Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%.
Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro.
Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 213,734 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 278,045 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 278,034 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 10 100 eiro apmērā.
Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. aprīlī bija piešķirti parādiem kopumā 123,695 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gada sākumā.
Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, aprīļa sākumā bija 230,985 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.
2023. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 876,776 miljonu eiro apmērā.
*Abonements tiks atjaunots automātiski, līdz izvēlēsies to pārtraukt
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.