JAUNUMI

Būtiskie grozījumi darba samaksas aprēķinos notika 2018. gadā, tātad pirms septiņiem gadiem. Sagaidot 2025. gadu, vispirms jāatvadās no iepriekšējās reformas un vienlaikus jāsāk piemērot jaunās normas, jo likumu grozījumi būs jāiestrādā katrā programmā. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks pielāgota mūsu pārskatu pieņemšanai. Garlaicīgi nebūs! Iesaku pievērst īpašu uzmanību katra grozītā likuma Pārejas noteikumiem, jo jūsu aprēķini var skart ne vien 2025. gadu (jaunās prasības), bet attiekties arī uz 2024. gadu. Tādēļ atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru Kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem». Likmju sadalījums nav mainīts jau četrus gadus (2021., 2022., 2023., 2024.). Parocīgi, ka varam to izmantot arī 2025. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi par apgādājamajām personām — 250 eiro (MK 2017....

Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Oktobra numurā Bilance sniedza lasītājiem skaidrojumu par darbaspēka nodokļu grozījumiem, kas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kura piemērojama darba samaksas aprēķinos (visām summām līdz 105 300 eiro). No nākamā gada 1. janvāra ne tikai darba samaksai, bet vēl vairākiem citiem ienākuma veidiem likme būs 25,5%. Jāatzīmē, ka nodokļa likmes palielināšana un vienlaikus visiem vienāda neapliekamā minimuma (510 eiro, ja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) piemērošana (kas aizvietoja dilstošo prognozējamo neapliekamo minimumu) nodrošina mazāku apliekamo ienākumu. No mazāka apliekamā ienākuma (arī ar pieaugušo IIN likmi) sanāk mazāks IIN un rezultātā mazliet pieaug neto alga. Par IIN likmēm Tomēr vienlaikus IIN likumā paredzēts grozīt (palielināt) IIN likmi arī citiem ienākumiem, kuriem iepriekš piemēroja likmi 20% apmērā. Tā kā IIN likmes un to piemērošana likumā ir apkopotas 15. pantā, visām ieinteresētajām personām ieteicams ieskatīties minētajā pantā, kad grozījumi likumā būs izsludināti un stājušies spēkā...

Eiropas Savienības Padomē regulāri tiekas visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politiku. Šā gada novembrī Padome panāca vienošanos par tiesību aktu paketi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) digitālajā laikmetā. Latviju šai sanāksmē pārstāvēja finanšu ministrs. Eiropas Savienības Padome vienojusies par jauniem pasākumiem, kas veicami, lai ES dalībvalstu PVN noteikumi atbilstu digitālā laikmeta prasībām. Jaunie noteikumi par elektroniskajiem rēķiniem (e–rēķiniem) un reāllaika datu ziņošanu, kā arī par uzņēmējdarbību, ko veic, izmantojot digitālās platformas, palīdzēs apkarot krāpšanu nodokļu jomā, atvieglos mazo uzņēmumu un individuālo pakalpojumu sniedzēju administratīvos pienākumus un veicinās digitalizāciju. 1 Tiesību aku paketi «PVN digitālajā laikmetā» veido trīs priekšlikumi: Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā; Padomes Regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam; Padomes Īstenošanas regula, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgotu likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu. 24.10.2024. 20.11.2024. Grozījumi “Grāmatvedības likumā” Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam. Uzņēmumam noteikts pienākums, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad ar 2025. gada 1. janvāri rēķinu aprite starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm notiks, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attieksies arī...

Ņemot vērā cilvēku neskaidrības, pēc saņemtajiem paziņojumiem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par konta apgrozījuma nesakritību ar deklarētajiem ienākumiem, VID sniedzis skaidrojumu par ienākumiem, kurus noteikti jādeklarē, un no kuriem jāmaksā nodoklis, ienākumiem, kurus jādeklarē, bet no kuriem nav jāmaksā nodoklis, un ienākumiem, kurus nav jādeklarē. Ienākumi, kurus jādeklarē un jāmaksā nodoklis Ja savos bankas kontos saņēmāt: naudas līdzekļu dāvinājumu no personas, kas nav Jūsu laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē(vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, vecāku brāļi un māsas) un dāvinājuma vērtība no šīs personas gada laikā pārsniedza 1425 eiro;Šeit esam uzskaitījuši biežāk sastopamos ienākumu veidus, pamatojoties uz mūsu līdzšinējo pieredzi. Ja bankas kontos saņēmāt ienākumus, kas nav minēti šajā uzskaitījumā, lūdzam tos izvērtēt, vai tie ir ar nodokli apliekami vai nē, un deklarēt. Ja savos bankas kontos iemaksājāt skaidru naudu, VID lūdz norādīt šīs naudas izcelsmes avotus atbilstoši jau sniegtajiem skaidrojumiem un deklarēt, iesniedzot attiecīgo deklarāciju. Ienākumi...

Grāmatvedim, kas kārto uzņēmuma grāmatvedību, gatavo bilanci un rūpējas, lai visi finanšu dokumenti un rēķini būtu kārtībā, var šķist, ka zvērināta notāra pakalpojumi nemaz nav nepieciešami, jo Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā dokumentus var iesniegt tiešsaistē, parakstītus ar elektronisko parakstu. Tomēr ir situācijas, kurās notārs var būt vajadzīgs un noderīgs. Viena no situācijām, kad grāmatvedim vai finanšu direktoram ir vajadzīgs zvērināts notārs, rodas, ja ir nepieciešams juridiski nostiprināt vai nu dokumentus, kas saņemti no ārvalstīm Latvijā vai no Latvijas jāsūta uz ārvalstīm, stāsta zvērināta notāre Zane Ankrava. Kā tas izpaužas? Latvijā lielāko daļu dokumentu valsts iestādes izdod elektroniski, parakstītus ar elektronisko parakstu. Protams, var lūgt, lai dokumentu izsniedz papīra formā, bet arvien biežāk visas darbības notiek tikai elektroniski. Tad, kad dokumenti ir jāsūta uz ārvalstīm, tie ir jātulko. Citkārt tie vēl ir jāpārvērš no elektroniskas formas papīra formā. Ja ir nepieciešams dokumenta tulkojums, tad normatīvie akti nosaka, ka tulka paraksts ir...

Ministru kabineta 2024. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 418 «Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs»» (turpmāk — MK noteikumi) precizēti atsevišķu grāmatvedības kontu nosaukumi, papildināti atsevišķu kontu apraksti, daži konti ir izslēgti, bet daži konti ir iekļauti no jauna. Kopumā izmaiņas skar šādus grāmatvedības kontus: Grozījumi MK noteikumos Nr. 87, kas stāsies spēkā no 01.01.2025. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Konti un zembilances kodi, kuriem precizēti vai papildināti kontu nosaukumi vai apraksti Iekļautie jaunie konti 2114, 2116, 2169, 2170, 2171, 2179, 8111, 8112, 8113, 8114, 8121, 8122, 8123, 8124, 8211, 8212, 8213, 8214, 8221, 8222, 8223, 8224 Grāmatvedības konti: 1359, 2310, 2311, 2315, 2316, 2317, 2318, 2320, 2321, 2328, 2390, 2391, 2392, 2398, 2399, 2559, 5160, 5311, 5317, 5421, 5422, 5424, 5426, 5428, 5429, 5500, 5510, 5520, 5817, 8110, 8120, 8210, 8220 Zembilances kodi: 9120, 9130, 9131, 9132, 9560 5162, 5167, 5168,...

Lai organizācija varētu sasniegt savus darbības mērķus, tai var būt nepieciešams analizēt un izmantot dažādus personas datu iegūšanas avotus. Tomēr jāatceras, ka katrs avots ir derīgs tikai tad, ja datu iegūšana no tā ir likumīga, proti, tai ir atbilstošs tiesiskais pamats. Turklāt, ievācot datus, jāievēro arī citi datu apstrādes principi, nodrošinot, lai personas varētu kontrolēt, kas un kādiem nolūkiem izmanto viņu datus. Datu Valsts inspekcija (DVI) izklāstījusi galvenos datu ieguves veidus un to likumīgas izmantošanas pamatprincipus, kas var noderēt ikvienam. Organizācijas var iegūt datus dažādos veidos: tieši no paša cilvēka, lūdzot sniegt konkrētu informāciju; no trešajām personām; novērojot cilvēka darbības un, ja nepieciešams, tās apkopo, lai iegūtu kāda veida informāciju par konkrētu cilvēku. Iegūstot datus no dažādiem avotiem, organizācijai ir svarīgi nodrošināt pārskatāmību, lai skaidri varētu noteikt, no kurienes dati ir iegūti un kā tie tiek izmantoti. Šādi pasākumi nepieciešami, piemēram, lai: būtu saprotams, kāds tiesiskais pamats piemērojams katrai datu kopai; izpildītu...

Iedzīvotāji tiesībsargam jautā, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītie informatīvie paziņojumi par ienākumu deklarēšanu un datu nesakritību ir tiesiski? Jā, tiesībsarga ieskatā, šie paziņojumi ir tiesiski. Lai arī daļa sabiedrības ir apjukusi, saņemot šādas VID vēstules, to mērķis strādā visas sabiedrības interesēs – veicina godprātīgu nodokļu nomaksu. Iekasētie nodokļi pēcāk ļauj īstenot dažādus pasākumus iedzīvotāju sociālajam atbalstam, veselības aizsardzībai, valsts aizsardzībai un citās nozīmīgās jomās. Ja iedzīvotājs ir godprātīgi rīkojies, tad arī nav pamata uztraukumam par to, ka VID ielūkojas šajos datos vai lūdz tos precizēt. Situācijās, kad radušās kādas problēmas un nesakritības deklarējamo ienākumu ailēs, šie paziņojumi var būt pat ļoti noderīgi, jo palīdz un laikus vērš uzmanību uz iespējamiem sarežģījumiem. Ja, piemēram, nodokļu maksātājs saprot, ka viņam kontā ir ieskaitīti ar nodokli neapliekami ienākumi, bet tos viņš nav deklarējis, nodokļu maksātājs attiecīgo situāciju var labot sadarbībā ar VID, tādējādi sakārtojot nodokļu nomaksas attiecības ar valsti. Jāatzīmē, ka arī Tiesībsarga birojā...

Šogad decembra numurs izskatās atšķirīgāk nekā līdz šim bija ierasts to lasīt. Noteikti pamanīsiet vizuālās un arī saturiskās pārmaiņas. Sagaidot jauno, 2025. gadu, vēlējāmies, lai Jūsu rokās nonāk respektabls izdevums. Jo tuvojas ne tikai gadumijas svētki, ko mēdzam sagaidīt ar dāvanām, bet arī žurnāla Bilance 25. jubilejas gads! Tieši 2000. gada janvārī pie lasītājiem devās «noderīgs un visiem pieejams» žurnāls, kā to pirmā numura redakcijas ievadslejā pieteica izdevniecības Lietišķās informācijas dienests vadība. Ceturtdaļgadsimts aizritējis jaunajā tūkstošgadē, tāpēc laiks atkal pārmaiņām. Drukātais izdevums nu ir apvienojis līdzšinējos divus izdevniecības izdotos žurnālus — Bilanci un Bilances Juridiskie Padomi, tematiski sapludinot grāmatvedībai, nodokļiem un dažādām komercdarbībā nozīmīgām tiesību nozarēm veltītos rakstus. Vienlaikus žurnāla saturs, sekojot digitālā laikmeta izaicinājumiem, nu jau kādu laiku arī ir kļuvis pieejams lasītājiem tiešsaistē portālā BilancePLZ. Ja vēlaties uzzināt, kā tad izskatījās pirms 25 gadiem izdotais pirmais Bilances numurs, par kādiem tematiem tolaik rakstīja autori, varat sameklēt to digitālajā žurnāla e–arhīvā...

REDAKCIJAS UZRUNA «Bilances» redakcija: Godātais lasītāj! Šogad decembra numurs izskatās atšķirīgāk nekā līdz šim bija ierasts to lasīt. Noteikti pamanīsiet vizuālās un arī saturiskās pārmaiņas. Sagaidot jauno 2025. gadu, vēlējāmies, lai Jūsu rokas nonāk respektabls izdevums. Jo tuvojas ne tikai gadumijas svētki, ko mēdzam sagaidīt ar dāvanām, bet arī žurnāla Bilance 25. jubilejas gads! Tieši 2000. gada janvārī pie lasītājiem devās «noderīgs un visiem pieejams» žurnāls, kā to pirmā numura redakcijas ievadslejā pieteica izdevniecības Lietišķās informācijas dienests vadība. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Vai Jūrmalas ekonomika sagaidīs «jauno vilni»? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda...

Saeima 28. novembra sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir pielāgot nodokļu piemērošanas kārtību dažādās situācijās. Pakalpojuma vieta tiešsaistes pasākumiem Viena no nozīmīgajām izmaiņām ir saistīta ar PVN piemērošanu virtuālajiem pasākumiem. Grozījumi nosaka, ka, ja pasākums tiek organizēts tiešsaistē, biļešu iegādei un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta pēc patērētāja deklarētās dzīvesvietas vai mītnes valsts (vai pastāvīgās uzturēšanās vietas), nevis pēc organizatora atrašanās vietas (ja patērētājs nav nodokļa maksātājs). Šis regulējums atspoguļo digitālās ekonomikas pieaugošo nozīmi un nodrošina vienlīdzīgu nodokļu piemērošanu neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas. PVN reģistrācijas sliekšņa pārsniegšana līdz 55 000 eiro Likumprojektā tiek ieviests skaidrs regulējums attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un sākt maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja to apgrozījums kalendārā gada laikā pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni. Paredzēts pārejas periods uzņēmumiem, kuru apgrozījums...

Pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī valstī bija 1 703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%. 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 231 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes...

Plaša mēroga starptautiskā operācijā iznīcina noziedzīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieku sindikātu; kopīgam darbam mobilizētas lielākās Latvijas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas uzsāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā vada plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu PVN krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību. Operācija kopumā tika īstenota 16 valstīs, tajā skaitā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Operācijā tika iesaistīti dažādu valstu tiesībaizsardzības iestāžu 624 darbinieki, tai skaitā Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iekšējās drošības pārvaldes, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. “Tikai apvienojot spēkus, neliedzot cits citam savas zināšanas, spējas un informāciju, mērķtiecīgi darbojoties vienotā starptautiskā komandā, ir iespējams paveikt tik ievērojamu darbu un dot tik spēcīgu triecienu noziedzīgajai pasaulei,” - atzīst VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks. Kā tika īstenota PVN krāpšanas shēma? Īstenotā krāpšana radījusi būtiskus...

Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Lai darba vidē nostiprinātu latviešu valodas lietošanu un novērstu lingvistisko diskrimināciju, t. i., situāciju, kad personai pretlikumīgi tiek liegtas tiesības savā darba vietā sazināties latviešu valodā vai nepamatoti prasīta konkrētas svešvalodas prasme, Valsts Darba inspekcija (VDI) vadlīnijās apkopojusi normatīvo aktu prasības par valodu lietošanu privātajā sektorā, kā arī ietverti piemēri par svešvalodas prasību pamatotību. Nodarbināto valodas lietojums Ievērojot Valsts valodas likuma mērķi un tā 2. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, privāto tiesību jomā valsts valoda obligāti lietojama likumā noteiktajos gadījumos – ja tiek skartas likumīgas sabiedriskās intereses. Likumīgas sabiedriskās intereses: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darba vietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība. Šāda prasība attiecināma arī uz privātajā sfērā nodarbinātajiem. Pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, darbiniekiem valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses. Prasība lietot valsts valodu vistiešākajā...