Jaunajā Grāmatvedības likumā, kas varētu stāties spēkā šāgada 1. jūlijā vai 2022. gada 1. janvārī, salīdzinājumā ar pašreizējo likumu, ieviestas un papildinātas arī vairākas normas, kas saistītas ar grāmatvedības elektronisku kārtošanu. Par to 9. decembrī, uzņēmumu "Jumis Pro" un "CostPocket" organizētā seminārā informēja Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja.

Saskaņā ar gaidāmo jauno Grāmatvedības likumu, visi grāmatvedības dokumenti varēs tikt sagatavoti elektroniskā formā, uzglabāti elektroniskā formā un līdzšinējie papīra dokumenti varēs tikt pārvērsti elektroniskā formā. "Izvēle, kādā formā - papīra vai elektroniskā - kārtot grāmatvedības dokumentus, ir atkarīga tikai no uzņēmuma vadītāja," sacīja A. Priede.

Jaunajā likumā definēts arī "elektroniska apliecinājuma" jēdziens - tas ir elektroniskā formā sagatavotajā attaisnojuma dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esības un sniegtās informācijas pareizības apstiprinājums grāmatvedības informācijas sistēmā vai citā informācijas sistēmā, kas veikts uzņēmuma vadītāja noteiktajā veidā un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem fizisko personu elektroniskās identifikācijas jomā ļauj identificēt konkrētu personu – apliecinājuma devēju. Piemēram:

• datorsistēmā izveidoti piekļuves kontroles noteikumi dokumentam, saskaņā ar kuriem piekļuve iespējama tikai, reģistrējoties ar konkrētu lietotājvārdu vai paroli,
• dokumentam pievienotas datnes – pielikumi ar noteikta satura informāciju,
• secīgu darbību kopuma veikšana lietvedības sistēmā

Gaidāmajā grāmatvedības likumā iekļauts arī "strukturēta elektroniska rēķina" termins. Kā skaidroja A. Priede, elektroniskais rēķins grāmatvedības normatīvajā regulējumā nav nekas jauns, taču jaunums ir jēdziens ir "strukturēts elektroniskais rēķins", kas nozīmē, ka rēķins tiks sagatavots atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam* (xml formātā).

Jaunais likums paredzēs arī to, ka, kārtojot grāmatvedību elektroniski, grāmatvedības dokumentus datora un citu elektronisku ierīču ekrānā jāattēlo cilvēklasāmā formātā un jānodrošina iespēju tos izdrukāt.

Elektroniski attaisnojuma dokumenti jāsagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija, kā arī būtu iespējams radīt šā dokumenta atvasinājumu (piemēram, izdruku).

Jaunajā likumā paredzēts, ka iekšējā elektroniskajā attaisnojuma dokumentā uzņēmums ir tiesīgs parakstu aizstāt ar augšminēto elektronisko apliecinājumu. Tāpat likumā būs noteikti gana daudz izņēmumi, kad attaisnojuma dokuments var nesaturēt parakstu:

• rēķinu samaksāšanai • konta izrakstu • dokumentu, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam preču piegādei (preču piegādes dokumentu) vai pakalpojumu pieņemšanai (pieņemšanas – nodošanas aktu), ja tas satur arī attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus, sagatavots elektroniski un preču saņēmējs vai pakalpojuma sniedzējs to elektroniski apliecinājuši uzņēmumu vadītāja noteiktajā kārtībā • kases čeku • papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta elektronisku kopiju (skenētas kopijas vai digitāla fotoattēla veidā vai izdruka, izdrukas kopija - piemēram, mobilā telefona attēls)

Jaunajā likumā tiks noteikts, ka elektroniskos grāmatvedības dokumentus varēs glabāt ne tikai Latvijas, bet ikvienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

*- Eiropas Savienības standarts LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis" un ar to saistītajai tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: ISO/IEC 19845