0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKAKā sankcijas ietekmējušas autopārvadājumu nozari?

Kā sankcijas ietekmējušas autopārvadājumu nozari?

Ikars Kubliņš, Kristaps Mednis

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti – tā nodrošina, lai viss sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā dēļ piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā autopārvadājumu nozare adaptējas jaunajos apstākļos? Žurnāla “Bilance” janvāra numurā sarunājamies ar Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko.

Kā izrādās, sankcijas tranzīta jomā strādā daudzšķautņaini un uz Latvias uzņēmumiem tām nebūt nav tikai negatīvs efekts. Nozarē šogad piedzīvoti visai pretrunīgi procesi. No vienas puses, sankciju noteiktie tirdzniecības ierobežojumi samazinājuši no Eiropas uz Krieviju un atpakaļ pārvadājamo kravu apjomu. Taču, no otras puses, Latvijas pārvadātājiem krietni samazinājusies konkurence, ko veicinājis Eiropas Savienības pieņemtais lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārvadātājiem iebraukt savienības teritorijā. Līdzīgus lēmumus gan pieņēmušas arī Krievija un Baltkrievija, līdz ar to tagad kravas tiek vestas tikai līdz pārkraušanās punktiem aiz robežas, kur tās tālāk tiek nodotas katras puses vietējiem pārvadātājiem. Taču šāda shēma nozīmē, ka bez Latvijas pārvadātājiem iztikt nevar. Turklāt, kā atzīst Aleksandrs Pociluiko, tik lielas kravas furgonu plūsmas cauri Latvijai kā šobrīd neesot bijušas vērojamas nekad iepriekš. Iemesls šai paradoksālajai situācijai ir tas, ka Latvija un Igaunija palikušas par gandrīz vienīgajiem vārtiem uz Krieviju, jo caur Baltkrieviju un Ukrainu pašlaik izbraukt, saprotams, nevar. Tas radījis milzu rindas uz robežas, kurās šoferiem esot jāstāv 7-8 dienas. Tāpēc daļa no Latvijas pārvadātājiem jau sākuši doties ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem un tālāk nogādāt kravas Krievijā pāri Somijas robežai.

Lielākās problēmas sankcijas radījušas finanšu jomā. Pārskaitījumi uz un no Krievijas Latvijas uzņēmumiem esot neiespējami, taču bizness tomēr turpinās, j0 klienti citur Eiropā kaut kādā veidā tomēr spējot veikt transfērus. Tātad pasūtītājs Krievijā pa tiešo Latvijas pārvadātājam nevar samaksāt, taču tas pārskaita naudu preces saņēmējam Eiropas Savienībā un pēdējais savukārt norēķinās ar Latvijas pārvadātājiem.

Vaicāts, vai pārvadātāji spēj pārorientēties uz citiem maršrutiem un citu valstu tirgiem – piemēram, iepriekšējā Satiksmes ministra Tāļa Linkaita minētajiem Bakāniem, Turciju, Vidusāziju – Aleksandrs Pociluiko saka, ka pārorientēšanās notiek, lai gan ļoti lēni un minimāli. Tam esot daudz šķēršļu – ne visi šoferi labi pārvalda angļu vai vācu valodu, ne visi detalizēti pārzina Eiropas Savienības normatīvo regulējumu, turklāt ne visas kravas automašīnas atbilst augstākajam degvielas ekoloģijas standartam, kas ļoti ietekmē izmaksas.

Protams, sarežģījumus pērn kravu pārvadātājiem radīja arī straujais degvielas cenu pieaugums. Lielas problēmas radījis straujais cenu mainīgums, kas neļāvis pat prognozēt, cik izmaksās degviela vienas kravas aizvešanas laikā. Latvijā kravu pārvadātāji degvielu faktiski neuzpildot, bet labāk izvēlas to darīt Lietuvā vai Polijā, jo šejienes tirgotāji piedāvājot pārāk mazas apjoma atlaides. Aleksandrs Pociluiko uzskata, ka Latvijā ir pārāk maza konkurence degvielas tirgotāju vidū, tāpēc tie var diktēt pircējiem savus noteikumus.

2022.gada bilance autopārvadājumu nozarē intervijas brīdī vēl nebija apkopota, taču kopumā situācija tomēr esot ļoti sarežģīta. Pēc tikšanās ar Latvijas Līzinga devēju asociācijunācies secināt, ka uzņēmumu skaits nozarē samazinājies – tas nozīmē, ka daļa uzņēmumupērn pametuši pārvadājumu biznesu, nespējot izturēt tajā esošo spriedzi un sarežģījumus.

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Kā sankcijas ietekmējušas autopārvadājumu nozari?” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti - tā nodrošina, lai viss sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā dēļ piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā autopārvadājumu nozare adaptējas jaunajos apstākļos? Žurnāla “Bilance” janvāra numurā sarunājamies ar Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko.

Kā izrādās, sankcijas tranzīta jomā strādā daudzšķautņaini un uz Latvias uzņēmumiem tām nebūt nav tikai negatīvs efekts. Nozarē šogad piedzīvoti visai pretrunīgi procesi. No vienas puses, sankciju noteiktie tirdzniecības ierobežojumi samazinājuši no Eiropas uz Krieviju un atpakaļ pārvadājamo kravu apjomu. Taču, no otras puses, Latvijas pārvadātājiem krietni samazinājusies konkurence, ko veicinājis Eiropas Savienības pieņemtais lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārvadātājiem iebraukt savienības teritorijā. Līdzīgus lēmumus gan pieņēmušas arī Krievija un Baltkrievija, līdz ar to tagad kravas tiek vestas tikai līdz pārkraušanās punktiem aiz robežas, kur tās tālāk tiek nodotas katras puses vietējiem pārvadātājiem. Taču šāda shēma nozīmē, ka bez Latvijas pārvadātājiem iztikt nevar. Turklāt, kā atzīst Aleksandrs Pociluiko, tik lielas kravas furgonu plūsmas cauri Latvijai kā šobrīd neesot bijušas vērojamas nekad iepriekš. Iemesls šai paradoksālajai situācijai ir tas, ka Latvija un Igaunija palikušas par gandrīz vienīgajiem vārtiem uz Krieviju, jo caur Baltkrieviju un Ukrainu pašlaik izbraukt, saprotams, nevar. Tas radījis milzu rindas uz robežas, kurās šoferiem esot jāstāv 7-8 dienas. Tāpēc daļa no Latvijas pārvadātājiem jau sākuši doties ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem un tālāk nogādāt kravas Krievijā pāri Somijas robežai.

Lielākās problēmas sankcijas radījušas finanšu jomā. Pārskaitījumi uz un no Krievijas Latvijas uzņēmumiem esot neiespējami, taču bizness tomēr turpinās, j0 klienti citur Eiropā kaut kādā veidā tomēr spējot veikt transfērus. Tātad pasūtītājs Krievijā pa tiešo Latvijas pārvadātājam nevar samaksāt, taču tas pārskaita naudu preces saņēmējam Eiropas Savienībā un pēdējais savukārt norēķinās ar Latvijas pārvadātājiem.

Vaicāts, vai pārvadātāji spēj pārorientēties uz citiem maršrutiem un citu valstu tirgiem - piemēram, iepriekšējā Satiksmes ministra Tāļa Linkaita minētajiem Bakāniem, Turciju, Vidusāziju - Aleksandrs Pociluiko saka, ka pārorientēšanās notiek, lai gan ļoti lēni un minimāli. Tam esot daudz šķēršļu - ne visi šoferi labi pārvalda angļu vai vācu valodu, ne visi detalizēti pārzina Eiropas Savienības normatīvo regulējumu, turklāt ne visas kravas automašīnas atbilst augstākajam degvielas ekoloģijas standartam, kas ļoti ietekmē izmaksas.

Protams, sarežģījumus pērn kravu pārvadātājiem radīja arī straujais degvielas cenu pieaugums. Lielas problēmas radījis straujais cenu mainīgums, kas neļāvis pat prognozēt, cik izmaksās degviela vienas kravas aizvešanas laikā. Latvijā kravu pārvadātāji degvielu faktiski neuzpildot, bet labāk izvēlas to darīt Lietuvā vai Polijā, jo šejienes tirgotāji piedāvājot pārāk mazas apjoma atlaides. Aleksandrs Pociluiko uzskata, ka Latvijā ir pārāk maza konkurence degvielas tirgotāju vidū, tāpēc tie var diktēt pircējiem savus noteikumus.

2022.gada bilance autopārvadājumu nozarē intervijas brīdī vēl nebija apkopota, taču kopumā situācija tomēr esot ļoti sarežģīta. Pēc tikšanās ar Latvijas Līzinga devēju asociācijunācies secināt, ka uzņēmumu skaits nozarē samazinājies - tas nozīmē, ka daļa uzņēmumupērn pametuši pārvadājumu biznesu, nespējot izturēt tajā esošo spriedzi un sarežģījumus.

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kā sankcijas ietekmējušas autopārvadājumu nozari?" saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022