Nākamgad minimālo algu plāno celt līdz 700 eiro; Lietuvai un Igaunijai tomēr nepietuvosimies

Labklājības ministrija saskaņošanai valdībā virza grozījumu Ministru kabineta noteikumos*, kas paredz minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada līdz 700 eiro.

Minimālās algas paaugstināšanu līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra nosaka jau 2022. gada 25. novembrī pieņemtie grozījumi Darba likuma pārejas noteikumos.

"Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti," minimālās algas palielināšanas pozitīvos faktorus uzskaita grozījuma projekta autori tā anotācijā.

Tiesa gan, pārējās Baltijas valstīs minimālās algas tāpat ir būtiski lielākas, turklāt  nākamgad pat pieaugs vēl mazliet straujāk.  Igaunijā minimālā alga 2024. gadā kāps par 95 eiro, sasniedzot 820 eiro mēnesī. Savukārt Lietuvā minimālā alga nākamgad pieaugs par 84 eiro, sasniedzot  jau 924 eiro apmēru. 

Grozījuma projekta anotācijā uzsvērti arī negatīvie efekti minimālās algas kāpumam: "Latvijā darbaspēka izmaksu pieaugums vairākas reizes pārsniedz produktivitātes kāpumu, tāpēc minimālās algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas netiks kompensēts ar atbilstošu produktivitātes kāpumu, var radīt nopietnu spiedienu uz peļņas normas samazināšanos, lai saglabātu cenu konkurētspēju ārējos tirgos. Turpretim mazāka peļņa nozīmē mazākas investīcijas produktivitātes celšanai. Bez tam ilgstoši pozitīva darbaspēka vienības izmaksu dinamika palielina valsts ārējās nesabalansētības draudus, vienlaikus jāņem vērā arī šobrīd saspringtā ģeopolitiskā situācija, kā arī augstākas kā pirms Covid-19 krīzes izejvielu un energoresursu cenas, kas būtiski ietekmē uzņēmēju maksātspēju. Jāatzīmē, ka minimālās algas kāpums, palielinot minimālo algu par 80 EUR, kopējo algu kāpumu ietekmēs aptuveni par 1 procentpunktu.  Gan minimālās algas, gan kopējā algu līmeņa pieaugums palielina uzņēmēju darbaspēka izmaksas un, iespējams, rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus, kā arī var veicināt patēriņa cenu pieaugumu."

Vienlaikus tiek atzīts, ka spiediens uz izmaksu pieaugumu var veicināt biznesa konkurētspēju, paaugstinot tā automatizāciju un produktivitāti: "Atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti."

Kā arī (pretrunā iepriekš minētajam, ka var pieaugt izvairīšanās no nodokļu nomaksas), mazināt ēnu ekonomiku: "Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars." 

* Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"

• Biedrības drīkst algot darbiniekus un veikt saimniecisko darbību, ja tam nav peļņas gūšanas rakstura
• No 1. oktobra uzņēmējdarbības riska nodeva jāmaksā arī fiziskajām personām