NODOKĻI

Eiropas Komisija 30. novembrī iepazīstināja ar jauniem instrumentiem, kuri palīdzēs aizsargāt Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu pret krāpšanu un novērst nepilnības, kuras dara iespējamu liela mēroga krāpšanu PVN jomā. Kā zināms, oktobrī Eiropas Komisija ierosināja vērienīgu ES PVN sistēmas reformu un nāca klajā ar plānu par ceturtdaļgadsimtā lielāko ES PVN noteikumu reformu. Arī 2016. gada rīcības plānā PVN jomā ir sīki izskaidrota vajadzība izveidot vienotu Eiropas PVN zonu, kas ir vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu. Jauno noteikumu mērķis ir veicināt uzticēšanos dalībvalstu vidū, lai tās varētu vairāk apmainīties ar informāciju un palielināt sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm. Dalībvalstis varēs apmainīties ar būtiskāku informāciju un ciešāk sadarboties šādu darbību apkarošanā. Lai gan dalībvalstu nodokļu iestādes jau apmainās ar noteiktu informāciju par saimniecisko darbību un pārrobežu tirdzniecību, šī sadarbība lielā mērā ir atkarīga no informācijas manuālas apstrādes. Tajā pašā laikā ES tiesībaizsardzības iestādēm netiek sistemātiski nodota PVN informācija...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ir izdoti Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas 2017.gada 4.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240(6067), stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Šie noteikumi nosaka:Noteikumu pielikumā ir vairāki piemēri par neapliekamā minimuma aprēķināšanu un piemērošanu. Piemēri gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai par nepilnu taksācijas gadu 1. piemērs Nodokļa maksātājs līdz 2016. gada 31. jūlijam ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā, tādēļ viņam par šo laiku neapliekamais minimums saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta ceturto daļu nav piemērojams. Ar 1. augustu nodokļa maksātājs ir sācis strādāt. Aprēķinot darba algu, viņam tiek piemērots minimālais mēneša neapliekamais minimums 75 euro. Diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro par pieciem mēnešiem (no 1. augusta līdz 31. decembrim): DNM = GNMmax / 12 x 5 – 0,0403 x (AI – AImin / 12...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Ar grozījumiem izslēgta likuma 36. panta otrā daļa. Likuma 42. pants papildināts ar devīto daļu, nosakot, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi šajā pantā minētās pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju. Noteikumi papildināti ar pārejas noteikumu 21. punktu, nosakot, ka attiecībā uz šā likuma 36. panta otrajā daļā minētajiem darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu, azartspēles organizētājs nodrošina personu (spēlētāju) identificējošo datu un ar šo personu veikto darījumu apliecinošo dokumentu saglabāšanu ne mazāk kā piecus gadus. Veikti redakcionāli precizējumi 36. panta trešās daļas 2....

Klajā nācis ziņojums "Nodokļu spēles - sacensības par zemākajām likmēm: Eiropas loma netaisnīgas starptautiskās nodokļu sistēmas uzturēšanā", kas ietver padziļinātu 17 Eiropas Savienības valstu (tai skaitā Latvijas) un Norvēģijas nodokļu sistēmu analīzi. Pētījumu izstrādāja 22 Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eurodad vadībā. Latvijas sadaļu izstrādāja biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", balstoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju un publiski pieejamajiem datiem. Ziņojuma kopsavilkuma un Latvijas pētījuma daļas tulkojums latviešu valodā lasāms un lejupielādējāms šeit. Ziņojums atklāj, ka pusei no pētījumā ietvertajām valstīm ir satraucoši augsts nelabvēlīgu nodokļu prakšu skaits, kuras starptautiskās kompānijas var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Ziņojuma autori konstatēja, ka: 12 valstu valdības ir vai nu tikko samazinājušas uzņēmumu nodokļa likmi, vai plāno to darīt tuvāko pāris gadu laikā; saglabājoties pašreizējām tendencēm, vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļu likme pasaulē 2052. gadā sasniegs 0%. Sandra Martinsone, ziņojuma Latvijas sadaļas autore, skaidro: "Tendence ar strauji lejupslīdošām uzņēmumu nodokļu likmēm draud ievērojami palielināt nevienlīdzību, uzliekot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir pieņemti Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Noteikumi nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) noteikto normu piemērošanas kārtību nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos. Noteikumi punkti skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pantu un tajos lietoto terminu piemērošanu, ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru, kā arī likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus. Noteikumu 1.pielikumā ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas piemēri: Nodokļa bāzes noteikšana; Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu izvērtēšana; Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas piemērošana; Ar konsultatīvajiem pakalpojumiem tieši saistīto izdevumu attiecināšana. Noteikumu 2.pielikumā ir noteikti preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtības noteikšanas piemēri par katru tirgus cenas vai darījuma tirgus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.675 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2017.gada 28.jūlijā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī paskaidrotu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk, fiziskajai personai ir pienākums deklarēt ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem un aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai ienākuma izmaksātājs ir ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā un kāda nodokļa likme ir piemērota. Ienākums no uzņēmuma līguma Ienākuma izmaksātājs, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un tiek izmaksāts tikai ienākums no uzņēmuma līguma, izmaksas brīdī piemēro 20 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam līdz 20 004 euro un 23 procentu likmi ienākumam virs 20 004...

Kā informā Valsts ieņēmumu dienests (VID), salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 4 092 nodokļu maksātāji. Liela daļa no tiem savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 4 337 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Aktuālais nodokļu parādnieku saraksts pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku...

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām”, sākot ar 2021. gadu ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ievērojami samazināt kontu skaitu, kuros tiek ieskaitīti VID administrētie valsts budžeta maksājumi. Patlaban VID administrētie nodokļi tiek maksāti 49 valsts budžeta ieņēmumu kontos Valsts kasē, kas prasa no nodokļu maksātāja daudz laika, uzmanības un pastāv iespēja kļūdīties, veicot maksājumu. Sākot ar 2021. gadu VID administrētos nodokļus un atsevišķus regulāros maksājumus varēs ieskaitīt vienā kontā. Likuma grozījumi paredz, ka vienotajā nodokļu kontā varēs veikt šādus maksājumus: iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, dabas resursu nodokli izložu un azartspēļu nodokli, elektroenerģijas nodokli, subsidētās elektroenerģijas nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, Muitas likuma 1.panta 4.daļā minētos muitas maksājumus, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, patentmaksu, maksājumus par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu...

Trešdien, 22. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperti. “Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar...

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 629 pieteikumi. Uz šī gada 23.novembri pieņemti 4 915 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 49 118 810,59 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 3 172 fiziskās un 3 457 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 2 386 fiziskām personām par kopējo summu 5 974 402,59 eiro, t.sk. 4 261 833,37 eiro pamatparāds, 1 451 363,88 eiro nokavējuma nauda un 261 205,34 eiro soda nauda, un 2 529 juridiskajām personām par kopējo summu – 43 144 408,00 eiro, t.sk. 34 349 770,69 eiro pamatparāds, 5 537 338,39 eiro nokavējuma nauda un 3 257 298,92 eiro soda nauda. Atgādinām, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ietvaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas,...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome ir apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes. Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra. Apstiprinātās komponentes paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh. Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa). Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, Regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu. Visiem elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē, ka kopējo maksājumu par OIK turpmāk veidos divas daļas, no kurām viena būs fiksēta, savukārt otra mainīsies proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Mainīgā daļa (obligātā iepirkuma komponente) veidosies proporcionāli...

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atgādina - lai 2018.gadā dzīvošanai paredzētajam nekustamajam īpašumam tiktu piemērota samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2% - 0,6% no kadastrālās vērtības, tad īpašumā jābūt deklarētai dzīvesvietai. Ja pieder dzīvokļu īpašums vai viena dzīvokļa māja, objektā taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietai ir jābūt deklarētai vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Ja pieder dzīvokļu īpašumos nesadalīta divu vai vairāku dzīvokļu māja, domājamās daļas no šādas mājas vai telpu grupa nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto nodokļa likmi apliekamā platība tiek piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam - uz vienu dzīvesvietu deklarējušu personu attiecinot 30 m2 no dzīvošanai paredzētās platības. Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, tiek ņemtas vērā dzīvesvietā taksācijas gada 1.janvārī plkst.0.00 deklarētās personas. Detalizētāku informācija par nekustamā īpašuma nodokļa likmju...

No nākamā gada Latvijā tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. Piecu procentu PVN likmes ieviešanas mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazināt augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielināt šo produktu daudzumu ikdienas uzturā. PVN likumam pievienots pielikums ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi. Grozījumi noteic, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā. Šajā laikā plānots izvērtēt samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Termiņa ierobežojums samazinātās likmes piemērošanai noteikts, jo, ņemot vērā, ka tās ieviešana ir atkāpe...

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, informē Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”” (turpmāk – noteikumi), kas 2017.gada 16.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.228 (6055) un stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Izmaiņas noteikumos precizē mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam regulējumam (redakcijā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī). Aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, mikrouzņēmumu nodokļa likme 15 % apmērā jāpiemēro apgrozījumam līdz 40 000 euro, savukārt pārsnieguma daļai – 20 % apmērā. Ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma norma, kas nosaka ierobežojumu fiziskajai personai vienlaikus tikt nodarbinātai kā mikrouzņēmuma darbiniekam vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā. Tādējādi noteikumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts arī citā mikrouzņēmumā. Informācija par šādu darbinieku būs jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā to personu skaitā, kas pārsniedz piecu darbinieku skata ierobežojumu, par...