NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.672 "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17). Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā un likuma pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 vārds "rekonstrukcija" aizstāts ar vārdu "pārbūve", bet vārds "renovācija" aizstāts ar vārdu "atjaunošana". Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kas nosaka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to...

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti 6 194 pieteikumi, informē VID pārstāvji. Līdz šī gada 16.novembrim pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam līdz šim pieteikušās 2 948 fiziskās un 3 246 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 2 129 fiziskām personām par kopējo summu 5 489 081,81 eiro un 2 287 juridiskajām personām par kopējo summu - 40 558 076,00 eiro. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda. Atgādinām, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par...

Ministru kabinets 14. novembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" , kas skaidro jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas modeli, UIN likumā lietotos terminus, kā arī ar nodokli apliekamās bāzes ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri var ietekmēt nodokļa bāzes apmēru. Tāpat noteikumu projektā pārņemta šobrīd esošā kārtība attiecībā uz nodokļu uzlikšanu nerezidentiem, pārskata forma un iesniegšanas kārtība par nerezidentu gūto ienākumu un iespēja veikt pārrēķinu gadījumā, ja ieturētais nodoklis ir lielāks par tādu, kāds tas būtu, ja rezidents gūtu attiecīgu ienākumu. Noteikumu projektā pārņemtas arī šobrīd noteiktās procedūras, lai maksājumus, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvotu no nodokļa ieturēšanas. Tāpat iekļauti īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai, vienlaikus paredzot administratīvā sloga samazināšanu. Noteikumu projektā ietvertas arī darījuma tirgus cenas noteikšanai izmantojamās metodes...

Satversmes tiesa 16. novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2016-16-01 “Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Solidaritātes nodokļa likuma 3. pants: “Nodokļa objekts ir ienākums, kas noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. un 20.2 pantā un pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta (turpmāk — obligāto iemaksu objekts) maksimālo apmēru.” Solidaritātes nodokļa likuma 5. pants: “Nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka — un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi taksācijas periodā pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.” Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants: “Nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. pantu.” Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 91. panta pirmais...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.654 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem"" (turpmāk - noteikumi), kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi veikti saistībā ar Saeimā 2017.gada 28.jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka katras personas iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no gada ar nodokli apliekamā ienākuma lieluma un ne vairāk kā 600 eiro gadā. Tie ir: izdevumi par izglītību; izdevumi par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem; veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumi; ziedojumi vai dāvinājumi budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskajai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; ziedojumi vai dāvinājumi politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai Noteikumos noteikts, ka ierobežojums ir attiecināms uz visiem attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā izdevumiem par operācijām, zobārstniecības pakalpojumiem...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. novembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša Saeimā iesniegto ZM priekšlikumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz: sākot no 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātām personām, kuras gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic vienu reizi taksācijas gadā. Šāds priekšlikums tika iesniegts, jo lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībās ir sezonāli. Kad lauksaimnieks realizē saražoto produkciju un gūst ieņēmumus, saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka, neraugoties uz to, ja gada laikā lauksaimnieks strādā ar zaudējumiem un peļņa netiek gūta, saimniecības īpašniekam valsts sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāveic mēnesī, kad lauksaimnieks saņem naudu par realizēto produkciju. "Tas nav taisnīgi, tālab nepieciešami šie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"," skaidro R.Arnītis. Galīgo lēmumu par izmaiņām likumā "Par valsts sociālo nodokli" Saeimā plānots pieņemt nākamajā nedēļā.

Ministru kabinets (MK) 14. novembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"", kas ievieš būtiskus nosacījumus likuma normu piemērošanā, kā arī paskaidro regulējumu ar uzskatāmiem piemēriem. Noteikumi arī paredz atsevišķiem autoratlīdzību saņēmējiem labvēlīgākus apstākļus, nosakot, kā turpmāk no autoratlīdzības (honorāra) summas būs atskaitāmi attaisnotie izdevumi. Nodokļa maksātājam nākamgad būs tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā: 50% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas: par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem un to izpildījumiem; par horeogrāfiskiem darbiem, pantomīmām un to izpildījumiem; par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā un to izpildījumiem; par audiovizuāliem darbiem; par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbiem un citiem mākslas darbiem; par lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām un scenogrāfijas darbiem; par dizaina darbiem;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 7.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.656 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem"" (turpmāk - noteikumi), kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi veikti saistībā ar Saeimā 2017.gada 28.jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Izmaiņas noteikumos paredz, ka, aizpildot paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām veidlapas aili "Neapliekamais minimums", tajā būs jānorāda taksācijas gadā nodokļu maksātājam piemērotais VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Vienlaikus noteikumi paredz precizēt paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām norādāmos ienākumu veidus un to kodus attiecībā uz dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu un nosacītajām dividendēm, likvidācijas kvotu, kā arī izložu un azartspēļu laimestiem. Noteikumi ir papildināti ar jaunu ienākuma veidu - "Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, kas nepārsniedz 480 euro gadā" un tā kodu - "3059" (neapliekams ienākums).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 7.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (turpmāk – Noteikumi), kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (stāsies spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) paredz atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, tomēr līdz šim piemērotais tiešo nodokļu režīms attiecībā uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tiks saglabāts. Attiecībā uz darījumiem ar personām, kuras ir atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ir piemērojama Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta sestā, septītā, astotā, devītā un desmitā daļa, t.i., tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir darījumi ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, saglabājas pienākums ieturēt nodokli no noteiktiem maksātājiem, kā arī saglabājas tiesības saņemt atļauju neieturēt nodokli. Līdz ar to ir pieņemti jauni Noteikumi, kas paredz noteikt zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un...

Kā zināms, no nākamā gada 1. janvāra tiks ieviesta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība darījumiem ar metālizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, kā arī darījumiem ar sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektrisko aparatūru. Valdība otrdien, 7. novembrī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kuros uzskaitīts, tieši kādiem metālizstrādājumiem un sadzīves elektronikas iekārtām piemērojams reversais PVN. Noteikumi paredz, ka PVN apgrieztās maksāšanas kārtība būs jāpiemēro darījumiem ar ledusskapjiem, saldētavām, trauku mazgājamajām mašīnām, printeriem, kopētājiem, faksa aparātiem, putekļu sūcējiem, fotoaparātiem un citām sadzīves elektronikas ierīcēm (pilnu sarakstu skatīt noteikumu 8. pielikumā). Savukārt noteikumu 7. pielikumā uzskaitīti metālizstrādājumi (piemēram, vara stieņi un profili, alumīnija stieples, čuguna caurules, u.c.), kuriem no 1. janvāra piemērojams reversais PVN. Tāpat grozījumi precizē noteikumos lietoto būvniecības terminoloģiju, saskaņojot to ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (un būvniecības normatīvajos aktos) esošo terminoloģiju, atbilstoši aizstājot vairākus...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" . Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā...

Pirmdien, 6. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Tas nosaka vairākas izmaiņas saimnieciskās darbības izdevumu iegrāmatošanā. Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdības sēdē. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos būs tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī tiek noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā (tie ir: darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem; nekustamā īpašuma nodoklis; pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma par IIN 11.5 pantu un Ministru kabineta...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Ņemot vērā Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un daudzpusējā konvencijā par sadarbību nodokļu jautājumos, attiecīgajos noteikumos tiek samazināts valstu un teritoriju skaits, kas uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, jo starptautiskais līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Noteikumu projektā aktualizēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, un tā izstrādes procesā izmantota OECD mājaslapā pieejamā aktuālā (uz 2017.gada 12.septembri) informācija – jurisdikcijas, kas pievienojušās daudzpusējai konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Ja pēc šī datuma vēl kāda valsts vai teritorija pievienosies minētajai konvencijai, atbilstoši noteikumu projektam, tā netiks uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Jāatzīmē, ka Latvija kopš 2014 gada 1. novembra ir OECD Daudzpusējās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību dalībvalsts. Informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir atzīta par vienu no ļoti...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Šī gada jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nosaka attaisnoto izdevumu par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu normas gan procentuālu, gan summāru ierobežojumu. Attiecīgi procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, savukārt summāri – 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli. Minētos attaisnotos izdevumus varēs attiecināt uz nākamo triju taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā. Tādējādi grozījumi likumā paredz precizēt noteikumus atbilstoši Saeimā pieņemtajām izmaiņām likumā. Tāpat noteikumi paredz svītrot normas, kas attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem, kuriem līdz šim nebija noteikts ierobežojums. Tādējādi turpmāk medicīnas izdevumi, kam pašreiz nav ierobežojums (izdevumi par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem), tiks iekļauti kopējā attaisnoto izdevumu limitā un tos summēs kopā ar citiem attaisnotajiem izdevumiem par medicīnu un izglītību. Attaisnoto izdevumu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2017.gada 31.oktobrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.643 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40). Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 stāsies 2018.gada 1.janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ievērojot, ka atbilstoši grozījumiem likumā ar 2018.gada 1.janvāri ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo darījumu 12 mēnešu vērtības slieksnis reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ir samazināts uz 40 000 euro, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40, attiecīgajos punktos aizstājot vērtību “50 000” euro ar skaitli “40 000” euro. Lai reģistrēti iekšzemes PVN maksātāji varētu PVN deklarācijā un tās pielikumos norādīt metālizstrādājumu piegādes un ar tām saistītos pakalpojumus, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, t.i., darījumus, kuriem ar...