno izskatīs ārkārtas sēdē 14. oktobrī. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. "Drošības budžeta prioritātes nākamajam gadam ir valsts aizsardzība jeb ārējā un iekšējā drošība. Bez drošības nav paredzamības, investīciju, attīstības un labklājības. Jābūt gataviem, ka kaimiņvalsts naidīgie nodomi un spējas tos īstenot pret kaimiņiem saglabāsies. Ģeopolitiskā...