0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā pareizi aprēķināt PVN likmi eksporta darījumam, kurā iesaistītas trīs valstis?

Kā pareizi aprēķināt PVN likmi eksporta darījumam, kurā iesaistītas trīs valstis?

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par darījuma tiesiskumu un pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu, kurā Latvijas uzņēmums sniedzis pakalpojumu citas Eiropas Savienības valsts uzņēmumam, taču gala produktu eksportējis uz trešo valsti. Situācijas apraksts 2012.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza produkta montēšanas pakalpojumu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam. Komponentes (3 daļas), no kā tiek veidots nosūtāmais produkts, tika saņemtas no minētā Zviedrijas apliekamā uzņēmuma ar CMR starptautisko preču - transporta pavadzīmi un pārstrādes pasūtījuma orderi. Par šīm komponentēm Iesniedzējs nemaksā, jo Iesniedzēja ieņēmums šajā gadījumā ir pakalpojuma sniegšana (montēšana), kuru iegūst, izrakstot rēķinu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam, kurš to arī apmaksā viena mēneša periodā. Konkrētajā gadījumā Iesniedzēja…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par darījuma tiesiskumu un pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu, kurā Latvijas uzņēmums sniedzis pakalpojumu citas Eiropas Savienības valsts uzņēmumam, taču gala produktu eksportējis uz trešo valsti. Situācijas apraksts 2012.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza produkta montēšanas pakalpojumu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam. Komponentes (3 daļas), no kā tiek veidots nosūtāmais produkts, tika saņemtas no minētā Zviedrijas apliekamā uzņēmuma ar CMR starptautisko preču - transporta pavadzīmi un pārstrādes pasūtījuma orderi. Par šīm komponentēm Iesniedzējs nemaksā, jo Iesniedzēja ieņēmums šajā gadījumā ir pakalpojuma sniegšana (montēšana), kuru iegūst, izrakstot rēķinu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam, kurš to arī apmaksā viena mēneša periodā. Konkrētajā gadījumā Iesniedzēja darbinieki veica produkta komponenšu 3 daļu montēšanu, izveidojot gala produktu. Pēc Zviedrijas apliekamā uzņēmuma lūguma Iesniedzējs šo gala produktu nosūtīja pircēja klientam, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, Norvēģijā. Līdz ar to Iesniedzējs savā vārdā, bet Zviedrijas apliekamā uzņēmuma uzdevumā nosūta šīs preces Zviedrijas apliekamā uzņēmuma klientam no iekšzemes uz Norvēģiju. Dotajā situācijā Iesniedzējs darbojas kā Zviedrijas apliekamā uzņēmuma netiešais pārstāvis. Iesniedzējs savā vārdā noformēja muitas deklarāciju preču izvešanai (eksportam). Izpildot klienta pasūtījumu, Iesniedzējs izrakstīja rēķinu par detaļu montēšanu (24000 gb.), kopsummā LVL 849,66, kas iekļāva izmaksas par montēšanu, kā arī par sūtījumā esošajām paletēm un iepakojumu. Šis darījums tika uzrādīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) deklarācijas 48.1ailē par šo kopējo summu LVL 849,66. Pēc Iesniedzēja klienta, Zviedrijas apliekamā uzņēmuma, lūguma eksporta deklarācijā tika norādīta preces vērtība, par kādu tas preces pārdod savam Norvēģijas klientam, NOK 114720,00, kas, pārrēķinot Latvijas valsts valūtā, uz deklarēšanas dienu bija LVL 10715. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka šāds darījums veido nesakritības ar Valsts ieņēmumu dienestu attiecībā uz eksporta darījumiem. Iesniedzējs vēlas saņemt uzziņu un lūdz atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
  1. Kāda nodokļa likme un kāds likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” pants piemērojams minētajam darījumam;
  2. Kā dotais darījums jānorāda PVN deklarācijā (kurā ailē, pielikumā un kādā vērtībā);
  3. Ņemot vērā šī eksporta darījuma specifiku, vai var būt tik liela starpība starp PVN deklarācijā iekļauto summu LVL 849,66 un eksporta deklarācijā uzrādīto summu LVL 10715;
  4. Vai šāda darījuma būtība ir saskaņā ar pastāvošiem tiesību aktiem un pieļaujama turpmāk.
Atbilde uz 1.un 2. jautājumu Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 34.punktā noteikts, ka preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 1.1daļu preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja preces saņemtas. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja samaksa (atlīdzība) par preci veikta avansā. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa standartlikmi 21 procentu apmērā (turpmāk − nodokļa standartlikme) nosaka apliekamiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 2.1daļai par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā. Savukārt likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 18.panta trešajā daļā noteikts, ka par preču iegādi neuzskata citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no kuras šīs preces tika ievestas. Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.933) 169.punktā paskaidrots, ka, piemērojot likuma 8.panta 1.1daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas saskaņā ar likuma 18.panta trešo daļu pārstrādei, apstrādei vai remontam ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces tika ievestas iekšzemē, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā šīs preces tiek piegādātas citai personai iekšzemē vai ārpus Latvijas. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 26.panta astoto daļu, ja šajā pantā nav noteikts citādi, citas dalībvalsts persona, kura iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai preču piegādi, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījuma vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām citas dalībvalsts personām, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem Zviedrijas uzņēmumam ir jāreģistrējas Latvijā kā ar PVN apliekamai personai un par precēm, kas ievestas iekšzemē pārstrādei no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, jāaprēķina un jāmaksā PVN par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 9.1daļai, ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona saskaņā ar šā likuma 26.panta piektajā un astotajā daļā minēto kārtību vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona saskaņā ar šā likuma 3.panta desmito daļu nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un maksā preces vai pakalpojuma saņēmējs (apliekamā persona), iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad saņemta prece vai pakalpojums. Ņemot vērā iepriekšminēto, ja Iesniedzējs saņem komponenšu produktu no Zviedrijas apliekamā uzņēmuma, kas nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, montēšanai Latvijā un šo preču atrašanās laiks Latvijā ir pārsniedzis 24 mēnešus vai arī gadījumā, ja pārstrādei ievestās preces netiek izvestas atpakaļ uz šo dalībvalsti, bet ir piegādātas citai personai uz Norvēģiju, tad PVN par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā ir jāmaksā Iesniedzējam, piemērojot PVN standartlikmi, tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš, vai tajā taksācijas periodā, kad ievestās preces ir piegādātas citai personai. Savukārt, gadījumā, ja pārstrādei ievesto preču atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 24 mēnešus un pēc pakalpojuma sniegšanas minētās preces tiek izvestas uz Zviedriju, tad par minēto preču saņemšanu PVN nav jāmaksā. Iesniegumā minētajā gadījumā Iesniedzējs iekšzemē ieved preces, kas tam nepieder (nenotiek īpašumtiesību pāreja). Pēc montēšanas pakalpojumu veikšanas Iesniedzējs savā vārdā Zviedrijas ar PVN apliekamās personas uzdevumā nosūta šai personai piederošās preces tās klientiem no iekšzemes uz trešajām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka konkrētajā gadījumā Iesniedzējs neveic preču piegādi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 2.punkta izpratnē, iesniegumā minētā preču nosūtīšana uz trešo valsti nav jāuzrāda PVN deklarācijā. Iesniedzējam deklarācijā ir jānorāda tikai tās sniegtā montēšanas pakalpojuma vērtība. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1panta ceturtajai daļai, ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1)    pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2)    pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3)    pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Tādējādi Iesniedzēja sniegtajiem produkta montēšanas pakalpojumiem Zviedrijas apliekamai personai, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Kopienā un ir nodokļu maksātājs,  piemērojams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1640 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.1640) 5.11.3.apakšpunktu deklarācijas 48.2rindā norāda sniegto ar nodokli apliekamo pakalpojumu vērtību, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.1pantu ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts, savukārt, atbilstoši šo noteikumu 5.1.apakšpunktam, deklarācijas 40.rindā norāda taksācijas perioda kopējo darījumu vērtību bez nodokļa (41., 41.1, 42., 43., 48.2 un 49.rindas kopsumma). Ministru kabineta noteikumu Nr.1640 23.punktā noteikts, ka  pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – PVN 2 pārskats) (3.pielikums) par katru darījumu partneri norāda (ja nepieciešams, ar mīnusa zīmi) summēto preču piegādes (arī preču pārsūtīšanu (no iekšzemes) uz citu dalībvalsti saskaņā ar likuma 33.panta otro vai 2.1daļu) vai saskaņā ar likuma 4.1panta ceturto daļu sniegto pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vērtību, to koriģējot (samazinot) par piešķirtās atlaides, atpakaļ atmaksātā avansa, anulētā pirkuma, piegādāto preču vai pakalpojumu cenas samazinājuma, atpakaļ saņemto preču vai sniegto pakalpojumu vērtību, ja minētie darījumi un preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek gan vienā, gan dažādos taksācijas periodos. Tādējādi Iesniedzējam šajā konkrētajā situācijā sniegtajiem produkta montēšanas pakalpojumiem Zviedrijas apliekamai personai, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Kopienā un ir nodokļa maksātājs, piemērojams atbrīvojums no PVN. Iesniedzēja sniegtā pakalpojuma (detaļu montēšana, paletes un iepakojums) vērtība LVL 849,66 jāuzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1640 5.1.apakšpunktam deklarācijas 40.rindā, 5.11.3.apakšpunktam 48.2rindā un 23.punktam PVN 2 pārskatā. Atbilde uz 3. jautājumu Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka konkrētajā gadījumā Iesniedzējs neveic preču piegādi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 2.punkta izpratnē, iesniegumā minētā preču nosūtīšana uz trešo valsti nav jāuzrāda PVN deklarācijā. Iesniedzējam PVN deklarācijā ir jānorāda tikai tā sniegtā montēšanas pakalpojuma vērtība LVL 849,66. Savukārt preces izvešanas muitas deklarācijas 22.ailē jānorāda preces vērtība, par kādu Zviedrijas apliekamā persona preces pārdod Norvēģijas klientam – NOK 114720, kas pārrēķinot latos uz doto deklarēšanas dienu ir LVL 10715.  Atbilde uz 4. jautājumu No iesniegumā minētās informācijas izriet, ka Iesniedzējs veic preču deklarēšanu eksportam uz Norvēģiju un  savā vārdā noformē eksporta muitas deklarāciju, kas apliecina preču izvešanas faktu uz Norvēģiju. Pamatojoties uz Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (turpmāk – Regula Nr.2913/92) 161.panta 1.punktu, izvešanas procedūra ļauj Kopienas preces izvest no Kopienas muitas teritorijas. Izvedot ir jāpiemēro izvešanas formalitātes, tostarp tirdzniecības politikas pasākumi un – attiecīgajā gadījumā – izvedmuitas nodokļi. Savukārt šī panta 5.punkts nosaka, ka izvešanas deklarācija iesniedzama muitas iestādē, kas uzrauga vietu, kur ir reģistrēts izvedējs vai kur preces tiek iepakotas vai iekrautas izvešanai. Izvešanas muitas deklarācijas aizpilda saskaņā ar Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes  Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 37. un 38.pielikumu un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumiem Nr.703 „Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā un kārtību, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas”. Regulas Nr.2454/93 788.panta 1. un 2.punktā noteikts, ka par izvedēju Kodeksa 161.panta 5.punkta izpratnē uzskata personu, kuras vārdā tiek sagatavota izvešanas deklarācija un kura deklarācijas pieņemšanas laikā ir vai nu preču īpašnieks, vai kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm. Ja saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic izvešanu, īpašumtiesības vai tamlīdzīgas tiesības rīkoties ar precēm ir ārpus Kopienas reģistrētai personai, tad par izvedēju uzskata to līgumslēdzēju pusi, kura ir reģistrēta Kopienā. Attiecībā uz izvedamām precēm minētie normatīvie akti nosaka tikai muitas deklarācijā iekļaujamos datus un to uzrādīšanas kārtību. Saskaņā ar Regulas Nr.2454/93 37.pielikuma II sadaļu ,,Atsevišķās ailēs ierakstāmie dati”, noformējot izvešanas procedūru, muitas deklarācijas 22.ailē (valūta un faktūras kopsumma), izmantojot attiecīgo Kopienas kodu no 38.pielikuma, pirmajā nodalījumā ieraksta valūtas kodu, kurā izrakstīta faktūra un otrajā nodalījumā ieraksta faktūrā uzrādīto visu deklarēto preču summu, 46.ailē (statistiskā vērtība) ieraksta statistikas vērtību, kas ir izteikta valūtas vienībā, kuras kods var būt 44.ailē (papildu informācija/uzrādītie dokumenti/sertifikāti un atļaujas) vai, ja 44.ailē šāda koda nav, tās dalībvalsts valūtā, kur tiek nokārtotas izvešanas formalitātes, saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem. Statistiskās vērtības jēdziena skaidrojums ir ietverts Komisijas 2000.gada 7.septembra Regulas (EK) Nr.1917/2000 par noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr.1172/95 īstenošanai attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistiku 9.panta 1.punktā: statistikas vērtība eksporta gadījumā ir preču vērtība vietā un laikā, kad tās izved no eksportētājas dalībvalsts statistikas teritorijas. Savukārt minētā panta 3.punktā ietverta precizēta informācija par statistikas vērtībā papildu iekļaujamām izmaksām, kas izvešanas (eksporta) gadījumā ir transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar to preču transportēšanas posmu, kas notiek eksportētājas dalībvalsts statistikas teritorijā. Līdz ar to, ņemot vērā Iesniegumā norādīto, izvešanas muitas deklarācijas 2.ailē var norādīt preces īpašnieku vai preces nosūtītāju. Ja tiek uzrādīts preču nosūtītājs, kurš nav preču īpašnieks, tad jābūt līgumam vai pilnvarai starp preču īpašnieku un preču nosūtītāju. Savukārt 22.ailē norāda faktūras (invoice) preču summu, ar kādu preces šķērso Savienības muitas teritoriju. Tādējādi Iesniegumā minētajā gadījumā preces izvešanas muitas deklarācijas 22.ailē jānorāda preces vērtību par kādu Zviedrijas apliekamā persona preces pārdod Norvēģijas klientam – NOK 114720, savukārt 2.ailē „Nosūtītājs/eksportētājs” var norādīt preču īpašnieku vai preču nosūtītāju. Līdz ar to, ja tiek veikts iesniegumā aprakstītais darījums un tiek ievērots iepriekš minētajos normatīvajos aktos noteiktais, tad šādi veikts darījums ir veikts saskaņā ar pastāvošiem tiesību aktiem un ir pieļaujams.