NODOKĻI

No 6. līdz 7.novembrim Briselē notiks Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp notiks diskusijas par Banku savienības Eirozonas aspektiem un Banku savienības izveides pabeigšanu, investīcijām cilvēkresursos, fiskālo kapacitāti un fiskālajiem nosacījumiem Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMU). ECOFIN sanāksmē plānots pieņemt vispārējo pieeju par PVN e-komercijas pakotni, tostarp PVN e-komercijas pakotnes spēkā stāšanās termiņu, Importa vienas pieturas aģentūras (Import One Stop Shop) ieviešanu, atceļot atbrīvojumu no PVN mazas vērtības preču sūtījumiem un citus. Eiropas Komisija (EK) 2016.gada decembrī ir nākusi klājā ar apjomīgiem priekšlikumiem e-komercijas jomā ar mērķi nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti un iespēju privātpersonām un uzņēmumiem bez grūtībām piekļūt tiešsaistes darbībām un īstenot tās godīgas konkurences apstākļos. Par galveno prioritāti tika noteikta tādu šķēršļu novēršana pārrobežu e-komercijas jomā, kuru pamatā ir sarežģītās PVN saistības, kā arī sistēmisks neitralitātes trūkums, kas traucē uzņēmējdarbībai ES. Tāpat...

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk - MUN) likumā. Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 euro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 euro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 euro. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 euro. 2018.gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Savukārt 2019.gadā šādas tiesības var izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017.gadā...

Jelgavas Ražotāju konsultatīvās padomes (JRKP) dalībnieki tikšanās laikā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli pārrunājuši jauno nodokļu reformu un citus ar VID darbības jomām saistītus jautājumus. I.Cīrule atklājusi ražotāju pārstāvjiem VID darba jaunās vadlīnijas, kā arī skaidroja dažādus svarīgus jautājumus, piemēram, par jauno nodokļu reformu, kas tiks īstenota ar nākamajā gada janvāri. "Galvenais, ko vēlamies panākt, lai Latvijā labrātīgi cilvēki un uzņēmēji maksā nodokļus, un lai uzņēmumi nemigrētu uz citām kaimiņvalstīm. Skaidrs, ka to varam panākt, kļūstot par konsultatīvu, nevis represīvu iestādi, un uz to arī ejam," uzsvēra I.Cīrule. Tieši tādēļ pēdējā laikā VID piedāvā dažādus seminārus un tikšanās, kurās skaidro aktuālus jautājumus. Uz to, ka saistībā ar jauno nodokļu reformu, ir vēl daudz jautājumu, norādīja JRKP vadītājs Imants Kanaška, vienlaikus uzsverot, ka ļoti pozītīvi jāvērtē nodokļu sistēmas izkustēšanas no "sasaluma stāvokļa". "Reformā ir daži jau ilgi gaidīti apekti, piemēram, tiek atcelts Uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājums, kas uzlabos...

Par to, kā maksājamas sociālās iemaksas un kā jārīkojas, darbiniekus nosūtot darbā uz ārzemēm Pēdējā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nākas saskarties ar situācijām, kad par darba ņēmējiem ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) vienlaikus vairākās valstīs, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un rada nelabvēlīgu situāciju darba ņēmēja sociālo apdrošināšanas tiesību izmantošanai nākotnē. Tāpēc šajā rakstā skaidroti nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citām ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm, vai Šveici un situācijas, kad darbinieks vienlaikus vai pastāvīgi veic darbu vairākās dalībvalstīs. Tiks atgādināts, kurā valstī par šādiem darbiniekiem būtu veicamas sociālās iemaksas. Darba ņēmējam, kurš maina nodarbinātības valstis, ir svarīgi izvairīties no situācijas, kad viņš vienlaikus būtu apdrošināts divās vai vairāk valstīs vai arī nebūtu apdrošināts nevienā valstī. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un uz viņiem vienlaikus tiktu attiecināti vienas valsts tiesību akti,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Sociālā uzņēmuma likums Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana). Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā vienai vai vairākām publiskām personām kopā nav balsu vairākuma, ja sociālā uzņēmuma statūtos noteiktais mērķis ir mērķa grupu nodarbinātība. 12.10.2017 01.04.2018 Ministru kabineta 2017. gada 3. oktobra noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”” Grozījumi veikti,...

Lai arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem. VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā: "VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā "aplokšņu" algas.Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs". Arī Finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina personas, kurām ir tiesības uz papildu atvieglojumiem un kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijas vai algas, pārliecināties, ka šie nodokļa atvieglojumi ir izmantoti darba algai vai pensijai. Gadījumā, ja atvieglojumi nav piemēroti, aicinām atgūt pārmaksāto nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Noskaidrot vai atvieglojumi ir piemēroti var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Algas nodokļa grāmatiņa" vai klātienē vēršoties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā. Kam pienākas nodokļu atvieglojumi VID atgādina, ka personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu, kuru piemēro darba ienākumiem un pensijām. Papildu atvieglojums ir ienākuma daļa, no kuras nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem šī summa ir 1848 eiro gadā, savukārt, personām, kurām noteikta III invaliditātes grupa - 1440 eiro gadā. Kāda ir atvieglojumu piemērošanas kārtība Pašam...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā UIN būs piemērojams par reprezentatīvajiem automobiļiem. Sākot ar nākamo gadu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē būs jāiekļauj reprezentatīvie automobiļi, turklāt tas attiecas gan uz jauniegādātiem, gan līdz šim uzņēmuma rīcībā esošiem auto. Attiecībā uz "vecajiem" auto tas nozīmējot, ka "šāda reprezentatīvā automobiļa visa atlikusī grāmatvedības vērtība jāiekļauj pirmajā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā", seminārā sacīja A. Kaļāne. Tāpat deklarācijās jāparādās arī reprezentatīvo auto uzturēšanas izdevumiem. Detalizētāk šīs nianses varētu tikt skaidrotas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumos, pieļāva A. Kaļāne. Jāņem vērā, ka reprezentatīvais automobilis tiks uzskatīts par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām pat tajos gadījumos, kad tas tiks izmantots saimnieciskajai darbībai. "Reprezentatīvais automobilis atsevišķas reizes tiešām var tikt izmantots saimnieciskajai darbībai, bet neatkarīgi no tā, tas netiks atzīts par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem", uzsvēra A....

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā saņemti jau 4 264 pieteikumi. Uz šī gada 26.oktobri pieņemti 1 995 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 20 611 272,71 euro. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 872 fiziskās un 2 392 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 1 055 fiziskām personām par kopējo summu 2 066 841,79 euro un 940 juridiskajām personām par kopējo summu – 18 544 430,92 euro. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda. Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018.gada 2.janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika...

Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmas direktore, lektore Anna Medne pauž viedokli, ka sabiedrības sašutums pret to, ka Valsts ieņēmumu dienests dzēš vecos un praktiski neatgūstamos nodokļu parādus, ir informētības trūkuma sekas. Lektore arī norāda, ka sabiedrības attieksme mēdz būt ļoti divdabīga - no vienas puses, tiek pārmests, ka tiek atlaisti nodokļu parādi, no otras puses - kad VID pret nodokļu nemaksātājiem vēršas stingrāk, sabiedrība mēdz nostāties šo nemaksātāju pusē. Vai sabiedrības sašutums par nepiedzenamo parādu dzēšanu ir pamatots? Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis rūpīgu analīzi un atlasījis uzņēmumus, kuriem līdz 2021.gadam dzēsīs parādus. Tie ir uzņēmumi, kuriem saimnieciskā darbība ir pārtraukta, un, kā informē VID, šie uzņēmumi vairs nepastāv, līdz ar to no tiem nav iespējams piedzīt parādu. Kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no kuriem piedzenamie parādi ir aptuveni 200 miljoni eiro. Jau kādu laiku uzņēmumiem ir iespēja izmantot 2012.gadā pieņemto nodokļu atbalsta pasākumu likumu, kas vērsts...

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 7 152,1 milj. eiro, un salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi palielinājušies par 394,3 milj. eiro jeb 5,8%. Līdz ar ekonomiskās izaugsmes tempu pieaugumu redzamas pozitīvas...

Nākamajā gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi. Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu. Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu. Vienkāršotais nodokļu nomaksas režīms Šajā gadījumā saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, bet jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ar īrnieku vai nomnieku noslēgtā līguma kopija. To var izdarīt Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Šajā gadījumā IIN ir 10 %, un to maksā no īres vai nomas ieņēmumiem. Aprēķinot maksājamo nodokli, no īres maksas drīkst atskaitīt tikai nekustamā īpašuma nodokli,...

No nākamā gada plānots ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi piecu procentu apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. Piecu procentu PVN likmi plānots ieviest, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielinot šo produktu daudzumu ikdienas uzturā. PVN likumu plānots papildināt ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi. Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri gan privātpersonām, gan komersantiem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN maksātāju reģistrā obligāti būs jāreģistrējas vienīgi tad, ja ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā būs sasniegusi 40 000 eiro (atsevišķos Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas). Ar 2018.gada 1.janvāri reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā tiek samazināts uz 40 000 euro. Šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās. Nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā ir jāizvērtē un jāprognozē, vai to ar PVN apliekamo darījumu apjoms iepriekšējo 12 mēnešu laikā 2018.gada 1.janvārī nebūs sasniedzis 40 000 euro....

Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 23.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Komisijas sēdē plānots iepazīties ar aktuālo informāciju par valsts finanšu situāciju, makroekonomiskajām tendencēm, kā arī to, kādas prioritātes noteiktas nākamgad. Budžeta komisijas sēdē aicināts piedalīties arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, kā arī Finanšu ministrijas un citu atbildīgo ministriju pārstāvji. Budžeta komisija likumprojektus “Par valsts budžetu 2018. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” un valsts budžeta pavadošo likumprojekta paketi gatavos 1. lasījumam. Par 2018. gada budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Finanšu ministrijas sagatavotā infografika par 2018. gada budžeta projektu