0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSMinistru kabineta komiteja atbalsta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reformu

Ministru kabineta komiteja atbalsta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reformu

Pirmdien, 22.aprīlī, Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus. "Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Reformas īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomikas ministrija. Foto: Ikars Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com

Pirmdien, 22.aprīlī, Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus.

"Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Reformas īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas", uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un Ministru kabineta (MK) 2012.gada 15.maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem. Ministrija izstrādātos likumprojektus ir skaņojusi ar visām ieinteresētajām pusēm - ministrijām, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas, Valsts kanceleju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, sabiedriskās politikas centru „Providus”, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Pārresoru koordinācijas centru, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomu, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu Latvijā.

Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.

Saskaņā ar koncepcijās atbalstīto risinājumu un Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, Latvijā tiks veidots daļēji centralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, līdz 2014.gada sākumam izveidojot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju (turpmāk - Birojs), kuram pakāpeniski pārvaldībā tiks nodotas valsts uzņēmumu kapitāla daļas un tas būs atbildīgs par valsts kapitālsabiedrību pārraudzību, informācijas pieejamību par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un to pārvaldīšanas rezultātiem, kā arī korporatīvo pārvaldīšanas nosacījumu ieviešanu.

Likumprojektā noteikta publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtība; publisko personu kapitāla daļu pārvaldības kārtība; centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanas kārtība, darbības principi, statuss, funkcijas, padotība un finansēšanas modelis, kā arī biroja vadības iecelšanas kārtība un kritēriji. Tāpat likumprojektā ietverts publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībās nepieciešamības regulārs izvērtējums, tajā skaitā kapitālsabiedrību atbilstības publisko personu komercdarbības principiem izvērtēšana. Likumprojekts arī nosaka pienākumus publiskās personām piederošo kapitālsabiedrību darbu plānošanu un regulāru uzraudzību no institūciju puses; definē sadarbības mehānismu un lēmumu pieņemšanas kārtību starp kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām pusēm; dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, iesaistīto institūciju kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību; kritērijus padomes izveidei kapitālsabiedrībās, padomes locekļu maksimālo skaitu un izvirzīšanas kārtību; kārtību, kādā publiskas personas kapitālsabiedrību pārveido par valsts pārvaldes iestādi vai publisko aģentūru; kā arī kapitāla daļu atsavināšanu.

Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībā – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Latvijas Republikā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē un 243 gadījumos, kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk procenti kapitāla daļu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.