Kas mainīsies valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā?
Ikars Kubliņš, pēc MK noteikumu materiāliem
Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Kāpēc jauni noteikumi? Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts: Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi. Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada…
Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem.
Kāpēc jauni noteikumi?
Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts:
Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi.
Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā sniegtā informācija atbilst starptautiski atzītai labākai praksei. Saskaņā ar EUROSTAT novērtējumu, 2024. gadā Latvijas publiskā sektora grāmatvedības uzskaite un gada pārskatā sniegtā informācija IPSAS (Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu) prasībām atbilda 91% apmērā, un jaunie noteikumi nodrošinās augsta līmeņa atbilstības uzturēšanu.
Administratīvā sloga mazināšana un efektivitāte: Mērķis ir uzlabot normatīvo regulējumu, samazināt administratīvo slogu budžeta iestādēm un vienkāršot gada slēguma inventarizācijas procesu.
Kas mainās? Būtiskākie jauninājumi
Jaunie noteikumi ievieš vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas ietekmēs gan valsts, gan pašvaldību iestāžu grāmatvedību un pārskatu sagatavošanu:
Konsolidācijas pieejas maiņa
Līdz šim: Ministrijas konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus.
Tagad: Šo iestāžu gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iekļaušanu konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā turpmāk veiks Valsts kase. No valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas un budžeta nefinansētās iestādes turpmāk gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniegs Valsts kasei patstāvīgi, bez nozares ministriju starpniecības, līdzīgi kā pašvaldības.
Valsts kontroles revīzijas pieejas un zvērinātu revidentu loma
Līdz šim: Valsts kontrole sniedza 27 atsevišķus finanšu revīzijas ziņojumus un atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem. Atsevišķi atzinumi netika sniegti par Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta pārskatiem.
Tagad: Sākot ar 2025. gada pārskatiem (piemērojams ar 2026. gadu), Valsts kontrole sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību, nodrošinot skaidrāku un vienotāku vēstījumu sabiedrībai.
Lai nodrošinātu konsolidētā saimnieciskā gada pārskata ticamību, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm tagad būs jāpievieno zvērināta revidenta atzinums par pārskata sagatavošanas pareizību. Šīs revīzijas nodrošinās patiesu, saprotamu un ticamu informāciju par valsts finanšu pārvaldību.
Prasījumu un saistību salīdzināšana (Inventarizācija)
Līdz šim: Budžeta iestādes veica prasījumu, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu, saistību atlikumu, naudas darījumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšanu, izmantojot ePārskatus. Naudas līdzekļu atlikumu salīdzināšana notika arī ar Valsts kasi. Strīda gadījumos iestādes uzskatīja par korektiem savus datus.
Tagad: Lai mazinātu administratīvo slogu, turpmāk gada slēguma inventarizācijā tiks veikta tikai prasījumu un saistību atlikumu, kā arī darījumu bez atlīdzības salīdzināšana, neiekļaujot naudas darījumu salīdzināšanu.
Budžeta iestādēm ir atļauts izmantot ne tikai ePārskatus, bet arī citus digitālos rīkus, piemēram, pašu izstrādātas resursu vadības sistēmas (piemēram, "Horizon"), lai iegūtu precīzākus un ātrākus rezultātus. Taču vienkārša dokumentu sūtīšana pa e-pastu netiks uzskatīta par digitālu risinājumu.
Būtiska ir arī norma, ka nenodokļu ieņēmumu administrētājiem vairs nav jāsalīdzina saistības par saņemtajiem nenodokļu ieņēmumu maksājumiem, kas vēl nav ieskaitīti valsts budžetā vai atmaksāti maksātājam.
Budžeta izpildes pārskats un rezultātu rādītāji
Līdz šim: Gada pārskats sastāvēja no vadības ziņojuma, finanšu pārskata un informācijas par budžeta izpildi. Finanšu pārskats ietvēra bilanci, darbības finansiālo rezultātu, pašu kapitāla izmaiņu un naudas plūsmas pārskatu. Valsts budžeta iestādes nesniedza informāciju par izdevumiem funkcionālajās un ekonomiskajās kategorijās. Valsts kontrole atzīmēja, ka publiski pieejamā informācija par darbības rezultātiem nav pietiekami saprotama un tai trūkst saiknes ar budžeta izpildi.
Tagad: Finanšu pārskata sastāvā turpmāk ietvers bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un informāciju par budžeta izpildi, nodrošinot pilnīgāku priekšstatu.
Turpmāk arī valsts budžeta iestādes sagatavos informāciju par budžeta izpildi sadalījumā pa funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām. Šī prasība stāsies spēkā ar 2026. gada pārskatu.
Būs jāsniedz precīzāka un caurskatāmāka informācija par budžeta plānošanu un izpildi:
Vairs nebūs jārāda salīdzināmā informācija par iepriekšējā perioda budžeta izpildi.
Būs jāskaidro būtiskas izmaiņas sākotnēji apstiprinātajā plānā un atšķirības no grozītā plāna.
Būs jāiekļauj informācija par sasniedzamo darbības rezultatīvo rādītāju plānu, izpildi un izmaksu efektivitāti, paskaidrojot, vai rādītāja sasniegšana ir pozitīva vai negatīva.
Pārskatos jāietver izvērtējums par ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas ietekmējuši rezultātu, kā arī ministriju veiktās darbības.
Īpašs uzsvars tiek likts uz sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu un iestādes spēju efektīvi pārvaldīt resursus. Pašvaldībām jāuzsver paveiktais iedzīvotāju labklājības palielināšanai, to pamatojot ar konkrētiem rādītājiem.
Notikumi pēc bilances datuma
Līdz šim: Iestādes sniedza informāciju Valsts kasei par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, bet pārskatus nelaboja. Valsts kase koriģēja konsolidēto pārskatu, taču process bija sarežģīts un laika ziņā ierobežots.
Tagad: Ministrijas, pašvaldības un citas iestādes informāciju par šiem notikumiem sniegs vienu mēnesi agrāk. Turklāt, tās precizēs savus gada vai konsolidētos gada pārskatus par koriģējošiem notikumiem, un revidenti šos precizētos pārskatus vairs nepārbaudīs atkārtoti. Tas paaugstinās efektivitāti un mazinās kļūdu risku.
ePārskatu izmantošana pašvaldību iestādēm
Līdz šim: Pašvaldības varēja izvēlēties, vai padotības iestāžu gada pārskatus sagatavot, izmantojot ePārskatus.
Tagad: Turpmāk pašvaldību budžeta iestādēm, pašvaldību aģentūrām un pašvaldību kopīgām iestādēm gada pārskatu sagatavošanai, pārbaudei, parakstīšanai, apstiprināšanai, iesniegšanai un inventarizācijas veikšanai obligāti būs jāizmanto ePārskati. Tas risinās problēmas ar darījuma partneru atrašanu salīdzināšanai.
Kapitālsabiedrību finanšu pārskati
Līdz šim: Normatīvie akti neparedzēja prasību pievienot kapitālsabiedrību finanšu pārskatus gada pārskatam.
Tagad: Budžeta iestādēm būs jāpievieno kapitālsabiedrības finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats ePārskatos, ja tām ir ieguldījums radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu Valsts kasei nepieciešamo informāciju.
Zembilances aktīvi un pasīvi
Līdz šim: Valsts budžeta iestādēm nebija jāsniedz informācija par zembilances pasīvā uzrādīto nākotnes saistību par noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem un ES finansētiem projektiem paredzamajiem maksājumiem atbilstību valsts budžeta likumā iekļautajai informācijai par ilgtermiņa saistībām.
Tagad: Valsts budžeta iestādēm finanšu pārskatu pielikumā būs jānorāda zembilances pasīvā uzrādīto nākotnes saistību atbilstība valsts budžeta likumā iekļautajai informācijai par ilgtermiņa saistībām.
Šīs izmaiņas ir paredzētas, lai modernizētu valsts finanšu pārvaldību, padarītu to caurskatāmāku un efektīvāku, kā arī nodrošinātu atbilstību starptautiskajai labākajai praksei, stiprinot sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām. Lielākā daļa no šīm izmaiņām, izņemot tās, kas attiecas uz notikumiem pēc bilances datuma un budžeta izpildes skaidrojumiem par rezultatīvajiem rādītājiem, tiks piemērotas jau 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu par 2025. gadu. Savukārt izmaiņas, kas attiecas uz notikumiem pēc bilances datuma, budžeta izpildes skaidrojumiem par rezultatīvajiem rādītājiem un informācijas iesniegšanai par izdevumiem funkcionālajās un ekonomiskajās kategorijās, sāks piemērot 2027. gadā, sagatavojot 2026. gada pārskatu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Kāpēc jauni noteikumi? Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts: Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi. Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada…