Ēnu ekonomikā aizvien dominē aplokšņu algas

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām.

Īstu uzrāvienu ēnu apkarošanā vēl nejūt

Augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstīs 2024. gadā bija Lietuvā, un lai gan Igaunijā joprojām bija zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars nekā Latvijā un Lietuvā, pērn Igaunijā tika fiksēts augstākais rādītājs kopš ēnu ekonomikas mērījumu sākšanas Baltijas valstīs — tas pieaudzis līdz 19,5% , bet Lietuvā tas samazinājies par 1,7 procentpunktiem un veidoja 24,7%.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2024. gadā bija «aplokšņu algas», kas veido aptuveni 50% no kopējās ēnu ekonomikas. Arī kaimiņvalstīs tas ir dominējošais faktors — Igaunijā aplokšņu algas pērn veidoja 43,9%, bet Lietuvā — 36,9% no IKP. A. Saukas ieskatā politikas veidotājiem joprojām būtu aktīvāk jāmeklē risinājumi, kas veicinātu aplokšņu algu apmēra samazināšanos — īpaši ar labprātīgiem līdzekļiem, ne tikai ar sodiem un sankcijām. Viens no veidiem, kā to panākt, ir demonstrēt labu praksi nodokļu maksātāju naudas efektīvākā izlietošanā. Tas, cita starpā, ir saistīts ar spēju samazināt izdevumus un kopējo birokrātiju valsts pārvaldē.

«Šāda prakse veicinātu uzņēmēju nodokļu morāles celšanos — attieksmi, kur nodokļi tiek maksāti, pat ja pastāv iespēja to nedarīt. Nodokļu morāli nav iespējams uzlabot ar likumiem vien, bet tai ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjoma mazināšanos,» pauda pētnieks.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2024. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās par 2,9 procentpunktiem un bija 20,7%.

Lietuvā aplokšņu algas pērn samazinājās par 2,7 procentpunktiem — līdz 18,1%, savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2024. gadā pieauga līdz 17,2%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Savukārt «neuzrādītie ieņēmumi» Latvijā 2024. gadā veidoja 23,6% no kopējās ēnu ekonomikas, bet «neuzrādīto darbinieku» komponente — 26,4%.

Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2024. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, Latvijā bija vērojams pieaugums par 0,6 procentpunktiem — no 14,6% līdz 15,2%.

Starp Baltijas valstīm lielākais neuzrādītās peļņas pieaugums pērn bija Igaunijā, kur tas palielinājās par 2,6 procentpunktiem — no 9,5% līdz 12,1%. Tomēr Igaunijā joprojām saglabājas zemākais peļņas neuzrādīšanas apmērs Baltijas valstu starpā. Attiecīgais rādītājs visaugstākais Baltijā bija Lietuvā — 20,5% 2024. gadā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2024. gadā veidoja 10,9%, uzrādot samazinājumu par 0,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā darbinieku neuzrādīšana veidoja 11,7%, kas ir samazinājums par 3,7 procentpunktiem, bet Igaunijā — 10,6%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk.

Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2024. gadā veidoja 30,2% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi — 25,9%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2024. gadā veidoja 36,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente — 26,3%.

Salīdzinot reģionus, augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2024. gadā Latvijā bija Kurzemē — 24,2%, sekoja Latgale ar 22,7%, Vidzeme ar 22,2%, Rīgas reģions ar 21,2% un Zemgale ar 18%.

Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā — 33,8%, kas ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023. gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 26,2%, kamēr 2023. gadā šis rādītājs bija 27%, pakalpojumu sektorā — 23,6% (2023. gadā — 26,4%), ražošanā — 17,3% (2023. gadā — 18,9%), bet vairumtirdzniecībā saglabājies 13% apmērā jeb tāds pats kā 2023. gadā.

Uzņēmējiem cerīgs skats uz regulējuma uzlabojumiem

Pētījumā uzņēmējiem skalā no 1 līdz 5 bija jānovērtē dažādi uzņēmējdarbību ietekmējoši faktori.

Latvijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku ir pieaugusi no 2,6 2023. gadā līdz 2,65 2024. gadā. Lietuvā šis rādītājs uzlabojies no 2,84 līdz 3,09, savukārt Igaunijā bija zemākā uzņēmēju apmierinātība ar nodokļu politiku Baltijas valstīs, tai samazinoties no 2,58 2023. gadā līdz 2,12 pērn.

Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,6 (2023. gadā — 3,47). Tādu pašu vērtējumu nodokļu administrētāji ieguva arī Igaunijā, kas gan ir samazinājums no 3,76 2023. gadā. Savukārt Lietuvā 2024. gadā uzņēmēju apmierinātība ar ieņēmumu dienestu tika vērtēta ar 3,72 (3,75 — 2023. gadā).

Pagājušajā gadā nedaudz pieaugusi uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, Latvijā tā ir augusi no 3,04 2023. gadā līdz 3,06 pērn. Igaunijas uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti samazinājusies no 3,2 līdz 2,93, bet Lietuvā — augusi no 2,95 līdz 3,00.

Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem 2024. gadā ir samazinājusies līdz 2,52 (2023. gadā — 2,57). Igaunijā apmierinātība ar valsts atbalstu samazinājusies līdz 2,32 (2,43 — 2023. gadā), bet Lietuvā nedaudz pieaugusi, vērtējumam sasniedzot 2,79 (2,77 — 2023. gadā).

Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi tērē neoficiālos maksājumos, lai «nokārtotu lietas», 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijā samazinājās par 0,7 procentpunktiem, veidojot 9,3%. Savukārt vispārēja kukuļdošanas līmeņa pieaugums bija Igaunijā — par 0,8 procentpunktiem un arī Lietuvā — par 2,4 procentpunktiem, sasniedzot attiecīgi 7% un 10,5%.

Latvijā 2024. gadā palielinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 7,5% līdz 7,8%. Sevišķi izteikts šī rādītāja pieaugums bija Igaunijā, kur vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, palielinājās no 3,3% 2023. gadā līdz 7,4% 2024. gadā, kas ir pieaugums par 4,1 procentpunktu jeb vairāk nekā divas reizes. Lietuvā šī komponente pieauga par diviem procentpunktiem — līdz 9,9%.

Pētījumā arī tika uzdots jautājums «Kādas būtu sekas, ja kompānija jūsu nozarē tiktu pieķerta par nepatiesu rādītāju sniegšanu?» Uz šo jautājumu 35,2% respondentu Latvijā, 40% Lietuvā un 30,2% Igaunijā uz šo jautājumu atbildēja ar «nopietna soda nauda, kas ietekmētu kompānijas konkurētspēju». Savukārt 20,4% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju, 12,4% Lietuvas un 17,6% Igaunijas — ar «kompānija būtu spiesta pārtraukt savu darbību». Tikai 5,1% respondentu Latvijā, 6% Lietuvā un 9,4% Igaunijā atbildēja ar «nekas nopietns».

Nodokļu politikā — vairāk «burkānu» sīkajam biznesam

A. Sauka pētījuma prezentācijā uzsvēra, ka ēnu ekonomika Latvijā turpina mazināties. Daļēji tas varētu būt rezultāts valsts pārvaldes centieniem mazināt ēnu ekonomiku, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas plāna aktivitātes. Tomēr ēnu ekonomika rūk lēnām, kas liek uzdot jautājumu — vai ir iespējamas rīcības straujākai ēnu ekonomikas mazināšanai valstī, un vai nebūtu laiks atgriezties pie ēnu ekonomikas mazināšanas kā vienas no galvenajām prioritātēm. Pētnieks uzsvēra, ka tas ir sevišķi svarīgi situācijā, kad būtiski jāpalielina izdevumi aizsardzībai, tajā pašā laikā neaizmirstot par ekonomikas attīstību, un kad ir ierobežotas iespējas aizņemties vai kāpināt budžeta deficītu.

VID ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe un Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks norādīja, ka ēnu ekonomikas mazināšanās ir rezultāts valsts pieejas maiņai no «pātagas» uz «burkāna» politiku, respektīvi, sniedzot vairāk priekšrocību godīgiem nodokļu maksātājiem. J. Upenieka ieskatā represīvā politika ir sevi izsmēlusi. Savukārt VID ģenerāldirektore pētījumam veltītajā diskusijā uzsvēra, ka VID no represīvas iestādes pāriet uz servisa iestādes statusu. Diskusijā pieaicināto uzņēmēju viedoklis gan bija nedaudz atšķirīgs — iebildumi bija par VID sūtīto vēstuļu formātu, aizvien tiek uzskatīts, ka «visi ir krāpnieki» un nodokļu maksātājam jāpierāda, ka strādā godīgi. Aizvien nav radīts piemērots nodokļu režīms sīkajam biznesam, sarežģīta ir nodokļu aprēķināšana un grāmatvedības atskaišu gatavošana. Atsaukšanās uz iespēju izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu ir nevietā, jo nodokļa likme ir pārāk liela, turklāt MUN maksātājs kā saimnieciskās darbības veicējs biznesā riskē ar visu savu mantu, kamēr sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) šādu risku neuzņemas. Tāpat arī saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI), kas atvieglotu nodokļu nomaksu un atbrīvotu no atskaišu iesniegšanas, nav sevi attaisnojis, ja reiz to valstī piedāvā tikai viena banka un to izmanto vien 400 uzņēmēju. Izskanēja ierosinājums samazināt MUN likmi līdz 12–15%, jo tā būtu pat iespējams palielināt nodokļu ieņēmumus, iepretim FM apgalvojumam, ka fiskālā telpa šādu samazinājumu nepieļauj.

Ēnu ekonomika, iespējams, sasniegusi arī ap 126 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi gadā pēc VID datiem ir mazāki par 1000 eiro. Daudzi amatnieki, kas sniedz savus pakalpojumus mājsaimniecībām, nav reģistrējuši saimniecisko darbību sīkā biznesa nodokļu režīma trūkuma dēļ, valsts viņus «neredz», taču arī viņiem būtu nepieciešams veidot nodokļu kultūru, kā arī var būt izdevīgi uzrādīt legālus ienākumus, lai, piemēram, banka izsniegtu kredītus.

Saeimas deputāte Linda Matisone piebilda, ka pētījumā redzamie Igaunijas rezultāti rāda, ka Latvija noteikti nedrīkst iet nodokļu paaugstināšanas virzienā, kas strauji audzē ēnu ekonomiku.

Uzņēmēji arī norādīja, ka pagaidām nejūt solīto efektu no VID ieviestās uzņēmumu reitingu sistēmas, izcilniekiem nav vairs ātri pieejamu konsultantu, kā tas bija iepriekš. Labi, ka tāda sistēma ir izveidota, bet pietrūkst lielo «burkānu». VID ģenerāldirektore atgādināja, ka likumā reitingi ierakstīti kā informatīvi, taču tiek strādāts pie tā, lai «baltajā sarakstā» esošajiem nodokļu maksātājiem atvieglotu dalību publiskajos iepirkumos un būtu citas priekšrocības.

FM Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Jana Salmiņa diskusijas dalībniekiem atgādināja, ka vairākas ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna aktivitātes sāktas vai vēl tiks īstenotas no šī gada. Tās noteikti varētu pozitīvi atspoguļoties nākamgad pētījumā apkopotajos ēnu ekonomikas samazināšanās rādītājos.

Finanšu ministrijas viedoklis

FM Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs Atis Bičkovskis saistībā ar Ēnu ekonomikas indeksa rādītāju publiskošanu uzsver, ka 2024. gada laikā ir pieaudzis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju un pašnodarbināto skaits, ir samazinājies nodokļu parāda apmērs budžetā un palielinājusies vidējā darba alga. Tāpat nodokļu ieņēmumi kopā sasniedza 35,8% no IKP, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Šie nav tieši ēnu ekonomikas rādītāji, bet to dinamika var palīdzēt veidot priekšstatu un izdarīt secinājumus par potenciālajām ēnu ekonomikas tendencēm. Komersantu skaita pieaugums kopā ar budžeta ieņēmumu palielinājumu un kopējā parāda samazinājumu var netieši liecināt par uzņēmējdarbības aktivizēšanos un ēnu ekonomikas samazināšanos. VID darba efektivitāte un atklātie pārkāpumi parāda, ka kontroles mehānisms strādā un «ēnu ekonomikā» strādāt kļūst sarežģītāk.

Kā viena no rīcības jomām, kuras mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku un nodokļu saistību neizpildi, ir tehnoloģiju un progresīvas analītikas izmantošana. 2024. gada laikā Latvijā īpaši tika pievērsta uzmanība un turpinājās darbs skaidras naudas plūsmas izsekojamībai un bezskaidras naudas darījumu vecināšanai. 2025. gada pavasarī Latvijas Bankas publicēja Maksājumu radaru par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, kas parāda, ka viena Latvijas iedzīvotāja bezskaidrās naudas maksājumi nedēļā 2025. gada februārī bija 78%. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars. Salīdzinājumā ar 2023. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2024. gadā palielinājās par 7%, ko noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, bet tās kopapjoms — par 95%. Savukārt tirdzniecības vietu (POS) termināļu skaits Latvijā pieauga par 13% (2024. gadā — 48 243).

2025. gadā stājas spēkā vairāki grozījumi normatīvajā regulējumā, kas vērsti uz nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšanu un aplokšņu algu izmaksu ierobežošanu. Piemēram, pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā iesniegt VID informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītā skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 eiro vai vairāk, kas vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksas veicināšanu. Tāpat noteikts pienākums nodokļu maksātājam, kura iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 eiro, nodrošināt klientam iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, tādējādi ierobežojot skaidras naudas apriti un veicinot bezskaidras naudas norēķinus mazumtirdzniecībā. Savukārt darba devējam noteikts pienākums informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, lai mazinātu «aplokšņu algu» izmaksas.

2025. gadā veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem. No 2025. gada 1. jūlija reizi ceturksnī VID publicēs informāciju par komersantu attiecīgajā ceturksnī samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.

Šobrīd turpinās Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešana, kas paredz izmaiņu sagatavošanu normatīvajā regulējumā skaidras naudas aprites caurskatāmības veicināšanai (algas izmaksa primāri bezskaidrā naudā, kredītiestāžu ziņošana par klientu skaidras naudas iemaksām (750 eiro) un izmaksām (1000 eiro), kā arī e–kvīts obligātuma ieviešanas risinājumus par medicīnas pakalpojumu izmantošanu un informācijas iesniegšanu VID par izdevumiem kvalifikācijas paaugstināšanai un izglītības iegūšanai). Notiek aktīvas diskusijas ar ekspertiem par uzņēmumiem ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu un to skaita samazinājumu turpmākiem risinājumiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka paralēli tiek risināti aktuāli jautājumi ēnu ekonomikas riska mazināšanai prioritārajās — būvniecības, apsardzes un taksometru nozarēs. Taču pozitīvi signāli ir jūtami — lielākā daļa uzņēmēju vairāk tiecas strādāt atklāti, īpaši digitālajā jomā, un sabiedrības daļa kļūst arvien apzinīgāka. Šis kultūras maiņas potenciāls var būt nozīmīgs ilgtermiņā. Jo īpaši digitālā pārvaldība, nodokļu morāles celšana, ciešāka sadarbība un komunikācija starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi var sniegt redzamākus rezultātus 2025. gadā. Īstenoto pasākumu kopums un minētās tendences liek secināt, ka 2024. gadā uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, kā arī sistēmisko risinājumu ieviešana sniedz pozitīvu rezultātu un iesāktais ceļš ir pareizs un jāturpina.

Pēc FM, SSE Rīga un LETA materiāliem Informāciju apkopoja Vineta Vizule.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūlija (523.) numurā.

Lasiet arī:

• Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā (IIN atvieglojumi darbinieku piesaistei un mobilitātei)
• Komandējums vai darba brauciens?
• Uzkrātās saistības — palīgs izmaksu uzrādīšanai attiecīgajos pārskata periodos