Valsts sekretāru sanāksmē 8. oktobrī starpministriju saskaņošanai nodots likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997.gada 21.februārī noslēgto līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas un Vācijas esošā nodokļu līguma atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām.  Lai to nodrošinātu, ar Vācijas pusi panākta vienošanās par esošā nodokļu līguma grozīšanu ar protokolu.

Protokola projektā iekļauta jauna preambulas teksta redakcija, kas paredz, ka ar protokolu grozītā līguma atvieglojumi netiek piemēroti, ja tiek konstatēts, ka noslēgtās vienošanās un veiktie darījumi veikti tikai un vienīgi ar mērķi iegūt līgumā paredzētos atvieglojumus, tāpat ietverts jauns 27.pants “Ļaunprātīgas Līguma izmantošanas novēršana”, kas novērš neatbilstošu līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanu.

Minimālais standarts paredz nodokļu maksātājam tiesības ar savu sūdzību vērsties jebkurā no līgumslēdzēju pušu kompetentajā iestādē, un šāda sūdzība ir jāiesniedz trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši Līguma noteikumiem, neatkarīgi no nacionālajā likumdošanā paredzētā laika termiņa. Tomēr, ņemot vērā valstu paustās bažas par iespējamo papildus administratīvo slogu, ir paredzēta atkāpe. Tāpat ir noteikts arī, ka panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no katras līgumslēdzējas puses iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

Ziņojumā ir norādīts, ka valstīm savos nodokļu līgumos ir nepieciešams iekļaut normu, kas paredz veikt attiecīgas nodokļu korekcijas situācijā, kad viena no līgumslēdzējām valstīm tās uzņēmuma peļņā iekļauj tādu peļņu un attiecīgi uzliek tai nodokli, attiecībā uz kuru otrā līgumslēdzējā valstī otras līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kurus būtu guvis pirmās līgumslēdzējas valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem.

Tiek paplašināta līguma 13.panta (Kapitāla pieaugums) piemērošana, kas nosaka papildus kritērijus atbilstoši kuriem līgumslēdzēju jurisdikcijām ir tiesības uzlikt nodokli. Kapitāla pieaugumam, ko līgumslēdzējas valsts rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā līgumslēdzējā valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī. Savukārt kapitāla pieaugumam, ko līgumslēdzējas valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību, piemēram, līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus šajā otrā līgumslēdzējā valstī, ja jebkurā laikā 365 dienu periodā pirms atsavināšanas vairāk nekā 50 procenti no akciju vai pielīdzināmās līdzdalības vērtības tieši vai netieši gūst no 6.pantā minētā otrā līgumslēdzējā valstī esoša nekustamā īpašuma.