0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIKādēļ līgumos jāiekļauj atruna par likumdošanas aktu piemērošanu strīdus gadījumos?

Kādēļ līgumos jāiekļauj atruna par likumdošanas aktu piemērošanu strīdus gadījumos?

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs

Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga - viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils. Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: pexels.com

Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga - viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils.

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Jurijs Ņikuļcovs,
Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva

Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan atrunāt strīdu izskatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Ja tādi arī radīsies, tad likums paredz, ka droši varēs vērsties valsts tiesā.

Kā zināms, visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Prasība pret fizisko personu ceļama valsts tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Prasība pret parādnieku, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet, ja dzīvesvieta nav zināma vai tam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses. Savukārt prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas, bet prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas. Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses

Civilprocesa likumā ir noteikta arī izņēmuma piekritība. Piemēram, prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas. Izņēmumu piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

Tomēr vēršam uzmanību, ka tiesu praksē arvien vairāk ir gadījumu, kad līguma partneris atrod veidus, kā izvairīties no līguma saistību izpildes, proti, reģistrē savu deklarēto vai juridisko adresi ārvalstīs. Kreditori ir novērojuši, ka sadarbības partnerim, kas faktiski dzīvo un vada savu uzņēmējdarbību Latvijā, ir pavisam vienkārši reģistrēt deklarēto vai juridisko adresi ārpus Latvijas Republikas (piemēram, Kubā), kas nozīmē, ka prasība ceļama attiecīgās valsts tiesā. Turklāt prasības pieteikums ir jāgatavo saskaņā ar atbildētāja valsts valodu un likumdošanu, kas nozīmē, ka ne tikai būs nepieciešama tulka palīdzība, bet arī konsultācija pie speciālista, kurš pārvalda konkrētās valsts likumdošanu parādu piedziņas jomā.

Šāda sadarbības partnera rīcība var paildzināt saistību izpildi un parāda piedziņu, kas nozīmē zaudēt laiku, finanses un nervus.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, kas var rasties nākotnes strīdos, līgumos ir iekļaujama atruna par likumdošanas piemērošanu strīdus gadījumos.

Jūs varat izvēlēties, vai strīds tiks izšķirts valsts tiesā vai šķīrējtiesā, vai abās instancēs. Der zināt, ka, ja partnera juridiskā vai deklarētā adrese būs ārpus valsts un jūsu noslēgtajā līgumā būs ietverta šķīrējtiesas atruna, jūs varēsiet sniegt prasību tādā valodā, kāda ir atrunāta līgumā, un atsaukties uz to likumdošanu, kādu būsiet norādījuši līgumā.

Piemēram, iekļaujot līgumā turpmāk norādīto klauzulu, pieteicējam ir izvēles tiesības, kurā tiesā iesniegt prasību – Rīgas šķīrējtiesā vai Latvijas Republikas tiesā: «Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Rīgas šķīrējtiesā (Reģ. Nr. 40003756873) saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā, latviešu valodā, vai Latvijas Republikas tiesā pēc prasītāja izvēles. Visi strīdi un domstarpības tiek risinātas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.»

Svarīgi atcerēties, ka no strīdus situācijām var izvairīties, ja darījumu puses pašas rūpējas par darījuma drošību un pozitīvu rezultātu sasniegšanu nākotnē.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada maija numurā.