0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASKur meklēt konsulāro atbalstu ceļojuma laikā?

Kur meklēt konsulāro atbalstu ceļojuma laikā?

Šogad viens no sešiem eiropiešiem savas galvenās brīvdienas plāno pavadīt ārpus ES . Kopumā eiropieši katru gadu, dodoties darba darīšanās vai atpūtā, veic aptuveni 90 miljonus ceļojumu ārpus ES. Taču ko darīt, ja jums nepieciešama palīdzība un jūsu valstij nav vēstniecības vai konsulāta valstī, kurā atrodaties? Visiem ES iedzīvotājiem ir konkrētas Eiropas pilsonības tiesības. Piemēram, jūs varat lūgt palīdzību citā ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja attiecīgajā valstī nav jūsu valsts pārstāvniecības. Šīs tiesības attiecas uz ikdienas situācijām, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību, kā arī krīzēm, piemēram, nesenajiem notikumiem Lībijā. Lai palielinātu informētību par šīm tiesībām, visām…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Šogad viens no sešiem eiropiešiem savas galvenās brīvdienas plāno pavadīt ārpus ES . Kopumā eiropieši katru gadu, dodoties darba darīšanās vai atpūtā, veic aptuveni 90 miljonus ceļojumu ārpus ES. Taču ko darīt, ja jums nepieciešama palīdzība un jūsu valstij nav vēstniecības vai konsulāta valstī, kurā atrodaties? Visiem ES iedzīvotājiem ir konkrētas Eiropas pilsonības tiesības. Piemēram, jūs varat lūgt palīdzību citā ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja attiecīgajā valstī nav jūsu valsts pārstāvniecības. Šīs tiesības attiecas uz ikdienas situācijām, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību, kā arī krīzēm, piemēram, nesenajiem notikumiem Lībijā. Lai palielinātu informētību par šīm tiesībām, visām jaunajām pasēm ES informācija par konsulāro aizsardzību būs pieejama blakus ES īpašās tīmekļa vietnes adresei, sniedzot sīkākus datus par to, kur varat vērsties pēc palīdzības, ja esat devušies brīvdienās ārpus ES: www.consularprotection.eu. 20 ES valstis jau izsniedz šādas pases vai ir apstiprinājušas, ka to darīs attiecībā uz visām jaunizdotajām pasēm1. Paredzams, ka drīzumā tām sekos arī pārējās valstis, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. „Tā kā ES pilsoņi šovasar dosies ceļojumos uz ārzemēm, ir svarīgi, lai viņi zinātu savas tiesības, ” sacījusi priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. „Viņiem ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja attiecīgajā valstī ārpus ES nav viņu valsts pārstāvniecības. Viņiem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kurus piemēro tās dalībvalsts iedzīvotājiem, kuras vēstniecībā viņi griežas. Lai pastiprinātu šīs tiesības un veicinātu pilsoņu ikdienas konsulāro aizsardzību, nākamajos sešos mēnešos Eiropas Komisija ierosinās tiesību aktus par koordināciju un finansiālo kompensāciju. Konsulārā aizsardzība ir Eiropas solidaritātes jautājums. Pilsoņiem jāzina, kur vajadzības gadījumā var saņemt palīdzību. Viņiem nebūtu jāuztraucas par administratīvajām procedūrām.” Visām 27 ES valstīm diplomātiskā pārstāvniecība ir tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Krievijā. Krīzes Lībijā, Ēģiptē un Jemenā ir norādījušas uz to, cik būtisks ir konsulārais atbalsts valstspiederīgajiem, kuriem piespiedu kārtā jāuzturas ārvalstīs. Piemēram, Lībijā bija aptuveni 6000 ES pilsoņu, kad radās krīzes situācija, bet tikai astoņām dalībvalstīm tur ir pārstāvniecības. Konsulārā aizsardzība ir svarīga arī ikdienas situācijās, piemēram, ja ir pazaudēta vai nozagta pase, smaga negadījuma vai slimības, apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā. Pamatinformācija: ES līgumi garantē visiem ES pilsoņiem tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu sniegto aizsardzību, ja pilsoņi ceļo vai dzīvo ārpus ES un viņu pašu valstij nav pārstāvniecības (skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 23. pantu; ES Pamattiesību hartas 46. pantu). Gandrīz visās pasaules valstīs vismaz vienai ES dalībvalstij nav pārstāvniecības. Lai arī 62 % no eiropiešiem sagaida tāda paša veida palīdzību no citas ES dalībvalsts vēstniecības, kādu tie saņemtu no savējās, ne visi eiropieši un konsulārās amatpersonas ir informētas par konsulārās aizsardzības ES mērogu. Savā 2010. gada oktobra Ziņojumā par pilsonību (sk. IP/10/1390 un MEMO/10/525) Komisija apņēmās pastiprināt ES pilsoņu tiesības uz palīdzību trešās valstīs, ierosinot tiesību aktus un sniedzot izsmeļošāku informāciju. Komisija 2011. gada 23. martā izveidoja īpašu tīmekļa vietni – www.consularprotection.eu, kur ES pilsoņi, kas ceļo uz valsti ārpus ES, var saņemt ieteikumus ceļotājiem un tuvākās vēstniecības kontaktinformāciju (IP/11/355). Komisija līdz šā gada beigām arī iesniegs juridiskus priekšlikumus, lai: - uzlabotu tiesisko noteiktību attiecībā uz darbības jomu, nosacījumiem un procedūrām saistībā ar konsulāro aizsardzību un optimizētu resursu izmantojumu, tostarp krīžu laikā; - izveidotu koordinācijas un sadarbības pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu ikdienas konsulāro aizsardzību ES pilsoņiem, kuriem nav savas pārstāvniecības, un risinātu jautājumu par konsulārās aizsardzības krīzes situācijās finansiālu kompensēšanu. Sīkāka informācija: ES konsulārās aizsardzības tīmekļa vietne: www.consularprotection.eu ES pilsoņu tiesības: http://ec.europa.eu/justice/citizen Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas mājas lapa: http://ec.europa.eu/reding

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: