0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSNo trim Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais ēnu ekonomikas indekss
BIZNESS

No trim Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais ēnu ekonomikas indekss

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (REA) un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 30. maijā atklāja konferenci  „Ēnu ekonomika Latvijā: vai gaisma tuneļa galā redzama?" Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Ventspils augstskolas mācību prorektors Arnis Sauka  konferencē norādīja, ka veiktajā pētījumā „Ēnu ekonomikas indekss 2011” atklājies, ka Latvijā ēnu ekonomika no iekšzemes kopprodukta uzrāda visaugstāko līmeni, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Rezultāti ir sekojoši: Ēnu ekonomikas indekss 2011 Gads    Latvija     Lietuva     Igaunija 2011      30,2%         17,1%     18,9% 2010      38,1%        18,8%     19,4% 2009     36,6%         17,7%     20,2% Par paveikto un turpmāk ieplānoto ēnu ekonomikas apkarošanā  konferences…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (REA) un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 30. maijā atklāja konferenci  „Ēnu ekonomika Latvijā: vai gaisma tuneļa galā redzama?" Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Ventspils augstskolas mācību prorektors Arnis Sauka  konferencē norādīja, ka veiktajā pētījumā „Ēnu ekonomikas indekss 2011” atklājies, ka Latvijā ēnu ekonomika no iekšzemes kopprodukta uzrāda visaugstāko līmeni, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Rezultāti ir sekojoši: Ēnu ekonomikas indekss 2011 Gads    Latvija     Lietuva     Igaunija 2011      30,2%         17,1%     18,9% 2010      38,1%        18,8%     19,4% 2009     36,6%         17,7%     20,2% Par paveikto un turpmāk ieplānoto ēnu ekonomikas apkarošanā  konferences dalībniekus informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nellija Jezdakova. VID ģenerāldirektore savā prezentācijā norādīja, ka 2011.gada 26.augustā apstiprinātā Projekta grupa cīņā pret algu izmaksām aploksnēm preventīvā darba rezultātā panākusi: - 59 % nodokļu maksātāju no kopējā skaita, kuriem veikts datu ticamības novērtējums, saviem darba ņēmējiem palielinājuši darba samaksu vai pieņēmušu darbā iepriekš nelegāli nodarbinātas personas; - 52% nodokļu maksātāju palielinājuši darba atalgojumu un turpina to palielināt arī šogad; - 29 % nodokļu maksātāju uz laiku palielinājušas darba atalgojumu, bet pēc tam to atgriezuši iepriekšējā līmenī; - 25% nodokļu maksātāju nav mainījuši savu darba ņēmēju atalgojumu. 16 % nodokļu maksātāju samazinājuši algu nodokļu maksājumus (pamatā saistīts ar darbu sezonalitāti vai finansiālajām problēmām) VID ģenerāldirektore atzīst, ka vairāk nekā puse pārbaudīto darba devēju (52%) saprot Latvijas ekonomisko situāciju un stabili palielina darbinieku atalgojumu, taču ar 25% nodokļu maksātāju jāstrādā atkārtoti Priekšlikumus darbaspēka nodokļu reformai ēnu ekonomikas apkarošanā konferencē izteica LTRK Nacionālās stratēģijas padome un SIA Lattelecom pārstāve Elīna Meiere. Viņa uzsvēra, ka Latvijā pāriet uz «pelēko» zonu spiež darbaspēka nodokļu slogs, tāpēc rosināja straujāku darbaspēka samazināšanu. Valdības lēmums šovasar samazināt pievienotās vērtības nodokli un no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1 %  nemotivē uzņēmējus iziet no «pelēkās» zonas. LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vārdā viņa ieteica piemērot straujāku darbaspēja nodokļa samazinājumu tiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kuri maksā vismaz 70% no nozares vidējās algas un izpildās citi papildus kritēriji (ir pozitīvs pašu kapitāls u.c.). Ieviešot, piemēram, kopējo 25% likmi (pašreizējās 25% + VSAOI vietā), budžeta ieņēmumi samazinātos, taču to kompensētu prognozējamie ieņēmumi no aplokšņu algu legalizēšanas, nelegālās nodarbinātības mazināšanās, un nodokļu pieaugums no līdz šim nedeklarētās peļņas, kā arī būtu iespējams reāli piedzīt iekrājušos nodokļu parādus. Šādas izmaiņas darbaspēka nodokļa likmē valstī palielinātu nodokļu bāzes apjomu, pieaugtu iedzīvotāju algas un tiktu uzrādīti uzņēmumu reālie ienākumi. Materiālu  sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058