0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKādas inventarizācijas metodes paredz jaunais grāmatvedības regulējums?

Kādas inventarizācijas metodes paredz jaunais grāmatvedības regulējums?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Jaunais Grāmatvedības likums, un, jo īpaši - jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" paredz jaunas prasības inventarizāciju organizēšanā, dokumentēšanā un atklāto starpību iegrāmatošanā, tai skaitā izsmeļoši definējot inventarizācijā pielietojamās metodes. Par galvenajām izmaiņām "Bilances Akadēmijas" video seminārā informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Inventarizācijas metodes paredzētas tam, lai noteiktu gan aktīvu skaitu, gan to kvalitāti (vai tie nav bojāti, nelietojami, daļēji vai pilnībā norakstāmi, remontējami, utt.). Inventarizētas tiek gan kustamas ķermeniskas lietas, gan nekustamas ķermeniskas lietas un skaidra nauda. Likums nosaka, ka inventarizācijas jāveic ar vispārīgi…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Jaunais Grāmatvedības likums, un, jo īpaši - jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" paredz jaunas prasības inventarizāciju organizēšanā, dokumentēšanā un atklāto starpību iegrāmatošanā, tai skaitā izsmeļoši definējot inventarizācijā pielietojamās metodes. Par galvenajām izmaiņām "Bilances Akadēmijas" video seminārā informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere.

Inventarizācijas metodes paredzētas tam, lai noteiktu gan aktīvu skaitu, gan to kvalitāti (vai tie nav bojāti, nelietojami, daļēji vai pilnībā norakstāmi, remontējami, utt.). Inventarizētas tiek gan kustamas ķermeniskas lietas, gan nekustamas ķermeniskas lietas un skaidra nauda.

Likums nosaka, ka inventarizācijas jāveic ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem:

  • apskatot dabā (nekustamie īpašumi, pieminekļi, koki, krājumi noliktavās, utml.)
  • nosverot (visa veida beramas vielas, konteineri, preces, ko pārdod gabalos ar svaru, utt.)
  • saskaitot (visa veida gabala preces vai preces, kas iepakotas ar konkrēti uzrādītu iepakojuma svaru)
  • izmērot (degvielas tilpums, graudi kaltēs, grants vai smilšu vai citas materiālu kaudzes, audumus, mežģīnes u.c. - paņēmieniem, kā tieši to izdarīt, jābūt aprakstītiem inventarizācijas instrukcijās)

Gadījumos, kad aktīvu daudzuma noteikšanai nevar piemērot vispārīgi izmantojamos paņēmienus, jāpielieto speciālie paņēmieni, kuru piemēri minēti jaunajos MK noteikumos:

  • izmantojot dronus
  • pieaicināt ekspertus vērtējuma veikšanai (nekustamo īpašumu, mākslas priekšmetu vērtība utml.)
  • veikt ģeodēziskos mērījumus
  • veikt tehniskos aprēķinus (šķidrumiem, kas atkarībā no temperatūras maina tilpumu, vielas, kuru svaru ietekmē mitruma pakāpe, utt.)
  • analizēt paraugus ķīmiskās analīzes laboratorijās
  • salīdzināt datus ar citu valstu reģistriem

Vienādu kustamu ķermenisku lietu inventarizēšanai jaunajos noteikumos (kā neobligāta) paredzēta arī izlases metodes opcija. Šajā gadījumā kopējos inventarizācijas rezultātus nosaka ar statistikas metodēm (izlasi attiecinot uz visu pārbaudāmo aktīvu kopumu). MK noteikumi gan piekodina, ka, izmantojot šo metodi, inventarizācijas rezultāti nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.

Savukārt inventarizējot nemateriālus ieguldījumus un citus bezķermeniskus ieguldījumus (arī prasījumus, saistības, ārpusbilances posteņus), šādiem aktīviem apjomus pārbauda saskaņā ar attiecīgajiem pirmdokumentiem, piemēram:

  • akti par attīstības izmaksu kapitalizāciju
  • datorprogrammu lietošanas tiesības, licences, līgumi, patenti, preču zīmes
  • līdzdalības līgumi citu sabiedrību kapitālā, kapitāldaļu pirkuma līgumi, statūti
  • prasījumu un saistību, tai skaitā ārpusbilances summas salīdzina ar pašiem debitoriem un kreditoriem (salīdzināšanās vēstulēs iekļaujot ne tikai atlikumus, kā grāmatveži parasti darot, bet arī apgrozījumu, jo tas dos pārliecību par ieņēmumu, izmaksu, aizdevumu un aizņēmumu pilnīgumu un precizitāti)

Noteikumi atsevišķi paredz arī to, kā veicama nodokļu prasījumu un saistību summu salīdzināšana. Tā jāveic, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajiem datiem; gadījumā, ja rodas kādas atšķirības, tās jānoskaidro, sazinoties ar VID, un, vadoties pēc tā, jāveic attiecīgās nodokļu atlikumu korekcijas, ja nepieciešams.

Atsevišķas inventarizācijas metodes noteikumos paredzētas arī budžeta iestādēm nekustamo īpašumu, bibliotēku krājumu, kontu atlikumu un darījumu noteikšanai, kā arī kredītiestādēm (izlases kārtība, ievērojot būtiskuma principu).

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: