Lai varētu piemērot 0% likmi preču piegādēm ES teritorijā, nepieciešams sagādāt konkrētu pierādījumu kopumu. Par to, kādi tieši dokumenti nepieciešami, seminārā informējusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Otrās metodikas nodaļas vadītāja Daiga Hvickoviča.

Lai preču pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN likmi preču piegāžu ES teritorijā darījumiem, jāievēro šādas pamatprasības:

• preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja (PVN) reģistrācijas numuru
• preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti

Faktiski komersanta rīcībā jābūt pierādījumiem, ka preces patiešām transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu, turklāt preču pārdevējam jābūt vismaz diviem pierādījumiem izvešanas faktam.

Pierādījumu dokumenti ES Regulā Nr. 282/2011 ir iedalīti divās grupās - A un B.

A grupā ietilpst dokumenti tiešā saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu:

• parakstīts CMR dokuments,
• kravas pavadzīme,
• kravaszīme,
• rēķins par gaisa kravu pārvadājumiem,
• preču pārvadātāja izsniegts rēķins.

B grupā ietilpst pārējie, ar preču pārvietošanu netieši saistītie pierādījumu dokumenti:

• apdrošināšanas polise attiecībā uz preču nosūtīšanu vai transportēšanu;
• bankas dokumenti, kas pierāda maksājumu par preču nosūtīšanu vai transportēšanu;
• valsts sektora iestāžu (amatpersonu), piemēram, notāru, izsniegti oficiāli dokumenti, kas apstiprina preču ievešanu galamērķa dalībvalstī;
• noliktavas turētāja izsniegta faktūra galamērķa dalībvalstī, kas apstiprina preču glabāšanu minētajā dalībvalstī.

Ja preci transportē pārdevējs, tad nepieciešami vismaz 2 A dokumenti vai 1 A dokuments un 1 B dokuments. Ja preci transportē pircējs, tad, papildus pārdevējam nepieciešams arī pircēja rakstisks paziņojums (apliecinājums), ka preces ir transportētas uz citu dalībvalsti.

Rakstiskajā paziņojumā pircējam jānorāda datumu, savu nosaukumu/vārdu un uzvārdu; adresi; preču daudzumu un veidu; preču ievešanas datumu un vietu; tās personas identifikāciju, kas preces pieņem pircēja vārdā, bet transportlīdzekļa piegādes gadījumā arī transportlīdzekļa identifikācijas numuru.

Pircējs pārdevējam izsniedz minēto rakstisko paziņojumu ne vēlāk kā tā mēneša desmitajā dienā, kas seko preču piegādei.

Svarīgi ievērot, ka dokumenti nedrīkst būt savstarpēji pretrunīgi. Tāpat dokumentiem jābūt izdotiem no divām dažādām pusēm, kas nav atkarīgas ne viena no otras, ne arī no pircēja vai pārdevēja. 

"Jāatceras arī tas, ka tikai dokumenti vēl nav garantēts apliecinājums tam, ka darījums ir faktiski veikts. Var būt gadījumi, kad nodokļu administrācijai ir pamats apšaubīt iesniegtos dokumentus," atgādina D. Hvickoviča. No tiesu prakses izriet, ka no pārdevēja var tikt prasīts pierādīt preču nodošanas faktu pircējam vai tā pārstāvim, kā arī jābūt pārbaudāmai faktiskajai preču izvešanai no dalībvalsts teritorijas.