Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kas ir galvenās problēmas un kādi ir to plānotie risinājumi? Šos jautājumus pētām pētniecisko rakstu sērijas “Latvija Baltijas ekonomikā – kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” septītajā rakstā – Bilances janvāra numurā.

Pamatizglītības līmenī valstis tiek salīdzinātas prestižajā PISA reitingā, un Latvijas rezultāti tajā nepavisam nav slikti. 2022. gada rangā ieņemam 23. vietu no 81 valsts. Šajā reitingā apsteidzam Lietuvu, kas palikusi 30. vietā, tomēr Igaunija gan ir starp pašām pasaules izcilniecēm, jo ieņem 7. vietu – tūlīt aiz Dienvidaustrumu Āzijas valstīm.

Igaunijas pamatizglītības sistēmas fenomens tiek skaidrots ar vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir igauņu sekošana Somijas paraugam, pārņemot un ieviešot labāko praksi un mācību materiālus. Jau 1996. gadā tikusi veikta reforma, pārejot uz tā dēvēto kompetenču pieeju. Tajā pašā gadā pēc Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iniciatīvas sākta arī intensīva skolu digitalizācijas programma, liekot pamatus Igaunijas kā IT nācijas brīnumam.

Daudzās Igaunijas skolās programmēšana un robotika tiek mācītas jau no pirmās klases.

Kā Igaunijas pamatizglītības sistēmas veiksmes atslēgu pētnieki uzsver arī tās vienlīdzību, nodrošinot maksimāli līdzvērtīgas izglītības iespējas dažādu sociālo slāņu iedzīvotājiem. Kā piemēri tiek minētas valsts apmaksātas brīvpusdienas, mācību materiāli, skolas transports, skolēnu atbalsta pakalpojumi, bezmaksas pulciņi, iespēja palikt skolā pēc stundām un pildīt mājasdarbus skolotāju uzraudzībā un citi valsts sarūpētie labumi.

Igaunijas piemērs rāda, ka to visu var panākt ar ne pārlieku milzīgiem finanšu resursiem – Igaunija izglītībai tērē mazliet mazāk nekā vidēji OECD valstis. Tiesa, Igaunija gan iegulda vairāk nekā Latvija, kā arī Lietuva. 2020. gadā no iekšzemes kopprodukta Igaunija tērējusi 4,8%, Latvija – 4,3%, bet Lietuva – 3,9%. Tomēr absolūtos skaitļos, rēķinot finansējumu izglītības iestādēm uz katru pilna laika skolēnu vai studentu, mēs neesam apsteiguši Lietuvu. Sākumskolas un pamatskolas gados šie izdevumi bija ap 7000 USD Latvijā, 8000 USD Lietuvā un 10 000 USD Igaunijā. Vidusskolas līmenī nez kāpēc Igaunija skolēnos iegulda mazāk – tikai 6000 USD, kamēr Latvijā un Lietuvā – virs 9000 USD, bet augstākās izglītības līmenī ar 18 000 USD savukārt krietni apsteidz Latviju un Lietuvu, kur šis cipars ir ap 13 000 USD.

Interesanti gan, ka vislielākais augstākās izglītības ieguvēju īpatsvars vecumā no 25-34 gadiem ir Lietuvā – 57%, bet Igaunijā tas ir viszemākais – 43%. Pie mums – 46%. Latvijā ļoti būtiska problēma ir lielais studentu atbirums – bakalaura studijas pabeidz nedaudz mazāk par pusi no studentiem, kas tās uzsākuši, un tas ir zemākais rādītājs starp OECD valstīm, par kurām pieejami šādi dati.

Kvantitāte, protams, neizsaka visu. Augstākās izglītības kvalitāti visbiežāk mēdz salīdzināt pēc universitāšu reitingiem, bet arī šai ziņā Latvijai nav ar ko lepoties.

Visos trijos globāli nozīmīgajos universitāšu reitingos Latvijas labākās augstskolas atrodas krietni aiz labākajām Igaunijas un Lietuvas universitātēm.

Ekonomikas izaugsmei ne mazāk svarīga par augstākās izglītības kvalitāti ir izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2030. gadā STEM jeb dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas profesiju spektrā būs ap 9 000 speciālistu iztrūkums. Vai to varētu risināt, palielinot budžeta vietu skaitu tajās programmās, kurās tautsaimniecībā trūkst augsti kvalificētu darbinieku un samazinot tajās, kur vērojama darbinieku pārprodukcija? Varbūt būtu vismaz daļēji jāiet Igaunijas ceļš, kur daudzas igauņu valodā apgūstamās studiju programmas valsts universitātēs ir bez maksas?

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka šajā virzienā progresa iespējas jau esot izsmeltas. Budžeta vietu skaits daudzviet tuvojoties studiju pieteikumu skaitam, faktiski nodrošinot bezmaksas studijas šajā jomā. Aplūkojot pēdējo pašas ministrijas publiskoto statistiku, tā gan vis neizskatās. Piemēram, 2021. gadā bakalaura studijās dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem mācījušies tikai nedaudz vairāk par pusi studentu, pārējie – par maksu.

Kā risinājumus gan ministrija, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācija redz augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, orientējot to uz darbaspēka deficīta un augstas kvalifikācijas profesijām.

Ja izglītības kvalitātē vismaz atsevišķos rādītājos un vismaz ar Lietuvu vēl varam sekmīgi konkurēt, tad zinātnes jomā jeb ieguldījumos pētniecībā un attīstībā situācija ir vēl bēdīgāka. Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā ieguldījumu īpatsvars pētniecībā un attīstībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – 2022. gadā tas bija tikai 0,75%, ļaujot mums apsteigt vien Maltu un Rumāniju. Salīdzinoši Lietuva šajā jomā ieguldīja 1%, bet Igaunija – pat gandrīz 1,80% no IKP.

Būtisks ir vēl kāds faktors. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā nozīmē ne tikai valstu, bet arī pašu uzņēmēju atbildību. Lai arī valstiskais sektors šajā jomā Latvijā iegulda maz, izrādās, ka paši uzņēmēji proporcionāli to dara vēl mazāk. Ja Eiropas Savienībā vidēji divas trešdaļas no ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ir tieši biznesa veiktas, tad Latvijā dalījums ir pretējs – uzņēmēji iegulda tikai trešdaļu.

Šajā ziņā ar 0,27% no IKP Latvija 2022. gadā pat atradās pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Lietuvā uzņēmumu un valstu investīcijas zinātnē dalās apmēram uz pusi, bet Igaunijā bizness pat iegulda vairāk par vietējo budžetu un ārvalstīm kopā.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka pagājušajā gadā ieguldījumi zinātnē no valsts budžeta pieauguši par vairāk nekā 20 miljoniem eiro, kas esot straujākais kāpums kopš neatkarības atjaunošanas. Tas nozīmē, ka pērn tiem būtu jāpārsniedz 113 miljonus eiro. Tiesa gan, kaimiņiem tas mūs pārāk nepietuvina. Lietuva un Igaunija jau 2022. gadā no valsts budžeta ieguldīja pētniecībā un attīstībā attiecīgi 219 un 252 miljonus eiro.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kas Latvijai traucē sasniegt izcilību izglītībā un zinātnē? – uzziniet video sižetā!» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

“Bilances” abonēšanai – dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko!

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!