BIZNESSFINANSESKādu finansiālu atbalstu Latvija saņems no Norvēģijas un EEZ

Kādu finansiālu atbalstu Latvija saņems no Norvēģijas un EEZ

12/10/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Lai nodrošinātu Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta instrumentu ieviešanu 2009.-2014. gada periodā saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu, ko Latvija ir noslēgusi ar donorvalstīm - Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, 20. septembrī Ministru kabinetā pieņēma Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta vadības likumprojektu, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Ar likumprojektu pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks noteiktas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi, lēmumu pieņemšanas kārtības, kā arī deleģējums MK izdot noteikumus par finanšu instrumentu vadību, uzraudzību, kontroli, auditu, programmu ieviešanu un citiem ar finanšu instrumentu vadības nodrošināšanu saistītiem aspektiem. „Latvija šobrīd ir viena no pirmajām valstīm (kopumā piecpadsmit saņēmējvalstīm), kas ir noslēgusi vienošanos ar donoriem par finanšu instrumentu ieviešanu 47,4 miljonu latu apmērā. Kamēr pārējās saņēmējvalstis joprojām vēl nav līdzīgu vienošanos panākušas, Latvija ar donorvalstīm jau runā par programmu apstiprināšanu,” gandarījumu pauž Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs. Latvijai Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 30% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu izglītībai un zinātnei, ekonomikai, tieslietām un iekšlietām, vides aizsardzībai, reģionālajai attīstībai, kultūrai un nevalstiskajām organizācijām. Latvijā atbalsts tiks sniegts šādām prioritātēm: - korekcijas pakalpojumi (ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu), tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītas sankcijas (9,2 miljoni latu); - inovācijas „zaļās” ražošanas jomā (7,9 miljoni latu); - finansējums nevalstiskām organizācijām (7,2 miljoni latu); - pielāgošanās klimata pārmaiņām (7,2 miljoni latu); - kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana (7 miljoni latu); - kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas valsts iestādēm, vietējām un reģionālām iestādēm (3,5 miljoni latu); - divpusēja sadarbība pētniecības jomā (3 miljoni latu); - stipendijas - gan studijām Norvēģijā, gan studijām visās donorvalstīs (0,7 miljoni latu); - globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai (0,3 miljoni latu). Par katru no iepriekšminētajām prioritātēm atbildīgajām ministrijām jāsagatavo programma, kas jāiesniedz Ministru kabinetā, kā arī jāsaskaņo ar donorvalstīm un Eiropas Komisiju. Paralēli programmu apstiprināšanas procesam Finanšu ministrija strādā pie normatīvās bāzes izveides. Reāli projektu īstenošana un finanšu līdzekļu plūsma sāksies ar 2012. gadu. Likumprojektu skatīt MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40221695&mode=mk&date=2011-09-20.

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

Kādu finansiālu atbalstu Latvija saņems no Norvēģijas un EEZ

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €