Nododot darbiniekam lietošanā vērtīgu mantu, reizēm tiek noslēgts līgums par materiālo atbildību. Kādos gadījumos tas var palīdzēt kompensēt zaudējumus, un kādos materiālo atbildību nevarēs piemērot, pat tad, ja noslēgts šāds līgums? "Bilances Akadēmijas" kursos skaidrojusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore.

"Darba devēji nereti iedomājas - ja materiālās atbildības līgumā iekļaus atrunu, ka dalībnieks uzņemas "pilnīgu materiālo atbildību", tad darbinieks arī par visu atbildēs un no savas kabatas par visu maksās. Tik vienkārši gan nebūs," brīdina I. Pumpure.

"Jebkurā gadījumā būs jāpierāda, ka tiešām darbinieks ir vainīgs. Otrkārt, kā jūs varat prasīt no darbinieka pilnīgu materiālo atbildību, ja viņš nav vienīgais, kas pie šīs mantas tiek klāt? Piemēram, noliktavas pārzinim tiek uzlikta pilnīga materiālā atbildība par noliktavu, bet šo noliktavu izmanto visi pēc kārtas. Pat ja tur netiek neviens cits no kolēģiem, tad apkopēja tur noteikti tiek. Ja nav iespējams simtprocentīgi garantēt, ka noliktavā tiek tikai un vienīgi noliktavas pārzinis, tad viņam nevar piemērot pilnīgu materiālo atbildību," skaidro eksperte.

Pilnīga materiālā atbildība paredz saudzīgu, lietošanas noteikumiem atbilstošu apiešanos ar konkrēto mantu. "Piemēram, nevar prasīt no darbinieka atbildību par to, ja viņam uzticēto datoru kāds garāmejošs kolēģis aplēja ar karstu kafiju. Tāpat nevar prasīt atbildību, ja šis dators pārtraucis kalpot dabiskas nolietošanās rezultātā. Taču, ja darbinieks strādā attālināti, dators ir nodots viņa lietošanā, un ir noteikts, ka to nevar atstāt, piemēram, automašīnā vai citās citiem pieejamās vietās, ka nevar pie datora ēst un dzert vai tamlīdzīgi, un šie noteikumi tikuši pārkāpti, kas beidzies ar mantas zādzību vai bojājumu, tad gan iespējams prasīt pilnīgu materiālo atbildību," saka I. Pumpure.

Nereti problēmsituācijas rodoties ar darbiniekiem lietošanā nodotām automašīnām, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā. Ja darbinieks negadījumā bijis vainīgs, tad, lai gan zaudējumus segs apdrošināšana, iespējama arī tālāka vēršanās ar regresa prasību pret vainīgo vadītāju. Savukārt, ja apdrošinātājs zaudējumus nesedz, jo vadītājs, piemēram, bijis alkohola reibumā, tad no darbinieka būs iespējams prasīt materiālo atbildību.