NODOKĻI

Beidzot strādāt Veselības darba grupai, kuras uzdevums bija atrast stabilu finansējumu veselības aprūpes nodrošināšanai valstī, tika nolemts vērtēšanai Sadarbības padomē virzīt divus iespējamos variantus. Viens no tiem ir Latvijas Bankas virzītais modelis, kas paredz ieviest obligātu ikmēneša maksājumu 20 eiro apmērā visiem darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem. Otrs – Ministru prezidenta Māra Kučinska piedāvātais modelis paredz novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5% no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas. Un kompensēt šo summu sociālajam budžetam par 1% palielinot pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi notiktu atgriešanās pie tās PVN likmes 22%, kura bija spēkā 2011.gadā. “Tā mēs iegūsim iespēju būtiski palielināt veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas. Maksājot PVN, veselības aprūpes sistēmu būs spiesti finansēt arī tie strādājošie, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaksā sociālo nodokli. Savukārt tiem, kas maksā sociālo nodokli tiks nodrošināta pilnvērtīga veselības aprūpe. Tas pats attiecas uz pensionāriem, bērniem , uz visām sociāli aizsargātajām iedzīvotāju grupām....

Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šī gada septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās. Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ieņēmumi, kas netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, ievērojami samazina valsts budžeta ieņēmumus. Gan Eiropas Savienības, gan pasaules līmenī tiek meklēti risinājumi, lai to novērstu. Turpmāk reizi gadā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un ienākumiem iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem)....

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), izņēmums ir algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskajām personām, kuras...

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus. Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu. Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus. Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm. Atbalsts nokavējuma un soda naudas dzēšanai būs vienreiz veicama aktivitāte tiem nodokļu maksātājiem,...

Eiropas Komisija (EK) 22. maijā ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu. Šeit latviešu valodā lasāmi EK ieteikumi Latvijai. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība 2015. gadā bija 6,5, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, kaut arī skaitlis 2016. gadā nedaudz samazinājās. Atšķirība starp ienākumu nevienlīdzību pirms un pēc nodokļu nomaksas un sociālajiem pārskaitījumiem ir viena no vismazākajām ES. Latvijas nodokļu sistēma nav tik progresīva kā citās ES dalībvalstīs, un tas sekmē augsto nevienlīdzību un strādājošo nabadzību. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem ES, bet ieņēmumu potenciāls tiem nodokļiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, nav pietiekami...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piemērošanas kārtību. VID ir tiesības uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata: sadalīt nodokļu maksājumu samaksu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, iesniedzot iesniegumu ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās; sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem audita vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudas un soda naudas samaksu, iesniedzot iesniegumu trīs dienas pirms maksājuma samaksas termiņa iestāšanās; sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa kavējums radies nepārvaramas varas rezultātā, iesniedzot iesniegumu pēc nepārvaramas varas apstākļu, kuru rezultātā radies nodokļa samaksas termiņa kavējums, iestāšanās; sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, iesniedzot iesniegumu kopā ar gada ienākumu deklarāciju; sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar VID lēmumu par...

Fiskālās disciplīnas padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, bet norāda uz nepieciešamību novērtēt, vai reformas pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni. 2017.gada 17.maijā Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupas (Fiskālo risku darba grupa) sēdē tiekoties ar Finanšu ministrijas (FM) vadošajiem ekspertiem diskutēja nodokļu ieņēmumu izmaiņas saistībā ar valdības iecerēto nodokļu reformu. "Padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, lai mazinātu nodokļu slogu algu saņēmējiem, izlīdzinātu likmes dažādiem ienākumu veidiem un kopumā vienkāršotu nodokļu sistēmu. Piedāvātajām reformām vajadzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kāpināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu un ātrāk samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," norāda Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Vienlaikus Padomes Fiskālo risku darba grupa norāda arī ir uz vairākiem riskiem, kas saistīti ar nodokļu reformas ieviešanu. "Nodokļu reformu ir svarīgi īstenot bez negatīvas ilgtermiņa ietekmes uz budžeta bilanci. Ir nepieciešams novērtēt, vai reformu pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu, jo īslaicīgs izaugsmes pieaugums uz budžeta deficīta rēķina neatbilst atbildīgas...

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2017. gada 15. maija atsāk publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Saraksts pieejams VID tīmekļa vietnē sadaļā Nodokļi/Nodokļu parādi un tajā varēs atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Kaut gan ziņas par konkrētu parādnieku bija iespējams saņemt jau arī līdz šim VID publiskojamo datu bāzē, līdz šim tik plašs nodokļu parādnieku saraksts netika apkopots un publiskots. “Kā iestāde mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums,” - skaidro VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Savukārt, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus. Savukārt gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēl nodokļu parāds...

Ministru kabineta 9. maija sēdē turpinājās diskusija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam. Sēdē piedalījās arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Andžs Ūbelis, kurš pauda padomes viedokli un neskaidros jautājumus saistībā ar piedāvāto nodokļu sistēmas reformu. Padomes pozīcija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam tiks formulēta 17. maija fiskālo risku darba grupas sēdē, uz kuru aicināti arī vairāki Finanšu ministrijas pārstāvji. “Padome atzinīgi vērtē centienus izstrādāt visaptverošu un paredzamu vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, kā arī mazināt darbaspēka nodokļu slogu un ekonomisko nevienlīdzību. Vienlaikus Padome pauž bažas, ka pieejamā informācija neapliecina plānotu virzību uz nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP un reformas ietekme uz ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu ir ierobežota, bet izmaksas - augstas,” skaidro A. Ūbelis. Padome vērš uzmanību, ka netiek sasniegti vairāki nodokļu politikas pamatnostādnēs definētie mērķi": 1. ekonomiskais izrāviens nav pamatots ar aprēķiniem; 2. pieejamā informācija neapliecina plānotu virzību uz nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP apmērā 2021.gadā; 3. reformas...

Bezskaidras naudas pārskaitījumi ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienā, tādējādi naudas pārskaitījumi fizisku personu starpā, kuras nesaista laulība vai radniecība pēc ekonomiskās būtības arī nereti neveido personas ienākumu. Kā norāda Līna Lazdiņa, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīdze, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ( IIN likums) tieši nenosaka, kā būtu jārīkojas ar naudas pārskaitījumiem, kurus viena fiziska persona saņēmusi no citām fiziskām personām kopīgu izdevumu segšanai vai izdevumu segšanai citas personās vārdā. Līdz ar to ikdienā rodas situācijas, kad fiziskās personas kontā taksācijas gada laikā tiek ieskaitītas naudas summas, kas no konkrētas fiziskās personas pārsniedz 1425 eiro, taču persona to pēc ekonomiskās būtības neuzskata par savu ienākumu, šo summu nedeklarē un nemaksā par to nodokli. Piemēram, draugu kompānija kopīgi dodas ceļojumā, kur viens no draugiem uzņēmies rezervēt un apmaksāt aviobiļetes un veic to apmaksu. Pēc apmaksas veikšanas pārējie draugi veic pārskaitījumu vienas biļetes cenas apmērā. Attiecīgi šādā gadījumā pēc ekonomiskās būtības...

Saeima 20.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2017.gada 1.jūnijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, par būtiskākajiem grozījumiem. Par priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi Lai samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarāciju labojumu skaitu, ir precizēta likuma 97.panta pirmā daļa, nosakot, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot no citas dalībvalsts PVN maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja likumā nav noteikts citādi. Par Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas precizēšanu atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai Ar 2017.gada 20.aprīļa grozījumiem ir precizēti likumā lietotie termini...

Saeima 11.maijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma grozījumi paredz: 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados. Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam. Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir...

Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013.gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies, secināts publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā. Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati tika prezentēti 10. maijā Ēnu ekonomikas konferencē, kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā un kuru jau septīto gadu pēc kārtas rīkoja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Finanšu ministriju. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā ir 20,3%, Lietuvā - 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. “Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums...

Neraugoties uz iepriekšējām nesaskaņām un diskusijām, 9. maija Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums "Par "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam"", kurš paredz atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam , nodrošinot: ka tiek paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim; strukturālā deficīta mērķa ievērošanu; budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējuma novirzīšanu prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai. Vairāk informācijas par reformu infografikā šeit. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic valdību ar drosmīgo lēmumu, apstiprinot vidēja termiņa nodokļa reformu. LTRK uzskata, ka valdība spēju demonstrēt stabilitāti un vēlmi realizēt Nacionālajā attīstības plānā iekļauto ekonomikas izrāvienu, paredzot virkni gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā būtiskas nodokļu izmaiņas, kas veicinās Latvijas attīstību, iekšzemes kopprodukta pieaugumu un labklājības līmeņa celšanu. Uzņēmēju organizācija kopā ar sadarbības partneriem jau kopš pērnā gada augusta, kad tika parakstīta vienošanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, ieguldījusi visu savu potenciālu un ekspertu darbu, lai izveidotu tādas nodokļu reformas pamatnostādnes, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. maijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada aprīlī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30. maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);...