NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2018.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Līdz ar to Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. VID atgādina, ka 2018.gada 1.martā visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Iespējamā ietekme uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): alus (5 % 0.5 l) + 0,07 euro; vīns (0.75 l)+ 0,13 euro; degvīns (40 % 0,5 l) + 0,53 euro. VID ir izstrādājis izsmeļošu metodisko materiālu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā iesaistītajiem komersantiem.

Otrdien, 27. februārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam. Ziņojumā ir izvērtēta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma efektivitāte periodā no 2015. līdz 2017. gadam. Izvērtējot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, ir secināts, ka tas nav bijis tik efektīvs, kā sākotnēji bija plānots, jo pilnībā ir izpildīti tikai divi no astoņiem kritērijiem, savukārt četri kritēriji ir daļēji izpildīti, bet divi kritēriji nav izpildīti. Tomēr kritēriju izpildes rezultāti liecina, ka ir sasniegts progress ēnu ekonomikas mazināšanā. Tāpat ir sasniegts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešanas mērķis – samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu. FM rosina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļu režīmu saglabāt arī turpmāk un atkārtoti vērtēt 2021. gadā. Ņemot vērā līdzšinējos rezultātus, ir nepieciešams precizēt režīma vērtēšanas kritērijus, nosakot, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumi budžetā 2020. gadā ir vismaz 370 000 eiro, kā arī sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju...

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu. “Valsts no nodokļu maksātājiem sagaida pilnīgu nodokļu likumu ievērošanu, un tas ir pamatoti. Tomēr valstij, šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam, ir jārīkojas tikpat principiāli arī savu saistību neizpildes gadījumā. Vairāku gadu garumā Valsts kontroles revīzijās atklājam, ka pats VID nereti kavē pārmaksāto nodokļu atmaksu un nokavējuma naudas aprēķināšanā ir trūkumi. Ieviešot Valsts kontroles revīzijā sniegto ieteikumu, VID ir uzlabojis sistēmu, lai pārmaksāto PVN un IIN atmaksātu laikus, bet kavēšanās gadījumā tiktu atbilstoši aprēķināta nokavējuma nauda un nodokļu maksātāji to saņemtu. Mēs sagaidām, ka VID turpinās darbu pie sistēmas uzlabošanas un mūsu ieteikumu ieviešanas arī turpmāk, bet šī ir laba ziņa iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attieksmei pret...

Valsts sekretāru sanāksmē 22. februārī izsludināts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Ar to iecerēts pieņemt vairākas jaunas izmaiņas saistībā ar sociālo iemaksu veikšanu. Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka, saistībā ar pāreju uz vienoto nodokļu kontu, no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam undarba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Grozījumu projektā noteikts, ka darba devējam, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai valsts iestādes lēmumu par darba samaksas piedziņu, līdz ar darba samaksu ir pienākums samaksāt arī obligātās iemaksas un iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arvien biežāk vēršoties personas, kuras ir civiltiesiskā kārtībā tiesājušās ar darba devēju par darba samaksu. Tiesu spriedumos ir noteikts darba devēja pienākums izmaksāt personai nesaņemto darba samaksu, bet nekas nav minēts par nodokļu nomaksu. Lai nodrošinātu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu par alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar akcīzes nodokļa likmes maiņu 2018. gada 1.martā. Atgādinām, ka Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 2018.gada 1.marta tiek mainītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot). Apstiprināts noliktavas turētājs: gada 1.martā inventarizē: akcīzes preču noliktavas uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumus (neatkarīgi no tā, vai nodokļa marka uzlīmēta uz akcīzes preces vai nē), par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; akcīzes preču noliktavā uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumus, ja par attiecīgajām akcīzes precēm nodoklis samaksāts saskaņā ar likuma 23.panta trīspadsmito daļu un tās ir atdotas atpakaļ attiecīgajā akcīzes preču noliktavā. 2) 15 dienu laikā (ieskaitot dienu, kad notiek nodokļa likmju maiņa), t.i., līdz 2018.gada 15.martam,aprēķina akcīzes nodokļa starpību un VID EDS iesniedz dokumentu: Akcīzes nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada janvārī ir 745,88 milj. EUR. Tas ir par 41,51 milj. EUR jeb 5,9 % vairāk nekā 2017.gada janvārī. Būtiskākais pieaugums joprojām ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada janvāri, palielinājušies par 21,17 milj. EUR jeb 9,8 % un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 11,21 milj. EUR jeb 8,5 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan nodarbināto skaita, gan to ienākumu pieaugums. Tomēr, neskatoties uz VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu, līdz šī gada janvārī plānotajiem ieņēmumiem pietrūkst 12,38 milj. EUR. Visbūtiskāk gan PVN ieņēmumu plāna, gan VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 2018.gada janvārī ietekmējusi PVN ieņēmumu samazināšanās par 6,15 milj. EUR jeb 2,9 %, salīdzinot ar 2017.gada janvāri. PVN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tas nosaka, ka PVN pārmaksa, kam neizpildījās tūlītējās atmaksas nosacījumi, ir jāatmaksā 10 dienu laikā pēc taksācijas gada pēdējā taksācijas...

Grāmatveži jau ir pamanījuši, ka darba samaksas (t. sk. algas) aprēķinam 2018. gadā piemīt dažas īpatnības. Savukārt, ja neizprot šo īpatnību iemeslu un būtību, pieaug varbūtība kļūdīties. Kļūdu dēļ rodas konflikti starp grāmatvedi, darbiniekiem un vadītājiem. Likumdevēja piedāvātais fizisko personu ienākuma nodokļa noteikšanas algoritms teorētiskā līmenī vēl varētu būt pieņemams, bet izskaidrot to veikšanu nespeciālistam (darbiniekam, vadītājam) būs pagrūti, tāpēc jāizsaka līdzjūtība grāmatvežiem. Pirmā reakcija Likuma projektā piedāvātā progresīvās IIN likmes piemērošana neizsauca negatīvu attieksmi. Sabiedrība jau sen gaidīja kārtību, kas noteiktu „bagātajiem” maksāt lielākus nodokļus. Protams, gandrīz katram bija savs viedoklis, kā to varētu izdarīt savādāk un, protams, „labāk”. Tomēr noteikums rēķināt IIN pēc 20% likmes no summām līdz 1667 eiro, bet no pārsnieguma daļas – pēc likmes 23% neizraisīja īpašu pretestību. Bet ar šo – reformas „prieki” tikai sākās. Pētot likuma grozījumu anotācijās esošos aprēķinus, šoku izraisīja piemērs ar darbinieku, kam ir divas darbavietas. Pirmajā darbavietā, kur bija iesniegta nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie nodokļu papildus uzrēķini 2017. gadā kopumā sasnieguši 230,7 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas jeb 227,2 miljoni bijuši auditu uzrēķini, atlikušo summu veido datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu precizēšanā un akcīzes nodokļa aprēķinos par marķēto dīzeļdegvielu veiktie uzrēķini, ziņo LETA. Šādi uzrēķini veikti kopumā vairāk nekā 10 000 nodokļu kontroles pasākumos (tajos ieskaita nodokļu auditus, nodokļu aprēķinus, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas). Tātad vidēji vienā nodokļu kontroles pasākumā pērn tikuši uzrēķināti papildus nodokļi aptuveni 23 000 eiro vērtībā. Tāpat par 1613 nodokļu kontroles pasākumos konstatētajiem pārkāpumiem pieņemti lēmumi saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par naudas soda uzlikšanu 1,121 miljona eiro apmērā, bet citām institūcijām lēmuma pieņemšanai pēc piekritības nosūtītas 39 administratīvo pārkāpumu lietas. Interesanti arī, ka 42 fiziskajām personām nav atzīti viņu deklarētie skaidras naudas uzkrājumi 3,1 miljona eiro apmērā, bet 74 juridiskajām personām un deviņām fiziskajām personām samazināti saimnieciskās darbības zaudējumi 8,9 miljonu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem". Tajā skaidrots arī, kā nodokļa likme jāpiemēro ienākumam no uzņēmuma līguma. Saskaņā ar Civillikumā noteikto ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli ienākuma izmaksātājs atskaita VSAOI – atbilstoši likmei, kas noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” darba devējam un darba ņēmējam. Atskaitījumus (VSAOI, prognozēto neapliekamo minimumam, atvieglojumus) atskaita, piemērojot 20 % nodokļa likmi. Ienākuma no uzņēmuma līguma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro progresīvo nodokļa likmi (ienākumam līdz 20 004 euro – 20 %, ienākumam no 20 004 euro līdz 55 000 euro – 23 %, ienākumam virs 55 000 euro...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8. februārī, izskatīts kārtējais normatīvo aktu projekts, kas saistīts ar gatavošanos vienotā nodokļu konta ieviešanai - Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu plānots noteikt, ka regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā maksājamie) VID administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23.datumam. Līdz ar to tiks pārskatīts arī PVN maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN vienotajā nodokļu kontā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām (jeb ne vēlāk kā līdz 23.datumam pēc taksācijas perioda beigām). Vienotais PVN maksāšanas gala termiņš neliegs iespēju reģistrētiem PVN maksātājiem veikt PVN maksājumus valsts budžetā (t.i., vienotajā nodokļu kontā) vairākos maksājumos, ja tas būs ērtāk no konkrēta nodokļu maksātāja finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, taču mēneša 23.datums ir datums, kad VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt pret...

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku. Ko nodokļu maksātājiem Baltijas valstīs nesis 2018.gads? Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59%...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis aktualizētu informatīvo materiālu par komersanta pienākumiem un atbildību, izmaksājot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus fiziskajai personai. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksājot fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – ienākumus, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pie ieņēmumiem, no kuriem ienākumu izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī, pieder ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, tai skaitā: ieņēmumi no uzņēmuma līguma; ieņēmumi, ko izmaksā fiziskajai personai, kura paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļautajos gadījumos. Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā. Informācija par fiziskām personām, kas veic...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, pretēji publiskajā telpā izskanējušajai informācijai, nav paredzēts paaugstināt naudas sodu par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai to neiesniegšanu. Gluži pretēji – naudas sodu paredzēts diferencēt un noteikt samērīgāku - atkarībā no kavēto dienu skaita. Būtiskākās likuma grozījumos paredzētās izmaiņas ir saistītas ar to, ka turpmāk protokolu-lēmumu par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai to neiesniegšanu automātiski ģenerēs VID elektroniskā informācijas sistēma, un nodokļu maksātājam tiks piemērota administratīvā atbildība bez viņa klātbūtnes. Par šo protokolu-lēmumu VID triju darbadienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas dienas paziņos nodokļu maksātājam, izmantojot VID EDS. Ievērojot “Konsultē vispirms” principu, VID piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas termiņa nodokļu maksātājiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nosūtīs atgādinājumu par drīzumā iesniedzamo deklarāciju, vienlaikus informējot par iespējamo administratīvo atbildību par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu. Jau kopš 2016.gada EDS ikvienam ir pieejams deklarāciju kalendārs, kurā jau...

Ekonomikas ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas piedāvājumu noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumu 130 eiro mēnesī komercpārvadājumu veicējiem ar vieglo automobili. Ekonomikas ministrija, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kā arī piedaloties darba grupās pirms šī MK noteikumu projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, ir vairākkārt norādījusi, ka neatbalsta valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu avansa maksājuma noteikšanu komercpārvadājumiem ar vieglo automobili. Sākot darbu pie dalītās ekonomikas iniciatīvas un kopbraukšanas regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija noslēdza vienošanos ar lielākajām kopbraukšanas platformām par vairākiem pamatprincipiem, no kuriem būtiskākais ir caurspīdīga platformu darbība un ēnu ekonomikas mazināšana. Kā būtisks instruments ēnu ekonomikas mazināšanai un caurspīdīgai darbībai tika izvēlēts princips, kad visi darījumi platformās notiek tikai bezskaidras naudas veidā. Papildus tam diskusiju rezultātā panākta kopēja izpratne, ka starpniecības platformas neatņemams pienākums ir datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu par veiktajiem darījumiem. Ekonomikas ministrijas ieskatā šie divi piedāvātie risinājumi pēc būtības atrisina likumdevēja gribu izskaust...

Līdz 2018.gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma...