Īpaša PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem.

Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem».

Īpašā PVN reģistrācijas kārtība

No 1. jūlija PVN likuma 139.² pantā noteikta īpašā kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas veic preču iegādi ES teritorijā vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja.

Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir paredzēta personām, kurām neiestājas obligāts pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā — nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro kalendārā gadā.

Iespēja reģistrēties PVN reģistrā, tomēr nekļūstot par pilnvērtīgu PVN maksātāju, ir arī tad, ja saņem citas ES dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pakalpojumu (pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka pēc likuma 19. panta pirmās daļas) vai iepērk preces ES virs 10 000 eiro.

«Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir izvēles norma. Tā nav obligāta. Ikviens, veicot saimniecisko darbību, var izvēlēties, reģistrēties vai nereģistrēties īpašā PVN reģistrācijas kārtībā,» uzsvēra D. Bereza.

Kas var reģistrēties īpašā PVN kārtībā

Īpašā PVN kārtībā var reģistrēties tās personas, kuras nav reģistrējušās VID PVN maksātāju reģistrā.

Personām ir jāreģistrējas pirms darījuma, ja saņem pakalpojumus no ārvalstīm, kuri PVN likumā uzskatāmi par saņemtiem iekšzemē, vai arī iepērk preces no ES, par kurām būtu jāsamaksā PVN.

Piemēram, ja preces tirgo Latvijas pircējiem, izmantojot ārvalsts platformu, līdz šī gada 1. jūlijam obligāti bija jāreģistrējas PVN reģistrā, par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu aprēķināja PVN ar tiesībām uz priekšnodokli, preces tika tirgotas ar PVN, kā arī bija tiesības uz priekšnodokli.

No 1. jūlija šādā gadījumā ir tiesības reģistrēties īpašā PVN reģistrācijas kārtībā, par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu aprēķina PVN bez tiesībām uz priekšnodokli, preces iespējams tirgot bez PVN, kā arī nav tiesību uz priekšnodokli.

Līdzīga situācija ir grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam Latvijā, kas veic periodiskus maksājumus ASV uzņēmumam par programmatūras licencēm. Komersantam no 1. jūlija:

• ir tiesības reģistrēties īpašā PVN reģistrācijas kārtībā;
• par licences maksājumu aprēķina PVN bez tiesībām uz priekšnodokli;
• sniedz grāmatvedības pakalpojumus bez PVN;
• nav tiesību uz priekšnodokli.

Reģistrācija VID

Lai reģistrētos īpašā PVN režīmā, mazajam uzņēmumiem VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ir jāiesniedz strukturēts iesniegums. VID to pieņem, sākot ar 2025. gada 1. jūliju.

VID piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par nodokļa maksātāja reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā vai par lēmumu atteikt reģistrāciju.

Atteikt reģistrāciju VID var tikai tad, ja persona ir apturējusi savu saimniecisko darbību vai tā ir apturēta piespiedu kārtā.

Personu uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā ar dienu, kad lēmums uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām», t.i., ar otro darba dienu no lēmuma ievietošanas EDS.

Tiesības izmantot PVN numuru

Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā izmanto tikai tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei ES teritorijā.

Par to būs atzīme VID Publiskojamo datu bāzē. Ja kāds darījumu partneris vēlēsies pārbaudīt uzņēmuma PVN numuru, vai tas ir derīgs, tad, to pārbaudot VID publiskojamo datu bāzē, parādīsies atzīme, ka ir reģistrācija PVN maksātāju reģistrā, bet tā ir tikai iepriekš minētiem darījumiem — pakalpojumu saņemšanai vai preču iegādei ES.

Uzņēmumi nedrīkst izmantot PVN numuru saviem iekšzemes darījumiem.

Tiesības un pienākumi

Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav pienākuma izsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību.

Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas.

Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID Pievienotās vērtības likuma 117. panta astotajā daļā noteikto paziņojumu par nodokļa samaksu līdz nākamā mēneša 20. datumam pēc mēneša, kad tas ir saņēmis tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi ES teritorijā.

Nodokli, kas aprēķināts par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi ES teritorijā, īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc mēneša, kad tas ir saņēmis pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi ES teritorijā.

Paziņojums par PVN samaksu

Paziņojuma aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta (MK) 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai», un to 5. pielikumā ir sniegts paziņojuma veidlapas paraugs. Paziņojums par PVN samaksu ir pieejams EDS, kas ir aizpildāms pēc darījuma un tajā ir jānorāda:

• iesniegšanas iemesls;
• darījuma vērtība;
• aprēķinātā nodokļa summa;
• nodokļa samaksas datums;
• darījuma partnera identifikācijas dati (valsts, numurs, nosaukums);
• attaisnojuma dokuments (veids, numurs, datums).

Režīmu maiņa

Ja persona ir reģistrēta kādā reģistrā, tad var notikt režīmu maiņa. Iespējama divu veidu režīmu maiņa: no vispārējās reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā uz īpašo PVN reģistrācijas kārtību un no īpašās PVN reģistrācijas kārtības uz vispārējo reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā.

Ja uzņēmums ir reģistrējies vispārējā kārtībā jeb ir reģistrēts PVN maksātājs, tas ir tiesīgs izmantot īpašo PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmumiem. To nosaka PVN likuma 73. panta 2.¹ daļa.

Šādā gadījumā uzņēmums ar strukturētu iesniegumu paziņo VID, ka turpmāk reģistrāciju izmantos pakalpojumu saņemšanai no ārvalsts uzņēmumiem vai preču iegādei no ES.

VID EDS paziņos par reģistrācijas maiņu ar konkrētu datumu — tā būs nākamā darba diena pēc informācijas apstrādes.

Pienākumi, ja veic režīma maiņu

Ja uzņēmums no vispārējās reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā reģistrējas uz īpašo PVN reģistrācijas kārtību, tā pienākumi ir:

• iesniegt PVN deklarāciju par beidzamo taksācijas periodu;
• iesniegt paziņojumu par atlikumā esošajiem aktīviem, par kuriem atskaitīts priekšnodoklis un triju darbdienu laikā no paziņojuma iesniegšanas samaksāt aprēķināto PVN.

Ja pāriet uz vispārējo reģistrāciju

Ja uzņēmums pēc 1. jūlija ir reģistrējies īpašajā PVN kārtībā, var pienākt brīdis, kad ir obligāti jāreģistrējas vispārējā PVN maksātāju reģistrā, piemēram, sasniedzot 50 000 eiro apgrozījumu kalendārajā gadā vai sākot sniegt pakalpojumus pēc 19. panta pirmās daļas ES PVN nodokļu maksātājiem.

Tādā gadījumā ir jāiesniedz:

• EDS iesniegums, lai izslēgtos no īpašā PVN režīma;
• VID iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.

Uzņēmums saņems no VID lēmumus par izslēgšanu no īpašās kārtības un lēmumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā (paziņojums EDS). Tas būs izslēgts ar otro darba dienu no lēmuma ievietošanas EDS.

Uzņēmuma pienākums ir 23 dienu laikā no īpašās PVN kārtības izslēgšanas samaksāt PVN, iesniedzot paziņojumu. Uzņēmums būs reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā otrajā darba dienā no lēmuma ievietošanas EDS.

«Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem sniedz atvieglotu režīmu PVN samaksai un liedz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Tās ir izvēles tiesības!» akcentēja D. Bereza.

Jautājumi un atbildes

Atbilde

Jā, tas attiecas uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem, ja izmanto ārvalstu platformas. Turklāt, izmantojot šīs platformas, saimnieciskās darbības veicējiem jau līdz PVN likuma izmaiņām 1. jūlijā bija jābūt reģistrētiem PVN maksātāju reģistrā.

Atbilde

Jā, neapšaubāmi. Vienīgie nosacījumi — ja saņem pakalpojumus no ārvalstīm vai iepērk preci virs 10 000 eiro.

Atbilde

Nav obligāti jāpāriet uz divkāršo ieraksta sistēmu, jo īpašā PVN reģistrācijas kārtība neietekmē grāmatvedības uzskaites metodes.

Atbilde

Jā, var savienot, ja paziņotai saimnieciskajai darbībai tiek izmantota kāda ārvalstu platforma.

Atbilde

Tie ir divi dažādi režīmi. OSS/IOSS ir brīvprātīgi izmantojams režīms, kas nodokļu maksātājam ļauj deklarēt PVN — kas parasti ir jāmaksā vairākās ES valstīs — tikai vienā ES valstī. OSS/IOSS režīmu ir tiesības izmantot, ja pārrobežu darījumi tiek veikti ar personām, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Izmantojot šo vienkāršoto PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.

Bet ir jāsaprot, ka šādā gadījumā nebūs priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību. Personai ir rūpīgi jāizanalizē savs saimnieciskās darbības modelis. Visdrīzāk, ir jāpāriet uz vispārējo PVN reģistrācijas kārtību un jāturpina saimnieciskā darbība jau kā īstam PVN maksātājam, maksājot PVN arī citās ES dalībvalstīs.

Atbilde

Šogad 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā par to, ka netiek zaudēts MUN statuss, ja persona ir reģistrēta īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā. Ja saimnieciskās darbības veicējs ir reģistrēts vispārējā PVN reģistrācijas kārtībā, tad zaudē MUN statusu.

Atbilde

Vienīgā vieta, kur darījuma partneris varēs identificēt, ka partneris ir īpašā PVN režīmā, ir tikai VID Publiskojamo datu bāze. Darījumu partneris, pārbaudot PVN numura derīguma termiņu, VID Publiskojamo datu bāzē redzēs atzīmi, ka PVN numurs ir reģistrēts īpašā PVN reģistrācijas kārtībā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūlija (523.) numurā.

Lasiet arī:

• Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā (IIN atvieglojumi darbinieku piesaistei un mobilitātei)
• Komandējums vai darba brauciens?
• Uzkrātās saistības — palīgs izmaksu uzrādīšanai attiecīgajos pārskata periodos