0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKAKas ir Latvijas ekonomikas mērķis?

Kas ir Latvijas ekonomikas mērķis?

Ikars Kubliņš, Kristaps Mednis

Foto: Unsplash

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek? Kādu mērķi esam izvirzījuši sev tuvākajos gados? Kas jādara, lai to sasniegtu? Žurnālā “Bilance” kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu biznesa nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju vadītājus. Projekta noslēdzošajā intervijā žurnāla aprīļa numurā tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju izceltajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, un kuru risināšana atrodas tieši Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Lai izdotos būtiski samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas ekonomikas gada pieauguma temps būtu jāpalielina no ierastajiem 2-3 procentiem līdz apmēram pieciem procentiem gadā.

Šādu mērķi kā īstermiņā sasniedzamu tuvāko 4 gadu periodam izvirza Ekonomikas ministrija. Ideālā gadījumā šis ekonomikas kāpums notiktu tieši uz produktivitātes pieauguma rēķina. Citiem vārdiem, nevis ražot vairāk, bet ražot gudrāk un vērtīgāk, saka Ilze Indriksone.

Bet kā to panākt? Vai jaunais valsts budžets tiešām sniedz pietiekami lielu atbalstu ekonomikas transformācijai, viedajai industrializācijai, izrāvienam un visiem pārējiem skaistajiem saukļiem, ar ko mēdz mētāties politiķi?

Ekonomikas ministre uzskata, ka iespēju robežās šajā budžetā esot pozitīvi soļi, kas vismaz ļaujot turpināt dažādus iepriekš sāktos atbalsta instrumentus. Piemēram, eksportētājiem svarīgā lielo investīciju atbalsta programma tiks turpināta, lai gan ar mazāku finansējumu – iepriekšējo 152 miljonu eiro vietā turpmāko trīs gadu periodā tai paredzēti vien 70 miljoni eiro. Citur gan esot arī palielinājumi. Piemēram, papildus finansējums esot piešķirts inovāciju fonda programmā, kas nodrošina saikni starp zinātniekiem, uzņēmējiem un tautsaimniecību.

Ilze Indriksone uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas ekonomikas atbalsta programmas pat esot bijušas labākas par kaimiņvalstīm. Tiesa gan, iekšzemes kopprodukta dinamikā tas nekādi neatspoguļojās. Bet tajā esot pie vainas mūsu pārāk stingrie ierobežojumi, kas īpaši izpaudās tādās pandēmijas stiprāk skartajās pakalpojumu nozarēs kā tūrisms un viesmīlība. Ja mūsu ierobežojumi būtu bijuši līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā – tad Latvijas ekonomika kaimiņvalstīm pat būtu pietuvojusies, uzskata ekonomikas ministre.

Nodokļu jomā Latvijā tomēr būtu vajadzīgs kāds atvieglots un vienkāršots nodokļu režīms biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem. Nelielam uzņēmumam galvenais ir nodrošināt sociālās iemaksas, no tiem nebūtu jāprasa lielus peļņas nodokļus, domā Ilze Indriksone.

Kopumā uznēmējdarbības vidi varētu ievērojami uzlabot, atsakoties no visa liekā un nevajadzīgas birokrātijas. Kā piemēru ministre min būvju kadastrālās uzmērīšanas procesus, no kuriem daļā gadījumu varētu vispār atteikties. Savukārt vēl vienu Latvijas ekonomikā aktuālu problēmu – darbaspēka trūkumu – būtu jārisina, pirmkārt, pārkvalificējot Latvijas iekšējos darbinieku resursus. Savukārt augsti kvalificētu viesstrādnieku ienākšanai Latvijā no normatīvā regulējuma viedokļa jau tagad neesot nekādu problēmu. Patlaban notiekot sadarbība ar Iekšlietu ministriju, lai šķēršļus novērstu arī darba atļauju izsniegšanas procesa praktiskajā izpildījumā, sola ekonomikas ministre.

Projektu “Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Kas ir Latvijas ekonomikas mērķis?” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek? Kādu mērķi esam izvirzījuši sev tuvākajos gados? Kas jādara, lai to sasniegtu? Žurnālā “Bilance” kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu biznesa nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju vadītājus. Projekta noslēdzošajā intervijā žurnāla aprīļa numurā tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju izceltajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, un kuru risināšana atrodas tieši Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Lai izdotos būtiski samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas ekonomikas gada pieauguma temps būtu jāpalielina no ierastajiem 2-3 procentiem līdz apmēram pieciem procentiem gadā.

Šādu mērķi kā īstermiņā sasniedzamu tuvāko 4 gadu periodam izvirza Ekonomikas ministrija. Ideālā gadījumā šis ekonomikas kāpums notiktu tieši uz produktivitātes pieauguma rēķina. Citiem vārdiem, nevis ražot vairāk, bet ražot gudrāk un vērtīgāk, saka Ilze Indriksone.

Bet kā to panākt? Vai jaunais valsts budžets tiešām sniedz pietiekami lielu atbalstu ekonomikas transformācijai, viedajai industrializācijai, izrāvienam un visiem pārējiem skaistajiem saukļiem, ar ko mēdz mētāties politiķi?

Ekonomikas ministre uzskata, ka iespēju robežās šajā budžetā esot pozitīvi soļi, kas vismaz ļaujot turpināt dažādus iepriekš sāktos atbalsta instrumentus. Piemēram, eksportētājiem svarīgā lielo investīciju atbalsta programma tiks turpināta, lai gan ar mazāku finansējumu - iepriekšējo 152 miljonu eiro vietā turpmāko trīs gadu periodā tai paredzēti vien 70 miljoni eiro. Citur gan esot arī palielinājumi. Piemēram, papildus finansējums esot piešķirts inovāciju fonda programmā, kas nodrošina saikni starp zinātniekiem, uzņēmējiem un tautsaimniecību.

Ilze Indriksone uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas ekonomikas atbalsta programmas pat esot bijušas labākas par kaimiņvalstīm. Tiesa gan, iekšzemes kopprodukta dinamikā tas nekādi neatspoguļojās. Bet tajā esot pie vainas mūsu pārāk stingrie ierobežojumi, kas īpaši izpaudās tādās pandēmijas stiprāk skartajās pakalpojumu nozarēs kā tūrisms un viesmīlība. Ja mūsu ierobežojumi būtu bijuši līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā - tad Latvijas ekonomika kaimiņvalstīm pat būtu pietuvojusies, uzskata ekonomikas ministre.

Nodokļu jomā Latvijā tomēr būtu vajadzīgs kāds atvieglots un vienkāršots nodokļu režīms biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem. Nelielam uzņēmumam galvenais ir nodrošināt sociālās iemaksas, no tiem nebūtu jāprasa lielus peļņas nodokļus, domā Ilze Indriksone.

Kopumā uznēmējdarbības vidi varētu ievērojami uzlabot, atsakoties no visa liekā un nevajadzīgas birokrātijas. Kā piemēru ministre min būvju kadastrālās uzmērīšanas procesus, no kuriem daļā gadījumu varētu vispār atteikties. Savukārt vēl vienu Latvijas ekonomikā aktuālu problēmu - darbaspēka trūkumu - būtu jārisina, pirmkārt, pārkvalificējot Latvijas iekšējos darbinieku resursus. Savukārt augsti kvalificētu viesstrādnieku ienākšanai Latvijā no normatīvā regulējuma viedokļa jau tagad neesot nekādu problēmu. Patlaban notiekot sadarbība ar Iekšlietu ministriju, lai šķēršļus novērstu arī darba atļauju izsniegšanas procesa praktiskajā izpildījumā, sola ekonomikas ministre.

Projektu “Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Kas ir Latvijas ekonomikas mērķis?” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022