Ekspertu ziņojumam

No 1. jūlija reizi ceturksnī tiks publicēta informācija par komersantu attiecīgajā ceturksnī samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu apmēra kopsummu, informē Finanšu ministrijā (FM). Tāpat reizi ceturksnī tiks publicēta informācija par komersanta vidējo nodarbināto personu skaitu. To paredz Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumu ieviešana, kuru rezultātā veiktas izmaiņas regulējumā, kas paredz paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem. Iepriekš VID publiskojamā datu bāzē tika publicēta informācija par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummām, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummām un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. Šī informācija ir bijusi pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai. VID publiskojamo datu bāzes lietotājiem aizliegts izmantot minētās publiskās datu bāzes datus mērķiem, kas nav noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tāpat FM norāda, ka izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti normatīvu grozījumi būvniecības jomā, tostarp par pienākumu būvniecības ieceres...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām. Īstu uzrāvienu ēnu apkarošanā vēl nejūt Augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstīs 2024. gadā bija Lietuvā, un lai gan Igaunijā joprojām bija zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars nekā Latvijā un Lietuvā, pērn Igaunijā tika fiksēts augstākais rādītājs kopš ēnu ekonomikas mērījumu sākšanas Baltijas valstīs — tas pieaudzis līdz 19,5% , bet...

Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Kāpēc jauni noteikumi? Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts: Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi. Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā sniegtā informācija atbilst starptautiski atzītai labākai praksei. Saskaņā ar EUROSTAT novērtējumu, 2024. gadā Latvijas publiskā sektora grāmatvedības uzskaite un gada pārskatā sniegtā informācija IPSAS (Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu) prasībām atbilda 91% apmērā, un jaunie noteikumi nodrošinās augsta līmeņa atbilstības uzturēšanu. Administratīvā sloga mazināšana un efektivitāte: Mērķis ir uzlabot normatīvo regulējumu, samazināt administratīvo slogu budžeta iestādēm un vienkāršot gada slēguma inventarizācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis nodokļu normatīvo aktu izmaiņas jūnijā. Nodokļu normatīvie akti jūnijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt MUN maksātāja statusu, ja ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs un palikt MUN maksātājs, ja vienlaikus: nesniedz citas...

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem. Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem». Īpašā PVN reģistrācijas kārtība No 1. jūlija PVN likuma 139.2 pantā noteikta īpašā kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas veic preču iegādi ES teritorijā vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās...

Latvijā, sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas ieceļojuši valstī, ir izstrādāta specifiska kārtība to nodarbināšanai, kas gan līdzinās vispārējiem noteikumiem, gan ietver īpašas nianses, kas ir svarīgas darba devējiem. Būtībā, pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojušos iedzīvotājus, darba devējam ir jāievēro tāda pati pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtība un termiņi, kā nodarbinot jebkuru citu Latvijā strādājošu personu – gan nerezidentu, gan rezidentu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Galvenie darba devēja pienākumi ir reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot ziņu kodu 11, aprēķināt un ieturēt nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – un iemaksāt tos vienotajā nodokļu kontā. Tāpat darba devējam ir jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) un jāiesniedz visi nepieciešamie pārskati un deklarācijas. Nodokļu rezidences noteikšana ir atslēga Ukrainas pilsoņu nodarbināšanā. Šīs personas var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās deklarētā (pastāvīgā) dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, vai ja...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 20. jūnijā pieņēma nozīmīgu lēmumu maksātnespējas lietā, kas ietekmēs turpmāko tiesu praksi par fizisko personu parādu dzēšanu. Senāts apmierināja ģenerālprokurora protestu, uzsverot, ka patērētāju "ātro kredītu" izmantošana un ieguldījumi kriptovalūtās nav pietiekams pamats atteikt saistību dzēšanas procedūru. Turklāt Senāts norādīja – arī kredītdevējiem ir pienākums atbildīgi izvērtēt aizņēmēja maksātspēju, un šo aspektu tiesām jāvērtē līdztekus parādnieka individuālajai atbildībai. Ģenerālprokurora ieskatā ir nesamērīgi atbildību par neapdomīgu saistību uzņemšanos saistīt vienīgi ar parādnieci, jo kredītu devējiem pirms lēmuma pieņemšanas par patēriņa kredītu piešķiršanu ir noteiktas pastiprinātas prasības izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt kredītu. Tiesa parādniecei nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru, secinot, ka trīs gadu laikā kopš viņas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniece bija regulāri uzņēmusies patēriņa kredītu jeb “ātro kredītu” saistības, savukārt agrākās patēriņa kredītu saistības pārfinansēja ar jauniem patēriņa kredītiem, kā arī tīmekļa vietnē pārskaitīja 1044,24 eiro par kriptovalūtas iegādi. Protestā ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka gandrīz visi šajā lietā vērtētie parādnieces...

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, lai padarītu šo atbalsta programmu uzņēmējiem saprotamāku, pieejamāku un piemērotu mūsdienu ekonomikas vajadzībām. Programma paredzēta uzņēmumiem, kas plāno izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tostarp divējāda lietojuma jeb civilā un militārā pielietojuma risinājumus. Atbalsts paredzēts ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos un apgrozāmajiem līdzekļiem, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, ražošanas jaudu paplašināšanai un jaunu darba vietu radīšanai Latvijas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs. Kopējais pieejamais finansējums programmai ir 100 miljoni eiro. No tiem 49,6 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 8,7 miljoni eiro – valsts budžeta finansējums, bet 41,6 miljoni eiro – attīstības finanšu institūcijas ALTUM piesaistītais finansējums. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu divos virzienos. Pirmais – inovatīvu, tai skaitā divējāda lietojuma, produktu izstrādei ar aizdevumiem no 300 000 līdz 5 miljoniem eiro un iespēju saņemt kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā jeb ne vairāk kā 1,5 miljonus...

Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore. 2024. gada dati liecina, ka ir pieaudzis pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā skaidrojiet šo kāpumu? Pērn kopumā bija pasludināti 283 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 17% vairāk, nekā 2023. gadā. Savukārt šogad pirmos četros mēnešos pasludināti 77 juridisko personu maksātnespējas procesi. Līdzīga tendence bija vērojama arī vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, Vācijā 2024. gadā bija reģistrēts pēdējo gadu laikā lielākais maksātnespējas procesu pieaugums, kas bija līdzīgi kā Latvijā — par 17%. Šo pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem. Vēl ir pāragri novērtēt, kāds faktoru kopums ietekmēja maksātnespējas...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrācijas pilnveidošana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, kā arī uzlabota lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un skaidrota PVN piemērošana psihologa konsultācijām sociālo pakalpojumu ietvaros. To visu paredz ar 2025. gada 1. jūliju spēkā stājošies būtiski grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", informē VID. Viens no svarīgākajiem jauninājumiem ir precizētas reģistrācijas iesniegumu veidlapas (MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikums), kas pielāgotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 2024. gada 12. decembra grozījumiem. Jaunajās veidlapās iekļauta atsauce uz PVN likuma 59. panta desmito daļu, kas vērš PVN maksātāju uzmanību uz to, ka, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Turklāt reģistrācijas veidlapas ir papildinātas ar...

Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. Cilvēkiem ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalsts uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu....

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim! Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. INTERVIJA Saruna ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu: Aug juridisko personu maksātnespējas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS izvirzītās prioritātes 2026. gada valsts budžetam, kurās uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Latvijai stratēģiski būtiskās nozarēs. Lai arī LBAS atbalsta Latvijas valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tostarp ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm atbilstoši iepriekš valdības uzstādītajiem mērķiem – valsts aizsardzībai (ārējai un iekšējai), izglītībai un zinātnei, veselībai – un papildināt tās ar vēl vienu prioritāti – demogrāfiju. LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% apmēram no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP): 2026. gada budžetā – 4,5% apmērā no IKP; 2027. gada un turpmāko gadu budžetā – 5% apmērā no IKP. Vēstulē LBAS uzver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 26.05.2022.) iezīmētais...

Detalizētu ieskatu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtībā, nodarbinot gan Ukrainas civiliedzīvotājus – nerezidentus, gan Latvijas rezidentus, sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz VSAOI, darba devējam par Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu, kurš veic darbu Latvijā, tās jāveic tādā pašā kārtībā kā par rezidentu, saskaņā ar Latvijas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Obligāto iemaksu objekts gan rezidentam, gan Ukrainas civiliedzīvotājam – nerezidentam ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur IIN. VSAOI likme vispārējā gadījumā ir 34,09%, kur 10,5% ir darba ņēmēja daļa un 23,59% – darba devēja daļa. Ja darba ņēmējs ir sasniedzis valsts vecuma pensijas saņemšanai tiesīgu vecumu, likme ir 30,02% (9,25% – darba ņēmēja daļa, 20,77% – darba devēja daļa). Svarīgi atzīmēt, ka ārvalstu darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu savā valstī, ja tas ir mazāks par Latvijā noteikto, tiek piemērota vispārējā likme 34,09%. VSAOI vienotajā nodokļu kontā jāiemaksā reizi mēnesī...