“Nedrīkst” nozīmē – nedrīkst!

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(0)
"Nedrīkst" nozīmē – nedrīkst!
Ilustrācija: © vchalup – stock.adobe.com
Maija Grebenko
Maija Grebenko, žurnāla Bilance redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Viena no pēdējām “šausmu” ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes!

Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta.

Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā.

Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju…

Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par to ļoti uztraucies. Brauc un ar vienu aci šķielē, vai pieturā nav kontrolieru, lai paspētu izlēkt no trolejbusa…

Pēdējā laikā VID aicinājums atgriezt valstij nepamatoti izmaksātos dīkstāves pabalstus izraisījis visai asu sabiedrības reakciju.

Pandēmija izgaismoja mūsu ekonomikas ēnas puses, un vairāki nodarbinātie saņēma niecīgus pabalstus, turklāt mēs arī ļoti labi saprotam, kāpēc tie bijuši tādi. Tomēr jāatzīst, ka pabalstu piešķiršanas aprēķins un noteikumi, kas bija jāievēro, lai pabalstu saņemtu, bijuši vienādi visiem. 

Kāpēc pabalsts būtu jāatmaksā?

Pirmkārt, tāpēc, ka uzņēmums, pieprasot savam darbiniekam pabalstu, “nav pamanījis”, ka dīkstāves laikā nedrīkst pieņemt jaunus darbiniekus (savējais saņem pabalstu, bet firma turpina darboties). Otrkārt, uzņēmums piesakās pabalstiem, bet pa kluso turpina darboties, izsniedzot čekus, kurus pircēji savukārt iesniedz VID čeku loterijā. Nav labi melot, bet vienmēr jau var atrast attaisnojumu!

Melošana sasniedza mērķi: pabalsts jāatmaksā uzņēmumam, kaut gan to saņēma darbinieki. Tagad grāmatveži uztraucas: ja atmaksās pabalstus, vai šādas izmaksas tiks uzskatītas par saistītām ar saimniecisko darbību?!

Pieļauju, ka steigā un sabiedrības spiediena dēļ varēja kļūdīties arī pabalstu piešķīrēji, bet jāatceras, ka pabalstiem tika izmantoti aizņemtie līdzekļi. No pirmās dienas VID solīja, ka dati tiks rūpīgi pārbaudīti, arī Valsts kontrole nestāv malā. Viņiem tāds darbs. Ko citu iesākt, ja gandrīz ceturtdaļa biznesa regulāri nemaksā nodokļus?!

Vai mēs atšķiramies no citas pasaules?

Izrādās, ne! Tikko saņēmu informāciju, ka arī Apvienotajā Karalistē vietējais ieņēmumu dienests sāk atprasīt pabalstus, kas izmaksāti tiem nodarbinātajiem, kuri februārī tika uzskatīti par darba ņēmējiem. Kad paziņoja par iespēju saņemt atbalstu no valsts, attiecīgu personu kategorija (īpaši trešo valstu uzņēmumu īpašnieki) ar atpakaļejošo datumu steidzami noformēja darbā savus radus un draugus…

Arī viņu meli sasniedza mērķi. Domāju, ka turpmāk ar reputāciju šiem biznesmeņiem būs vairāk problēmu nekā pie mums.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)