0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILM: sociālā riska iestāšanās gadījumā mikrouzņēmumu darbinieki ir mazāk aizsargāti

LM: sociālā riska iestāšanās gadījumā mikrouzņēmumu darbinieki ir mazāk aizsargāti

Lai gan mikrouzņēmumu nodoklis ir ērts nodokļu maksātājiem, kopumā vidējais maksājums uz vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2012.gada 30.jūnijam", kuru otrdien, 9.oktobrī, izskatīja valdība. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā trīs reizes. 2012.gada 1.pusgadā jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits bija 45,9% no jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaita 2011.gadā. 2011.gadā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrējās 27 % no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem, bet 2012.gada 1.pusgadā to īpatsvars nedaudz samazinājies – 24 %.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Lai gan mikrouzņēmumu nodoklis ir ērts nodokļu maksātājiem, kopumā vidējais maksājums uz vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2012.gada 30.jūnijam", kuru otrdien, 9.oktobrī, izskatīja valdība.

Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā trīs reizes. 2012.gada 1.pusgadā jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits bija 45,9% no jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaita 2011.gadā.

2011.gadā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrējās 27 % no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem, bet 2012.gada 1.pusgadā to īpatsvars nedaudz samazinājies – 24 %. 2011.gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudēja 35 nodokļa maksātāji, savukārt 2012.gada 1.pusgadā – 44 jeb par 9 nodokļa maksātājiem vairāk nekā 2011.gadā. Uz 2012.gada 1.jūliju bija reģistrēti 21 984 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. 2012.gada 30.jūnijā 5156 bija mikrouzņēmumu nodokļa parādnieki, savukārt kopējā parāda summa - 1,40 milj. latu, t.sk. 1217 jeb 24 % no kopējā mikrouzņēmumu nodokļa parādnieku skaita.

Mikrouzņēmumos 2012.gada II ceturksnī bija nodarbināti 42 903 cilvēki, kas ir desmit reizes vairāk kā 2010.gada IV ceturksnī, kad mikrouzņēmumos bija nodarbināti 4078 cilvēki (kopš sāka darboties Mikrouzņēmumu nodokļa likums).

Vidējais mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts ir 25-30% no vidējiem darbinieku faktiskajiem ienākumiem jeb 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas sistēma balstās uz apdrošināšanas principu – pabalstu un pensiju apmēri ir tieši atkarīgi no ienākumiem, no kuriem aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad sociālā riska iestāšanās gadījumā mikrouzņēmumu darbinieki būs mazāk sociāli aizsargāti. Tas ir saistīts ar to, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiks aprēķināts no daudz zemāka sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta nekā darba ņēmējiem vispārējā gadījumā.

Laikā no 2010.gada 1.septembra līdz 2012.gada 30.jūnijam no 63 mikrouzņēmumu darbiniekiem, kas brīvprātīgi pievienojās valsts sociālajai apdrošināšanai, sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši 38 cilvēki. Individuālo gadījumu izpēte ļauj secināt, ka mikrouzņēmumu darbinieks izvēlas veikt brīvprātīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas neilgi pirms sociālās apdrošināšanas pakalpojuma piešķiršanas, t.i., tajā periodā, par kuru tiek aprēķināta vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga pakalpojuma apmēra noteikšanai.

Vienlaikus ir konstatēta virkne praktiskās īstenošanas problēmu mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanā. Piemēram, neiespējami ir kontrolēt situācijas, kad mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz Ls 500, jo mikrouzņēmuma deklarācijā netiek atšifrēts ienākumu veids, un nav zināms, vai izmaksātais ierobežojuma pārsniegums ir atlaišanas pabalsts, vai darba samaksa. Tas nozīmē, ka tikai pēc pusgada būs iespējams pateikt, vai „šodien” iesniegtajā deklarācijā ir korekti piemērota nodokļa likme.

Kā arī situācijās, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemēram, pārsniedz minimālo gada apgrozījumu (Ls 70 000) vai pārsniedz maksimālo darbinieku skaitu (5 darbinieki), vai pieļaujamo atalgojumu (Ls 500), tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu. Tomēr Mikrouzņēmumu nodokļa likums neregulē gadījumus, kad likumā noteiktie kritēriji tiek pārkāpti, iesniedzot precizētās mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijas par pagājušo laiku. Vienlaikus darba devējs nevar arī savlaicīgi informēt darbiniekus par nodokļa režīma maiņu.

Atgādinām, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinets izvērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un katru gadu līdz 1.oktobrim laikposmā līdz 2015.gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.