Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā 12. maijā galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektsparedz, ka līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs izveidotas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā.
Likumprojektā noteiktas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Latvijas Republiku iedalīs
valstspilsētu pašvaldību teritorijās un
novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala
pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
No 2021. gada 1. jūlija pilsētas statusu varētu iegūt arī Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūtu no 2022. gada 1. jūlija.
Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.
Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus.
To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021.gada 1.janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.
Paredzēts, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un a
r jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30. septembrim
izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
Tāpat likumprojekts uzdod pienākumu un nosaka pārejas periodu, lai valsts reģistros un informācijas sistēmās varētu veikt attiecīgas izmaiņas atbilstoši jauno administratīvo teritoriju iedalījumam.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts trešajā – galīgajā - lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.