BIZNESSKāpēc nepieciešami grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā?

Kāpēc nepieciešami grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā?

25/10/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Valsts sekretāru sanāksmē šomēnes, 20. oktobrī, tika pieteikts likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Likumprojektu sagatavojusi Zemkopības ministrija. Kāpēc nepieciešami grozījumi? Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā sagatavoti, lai: 1) precizētu likumā noteiktās normas atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem (Zemkopības ministrija 2010.gadā nosūtījusi EK izvērtēšanai Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu un panākusi vienošanos par šī likuma redakciju. Cita starpā, EK ieteikusi, kā izstrādāt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ģenētiski modificēto organismu klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās.); 2) pilnvarotu Ministru kabinetu noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas prasības. (Patlaban atbilstoši Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktam ir noteikta uzraudzības un kontroles kārtība, kādā reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, apmainās ar informāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, kā arī noteiktas prasības ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju apmācības veicējam un tiesības izsniegt apliecības par apmācību. Tomēr Ministru kabinetam nav pilnvarojuma, lai noteiktu ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas prasības.); 3) precizētu kompetento institūciju atbildības jomas, pamatojoties uz koncepciju „Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”, kas atbalstīta ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.388 ”Par koncepciju „Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē””. (Ievērojot Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 10. un 21.pantā noteikto, Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles un izsniedz atļauju zāļu klīniskās izpētes veikšanai. Saskaņā ar koncepciju „Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē” (atbalstīta ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.388 ”Par koncepciju „Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē””) un Farmācijas likumu (2010.gada 28.oktobra redakcijā) no 2011.gada 1.janvāra Zāļu valsts aģentūra nodrošina tikai cilvēkiem paredzēto zāļu, tostarp tādu cilvēkiem paredzēto zāļu, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai iegūtas no tiem, novērtēšanu un reģistrāciju un sniedz atļaujas veikt šo zāļu klīnisko izpēti (izplatīšanu vidē), bet Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina veterināro zāļu, tostarp tādu veterināro zāļu, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai iegūtas no tiem, novērtēšanu, reģistrāciju un izsniedz atļaujas veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem (izplatīšanu vidē). Lai novērstu tiesību normu dublēšanu Farmācijas likumā un Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, vienlaikus nodrošinot skaidras un saprotamas tiesību normas, no Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma izslēdzama Zāļu valsts aģentūras kompetence izsniegt atļaujas zāļu klīniskajai izpētei (izplatīšanai vidē) un precizējama Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence, lai izsniegtu atļaujas ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē un veiktu riska novērtēšanu. Zāļu valsts aģentūras kompetence cilvēkiem paredzēto zāļu aprites jomā nemainās, jo tiesību normas noteiktas Farmācijas likumā. Kādi grozījumi paredzēti? Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, cita starpā, paredzēti šādi grozījumi: - izteikt 1.panta “Likumā lietotie termini” 1.punktu šādā redakcijā: “ģenētiski modificēts organisms – jebkurš reproducējams (reproducēties spējīgs) vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs organisms vai tā daļa, tostarp vīruss, ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes”. Pašlaik likumā ģenētiski modificēta organisma definīcija ir šāda: “ģenētiski modificēts organisms - jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes”. - izteikt 5.panta “Ministru kabineta kompetence” trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu nekavējoties tiek informēta Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis.” Pašlaik šī panta trešā daļa skan šādi: “Ministru kabinets var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto organismu izplatīšana var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi vai radīt būtiskus zaudējumus Latvijas vai atsevišķas tās teritorijas daļas ekonomikas attīstībai. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.” - izteikt 20.panta “Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē vai tirgū” pirmo un otro daļu šādā redakcijā: „(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē izmēģinājumiem, persona, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, saņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. (2) Lai izplatītu neatļautus ģenētiski modificētos organismus tirgū, persona, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, saņem vienu no šādām atļaujām: 1) Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā; 2) atbilstošu citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas atļauju; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1829/2003 noteikto atļauju.” Pašlaik spēkā ir šāda redakcija: “(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. (2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas attiecīgu atļauju, vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1829/2003 noteikto atļauju. -izteikt 22.panta “Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi” otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pašvaldība, ievērojot ekonomiskos, ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai pēc personas priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var ierobežot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu vai noteikt tās aizliegumu, lai izvairītos no ģenētiski modificēto organismu netīšas klātbūtnes konvenciālās lauksaimniecības un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugos vai biškopības produktos. Aizliegumu var noteikt, ja citi pasākumi nav pietiekami, lai izvairītos no ģenētiski modificēto organismu netīšas klātbūtnes konvenciālās lauksaimniecības vai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugos vai biškopības produktos.” Pašlaik šis pants skan šādi: “(2) Pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. “ - izteikt 23.pantu “Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana” šādā redakcijā: „Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, ja konkrētā ģenētiski modificētā organisma gēnu pārneses iespējamās ietekmes riska novērtējumā ir konstatēts, ka šis ģenētiski modificētais organisms negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.” Pašlaik šā panta redakcija ir šāda: “Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un attiecībā uz kuriem riska novērtēšanas procesā ir konstatēts, ka tie negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.”

Kas jāzina par nodokļu maksāšanas kārtību, pieņemot darbā ārvalstnieku
Kāpēc darba devēja ziņojuma informācija var nesakrist ar paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādīto
Uzņēmuma saimnieciskajā darbībā izmantotā autotransporta uzskaites kārtība
Darījumus apliecinošie dokumenti — kādos gadījumos var nelietot kases aparātu

Kāpēc nepieciešami grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā?

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšana vai pārtraukšana

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

PVN reģistrācijas iesniegums, ja sasniegta vai pārsniegta likumā ar PVN apliekamā summa

Ziņo par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām, nesaistītām ar darba attiecībām

Abonē portālu tikai par € 12 / mēnesī*
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €