Valsts darba inspekcija (VDI) ir ieteikusi darba devējiem atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta, tāpat veicināt darbinieki attālinātu nodarbināšanu (strādājot no mājām), ja vien tas ir iespējams. Būtu izvērtējama arī klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamība. Īpaši tas attiecas uz nodarbinātajiem, kas ietilpst riska grupās: gados vecāki nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti. Attālināta darba veikšanai var izmantot modernās tehnoloģijas (telefons, videokonference, whatsapp videozvani u.tml.).
Bet kā rīkoties tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai?
VDI iesaka darba devējam izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto: darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.
Ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības – atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un/ vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.
Inficēšanās kā nelaimes gadījums darba vietā
Ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), vai atrodas pašizolācijā tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus, notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI. nodaļā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi darba devējam būs iespējas sagatavot “Paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā” (7.pielikums MK noteikumiem Nr. 950) un pieprasīt no valsts segt zaudējumus, kas radušies, apmaksājot darbnespējas lapu, nodarbinot aizvietotāju, veicot tā apmācību u.c.
VDI aicina darba aizsardzības speciālistus pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu vērību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam (šajā gadījumā – COVID 19 vīrusam).
Tāpat būtu jāpārskata un jāveic pasākumi, kas vērsti uz saskares ar vīrusu ierobežošanu un vīrusa tālākas izplatības ierobežošanu. Piemēram, rīkojot nodarbināto instruktāžu un apmācību (pastāstot nodarbinātajiem par COVID vīrusu, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem (sekot līdzi aktualitātēm un informēt nodarbinātos), izvietot informāciju biežāk pieejamas vietās, pastāstīt klientiem par uzņēmuma preventīvajiem pasākumiem).
Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekus ar aizsardzības līdzekļiem un ieviest attiecīgus pasākumus – nodrošināt nodarbinātajiem pieejamus dezinfekcijas līdzekļus (alkohola saturs 60-95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), veikt virsmu regulāru tīrīšanu vai dezinficēšanu (t.sk., durvju rokturi, klaviatūra, pele), ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdus u.c. līdzekļus);
Darba vides risku novēršanai, darba devējs var veikt dažādus organizatoriskos pasākumus – pārskatīt darba laiku, darba grafiku, darba vietas organizēšanu (drošas distances ievērošanu starp nodarbinātajiem darba telpā un uzņēmumā, atpūtas telpās, pulcēšanās ierobežošana, elstīgs darba laiks, lai izvairītos no pīķa stundām sabiedriskajā transportā, u.c.).
Kas par darba vides riskiem jāzina darba ņēmējiem?
VDI aicina nodarbinātos pakļauties darba devēja rīkojumiem un lietot aizsardzības līdzekļus un ievērot noteiktos preventīvos pasākumus.
Ja darba devējs nav nodrošinājis aizsardzības pasākumus tieša riska gadījumā, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba pienākumu pildīšanas!
Gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par darba devēja vai jebkura cita nodarbinātā saslimšanu darba vietā, kas rada vai var radīt draudus nodarbināto drošībai vai veselībai, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktu nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. Darba devējam ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības.
Ko darīt, ja darba devējs pieprasa darbiniekam ņemt bezalgas atvaļinājumu? VDI norāda, ka atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana ir darbinieka brīva vēlme. Darba devējs nevar piespiest darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.
Kā darba devējam pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē? Labklājības ministrijas (LM) norāda, ka normatīvie akti tiešā veidā neregulē šādu situāciju, tādēļ ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā – meklēt risinājumus, kas nepakļautu darbiniekus inficēšanās riskam, veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas minēti jau iepriekš.
Noderīgi darba devējiem:
- Pašvērtējums darbam pie datora, ja strādā mājās
- Infografika par pamatprincipiem drošam darbam ar klēpjdatoru
- Video par pamatprincipiem drošam darbam strādājot ārpus biroja
- Plakāts par roku mazgāšanu
