PERSONĀLSKāds šābrīža situācijā ir personālvadības efektīva darba moto?

Kāds šābrīža situācijā ir personālvadības efektīva darba moto?

16/09/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu

24,99 €/mēnesī *

Izmēģini 7 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Situācijā, kad uzņēmumam nav pieejamu resursu darbinieku atalgojuma palielināšanai vai pat nākas to samazināt, kā to esam pieredzējuši iepriekšējo gadu laikā, būtiskākais ir efektīva komunikācija starp darba devēju un viņa padotajiem, kā arī individuāla pieeja darbinieku motivēšanai un viņu iesaistīšana uzņēmumu stratēģisko jautājumu risināšanā. Šādi būtiskākie secinājumi izskanēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā apaļā galda diskusijā, kur savā krīzes perioda personālvadības pieredzē dalījās Latvijas vadošo darba devēju pārstāvji un personāla jautājumu eksperti, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra: „Ekonomiski sarežģītos apstākļos izšķiroša nozīme darbinieku motivācijā ir vadības spējai radīt darbiniekiem sajūtu, ka viņi tiek novērtēti un spēlē nozīmīgu lomu uzņēmuma tālākajā attīstībā. Darba devējam jāspēj aizstāt materiālos stimulus ar emocionālajiem, veicinot lojalitāti, darbinieku identificēšanos ar uzņēmumu un novēršot pieaugošu kadru mainību, kas neizbēgami nāk par sliktu arī uzņēmuma attīstībai.” Savstarpējā dialoga nepieciešamību starp darba devēju un darbiniekiem akcentēja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Nekas tik labi nemotivē darbiniekus kā sarunas ar vadību. Ja tādu nav, rodas neziņa, nestabilitāte, lojalitātes trūkums. Tie visi ir uzņēmuma veiksmīgai darbībai kaitīgi faktori.” Atzīstot, ka krīzes laiks bijis smags gan darba devējiem, gan ņēmējiem, AS „Aldaris” Personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško piekrita: „Tas, ko esam iemācījušies šajā laikā, ir nevis slēpties no darbiniekiem, bet runāt ar viņiem un skaidrot, kāpēc notiek izmaiņas.” Viņa atzīst – pat tad, ja izmaiņas ir nepatīkamas, darbinieki ir daudz saprotošāki un pretimnākošāki, ja zina to iemeslus un turpmākos soļus situācijas uzlabošanā. Līdzīgu viedokli pauda arī AS „Severstaļlat” Personāla un kvalitātes direktors Artūrs Graudiņš, norādot, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam klājas labi vai slikti, vadītāja svarīgākais uzdevums ir informēt darbiniekus par notiekošo. Daloties savā pieredzē, AS „Latvenergo” Personāla vadības direktore Inga Kola norādīja uz kompromisa lomu: „Atslēga ir kompromiss starp darbiniekiem un vadību. Viņiem jāvienojas par lietām, kas ir un paliks nemainīgas, pārējiem aspektiem piešķirot atvērtu raksturu. Šāds kompromiss varētu būt darba koplīgums, kas ir dzīvs organisms, drīkst mainīties, tomēr tajā jāatstāj nemainīgas pamatlietas, kas regulē darba devēja un ņēmēja sadarbību.” Līdzās savstarpējas komunikācijas lomai AS „SEB” Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere atzīmēja nepieciešamību iesaistīt uzņēmuma darbiniekus stratēģiski svarīgu uzdevumu plānošanā un izpildē, lai viņi sajustu sava darba nozīmi visa uzņēmuma kontekstā. Lielai daļai cilvēku tā ir pietiekami būtiska motivācija, lai arī finansiāli sarežģītākos apstākļos ar pilnu atdevi veltītu sevi darbam. Savukārt SIA „Lattelecom” Personālvadības direktore Ingrīda Rone ekspertu diskusijas laikā atklāja, ka patlaban uzņēmums cenšas pārņemt Zviedrijas kompānijas pieredzi, ieviešot sistēmu, kuras ietvaros darbinieks pats var nokomplektēt savu sociālo labumu „grozu”, ko viņam nodrošina uzņēmums. Tādējādi darbinieks jūtas individuāli novērtēts, nevis kā maznozīmīga „skrūvīte” lielā mehānismā. I.Rone pauda cerību, ka drīzumā uzņēmums varēs dalīties pozitīvā pieredzē šī motivācijas instrumenta izmantošanā.

BILANCES oktobra numurā lasiet
Senāta aktuālā tiesu prakse nodokļu un grāmatvedības jautājumos
Vai rekviēms skaidrai naudai?
Darījumu veidi ar nekustamo īpašumu, par kuriem jāmaksā PVN

Kāds šābrīža situācijā ir personālvadības efektīva darba moto?

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

MUN ceturkšņa deklarācijas iesniegšana

Jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis