2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. 

Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta.

Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES

Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratificēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemēram, cilvēktiesību ievērošanas – kontekstā visā pasaulē patlaban attīstās ilgtspējas ziņošanas prasības un ietvari. 

Savukārt Eiropā ir izstrādāts Zaļais kurss, kas ir politikas iniciatīvu kopums, kura mērķis ir vest ES pa zaļās pārkārtošanās ceļu uz galīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Līdztekus Zaļā kursa politikas uzstādījumiem ES tika apstiprināts ilgtspējīgu finanšu rīcības plāns, kurā tika izvirzīti uzdevumi, kas būtu jādara, lai dažāda veida finansējums virzītos ilgtspējīgu investīciju virzienā, lai finansētāji būtu vairāk ieinteresēti finansēt ilgtspējīgākus uzņēmumus un projektus. 

Ilgtspējīgu finanšu rīcības plāna izstrādes laikā kā viens no izaicinājumiem tika konstatēts, ka finansētāji nevar finansēt kaut ko ilgtspējīgu, ja nav pietiekami skaidru kritēriju, kas skaitās ilgtspējīgs projekts, kā arī datu, pēc kuriem izvērtēt un sekot līdzi tam, cik ilgtspējīgi ir uzņēmumi, kas pie viņiem vēršas pēc finansējuma. 

Viens no virzieniem, kā panākt ilgtspējīgu politiku un risināt iepriekšminētos jautājumus, ir veicināt informācijas pieejamību. Tas ir aspekts, ko cenšas risināt Korporatīvās ilgtspējas direktīva un ar šo direktīvu saistītie ilgtspējas ziņošanas standarti, kas paredz daudz plašākam uzņēmumu lokam nekā līdz šim sniegt ilgtspējas informāciju.

Prasības ir definētas skaidri, lai finanšu sektoriem, sadarbības partneriem, klientiem u.c. būtu pieejama detalizēta informācija, ko uzņēmums dara, kas tam rūp, kāda veida atbildību tas izjūt pret vides, sociālās ietekmes un pārvaldības aspektiem.

Uz ko attiecas direktīva

Vairumam uzņēmumu, kurus šī direktīva skars, ilgtspējas ziņošana nav bijusi ierasta prakse. Bet pat tad, ja uzņēmums ir publiskojis ilgtspējas ziņojumus jau līdz šim, direktīvas un ar to saistīto standartu ieviešana noteiks jaunas prasības ierastajiem procesiem.

Direktīvas prasības savā darbībā būs jāievieš visiem lielajiem uzņēmumiem, kuru rādītāji pārsniedz vismaz divus no šiem kritērijiem: 

• 250 darbinieki;
• 40 miljoni eiro apgrozījums gadā;
• 20 miljoni eiro aktīvu vērtība. 

Direktīvas prasības skars arī uzņēmumus neatkarīgi no iepriekšminētajiem kritērijiem, ja to vērtspapīri ir pieejami regulētajā tirgū vai ja uzņēmums tuvākajā nākotnē plāno emitēt vērtspapīrus (akcijas, obligācijas).

Par ko ir jāziņo

Direktīva detalizēti nosaka, ka uzņēmumiem ir jāziņo par savu biznesa modeli un stratēģiju, riskiem un iespējām, ko tiem rada ilgtspējas izaicinājumi (tai skaitā par procesu, kā uzņēmums šos riskus un iespējas identificē), un par savu ietekmi uz sabiedrību un vidi (tai skaitā nākotnes virzību – stratēģija, mērķi, progress).

Līdztekus Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai ir pieņemta ES Taksonomijas regula, kura ir kā detalizēta rokasgrāmata – tajā ir uzskaitītas dažāda veida tehnoloģijas, projekti, risinājumi utt., kuros uzņēmumi var investēt un kas tiek uzskatīti par pietiekami zaļiem un videi draudzīgiem.

Ilgstspējas ziņošanas procesa ietvaros uzņēmumiem būs arī jāziņo par saviem kapitālieguldījumiem un aktīviem atbilstoši taksonomijas prasībām, būs jāatklāj informācija par ilgtspējīgiem ieguldījumiem aktīvos atbilstoši pamatdarbības jomai un atbalsta jomām. Jāpiebilst gan, ka taksonomija neaizliedz investēt arī citu veidu aktīvos, taču uzņēmumiem jārēķinās, ka, piemēram, vēršoties pēc finansējuma, banka, investīciju fonds vai cits finanšu partneris var raudzīties, vai plānotais ieguldījums ir atbilstošs taksonomijas kritērijiem un, ja ne, – vai konkrētā finanšu institūcija to vēlas finansēt. 

Papildus iepriekšminētajam direktīva paredz vienotu ES ilgtspējas ziņošanas standartu ieviešanu, ilgtspējas informācijas sniegšanu gada pārskata vadības ziņojuma ietvaros, kā arī nepieciešamību veikt ilgtspējas ziņošanā ietvertās informācijas neatkarīgu pārbaudi un ziņojumus iesniegt elektroniskā formātā.

Kad ieviesīs ilgtspējas ziņošanu

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz pakāpenisku ilgtspējas ziņošanas ieviešanu atkarībā no uzņēmuma lieluma, kā arī no tā, kādas prasības uz konkrēto uzņēmumu ir attiekušās līdz šim.

Tiem uzņēmumiem, kuriem līdz šim ir bijuši ilgtspējas ziņošanas pienākumi, piemēram, kuri kotējas biržā un uz tiem jau ir attiekušies līdzšinējās Nefinanšu ziņošanas direktīvas pienākumi, prasības stājas spēkā jau 2024. gadā, t.i., pirmais gada pārskats, kas ietver ilgtspējas informāciju, par 2024. gadu ir jāsagatavo 2025. gadā.

Vislielākā daļa uzņēmumu, uz kuriem attiecas prasības, ir:

• ES reģistrētas kompānijas jeb lielie uzņēmumi;
• apgrozījums ir lielāks par 40 miljoniem eiro;
• aktīvi ir lielāki par 20 miljoniem eiro;
• nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem ilgtspējas informācija atbilstoši jaunās direktīvas un standartu prasībām pirmo reizi ir jāsagatavo par 2025. gadu un jāiesniedz 2026. gadā.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izvēlas emitēt akcijas vai obligācijas, ziņošanas prasības attiecas no 2026. gada, taču pastāv iespēja ziņošanas pienākumu atlikt par diviem gadiem – līdz 2028. gadam. „Ja ziņošanas prasību vēlas atlikt, tad vadības ziņojumā ir jāietver pamatojums neziņošanai konkrētajā divu gadu periodā, vienkārši to ignorēt nevar,” akcentē I. Kustova.

Ilgtspējas informācija nav jāiesniedz mikrouzņēmumiem, kuri nodarbina līdz desmit darbiniekiem un kuru apgrozījums ir līdz diviem miljoniem eiro, – pat tad, ja tie emitētu akcijas vai obligācijas biržā. 

No 2028. gada prasība par ilgtspējas ziņošanu stāsies spēkā uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES) un kuriem ir lieli meitas uzņēmumi vai filiāles ES. Tas nozīmē, ka trešo valstu uzņēmumam jābūt vismaz 150 miljonu eiro apgrozījumam ES valstīs un/vai vismaz vienam meitas uzņēmumam vai filiālei ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus eiro. Šīm kompānijām pirmais ziņojums ir jāiesniedz 2029. gadā. 

Iespējams, atsevišķām kompānijām finanšu gads ir atšķirīgs no kalendāra gada. Tad ilgtspējas ziņošanas pienākums piemērojams atkarībā no tā, kad beidzas finanšu gads. Piemēram, ja lielajam uzņēmumam jāsāk ziņot 2025. gadā par 2024. gadu, bet tā finanšu gads sākas 1. jūnijā un ilgst līdz 31. maijam, tad pirmo reizi par savu ilgtspēju tam ir pienākums ziņot gada pārskata vadības ziņojuma ietvaros par periodu no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam.

Ziņošana grupas līmenī

Ja ir uzņēmumu grupa, tad ilgtspējas informācija ir obligāta konsolidētajā gada pārskatā grupas līmenī, kas aptver visu grupu kopumā. Tomēr eksperti iesaka veidot atsevišķu ilgtspējas informāciju gada pārskata vadības ziņojumā arī atsevišķos grupas uzņēmumos, ja to darbība ir būtiski atšķirīga no citu grupas kompāniju darbības jomas. 

„Līdz ar to, iespējams, ir cita ietekme uz vidi vai citi sociālie aspekti, kam jāpievērš uzmanība,” piebilda I. Kustova. „Tas sniedz plašāku un konkrētāku ieskatu ārējiem sadarbības partneriem.”

I. Kustova aicināja apsvērt atsevišķu grupas uzņēmumu veidot ilgtspējas ziņojumu arī gadījumos, kad tam kā individuālam uzņēmumam ir svarīgi uzrunāt vietējo auditoriju, sadarbības partnerus un klientus, lai diskutētu par ilgtspējas jautājumiem. Ilgtspējas ziņojumi, iespējams, ir kanāls, kā var komunicēt ar sabiedrību pat tad, ja grupas līmenī jau ir izstrādāts attiecīgs ziņojums. Grupas līmenī tas būs apvienotā, konsolidētā formā, un tieši par noteiktu uzņēmumu ziņojumā diezin vai varēs izdarīt secinājumus. 

Individuālā ilgtspējas ziņojumā nav jāievēro visas direktīvas prasības. Tajā var nedaudz brīvāk piemērot to, ko vēlas ziņot ilgtspējas līmenī.

Ziņošana starptautiskajā līmenī

Ilgtspējas ziņošanas prasības uz starptautiskiem un ārpus ES strādājošiem uzņēmumiem attieksies tad, ja ārpus ES reģistrētam uzņēmumam ES teritorijā:

• gada apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro ES teritorijā;
• vai arī ir vismaz viens meitas uzņēmums vai filiāle ES, kuras apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro gadā.

Ilgtspējas ziņojumu var iesniegt arī grupas mātes uzņēmums, kas atrodas ārpus ES. „Eiropas prasības ir visstingrākās, kādas ilgtspējas ziņošanas jomā līdz šim ir bijušas, tāpēc es šaubītos, vai grupas līmenī ārpus ES kādas grupas mātes kompānija tās gribētu piemērot,” teica I. Kustova. „Līdz ar to ziņošanas prasība būtu attiecināma uz grupu, kas strādā ES, vai arī, ja tie ir atsevišķi uzņēmumi, tad uz individuāliem uzņēmumiem atbilstoši Eiropas prasībām.”

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas pamatprasības

Lai īstenotu direktīvas ieviešanu, patlaban ES tiek izstrādāti jauni ilgtspējas ziņošanas standarti. Faktiski pirmā standartu pakete jau ir izstrādāta un iesniegta Eiropas Komisijai izskatīšanai un pieņemšanai līdz šā gada jūnija beigām. Tie paredzēs, ka uzņēmumi, kas veic ekonomiskās aktivitātes ES, turpmāk ziņos par ilgtspēju pēc šiem vienotajiem standartiem. 

Kādas ir priekšrocības, ka šobrīd ES tiek izstrādāta vienotā metodoloģija? Vienoti ziņošanas standarti nodrošinās vienotu ziņošanas pieeju visā ES. Tie tiek izstrādāti ar mērķi, lai garantētu sniegtās informācijas kvalitāti, lai tā būtu salīdzināma un pārbaudāma. 

„Pēc līdzšinējiem ilgtspējas standartiem samērā grūti ir salīdzināt savu uzņēmumu ar līdzīgu uzņēmumu, taču jaunie standarti atrisina šo problēmu. Uzņēmumiem būs iespēja salīdzināt un iegūt datus ne tikai par sev līdzīgiem uzņēmumiem Latvijā, bet arī ES,” skaidroja KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte.

Ekspertu grupas, veidojot standartus, pievērš uzmanību, lai tie būtu salīdzināmi, lai no tiem var iegūt statistikas datus un veikt analīzi.

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti veidoti, ietekmējoties no citiem starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, GRI (Global Reporting Initiative, ko patlaban arī izmanto daļa Latvijas uzņēmumu, kas jau ziņo par savu ilgtspēju), TFCD (Task Force for Climate Related Financial Disclosures) u.c. Tādējādi uzņēmumiem, kuri jau ziņo par savu ilgtspēju, var būt vieglāk pielāgoties jaunajām prasībām.

Daļa no uzņēmuma gada pārskata

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka ilgtspējas informācijai turpmāk jābūt daļai no uzņēmuma gada pārskata un tā būs jāiekļauj vadības ziņojumā.

Šādu izmaiņu mērķis ir, lai uzņēmums pret savām ilgtspējas ziņošanas prasībām attiektos pēc iespējas nopietnāk un lai veicinātu to, ka vajadzīgie dati tiek iekļauti publiski pieejamā vidē.

Ilgtspējas ziņojumiem būs nepieciešama neatkarīga eksperta pārbaude jeb faktiski audits. Ilgtspējas informācijai, kas būs ietverta vadības ziņojumā, jāveic neatkarīga pārbaude, kas apliecinās tā atbilstību Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem un pārbaudīs sniegtās informācijas ticamību. 

Sākotnēji paredzēts veikt ierobežotas pārliecības pārbaudi, un, sākot ar 2028. gadu, revidentiem varētu būt jāveic pietiekamas pārliecības apliecinājuma uzdevums. Konkrētas prasības abu veidu apliecinājumiem var tikt precizētas nākotnē.

Ilgtspējas informācija, kas būs ietverta vadības ziņojumā, tāpat kā viss pārējais gada pārskata saturs būs jāiesniedz elektroniski. 

Paredzams, ka tiks noteiktas prasības konkrētu rādītāju iesniegšanai elektroniski, lai informācija būtu salīdzināma un analizējama.

Dubultā būtiskuma princips 

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti paredz dubultā būtiskuma pieejas izmantošanu. Dubultais būtiskums attiecas uz abām būtiskuma grupām – gan uz finansiālo būtiskumu, gan ietekmes būtiskuma kopumu.

Ar finansiālo būtiskumu (investoru skatpunkts) saprot ilgtspējas jomas, kurās uzņēmuma rīcība vai ārēji faktori ietekmē uzņēmuma vērtību īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā, bet nav (vēl pilnībā) iekļauta finanšu pārskatos. Finansiālais būtiskums līdz šim galvenokārt tiek aplūkots tādos ilgtspējas ietvaros kā TCFD, IIRC, SASB, ISSB.

Savukārt ietekmes būtiskums (ietekmes pušu skatpunkts) ir ilgtspējas jomas, kurās uzņēmums ar savām darbībām, produktiem vai pakalpojumiem (tostarp vērtību ķēdē) rada būtisku ietekmi uz sabiedrību vai vidi īstermiņā, vidējā vai ilgtermiņā. 

Ietekmes būtiskums galvenokārt tiek aplūkots tādos ilgtspējas ietvaros kā GRI, GHG Protocol. 

Eiropas ziņošanas ietvaros uzņēmumiem būs jāziņo gan par savu ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrību, gan savu darbību (vai iespējami nepietiekamas darbības) un ārējo ar vidi un sabiedrību saistītu procesu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo noturību. 

Ilgtspējas ziņošanas iespējas un ieguvumi

Ilgtspējas ziņošana nav tikai papildu izmaksas un pienākums, tās ir arī daudzas iespējas un ieguvumi. 

Kā vienu no ieguvumiem var minēt ciešāku un pozitīvāku sadarbību ar uzņēmuma ietekmes pusēm, ar sadarbības partneriem. „Viņi noteikti prasīs informāciju par ilgtspējas attīstību jums, bet jūs savukārt no viņiem,” uzsvēra Kristiāna Plāte. „Tātad attiecības kļūs caurspīdīgākas.”

Šobrīd ir ļoti aktualizējies jautājums par zaļiem finanšu produktiem. Ilgtspējas ziņojumi radīs arī iespējas piekļūt finanšu un citiem resursiem, jo kredītiestāžu finansējums nākotnē būs arvien vairāk vērsts uz zaļāku, ilgtspējīgāku projektu attīstību. Finansisti gribēs padarīt zaļāku savu investīciju portfeli, un dati, ko uzņēmumam prasīs, būs ne tikai par to, cik ilgtspējīgs ir jūsu attīstības projekts, bet cik ilgtspējīgs ir pats uzņēmums.

Ilgtspējas pārskats ir lieliska iespēja uzņēmumam paskatīties uz savu darbību no vairākiem skatpunktiem, nedaudz savādāk, kā to dara ikdienā. Iespējams, uzņēmums varēs skaidrāk redzēt, kurus procesus ir iespējams optimizēt, kur ir iespējams veidot ietaupījumus u.c.

Līdz ar to ilgtspējas ziņojuma izveides process praksē var ļaut uzņēmumam arī nonākt pie finansiāliem ieguvumiem, tai skaitā ietaupījumiem jomās, kurās izveidots ilgtspējīgāks, resursefektīvāks biznesa modelis.

Risku novērtējums

Nereti, kad runā par ilgtspēju, runā arī par riskiem, kuru novērtējuma svarīgums pasaulē tikai pieaug. Veidojot ilgtspējas ziņojumu, ir iespējas samazināt riskus jomās, kur uzņēmumam tādi ir, veiksmīgāk plānot biznesa attīstību ilgtermiņā.

Ilgtspējas pārskata izveide rosina uzņēmumus domāt, piemēram, ne tikai par to, kā uzņēmums pats sekmē vai mazina savu ietekmi uz klimatu (piemēram, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to samazinājuma veidā no uzņēmuma saimnieciskās darbības), bet arī – kādus riskus uzņēmumam var radīt jau faktiski notiekošās klimata pārmaiņas. 

Tas rosina aizdomāties, vai, piemēram, uzņēmuma ražotne neatrodas vietā, kas arvien biežāk sāk applūst pavasara vai citu plūdu laikā, vai tā resursi pamatā netiek vesti no vietām, kas arvien biežāk karstuma periodos izžūst un kur nepieciešamo resursu ne vienmēr var tādēļ saražot. Par šiem jautājumiem savlaicīgi nedomājot, uzņēmums riskē attapties situācijā, kad jārisina jau iestājusies krīze. Savukārt, tos laikus apzinot, var koriģēt savu darbību, ieviest risinājumus, kas ir noturīgi pret klimata riskiem, diversificēt piegādātājus utt. 

Tāpat riski var būt arī citās jomās, ne tikai klimata pārmaiņu aspektā. Piemēram, vai uzņēmums pietiekami iedziļinās, cik lielā mērā tā piegādātāju ražotnēs tiek ievērota darba drošība, cilvēktiesības, maksāts taisnīgs atalgojums u.c. Daudziem pirmajā mirklī varētu šķist, ka tā nu gan ir katra uzņēmuma paša atbildība. Tomēr praksē šāda situācija un neinteresēšanās par piegādātāju darbības aspektiem var novest pie pavisam reāliem uzņēmējdarbības riskiem. Piemēram, pie ugunsnelaimes, darba drošības incidentiem vai citiem nelaimes gadījumiem piegādātāja ražotnē, kas rezultātā var ietekmēt mūsu aplūkotā ilustratīvā uzņēmuma spēju saņemt nepieciešamo preci vai pakalpojumu īsākā vai ilgākā termiņā. 

Ilgtspējas ziņošanas ietvari sagaida, ka uzņēmumi šādus riskus atspoguļos savos pārskatos, taču vienlaikus pārskata sagatavošanas process var likt uzņēmumiem pirmoreiz par šādiem jautājumiem vispār aizdomāties. 

Galu galā starp ilgtspējas ziņošanas ieguvumiem var minēt arī pozitīvāku uzņēmuma reputāciju, stabilāku, prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi kopumā. „Sabiedrība redz, ka jums ir plāns būtiskās jomās, kurās strādājat ilgtspējas labā,” akcentēja K. Plāte.

Jautājumi un atbildes

ATBILDE Visticamāk, to, ka šāda informācija ir iekļauta pārskatā, kontrolēs VID, jo ilgtspējas ziņojums būs jāsniedz gada pārskata ietvaros. Tomēr paredzams, ka ziņojumos ietvertā informācija būs praktiski noderīga un izmantojama daudziem uzņēmumu sadarbības partneriem – gan finanšu, gan citās jomās. 

ATBILDE Tas būs atkarīgs no augstskolas juridiskās formas, jo primāri direktīva attiecas uz lielajiem uzņēmumiem un tiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri emitē vērtspapīrus biržā. Tā neattiecas uz ie­stādēm un organizācijām. Iespējams, iestrādājot direktīvu nacionālajos tiesību aktos, direktīva varētu attiekties arī uz lielām organizācijām, tomēr līdz šim tāda prakse nav bijusi. Tiesa gan, tas būtu tikai vēlams, jo arī šādām organizācijām ir būtiska ietekme un plašs sadarbības partneru un iesaistīto pušu loks, kas būtu pelnījušas zināt, kā organizācija strādā. 

ATBILDE Tas ir atkarīgs no tā, kurā ES dalībvalstī uzņēmums sniedz gada pārskatu un kādas prasības tā iesniegšanai ir konkrētajā valstī.

ATBILDE Jā, atsaukties var, taču uzņēmums, kas strādā ES un atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem par darbības mērogu, var negatavot savu ziņojumu tikai tad, ja mātes uzņēmums ārpus ES gatavo pārskatu atbilstoši ES direktīvas prasībām un standartiem.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada marta (117.) numurā.