Pasaules un Latvijas ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem lielu satricinājumu viļņiem. Covid-19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja inflācija un karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci. Kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas – ne, un kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem?
Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās sankcijas ekonomiku ietekmēja vairākos veidos. Viens no tiem – izejmateriālu deficīts un sadārdzināšanās. Tomēr, kā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidents Aigars Rostovskis, uzņēmējiem pāris mēnešu laikā izdevās pielāgoties jaunajai realitātei, noslēdzot līgumus ar piegādātājiem no citām valstīm. Savukārt Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss žurnālam Bilance novembrī atzina, ka, piemēram, kokmateriālu un metāla jomā ne tikai sekmīgi izdevies aizvietot importu, bet arī cenas jau samazinājušās līdz pirmskara līmenim.
Ukrainas kara sākums un sankcijas kļuva par lakmusa papīru arī tam, cik lielā mērā Latvijas ekonomika kopumā aizvien ir orientēta Austrumu virzienā. Šķita, ka pagājušā gada procesiem būtu gandrīz pilnībā “jānocērt” atlikušo ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Bet vai tā ir noticis?
Gan Aigars Rostovskis, gan Mārtiņš Tiknuss, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite žurnālam Bilance apgalvoja, ka daudzi uzņēmēji sadarbību ar Krieviju pārtraukuši uzreiz pēc kara sākuma. Tā ir retorika, tomēr – ko uzrāda eksporta un importa statistika?
Centrālās Statistikas pārvaldes dati ir nepielūdzami – Krievija arī 2022. gadā bijis starp pieciem lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem gan eksportā, gan importā. Eksports uz Krieviju pērn gan ir samazinājies, taču tikai par 0,4%. Vēl pārsteidzošāka ir situācija importa jomā – imports no Krievijas pērn pat palielinājies par 3,3%. Te gan jāatceras, ka importa un eksporta dati norādīti faktiskajās cenās, kas ietver arī inflācijas efektu. Eksportējošo un importējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju gan ir samazinājies, tomēr arī ne dramatiski – eksportētāji no 1013 līdz 831, importētāji mazliet straujāk – no 1793 līdz 1268 uzņēmumiem. Kopumā gan tirdzniecības apjoma, gan eksportējošo/importējošo uzņēmumu skaita izmaiņas norāda uz ekonomiskās sadarbības kritumu par apmēram 20-30%.
Pērnā gada vidū, kad inflācija jau bija sasniegusi divciparu skaitli, gan uzņēmēji, gan ekonomisti par tautsaimniecības lielāko risku nodēvēja stagflācijas iestāšanos – situāciju, kad vienlaikus ar augstu inflāciju iestājas arī ekonomiskā stagnācija vai pat recesija. Savukārt kā pozitīvais scenārijs tobrīd tika prognozēta inflācijas pakāpeniska samazināšanās, tiesa, arī šajā versijā gan paredzot neizbēgamu ekonomikas izaugsmes piebremzēšanos. Kā piepildījušies šie scenāriji, un kur Latvijas ekonomika atrodas šobrīd?
Lai gan pagājušā gada nogalē izskanēja trauksmes zvans, ka trešajā ceturksnī Latvija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm iedzīvojusies recesijā, vēlāk izrādījās, ka tik traki nav – gan trešajā, gan ceturtajā ceturksnī konstatēts minimāls iekšzemes kopprodukta pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pērn kopumā IKP audzis par 2%. Labā ziņa ir tā, ka recesija pagaidām nav sākusies.
Pati inflācija pērn kopumā Latvijā vidēji sasniedza 17,3%. Visstraujākais dārdzības kāpums bija pērnajā pavasarī un vasarā, kad katru mēnesi cenas pieauga par 2-4%. Šī tendence aprāvās augustā, bet decembrī uz vienu mēnesi tika sasniegta pat neliela deflācija. Šāgada sākumā cenas gan atkal atsāka mazliet pieaugt.
Kopumā var secināt, ka no sliktākā – stagflācijas – scenārija pagaidām izdevies izvairīties, jo inflācija pagājušā gada otrajā pusē sāka pamazām samazināties, savukārt ekonomika vēl notur lai arī nelielu, tomēr – pieaugumu. Kopumā arvien turpinām dzīvot makroekonomiskās nenoteiktības zonā. Par to liecina arī šāgada pirmā ceturkšņa sezonāli nekoriģētie IKP dati, kas atkal uzrāda nelielu pieaugumu. Izskatās, ka ekonomika šobrīd aizvien kaut ko gaida. Cerēsim, ka tā ir zemā starta ieņemšana pirms strauja izrāviena.
Projektu “Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Latvijas ekonomikas līdzšinējā bilance inflācijas krīzē” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022
