Viens no neskaidrajiem jautājumiem grāmatvedības jomā ir saistīts ar komercnoslēpuma statusu. Gan grāmatveži, gan pat uznēmuma vadība reizēm mēdz apmulst, domājot par to, kāda informācija ir un kāda nav uzskatāma par komercnoslēpumu. Jaunais Grāmatvedības likums uz šo jautājumu sniedz precīzu atbildi, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere.

Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un jauno Grāmatvedības likumu, ir noteikts, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību.

Tātad - gada pārskatos, konsolidētajos gada pārskatos un citos publiskajos pārskatos iekļaujamā informācija nevar būt komercnoslēpums.

Savukārt visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tā ir pieejama ierobežotam personu lokam:

• revīzijas veicējiem
• nodokļu administrācijai
• tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām
• citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos

"Nedrīkst būt reizēm praksē novērotā situācija, kad uzņēmuma vadītājs, darbinieks šajās situācijās atsaka izsniegt kādus datus, jo tas esot komercnoslēpums. Revīzijai, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un likumā noteiktajos gadījumos arī citām institūcijām grāmatvedības informācija/dati nevar būt komercnoslēpums," uzsver S. Dzerele.

S. Dzereles vadītā "Bilances Akadēmijas" e-semināra "Jaunais Grāmatvedības likums" video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.