0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

NODOKĻI Kādiem mērķiem izlieto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu?

Kādiem mērķiem izlieto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu?

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam”, kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 28. jūnijā, norādīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta 2003.gadā un tad tā bija Ls 0.75 mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. gadā un 2005.gadā šīs valsts nodevas likmi samazināja uz Ls 0.35 mēnesī. Sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir Ls 0.25 mēnesī par vienu darbinieku, un tāda tā palikusi līdz šim brīdim, 2012. gadam. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti gan darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, gan arī maksātnespējas procesa…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam”, kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 28. jūnijā, norādīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta 2003.gadā un tad tā bija Ls 0.75 mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. gadā un 2005.gadā šīs valsts nodevas likmi samazināja uz Ls 0.35 mēnesī. Sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir Ls 0.25 mēnesī par vienu darbinieku, un tāda tā palikusi līdz šim brīdim, 2012. gadam.

Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti gan darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, gan arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads).

Laika posmā no 2003. līdz 2007.gadam uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ienākumi uzreiz attiecīgajā budžeta apakšprogrammā tika skaitīti tikai darbinieku prasījumu garantiju fondā, pārējās budžeta apakšprogrammās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi nonāca, vispirms tos ieskaitot kopējā budžetā un pēc tam dotācijas veidā novirzot attiecīgajām budžeta apakšprogrammām.

Sākot no 2008.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ienākumi uzreiz attiecīgajās budžeta apakšprogrammās tika skaitīti darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksās, pārējās budžeta apakšprogrammās, tāpat kā iepriekš, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi nonāca, vispirms tos ieskaitot kopējā budžetā un pēc tam dotācijas veidā novirzot attiecīgajām budžeta apakšprogrammām.

No 2009.gada gandrīz visi uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi faktiski tikuši novirzīti tikai divu apakšprogrammu izdevumu segšanai, proti, darbinieku prasījumu un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2012.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus plānots izlietot šādu izmaksu segšanai: darbinieku prasījumi, kas sastādītu 82% no iekasētās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas, un maksātnespējas procesa izmaksas, kas sastādītu 18% no iekasētās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

Par to, vai un kā mainīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nākamajiem diviem gadiem –  laika posmam no 2013. gada līdz 2015. gadam, Tieslietu ministrija ziņojumā norādījusi, ka šīs nodeva nebūtu paaugstināma. Tieslietu ministrija iesaka ņemt vērā  apstākli, ka darbaspēka nodokļi (attiecīgi arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva) ir jutīgs jautājums un šobrīd tiek apsvērta iespēja darbaspēka nodokļus samazināt. Tāpēc arī ir ļoti liela iespēja, ka  2013.-2015.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva netiktu paaugstināta un paliktu līdzšinējā apmērā – Ls 0.25 mēnesī par katru nodarbināto, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Turpmāk varētu tik izvērtēts šīs nodevas atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmērs valsts budžetā un nepieciešamības gadījumā pārskatīts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs atbilstoši esošajai situācijai.

Plānots arī, ka, sākot no 2013.gada, visi uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi, kas iekasēti vairāk par plānoto, tiek ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: