NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus. Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 euro tiks piemērota 20 % iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 % vietā); ienākumiem no 20 004 euro līdz 55 000 euro tiks piemērota 23 % likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 euro tiks piemērota 31,4 % likme. Lai aprēķinātu ienākumu, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, no visiem ieņēmumiem ir jāatņem ar to...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir: gadam – 55 000 euro; gadam – 52 400 euro; gadam – 48 600 euro; gadam – 48 600 euro. Ja fiziskā persona kalendāra gada laikā ir bijusi vairākos apdrošinātas personas statusos (darba ņēmēja statusā, pašnodarbinātā statusā, brīvprātīgi apdrošinātas personas statusā, mikrouzņēmuma darbinieka statusā), iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek saskaitīts visos statusos kopā. No 2016.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.

Pirmdien, 18. decembrī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Pasaules Bankas (PB) pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Projekta mērķis ir nodokļu administrācijas veiktspējas stiprināšana, sniedzot atbalstu nodokļu ieņēmumu izpildes uzlabošanai un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanai. Projektu pilnībā finansē EK. Projekta programmā būs trīs galvenie virzieni – PVN nemaksāšanas novēršana, atbilstības pārvaldība un revīzija, kā arī VID analītiskās spējas pilnveidošana. Pasaules Banka nodrošinās tehniskās palīdzības sniegšanu VID darbiniekiem, īstenojot Latvijas valdības vidēja termiņa nodokļu stratēģiju. Šī stratēģija paredz nodokļu iekasēšanas palielinājumu par 4 procentiem, salīdzinot ar 2016. gada nodokļu iekasēšanas sākumstāvokli. Tiekoties ar PB ekspertiem, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra: “Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko...

Saskaņā ar šobrīd joprojām vēl spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Valsts ieņēmumu dienests aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot likumdošanas izmaiņas, kas nākamgad stāsies spēkā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums būs 40 000 euro gadā. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 euro. 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID vairs nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā....

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, informē Valsts ieņēmumu dienests. Viena no tām ir saistīta ar ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanu un nodokļa nomaksu. Nākamgad mainās nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Nākamgad ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, tiks piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim, ienākumam no kapitāla pieaugumasaglabāsieslīdzšinējā nodokļa likme - 15 % apmērā. Sākot no 2018.gada deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra. Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 euro, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma. Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs 1000 euro, tad...

Līdz 15.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gadanovembrī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2018.gada 2.janvārim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Darba devēja un darbinieka iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi (ar līdzekļu uzkrāšanu)", kurā norādīts, ka darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: 1) no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus, kas kopā nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā; 2) no darbinieka līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu (t.i., nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus), kas kopā ar 1) punktā minētajiem maksājumiem nepārsniedz 10 % no darbinieka mēneša bruto darba samaksas. Darba devējam ir pienākums iesniegtVID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām” (turpmāk – paziņojums). Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus darba devējs uzrāda: paziņojuma 05.rindā “Ieņēmumi” – par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 22.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme Likumā ir precizēts gada apliekamā ienākuma apmērs, kuram tiek piemērota atšķirīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) likme. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir: 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro; 23 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro; 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro. Ja mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kuriem nepiemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieaugumam, noteikto 20 % likmi, nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī likmi 3 %, 5 %, 10 %, 15 % un 22 %): ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, piemēro 23 %...

Kultūras ministrija sagatavojusi informatīvo materiālu, kurā norādījusi, kādu profesiju pārstāvji ir tiesīgi saņemt autoratlīdzības un attiecīgi tiem piemērot attaisnotos autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Šis materiāls var kalpot kā pierādījums Valsts ieņēmumu dienestam, ja rodas strīds par to, ko saprast ar autoru un autoru darbu. Šis saraksts var nebūt arī pilnīgs, jo šaubu gadījumā jāņem vērā Autortiesību likumā noteiktie aizsargājamie un aizsargājamie atvasināmie darbi, kur 4. panta 12. punkts paredz "citus autoru darbus". Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā: 50% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas: 1. par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem un to izpildījumiem teātra režisors, aktieris, cirka mākslinieks 2. par horeogrāfiskiem darbiem, pantomīmām un to...

Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem, informē Finanšu ministrija. Veselībai 2018. gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 milj. eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 milj. eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 milj. eiro. Ekonomiskajai darbībai tiek novirzīts 16,5% jeb 1 475,3 milj. eiro nākamā gada budžeta līdzekļu, tajā skaitā 4,4% tautsaimniecībai (enerģētikai, rūpniecībai, būvniecībai, sakariem u.c.), 7,3% eiro lauksaimniecībai (mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un medniecībai) un 4,8% jeb transportam (autoceļiem, sabiedriskajam transportam un dzelzceļam), bet izglītībai – 8,4% jeb 756,4 milj. eiro budžeta līdzekļu. 13,3% jeb 1 190,6 milj. eiro budžeta līdzekļu tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu maksājumiem, dotācijām pašvaldībām un starptautiskajai sadarbībai (7,1%), valsts parāda vadībai un iemaksām Eiropas Komisijas budžetā (5,8%) un Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai un Ministru kabinetam (0,4%). Tāpat atpūtai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā attiecas uz minimālās darba algas būtisku paaugstināšanu, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Paaugstināta minimālā mēneša darba alga No nākamā gada minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no pašreizējiem 380 euro uz 430 euro. Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem No nākamā gada neapliekamais minimums pensionāriem tiks paaugstināts no pašreizējiem 235 euro mēnesī līdz 250 euro mēnesī, 2019.gadā vēl uz 270 euro mēnesī un 2020.gadā - uz 300 euro mēnesī. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielai daļai darba ņēmēju nākamgad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gada 11 mēnešos ir 7,83 miljardi EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 100,6 % apmērā, un ir par 0,54 miljardiem jeb 7,4 % EUR vairāk nekā 2016.gada 11 mēnešos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2017.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas galvenokārt arī nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2017.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, palielinājušies par 228,01 milj. EUR jeb 9,9 % un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 157,61 milj. EUR jeb 11,5 %. Jāatzīmē, ka ieņēmumu pieaugumu veicināja gan darba ienākumu pieaugums, gan darba ņēmēju, kas saņēmuši darba ienākumus, pieaugums pēc pagājušajā gadā vērojamā samazinājuma. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2017.gada 11 mēnešos atmaksāti 116,16 milj. EUR, kas ir par 27,03 milj. EUR jeb 30,0 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Atmaksu straujais pieaugums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 22.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiski grozījumi attiecībā uz darba ņēmēju, darba devēju un pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas): Noteikts, ka profesionāls sportists ir darba ņēmējs. Profesionālam sportistam obligāto iemaksu objekts ir divas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2 x 430 = 860 eiro). Ja profesionālam sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 860 eiro un sportistam aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Profesionāli sportisti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai. Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas (430 eiro mēnesī) apmēru, ir jāveic obligātās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2017.gada 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Piemērojamās nodokļa likmes Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkts, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 vai 12 procentu apmērā saskaņā ar likuma 42.pantu. PVN samazinātās likmes piemērošana pārtikas produktu piegādēm iekšzemē Ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ar 2018.gada 1.janvāri piemēro PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti likuma pielikumā “Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā”,. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien, 7.decembrī, sagatavojot Saeimas lēmuma projektu, noslēdza darbu pie kolektīvā iesnieguma “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” izskatīšanas. Lēmuma projektā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Attiecībā uz iniciatīvas autoru ierosinājumu palielināt PVN līdz 31 procentam saldinātajiem dzērieniem un konditorejas izstrādājumiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes, un produktiem, kuriem pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta, Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs uzsver, ka jāņem vērā valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu. Savukārt saistībā ar ierosinājumu par PVN likmes samazināšanu citiem iesniegumā minētajiem...